ā bhava-agrāt 乃至有頂
a jana 垢
ā niśā-kṣayāt 晝夜
ā rātri-parikṣayāt 晝夜
ā√gam 來至
ā√hṛ 能引
ā√jñā 教示
ā√kram 侵掠
ā√pad 違犯
ā√rabh 勤加
ā√rāgaya 來到
ā√rakṣ 隨護
ā√yāc 求欲
ababa 阿波波
ābādha 病
ābādhāt 除愈
ābādhāt-parimuktā 除愈
ābādhayati 害
abādhyatā 無退屈
abala 羸
abāla-bhāgīya 智慧
abāla-jātīya 智慧
abala-karaṇa 破壞
abalaṃ-kartṛ 破
ābandhayati 著
abandhya 不虛
abandhyāṃ kurvanti 不唐捐
ab-dhārā 水大
abdhuta-dharma 阿浮達磨
abha 阿婆
abhāga 同類
ābhakṣaṇa-saṃbhakṣaṇa 集會
ābharaṇa ... mālya 珠環
ābhāsa 光, 如, 所照, 所見, 明, 現前, 相似
ābhāṣaṇa 說
ābhāsa-prāpta 現
ābhāsvara 光明
ābhā-svara 光音
ābhāsvara(-vimāna) 阿波會
ābhā-svarāḥ 極光淨天
abhava 無
abhāva 無, 無性, 無所有, 無法, 無相, 無自性, 無體, 空, 空寂, 除, 離
abhava 非有
ābhâvabhāsa 光明
abhāva-gatika 無自性
abhāva-lakṣaṇa 無相
abhāva-svabhāva 無性
abhāvita 非修
abhavyaḥ---saṃmukhīi-kartum 不能現起
abhavya-rūpa 無所堪能
abhavyatva 不感
abhayā 無畏
abhaya 非怖
ābhayā spharitvā 放大光明
abhayaṃ vātsalyam 無畏憐愍
abhayaṃdada 施無畏者
abhayaṃ-kara 無畏
abhaya-prada 施無畏
abhaya-prāpta 得無所畏
abheda 不壞, 不殊, 無分別, 無差, 無差別, 總
abhedena...rktāḥ 總說
abhedenâhuḥ 總說
abhedyā 不可破壞
abhedya 不壞
ābhedya 不壞
ābhedya 破
abhedya 破壞
abhedyāśaya 不壞意樂
abhedyatva 不可破
abhi- 勝
abhi 阿毘
abhi-√bhū 善能摧伏
abhi√bhū 爲殊勝
abhi-√bhū 能摧伏
abhi-√druh 加害
abhi-√lamb 極覆
abhi-√lap 言所說
abhi-√syad 滋潤
abhi-√syand 灌灑
abhi-√vṛt 越度
abhibhāṣaṇa 問訊
abhibhava 伏, 勝伏, 折伏, 映, 映蔽, 隱敝
abhibhāvana 降伏
abhibhavanīya 映奪
abhibhavati 能摧伏
abhibhavitum 摧伏
abhibhu 伏
abhibhuva 勝
abhibhūya 勇決
ābhicārika 降伏
abhicāruka 降伏
ābhicāruka 降伏
abhicchādayati 覆
abhicchādayeta 覆陰
abhicchādita 覆護
abhichanna 普覆
abhidarśanīya 甘露淨法
abhidhā 名字
abhidhāna 世尊說, 名, 名義, 施設, 能詮, 言, 言語, 言說, 語言, 說
abhidharma 七部論, 對法, 無比法, 論, 阿毘曇, 阿毘達磨, 阿毘達磨, 阿毘達磨藏, 阿鼻達磨
abhidharma-nyāyânusāra-śāstra 阿毘達磨順正理論
abhidharma-prakaraṇa-pāda-śāstra 阿毘達磨品類足論
abhidharma-śāstra 論
abhidharma-vijñāna-kāya-pāda-śāstra 阿毘達磨識身足論
abhidhātarya 言語
abhidhāyaka 名言
abhidhāyin 說
abhidheya 所詮
abhidhīyate 名
abhidhyā 增伺, 慳貪, 貪, 貪愛, 貪欲, 貪欲蓋, 貪著
abhidnetavya 將
abhidrohin 差違
abhidrugdha 害
abhidyotana 證得
abhi-dyotana 顯
abhidyotayati 開示
abhigama 得
abhigamana 至
abhi-gaṇaya 數
abhigata 至
abhighāta 捶打
abhighātaka 滅
abhigrahaṇa 取
abhihata 扠踏
abhihitatva 說
abhiiprāya 欲樂
abhijāti 勝生
abhijit 牙
abhijñā 五通, 勝通, 妙通, 旬, 明, 智, 智通, 神力, 神境通, 神通, 神通力, 習, 通慧, 通達
abhijñā ṣaḍvidhā 六通
abhijña-pañca 五神通
abhijñā-pañca 五神通
abhijñā-prabhāva 神通威力
abhijñātuṃsamarthe 能解
abhijñatva 證
abhijñāya 制
abhikāma 染
abhikāṅkṣin 求
abhikīrṇa 覆
abhikrama 往
abhikrama-pratikrama 往來
abhīkṣṇa-dānatā 數數惠施
abhīkṣṇa-darśana 常見
abhīkṣṇa-samudācārin 數數起
abhīkṣṇaśas 常
abhīkṣṇatva 數
ābhīkṣṇya 數
abhīkṣṇya-aṇuṣaṅgataḥ 數現行故
abhīkṣm 頻數
abhilabdha 得
abhilakṣaṇa 觀察
abhi-lamb 極覆
abhilambate 極覆
abhilāpābhisaṃskāra-pratibhāsasya svabhāvasya 言說造作影像自性
abhilāpāḥ pravartante 言說轉
abhilāpa-marga 言語道
abhilāpa-saṃjñā 戲論想
abhilāpin 問訊
abhilapita 說
abhilāpita 說
abhilāpya-sāmānya 總說
abhilapyate 言所說
abhilāṣa 取著, 愛, 愛欲, 慕, 染, 樂, 樂求, 欣欲, 欲, 歡喜, 求, 貪, 貪著, 願
abhilāṣin 愛, 愛著, 樂, 樂求, 欲, 求, 貪
abhilocana 觀
abhimāna 增上慢, 妄執, 慢, 慢恣, 憍慢, 我所執, 普慢, 甚慢恣, 矜高, 過慢
abhimāna-prāpta 增上慢
abhimānatā 起增上慢
abhimānika 增上慢
abhimānika 憍慢
ābhimānika 憍慢
abhimantrita 加持
ābhimantrya 眞言
abhimardana 婬
abhimata 求
abhimukha 了, 令趣, 向, 將, 對, 方便, 求, 現, 現前, 現觀, 趣向, 轉趣
abhimukhī 現前地
abhimukhī-bhūmi 現前地
ābhimukhya 現前
abhinadita 聲
abhinandana-hetu 爲欣悅
abhinandanti 令歡喜
abhinandita 求
abhinava 新
abhinavatā 新成
abhineti 將
abhiniḥsṛta 出
abhinīla 紺靑
abhinipāta 和合
abhi-nir-√hṛ 能發
abhinirgṛhīta 所動
abhinirhāra 作, 修, 出, 出生, 出離, 善說, 成就, 成滿, 滿足, 發, 示, 能引, 行, 說, 起
abhinirharamāṇa 神變
abhinirhāra-mukha 引發門
abhinirharaṇa 出生
abhinirharaṇatā 出
abhinirharati 能發
abhi-nir-hṛ 引發
abhinirhṛta 修習, 修行, 出生, 已發, 得, 成就, 所引發, 獲, 發, 至, 行, 觀, 起
abhinirhṛti 成就
abhinirjita 勝
abhinirjitya 集
abhinirmimīte 化作
abhinirmimīyāt 化作
abhinirmiṇoti 化作
abhinirmirṇeyam 化造立作
abhinirmita 化
abhinirūpaṇā-vikalpa 計度分別
abhinirvarjya 捨離
abhinirvartana 生
abhinirvartate 能感
abhinirvartayati 受, 成就, 成辦, 成辨, 生, 起
abhinirvartya 起
abhinirvṛttaye bhavati 得生起
abhinirvṛtti 出, 所生, 有, 現, 生, 生起, 緣生, 起, 轉
abhinirvṛtti-viśeṣa 生差別
abhiniryāṇa 出家
abhiniṣkramaṇa 出家
abhiniṣkrānta-gṛhâvāsa 出家
abhiniṣpādana 成辨
abhiniṣpādanatā 起
abhiniṣpādya 所生
abhiniṣpanna 作, 幻作, 得, 得生, 成, 成就, 起
abhiniṣpatti 得, 得成熟, 成, 成就, 成滿, 成熟, 成辦, 成辨, 所生, 生, 發, 究竟
abhiniṣyanda 因
abhiniveśa 取, 取著, 執, 執着, 執著, 妄執, 愛著, 深固, 瞋惱, 著, 虛妄
abhinivesa 見
abhiniveśêñjita 執著動亂
abhiniveṣṭavya 執著
abhi-ni-viś 執
abhiniviśamāna 欲取
abhiniviṣṭa 取著, 執, 執著, 妄起, 所執, 著, 貪
abhinivṛtti 生
abhinna 一, 不壞, 同, 所逼切, 無別, 無差別, 無異
abhinna-mata 異見
abhinnatva 無差別
abhiparasīdati 深信
abhipatti 受
abhi-pra-√lamb 極覆
abhi-pra-√sad; abhiprasīdanti 生淨信
abhipralambate 極覆
abhipramodayan 悅
abhi-pra-mud 悅
abhi-pra-sad 深信
abhiprasādayitavya 信解
abhiprasthita 求
abhipravarṣaṇa 澍
abhipravartate 出
abhipravṛtta 生
abhiprāya 作意, 執, 密意, 心, 念, 思, 想, 想念, 意, 意志, 意樂, 意說, 懷, 教意, 樂, 欲, 欲求, 欲解, 衆生心, 解釋, 誓願, 說, 謂, 願
abhiprāya-vaśa 意
abhiprāyika 意
abhiprayuktavat 修習
abhipreta 取, 可愛, 名, 想, 意, 意取, 意所許, 愛, 所愛, 欲, 欲樂, 說, 謂
abhipreta-vastu 所樂事
abhiprīta 可愛
abhīpsita 欲
abhipūjayati 供養
abhirāmatā 樂
abhiramya 可愛樂
abhirata 取, 好, 娛, 常樂, 愛, 愛著, 極生愛樂, 樂, 深生喜樂
abhirata-rūpā viharanti 喜樂安住
abhirati 可愛, 喜, 喜樂, 妙喜, 娛, 愛樂, 染, 樂, 歡喜
abhirocana 樂求
abhirocanatā 樂
abhirohaṇa 乘
abhirohayati 安
ābhīru 恐怖
abhirucita 喜
abhirūpayāprāsādikayādarśanīyayā 端正
ābhirūpya 端正
abhiṣajyate 怨嫌
abhiṣakta 瞋
abhi-saṃ-√budh 能證
abhisamā 現觀
abhisamaya 修行, 修行法, 修觀, 分別, 得, 悟, 所證, 智慧, 現觀, 行, 見, 覺, 觀, 解, 證, 通達, 達
abhisamaya-dharma 如實修行
abhisamayântika 所得
abhisamayat 見
abhisaṃbandha 相應
abhisaṃbhotsyate 能證
abhisaṃboddhavya 所證
abhisaṃboddhu-kāma 欲求
abhisaṃboddhum 能證
abhisaṃbodha 得菩提, 成佛, 所證, 無上菩提, 現前等覺, 現等覺, 等覺, 覺, 覺寤, 覺知, 證, 證得, 阿毘三佛
abhisaṃbodhi 三菩提, 大菩提, 成佛, 成等正覺, 成道, 正覺, 現等覺, 知, 覺, 證得
abhisaṃbuddha 得, 成, 成佛, 成最正覺, 成等正覺, 所證, 最正覺, 現等正覺, 現等覺, 覺, 證, 證得, 阿毘三佛, 阿毘三佛陀
abhisaṃbuddha-bodhervihāraḥ 現前等覺大菩提住
abhisaṃbuddha-bodhi 現前等覺大菩提, 證菩提
abhisaṃbuddhanatā 證
abhisaṃbudhyana 證成
abhisaṃbudhyate 能證
abhisambudhyati 成道
abhisaṃdarśayati 現
abhisaṃdhāya 依
abhisaṃdhi 作意, 依, 密, 意, 意樂, 欲, 示, 祕密, 義, 說
abhisaṃdhi-dharma 祕密
abhisameta 現證
abhisaṃghātayati 和合
abhisamitavat 現觀
abhisaṃkṣepârtha 總
abhisaṃkṣepika 極略色
abhisaṃprasthita 發
abhisaṃpratyaya-jāta 深生信解
abhi-saṃ-s-√kṛ 造作
abhisaṃskāra 作, 作加行, 作意, 作業, 作行, 加行, 勤修, 所作, 所現, 所行, 業, 業事, 現行, 發, 發起加行, 等引, 行, 變化, 資糧, 造, 造作
abhisaṃskaraṇa 造
abhisaṃskaroti 造作
abhisaṃskṛta 所作, 所修, 所化, 所爲作, 有所爲作, 有爲, 有爲, 造, 造作
abhisañ-cetayitam 造作
abhiṣecana 毘詵遮
abhiṣecanī 灌頂
abhiṣekabhūmi 灌頂位
abhiṣekâvasthā 灌頂位
abhi-śrad-√dhā; abhiśraddadhāti 生淨信
abhisṛṣṭa 所行
abhiṣṭuta 歎
abhiṣṭutya 說
abhiṣvaṅga 受, 愛, 愛著, 樂, 求得, 著, 貪著
abhiṣyanda 滋潤
abhiṣyandayanti 灌灑
abhiṣyandayati 滋潤
abhīta 無畏
abhitas 現前
abhitūrṇā 悶亂
abhivādanā 恭敬
abhivādya 恭敬
abhivanditvā 已畢
abhivardhayati 增益
abhivartante 越度
abhi-vi-añj 顯
abhivicitrita 莊嚴
abhividdha 說
abhi-vṛt 越度
abhivyajyate 分別
abhivyāpana 增益
abhiyoga 修學, 修行, 修集, 加行, 勤, 勤修, 勤加行, 相應, 精勤, 精勤修學
abhiyoga-klama 精勤
abhiyukta 修, 修習, 修行, 勤, 勤修, 勤修行, 勤心, 勤苦, 如應, 專心, 求, 精勤, 精進, 能勤修, 行, 行精進, 遵習
abhiyukta-rūpa 勇猛
ābhoga 作意, 勤修, 廻轉, 用, 發悟, 緣, 迴向, 迴轉
ābhogaṃ kurvataḥ 作意思惟
ābhoga-mātra-pratibaddha 暫發悟
abhra 雲
abhra-megha 雲
abhrānta 不迷亂
abhūt 已生
abhūta 不實, 妄, 希法, 無, 無實, 無起, 虛, 虛妄
abhūta-kalpa-ja 虛妄分別
abhūta-parikalpita 虛妄分別
abhūtârtha 不實
abhūtvā bhāvaḥ 本無今有
abhyācakṣa 誹謗
abhyadhika 勝
abhyāgata 來
abhyāhata 礙
abhyaṅga 塗身
abhyaṇgôdvartana 塗身按摩
abhyantara 內
ābhyantara 內
abhyantara 親近
ābhyantaraka 內
ābhyantara-karaṇa 內
abhyantara-niviṣṭe 恃怙
abhyantara-oṣṭha 褰縮
abhyantaratva 攝
abhyanujānāti 開許
abhy-anu-jñā 開許
abhyanujñā 開許
abhyanujñātā 開許
abhyanumodana 隨喜
abhyanumodayiṣyanti 代勸助
abhyarhita 尊者
abhyarhya 恭敬
abhyarthin 求
abhyāsa 串習, 串習, 事, 修, 修習, 修行, 勤, 學, 宿習, 慣, 數習, 習, 行, 集
abhyāsa-bahulīkāra 多修
abhyasat 慣習
abhyāsa-vāsanā 薰習種子
abhyāsa-yoga 修習
abhyastatā 串習
abhyasyat 修
abhyatītavayo'nuprāpta 衰邁
abhyavahāra 食
abhyavahriyate 食
abhyavakāśa 閑曠
ābhyavakāśika 露地
abhyavakiradhvam 供散
abhyavakiritavya 奉散
abhyokirat 供散
abhyokiriyāṇa 供散
abhyudaya-mārga 勝生道
abhyuddharaṇa 度
abhy-ud-dhṛ 滅
abhyuddhṛta 濟拔
abhyudgata 出, 出離, 去, 廣大, 有, 無上, 起, 超, 達至, 開示, 顯現
abhyūhita 思
abhy-upa-√gam 誓受
abhyupagacchati 誓受
abhy-upa-gam 隨
abhyupagama 作, 信, 勇猛, 取, 受, 受持, 執, 宗, 忍, 發起, 稱, 自誓, 誓, 誓受, 說, 造
abhyupagamyate 名
abhyupagantavya 應許
abhyupapanna 受
abhyupapatti 歸依
abhyutsada 增
abhyutthita 發心
abījaka 無種子
ab-ja 蓮華
abrahma-cārin 非梵行
abrahmacarya-karaṇa 非梵行
abṛhāḥ 無煩天
abudha-bodhana-artham 爲欲令他知
ab-vajra 金剛水
ācakṣate 所宣說
ācakṣita 說
acala 不動
acalā 不動地
acala 無動
acalā 無動
acalābhūmiḥ 不動地
acalakarma 不動業
acalatā 不動
ācala-vidyā-rāja 不動明王
acalitatva 不動
acāliya 不動
acalya 無動
ācāma 果
ācar 行
acara 無動
ācara 積
ācari 師
ācārin 阿闍梨
ācārya 大師, 師, 師長, 正行, 法師, 瑜伽師, 親教師, 諸瑜伽師, 軌範, 軌範師, 軌範師, 闍梨, 闍黎, 阿闍梨
ācāryābhiṣeka 阿闍梨灌頂
ācāryaka 師
acārya-muṣṭi 師拳
ācārya-saṃmata 共許爲師
acaukṣa 不淨
ācchāda 衣
acchambhita 無畏
āccheda 斷
ācchedana 斷
acchinna 不斷
ācchinna 失
acelaka 無衣
acelaka-parivrājaka 裸形外道
acetana 騃瞶
āchedya 斷
achidra-kārin 所作無缺
ācinoti 積集
acinta 不可思議
acintika 不可思議
acintya 不可思, 不可思議, 不可思量, 不思議, 不應思, 無思誼, 阿軫帝也, 難思
acintya-dhātuḥ 不思議界
acintya-mati 不思議慧童子
acintya-mukta 不思議解脫
acintya-naya 不可思議
acintya-prabhāvatā 不思議
acintyârtha 不可思議
acintyatva 不可思議
acinyta-abhijñā 不可思議神通
acira-upapanna 新生
acireṇa 不久
ācita 積
acitta 不思議
acittaka 無心位
acittakā-bhūmiḥ 無心地
acittakāyāḥ samāpatteḥ 無心定
acitta-samāpatti 無心定
acittike samāpattī 無心定
ād yate 執
ada 食
adana 糧
ādāna 阿陀那
ādāna-sthāna-cyuti 取住捨
ādāna-tyāga 取捨
ādāna-tyāgābhisaṃskāra-vigama-samatā 遠離一切取捨造作平等性
ādāna-vijñāna 阿陀那識
adaṇḍa 不行黜罰
adānta 不調柔
ādāpayati 種
ādara 信心, 信用, 恭敬, 樂, 殷重, 重, 阿陀囉, 阿馱囉
ādarśa-maṇḍala-pratibhāsa 鏡像
ādarśa-mrāṣṭa 淨明
ādarśa-mukha 鏡面
adarśana 不見
ādarśana 明鏡
adarśana 無見
ādarśana 見
ādarśa-pṛṣṭhe 淨明
ādarśa-tala 鏡面
ādarśayati 指示, 現, 示現, 能現, 顯現, 顯示
adarśitā 不見
adarśitva 不見
ādātavya 著
ādātṛ 取
adatta 不與
adattâdāna 不與取
adattâdāna-viramaṇa 不信
adattâdāna-virati 不信
ādau 前
ādau kalyāṇam 初善
adaya 初
ādayitavya 著
adbhūta 希有
adbhūta-dharma 未曾有法
adbhuta-dharma 阿浮多達磨, 阿浮達摩, 阿浮陀達摩, 阿浮陀達磨, 頞浮陀達磨
adbhutaprāpta 疑怪
addhā 便
adeha 非身
adeśa 非處
adeśa-apradeśa 無方無處
ādeśana 演說
ādeya-vacano 凡所發言衆咸信奉
ādeya-vacano√bhu 發誠信言
adhaḥ-kāya 下身分
adhaḥsamādhi 下
ādhamana 捶
adha-mūrdha 覆
adhana 無財
adhara 欲界
adhara-bhūmi 下地
adharābhūmiḥ 下地
ādhāra-bhūta 持
ādhārabhūta 能持
ādhāra-bhūtatva 能持
adhara-dhātuka 下地
adhara-dhātukānāṃ trayāṇāṃ 下三
adhara-dhyāna 下地
ādhāraka 持
ādhāraṇa 總持
ādharaṇa 能持
ādhāra-pratipakṣa 持對治
adhara-puruṣa 下士
adhara-svābhūmi 下地
ādhārayati 執
ādhārayiṣu paryāpuniṣu 講讚
adharma-cārin 非法行
adharma-caryā 非法行
adharmeṇa 以非法
adhārmika 非法
adharmya 無法
adharodhātuḥ 下
adhāropita 增益
ādhasta 下
ādhastana 下
ādhastanīṃ-bhūmim 下地
ādhāya 交
adheṣiṣū 勸諫
ādhi 煩惱
adhi-√gam 能證
adhi-√muc 起勝解
ādhicaitasika 所證
adhicetas 定心
adhicittam 增上心
adhicittaṃ 定學
adhicittaṃ śikṣā 增上心學
adhicitta-śikṣa 增上定學
adhicitta-vihāra 增上心住
adhigacchati 能證
adhi-gam 證
adhigama 了, 了達, 修得, 修行, 備, 得, 得果, 成, 成就, 成道, 所修, 所得, 所證, 智慧, 求, 能觸, 至, 行, 解, 證, 證得, 趣證, 達
adhigamatas 證
adhigama-yukta 具證
adhigamôpeta 具證
adhigamyatva 證
adhigata 增上, 得, 所得, 所知, 所證, 知, 證, 證得, 通達
adhi-iṣ 勸請
adhika 上, 乘, 勝, 增, 增上, 增減, 增益, 多, 等, 過
adhikābhavati 增
adhikam 增益
adhikānprakṣipya 增
adhikāra 乘, 供養, 依, 依止, 依處, 分別說, 品, 因, 增上, 攝, 義, 言, 說
adhikaraṇa 事, 事務, 依處, 所依, 滅諍法, 處, 訟, 諍, 諍竸, 趣向, 違諍事
adhikaraṇa-śamatha 滅諍
ādhikaraṇika 鬪諍
adhikāra-samāropa 增益
adhikāratā 向
ādhikarmika 新學
adhikârtha 同事
adhikatva 增
adhikṛta 說
adhikṣepa 毀謗
ādhikya-yoga 具足
adhilaya 著
adhilayaṃ 著
adhimāna 增上慢, 慢, 慢恣, 憍慢, 我勝慢, 我慢
adhimāna- 甚慢恣
adhimāna 過慢
adhimāna-prāpta 增上慢
adhimāna-saṃjñā 憍慢心
adhimathyamāna 鑽
adhimātra 上, 上品, 勝, 增上, 多, 大光, 無量
adhimātrādhimātra 最上上品
adhimātraḥ---paripākaḥ 上品成熟
adhimātra-kāruṇika 大悲
adhimātra-kṣānti 上忍
adhimātra-lolupa 貪著
adhimātram 增上
adhimātra-madhya 上中
adhimātra-paripāka 上品成熟
adhimātratama 上
adhimātratva 成上品
adhimoca 信解
adhimokṣa 了, 信, 信行, 信解, 勝解, 意樂, 觀, 解, 解脫
adhimokṣyati 信解
adhimoktavya 信
adhimoktṛ 解
adhimucya 解
adhimukha 對
adhimukta 信, 信者, 信解, 勝解, 善觀, 執, 好, 悅信, 樂, 深生信解, 發起勝解, 觀, 解, 解脫, 計
adhimuktatva 勝解
adhimuktavat 有信解
adhimukti 了達, 信, 信力, 信心, 信解, 勝解, 勝解智
adhimukti- 大信力
adhimukti 好憙, 思, 悟解, 意, 明解, 樂, 欲, 欲樂, 正信, 深心, 解, 解脫, 解行, 解達知, 阿地目多, 阿提目多伽
adhimukti-avasthā 願樂位
adhimukti-bhāvanā 信
adhimukti-cārin 勝解行
adhimukti-caryā-bhūmi 住地, 加行位, 勝解行地, 解行地
adhimukti-caryā-vihāra 勝解行住
adhimuktika 信, 信心, 信解, 勝解, 喜, 樂, 欲, 計
adhimukti-samutthāpitaṃ tad-upamaṃ bījam 勝解所起相似種子
adhimuktitva 樂喜
adhimukti-vaśitā 勝解自在
adhimuktīya ye sthitāḥ 履懷
adhīna 依, 依屬, 依止, 依託, 繋屬, 障礙, 隨順, 靠
adhinātra-pāka 上品成熟
adhinatva 障礙
ādhīnava 禍
adhipācanā 成熟
ādhipajaṃ phalam 增上果
ādhipata 增上
ādhipataṃ phalam 增上果
adhipateḥ phalam 增上果
adhipateyatā 上
adhipati 主宰, 君, 增上, 增上力, 增上緣, 自在
adhipatiṃ kṛtvā 增上力故
adhipatipratyaya 所緣緣
adhipatitva 增上
ādhipatya 增上, 增上緣, 增益, 爲增上, 自在
ādhipatya-parigraha 增上攝受
ādhipatya-parigraha-saṃjñā 增上攝受想
ādhipatyatas 增上
adhiprajñaṃ 慧學
adhiprajñaṃ śikṣā 增上慧學
adhirājya 自在力
adhīrga-kāla 未久
adhirūḍha 乘
adhiśīlam 戒學
adhiśīlaṃ śikṣā 增上戒學
adhiśīla-vihāra 增上戒住
adhiśrita 有
adhi-ṣthā 加持
adhi-sthā 加被
adhisthāna 依
adhiṣṭhāna 依, 依止, 依處, 依處, 像, 力, 加備力, 加威力, 加持, 加被力, 境, 威神, 安住, 安樂, 座, 弘意, 心願, 所依, 所依止處, 所依處, 持, 攝受, 教, 神力, 神通, 神通力, 聚落, 處, 護, 護念, 身, 願力
adhiṣṭhāna-bāla 加持力
adhiṣṭhāna-bhāva 爲依處
adhiṣṭhāna-bhūta 實依處
adhiṣṭhāna-samanvāgama 住持
adhiṣṭhāna-vaśa 依止
adhisthāyaka 所依
adhiṣṭhāyaka 所依
adhiṣṭhita 加持
adhisthita 對
adhitiṣṭhanti 加被
adhivacana 名, 名號, 喩, 喻, 增語, 義, 說, 謂
adhivacana-patha 增語路
adhivāsa 安
adhivāsā 忍
adhivāsaka 安
adhivāsanā 受
adhivāsanā 安受
adhivāsana 忍
adhivāsanā 忍
adhivāsana 忍力
adhivāsanā 忍受
adhivāsana 著
adhivāsanā 障礙
adhivāsanatā 執著
adhivāsaya 受
adhivāsayat 忍受
adhivāsayati 受, 堪忍, 忍, 忍受, 能忍受, 著, 起
adhivimokṣa 勝解
adho-bhūmi 下地
adho-bhūmikomārgaḥ 下地
adho-mūrdha 覆
adhruva 無常
adhunā 今
adhūna 今時
adhva-ga 行者
adhva-mārga 行道
adhvānam 現世
adhvāna-mārga 行道
adhva-traya 三世
adhvika 世
ādhya 衆
adhy-ā-√vah; adhyāvahati 昇
adhy-ā-car 現行
adhyācāra-dharma 現行法
adhyācaraṇa 修行
adhyācāratā 現行
adhyācarati 現行
adhyāhāraka 起
ādhyāhāraka 起
adhyākrānta 越背
adhyakṣam 見
āḍhya-kula 富族
adhyālamba 觀
adhyālambana 增上所緣, 得, 所緣, 求, 現觀, 緣, 緣慮, 觀
adhyālambheya 擧持
adhyālambitavya 生
adhyālambitva 擧持
ādhyāmika 內界
ādhyāmikam āyatanam 內處
adhyāpadyamāna 多行
adhyārāma 僧房
adhyāropa 增益
adhyāśaya 一心, 信, 信心, 勝意樂, 善意, 增上, 增上心, 增上意樂, 心, 志, 意, 意樂, 欲樂, 正信, 深心, 發心, 直心, 誓, 願
adhyāśaya-lakṣaṇa 相行
adhyāśaya-prayoga 意樂加行
adhyāśaya-śuddha 淨勝意樂
adhyāśaya-śuddhi-bhūmi 淨心地
adhyātma 內
adhyātma-bahirdhā 內外
adhyātma-bahirdhā-śūnyatā 內外空
adhyātma-bala 自力
adhyātmaka 內
adhyātmam anupaśyan 內觀
adhyātmam-arūpa-saṃjñī-bahirdhā rūpāṇi paśyati mahadgatāni 內無色想觀外色多
adhyātmam-arūpa-saṃjñī-bahirdhā rūpāṇi paśyati parīttāni 內無色想觀外色少
adhyātman 內身
adhyātma-pratyaya 內緣
adhyātma-rata 內證
adhyātma-rūpa-saṃjñī-bahirdhā rūpāṇi paśyati mahadgatāni 內有色想觀外色多
adhyātma-saṃprasāda 內等淨
adhyātma-saṃstha 內住
adhyātma-śūnyatā 內空
adhyātma-vidyā 內明
adhyātmika 內
ādhyātmikāḥ-dehāḥ 內身
ādhyātmikatva 內
ādhyātmika-vedanā 內受
ādhyātmika-vidyā 內明
adhyātuma 內明
adhyavasāna 取著, 味著, 執著, 念, 染著, 樂, 求, 耽著, 著, 貪, 貪著
adhyavasāna-gata 執著
adhyavasānam āpannaḥ 貪求
adhyavasānatā 著
adhyāvasati 受用
adhyavasita 住著, 愛著, 樂, 求, 習, 耽著, 著, 貪求, 貪著
adhyayana 念誦
ādhyāyin 能說
adhyeṣami 啓勸
adhyeṣaṇa 勸請
adhyeṣaṇā 勸請
adhyeṣaṇa 請
adhyeṣaṇā 請
adhyeṣaṇa-yācana 勸請
adhyeṣante 啓勸
adhyeṣati......saṃprakāśanatāyai 付授
adhyeṣiṣu 啓勸
adhyeṣiṣū 啓諫
adhyeṣita 歸請
adhyeṣitavya 請
adhyeṣyamāṇa 勸請
adhy-upêkṣ 捨
adhyupekṣā 捨離
adhyupekṣaṇa 捨
adhyupekṣat 棄捨
adhyupekṣate 棄捨
adhyupekṣitum 棄捨
adi 初
ādi 初, 前, 始, 最初, 本來, 本性, 種種, 等
ādika 等
ādi-kāraṇatva 初因
ādi-karmika 初修業, 初發心, 初行者, 始業, 新學, 新發意
ādikarmika 阿夷恬
ādikārmika-bodhisattva 新學菩薩
ādi-kṣaya 本來無
ādi-madhya-anta 初中後
ādi-madhya-paryavasāna 初中後
adīna 勝
adīna-manas 心無怯劣
adina-manas 怯劣
adīnatva 無法
ādīnava-darśana 見過患
ādīnava-nimitta 過患相
ādīnava-saṃjñā 過患想
adinnâdāna 不與取
adinnādāna-veramaṇī 不偸盜
adinnam ādiyamānaḥ 不與取
ādi-prasthāna 發心
ādīpta-(āgāra-) 燒然
ādīptâgāra 火宅
ādīpta-gṛha 火宅
ādīpta-veśman 火宅
adīrgha-kālikaḥ parigrahaḥ 短時攝受
ādiśāmi 我說
ādi-śānta-samatā 本寂平等性
āditaḥ 從初
āditya-maṇḍala 日
adivya-dṛś 無眼見者
adṛṣṭvā 不見
aduḥkha-asuhkha-vedanīya 不苦不樂受業
aduḥkhâsukha 不苦不樂
aduḥkhāsukha 不苦不樂
aduḥkha-sukha vedanā 不苦不樂受
aduḥkhāsukha-vedanīyaṃ karma 順不苦不樂受業
aduḥkhâsukhita 不苦不樂
aduṣṭa 無瞋
advaidhī-kāra 無差別
advaidhī-kāratva 無分別
advaita 不二
advaya-dharma-paryāya 不二法門
advaya-lakṣaṇa 無二
advayârtha 無二
advayatva 無二
adveṣa 無瞋
ādya 一
adya 日
adya-kāla 現在世
ādyaṃ smṛty-upasthānam 身念住
ādyanutpāda 阿提阿耨波陀
ādy-anutpanna 不生
ādyanutpanna 阿提阿耨波陀
ādy-anutpannatā 本來無生
adyavasita 貪
ādye kṣaṇe 初念
āgaccha 來
āgacchanti 來詣
āgacchanti sma 來詣
āgacchat 正行
āgacchati 來至
āgāḍhatara pāpaka karman 殃罪
agāgatādhvan 來世
agaha 捨
āgahana-carita 稠林行
agama 阿伽摩
āgama-dṛṣṭi 阿氏多
āgamana-gamana 往來
agamanatā 不往
āgama-virodha 違教
āgamaya 且止
āgameṇāptena 至教
āgamika 來
āgāmin-āpanna 一來果
āgamiṣu 來詣
āgamôpadeśa 言教
agamya 不相應
āgantu 客塵
āgantuka 來, 客, 客僧, 客塵, 虛妄, 阿揵多, 阿犍多
āgantuka-doṣa 客塵
āgantukair upakleśaiḥ 客塵煩惱
āgantuka-saṃjñā 客想
āgantukatā 客塵煩惱
āgantukatva 客塵
āgantukeṣu dharmeṣu 客法
āgantukī saṃjñā 客想
āgantukôpakleśa 客塵
āgāra 室
agāra 家
āgāra 家法
agāra 舍宅
āgāra 阿羯羅
āgārād an-āgārikāṃ pravrajeyam 捨家法趣於非家
agāram adhyāvasitum 在家
agārasyânagārikāṃ 出家
āgārika 世俗
agārika 在家
agaru 惡揭嚕, 木榓, 木櫁, 木蜜, 沈檀, 沈香, 沉香, 蜜香, 阿伽樓
agaru-gandha 沈香
agata 無
āgatā abhūvan 來到
āgatāgata 來至
āgatâgatās 來詣
agati 不去
agati 所不得
āgatu ... darśanāya 奉面
agaveṣaṇa 不見
agaveṣin 無求
aghanam 阿迦囊
āghāta 增, 嫌恨, 害, 怨害, 恚, 瞋恚, 瞋恚心, 破壞
āghāta-citta 損害心
āghātākaraṇa 不損惱
āghātayitavya 恚
aghṛṇa 惡
agitika 不去
agna 阿迦色
āgni 火天
agni 阿耆尼
agni-bhayaṃ 火災
agni-dagdha 火葬
agni-daivata 火天
agni-devatā 火天
agni-hotra 火祭
agni-jvāla 熾火
agni-paricāraka 事火
agni-praveṣa 赴火
agni-rājan 火
agnivat 如火
agocara 不行
agotraka 無性
agotrakaḥ 決定種性
agotra-stha 住無種姓
agotra-sthāna 住無種姓
agra 上, 上妙, 上尊, 上首, 前, 勝, 增上, 妙, 尊, 最上, 最勝, 最勝無等, 有頂, 無上, 無等, 第一, 過, 重, 頂
agra-bodhi 佛道, 大尊道, 大菩提, 妙菩提, 尊正道, 尊覺, 尊道, 最正覺, 最正覺, 無上尊道, 無上道
agrabodhi 道尊
agra-dharma 世第一, 世第一法, 大尊法, 大經法, 實智, 尊法訓, 無上道教, 第一義
agradharma 道尊
agra-dharma-anantaram 世第一法無間
agra-dharma-kathikānām 都講
agra-dṛṣṭi 勝
agraha 捨
āgraha 貪著
agrāha 邪執
agrahaṇa 不可取
agrāhaṇa 不攝
agrāhya 無得
agram 前
agra-mati 勝意
agra-phalamarhatvam 阿羅漢果
agra-prajñā 慧
agra-prajñapti 最上施設
agra-puṃgava 聖人
agra-sattva 勝
agra-śrāvaka 尊弟子
agra-śuddhi 淨勝
agrataḥ 現前
agrayāna 道尊
agra-yānin 大乘
agṛhīta 不可得
agrya 上首, 初, 勝, 最上, 最第一, 無上, 第一, 都講
agrya dharmakathikānām 尊法講
agrya-bhūta 爲最第一
agryāśaya 最上意樂
āguṇṭhita 著
agurava 無信
āha 吿言
ahaṃ ... ih'āgataḥ 遇會
aham iti 計我
aham iti mamêti ca vikalpaḥ 我所分別
aham iti vikalpaḥ 我分別
ahaṃkāra 我執
ahaṃ-kāra 我慢
ahaṃkāra 我我所執
ahaṃ-kāra 我見
ahaṃkāra 轉異
ahaṃkāra-mamakāra 我見
ahaṃkāra-manaskāratā 我執
ahaṃ-mānin 我慢
ahāni 不退
ahany ahani 日日
ahar 日
āhāra āharaṇam āyuḥ, saṃtāraṇe 啞曷囉啞曷囉馬麻藹由而傘塔囉尼
āhāra-catuṣka 四食
ahar-ahar 常
āharaka 獲
āhāraka 能引
āhārakatā 得
āhārakatva 能引
āhāratā 食
āharati 能引
āhāratva 食
āhāreya 著
āhāritraka 得
ahar-niśam 晝夜
āhartṛ 讚美
ahārya-dharman 不壞法
āhatya 尖
ahetuka 無因
āhetuka 無因
ahetuka-kāraṇa-vāda 無因
ahetukatā 無因
ahetu-sad-bhāva 無因
ahetutas 無因
ahetu-vādin 無因果
ahetu-viṣama-hetu 無因惡因
ahetu-viṣama-hetu-vādin 無因惡因種種諍論
āhika 日
ahimsā 不害
ahīnânadhika 不增不減
āhita 宿業
ahita 惡
āhita 所立
ahita 無利, 無利, 無利益, 無利益, 無利益事, 無利益事, 無益, 無益
ahitatva 無利益
āhlādana 意樂
aho 希法
ahoaho 希法
aho-rātra 晝夜
ahrasvī-karaṇa 不令乏短
ahrī 無慚
ahrīka 無慚
āhrīkya 無慚
āhrīkya-anapatrāpya 無慚無愧
ahrīyamāna 無慚
āhṛta 所引
ahū 阿呼
ahūṃ 阿吽
āhūya 向
āhvāna 呼召
āhvānāya saṃketaḥ 呼召假名
āhvanīya 應招延
āḥ-vi-ra-hūm-kham 阿卑羅吽欠
aihika-sukha 現世樂
aikadhyam abhisaṃkṣipya 總合爲一
aikadhyamabhisaṃkṣipya 總
aikadhyatā 同
aikāntikatā 一向
aindriya 根
aiṇeya-jaṅgha 瑿泥耶踹
airāvaṇa 伊蘭
aīśvara 不自在
aiśvarya-adhipati 自在增上
aiśvarya-bala 自在力
aiśvarya-saṃpanna 自在具足
aiśvarya-saṃpat 自在具足
aja 不生
ajānakā dharma 無所生法
ājānāti 了
ājāneya 善
ajanita 無生
ajanmatva 無生
aja-padaka-daṇḍa 鑷子
ajāta-samatā 不生平等性
ajāty-anutpatti 不生不滅
ājava 來
āje 知
ajira 處
ajitaṃjaya 阿誓單闍那
ājīva 邪命
ājīva-saṃpad 正命圓滿
ajīvikā 不活
ājīvika 外道
ājivika 活命
ājīvikā 活命
ājīvika 裸形外道
ajīvika 邪命
ājīvika 邪命外道
ajña 愚癡
ājnā 策
ajñā 言教
ājñā 言教
ājñā-citta 慧心
ājñâkhya 知
ājñāna 不可知論
ajñāna 愚癡, 未能了, 未通達, 無明, 無智, 無智慧, 無知, 癡
ajñāna 迷闇
ajñāna~ 淳愚
ajñānaka 巧便
ajñāna-mithyābhiniveśa 無智邪執
ajñāpaka 非證
ājñāpita 所統
ājñapti 吿敕
ājñāsyāmîndriya 未知當知根
ājñāsyamîndriyâdi 三無漏根
ājñāsyati 達了
ājñāta 知
ājñātādvīndriya 具知根
ājñāta-kauṇḍinya 阿若憍陳如
ājñātêndriya 已知根
ājñātṛ 修學
ājñāya 知已
ājñendriya 已知根
ajyate 知
ākaḍḍhana 誘引
akāla-bhojana 非時食
akalaha 無諍
akālekhādanīyaṃkhādet 非時食
ākālika 無時
akalmaṣa 無穢
akalmāṣa 無穢
ākalpa 淨
akalpa 無分別
ākalpa 衣
akalpa 非分別
akalpana 無分別
akalpanā 無分別
akalpana-jñāna 正智
akalpanā-jñāna 無分別智
akalpita 無分別
akalpiya 不淨
akāma-kāritva 不自在
akampanatā 不動
akaṃpanatā 傾動
akampeyyā 不動
akampiya 不動
akampya 不動
ākampya 不動
akaniṣṭha-deva 阿迦尼吒天
akaniṣṭhānāṃ sthānam 色究竟天, 色究竟處
ākāṅkṣ 欲
ākāṅkṣam 欲
ākāṅkṣamāṇa 遵求
ākāṇkṣin 信
ākāra 事
ākara 所生
akāra 阿字
ākārāḥliṅgāninimittāni 相
akāraka 無作
ākāraṇa 因緣
ākāraṇa 行
akāraṇa 非因
akāraṇa-prāpti 不成因
akaraṇatā 不作
ākārāprameyatā 品無量
ākāratas 行相差別
akarmanyatā 麤重
ākarṣaṇa 召, 引, 得, 攝, 攝取, 鉤召, 鉤召法
ākarṣaṇa-samartha 能引
akaruṇā 無悲
ākāśa-anantya 空無邊
ākāśa-anatya-āyatana 空無邊處
ākāśānantyāyatana 空處
akāśânantya-yatanaṃ 無邊空處天
ākāśānantyā-yatanam 空無邊處地
akāśâsaṃskṛta 虛空無爲
ākāśa-varna 碧
akauśala 不明
akhaṇḍa-cārin 無缺
akhedaṃ vātsalyam 無倦憐愍
akheda-vipakṣa 無厭倦所對治
akhedita 厭倦
akheditā 無有厭倦
akhilatas 悉
akhinnaḥ-bhavati 無有厭倦
akhyānatā 不見
ākhyānatā 稱歎
ākhyāta 別知, 名, 宣說, 宣說開示, 教, 演說, 示, 說
ākhyātā 說
ākhyātṛ 解釋
ākhyāyaka 戲論
ākhyāyakêtihāsa 戲論
ākhyāyate 名
ākhyāyati 追憶
ākhyāyikā 聖典
ākhyāyin 說
akilāsin 懈廢
akilāsitva 不退
akiṃcana 無所有
ākiṃcanya-āyatana 無所有處
ākiṃcanyâyatana 無所得
akiṃcanyâyatana-samāpatti 無所有處定
akiṃcid 都無所有
ākiñcanyāyatana 無所有處地
akīrti 惡名
akisara 無梗澀
aklānta-kāya 病倦
akliṣṭa-avyākṛta 無覆無記
akliṣṭaḥ dharmāḥ 不染法
akliṣṭājñāna 不染愚, 不染汚無明, 不染汚無知
akliṣṭam-ajñānam 不染無知
akliṣṭâvyākṛta 無覆無記
akliṣṭâvyākṛtodharmaḥ 無覆無記
akopya-dharmatāṃgataḥ 不動
akopya-vīrya 無動精進
ākoṭana 斷
akovida 愚
ākrāmati 侵掠
ākramya 昇進
ākrandatha 倶同
ākrandita 苦
ākrānta 過
akṛcchra-lābhitā 得無艱難
akriyāanabhisaṃskṛta 無作
ākrośana 誹謗
ākrośa-paribhāṣa 輕毀
akṛpatā 無悲
akṛta 不作
ākṛta 所作
akṛtā-bharaṇa 未作莊嚴具
akṛtaka 無作
ākṛti 事, 像, 如, 實, 形, 形相, 所作, 相
ākruṣṭa 罵
akṣa-mālā 數珠
akṣamālā 阿叉摩羅
akṣan 眼
akṣaṇika 非刹那
akṣara 卍字, 名字, 惡刹羅, 惡察羅, 文, 文字, 無盡, 羅刹羅
akṣataḥ 長時
akṣaya-dharma 無盡法
akṣaya-mati 無盡意
akṣaya-pratibhāna 辯才無盡
akṣayatā 無盡
akṣayatva 無盡
akṣayin 無盡
akṣayya 無盡
akṣema 不安隱
ākṣepaka 能引
ākṣepakaṃ—-karma 牽引業
ākṣepayati 起
ākṣepo hetuḥ 引因
akṣeya 無盡
akṣi 眼
akṣīṇa 無盡
ākṣipyate 造
akṣi-stha 眼中
akṣobha 不動
akṣobhaṇatā 不動
akṣobhita 不動
akṣobhya-buddha 不動如來
akśobhyaḥ 不動如來
akṣubhita-citta 定心
akṣy-abhijñā 天眼通
ākulakara 作亂
akupyanatā 無分別
akurvan 遠離
akurvat 不生
akuśala 不善, 不善法, 惡, 惡性, 惡業, 惡法, 染, 罪
akuśala-citta 不善心
akuśala-dharma 不善法
akuśala-dharma-tathatā 不善法眞如
akuśala-karman 罪業
akuśalam...karma 不善
akuśala-mahā-bhūmika-dharma 大不善地法
akuśalaṃcittam 染心
akuśalaṃkarma 惡業
akuśalaṃkaukṛtyam 不善
akuśalamūla 深重
akuśala-mūla-traya 三不善根
akuśalānāṃ karma-pathānām 不善業道
akuśalāt sthānāt 不善處
akuśalebhyaḥ karma-pathebhyaḥ 不善業道
akuśalmūlavat 深重
ākūtana 希求
akuthita 不壞
akutsita 淸淨
alabdha-ātmaka 身相
alabdha-śarīra 無相
alabdhâtmaka 無性
alabha 無貪
alabhamāna 不可得
alajjin 無羞恥
alakṣaṇaka 無相
alakṣaṇa-samatā 無相平等性
alakṣaṇatā 無相
alakṣatva 無相
alam 且止, 且置, 力, 厭, 寂靜, 止, 滿足, 能
alam asya 槃結
ālambana 事, 依緣, 塵, 境, 境界, 所依緣, 所緣, 所緣, 所緣境, 所緣境界, 所緣慮, 攀緣, 法, 緣, 緣境, 能緣, 觀
ālambana-adhimokṣa 所緣勝解
ālambana-lakṣaṇa 緣相
ālambanam 所緣緣
ālambanaṃ vastu 所緣事
ālambanaṃ vikalpayati 分別所緣
ālambana-nimitta 所緣相
ālambana-pariśuddhi 所緣淸淨
ālambanatas 所緣故
ālambanatva 緣
ālambana-vastu 所緣事
ālambanāvatāra-mukha 所緣趣入門
ālambana-viśuddhi 所緣淸淨
ālambanī-kṛtya 緣慮
alaṃ-kāra 莊嚴
alaṃkāra 莊嚴具
alaṃkāra-bhūta 莊嚴
alaṃkāra-śubha-vyūha 長莊嚴
alaṃ-karat 莊嚴
alaṃ-karatā 莊嚴
alaṃ-kāratā 莊嚴
alaṃkāra-vidhi-kṛta 作莊嚴具
alaṃkāra-vyūha 莊嚴
alaṃkārôpavicāra 莊嚴具
alankrta 嚴
ālāpin 問訊
ālasyā 嬾
ālasya-kausīdya 懶惰懈怠
alāta 火
alāta-cakra 火聚
ālaya 住, 依, 梨耶, 眞如, 著, 藏, 處, 賴耶, 阿利耶, 阿梨耶, 阿賴耶, 黎耶
ālaya-vijñāna 新熏說
ālayavijñāna 根本識
ālayavijñāna 阿賴耶識
ālaya-vijñāna 阿黎耶識
ālaya-vjñāna 賴耶識
ālekhabhitti 寶像
ālekhya-bhitti 寶像
āliḍha 舞踏
alina 無著
ālina 障礙
alīna-citta 心無怯劣
alīnatva 無所怯懼
āliṅg- 阿梨宜
aliṅgavat 無形
alipta 無染
allīyati 藏
alobha 無貪
alobha-dveṣa-moha 三善根
alobha-kuśala-mūla 無貪善根
alobhya 無貪
āloka 光明
aloka 出世間
āloka-karin 能發光明
ālokanīya 觀
āloka-rāja 明王
āloka-rūpa 明色
āloka-tamas 明暗
āloka-tamasī 明闇
ālokâvabhāsa 光明
ālokayati 覩
ālokitavya 覩
alokôttaratva 世間
ālopa 食
alpa 一, 小, 少, 少分, 尟, 尠, 減, 無, 短, 短促, 離
alpa-bahu 少多
alpa-buddhi 淺智
alpa-kṛcchreṇa 少用功力, 無有艱苦, 爲少用功
alpa-mahā 大小
alpa-mūlya 易得
alpântara 少分
alpa-śruta 少聞
alpa-śrutatva 少聞
alpa-sthāma 怯弱
alpatva 少
alpêcchā-saṃtuṣṭi 少欲知足
alpêcchatā 少欲知足
alpêcchuḥ saṃtuṣṭaḥ 少欲知足
alpeśākhya 薄小宗葉
alpêśâkhya 薄福
alpôtsuka 安住
alupta 不斷
ām 實爾
āma-gandha 生臭
amahiṣṭha 不受
amalā 菴摩勒
āmala 餘甘子
amala-dhātu 無垢性
āmala-jñāna 淨智
amalavijñāna 菴摩羅識
amana-āpa 惡
amanaāpa 瞋
amananatā 無念
amanāpa 不可意, 不愛, 意不悅, 意不悅, 瞋, 違意, 非愛
amānāpika 不可意
amanāpika 不順意
amanasi kurvataḥ 不思惟
amānayati 輕毀
amaṇgala 不吉祥
amaṅgalya 非吉
amanojña 非愛
āmantraṇa 呼格
āmantraya 集
amanuṣa 非人
amānuṣa 非人
amanuṣya-kṛtya 人吉遮
amanyamāna 無著
amanyamānatā 無所執
amarâdhipati 天主
āmaraṇa-samayāt 乃至命終
amara-pura-bhavana 天宮
amarāvikkhepa 不死矯亂論
amarṣa 瞋
amārtayā 非量
amata 不覺
amatsarin 矜惜
amatsaritva 無慳
amātsarya 不慳
amāyā 無誑
āmaya 病
amāyāvin 無誑
ambā 女母
ambhas 水
ambho-dhara 雲
ambho-ruha 蓮華
ambu 水
ambu-candraka 水月
ambu-da 雲
ambu-ja 華
amedhyatā 不淨
ameya-ga 無量
āmiṣa 供養, 愛, 愛染, 有染, 染, 求報, 物, 著, 財利, 財物, 貨, 貪, 貪愛, 貪欲, 食, 飮食, 飯食
āmiṣa-bhojana 飮食
āmiṣa-dāna 財施
āmiṣa-harṣa 財貪喜
āmiṣa-kiṃcitka 味著
āmiṣa-saṃgrāha 財攝
āmiṣatva 求
āmiṣôpasaṃhāra 財攝受
āmiśrita 和合
amitābha 無量光
amitâbha 無量壽
amita-prabha 無量光
amitâyus 無量壽
amithyatva 不虛
amla 酸
āmla 酸
amlatā 酸
āmnāta 稱
āmnāya 依止
āmnāyate 說
āmocana 解脫
āmoda 喜
amogha 不空, 不空成就佛, 不空成就如來, 不虛, 益, 阿牟伽
amogha-darśana 不空見菩薩
amogha-siddhi 不空成就如來
amogha-siddhiḥ 不空成就佛
amoha 無癡
amoha-kuśala-mūla 無癡善根
āmoṣa 觸
āmraphala 餘甘子
āmrātaka 菴婆羅多迦
āmṛśa 觸
amṛta-dhātu-dvāra 甘露門
amṛta-dvāra 甘露門
amṛtakuṇḍalī 闇密里帝軍荼利
amṛtakuṇḍalin 甘露軍荼利明王
amṛta-pada 不死處
amṛta-rāja 甘露王
amṛta-rasa 甘露味
amṛtasya dundubhi 甘露法鼓
amśu 光明
amūḍha 無癡
amūḍha-vinaya 不癡毘尼
āmukha 現前
āmukhe 現前
āmukhī-√bhū 住現在前
āmukhī-pravṛtta 顯現
āmukta 著
amūrta 無相
amusita 妄
amutas 從彼
amutra 他世
āna 阿那
anābhāsa-gata 不見
anabhīāpya 不可說
anabhibhūta 自在
anabhidhyā 無貪
anabhidroha 不相謀略
anabhidrohin 不行欺誑
anabhilāpa 無說
anabhilapya 不可說
anabhinirvṛttatva 無生
anabhinirvṛtti 不起
anabhiniveśa 無所著
anabhiniviṣṭa 無所著
anabhipreta 非愛
anabhipretatva 非愛
anabhirāddhya 不順
anabhirata 不樂
anabhisaṃbodha 不證
anabhisaṃbuddha 未成佛
anabhisaṃskāra 不作行, 任運, 無作, 無加行, 無功用, 無爲
anabhisaṃskāra-parinirvāṇayin 無行般涅槃
anabhisaṃskṛtatva 無爲
anābhoga 任運, 任運而轉, 無功, 無功用, 自然, 開發
anābhogatas 自然
anābhogo nirnimitto vihāraḥ 無功用無相住
anabhraka 無雲天
anabhrakāḥ 無雲天
anabhyupagamatva 不可得
anabodha 悟解
anācakṣitapūrva 顯說
anācāryaka 無師
anācāryaka-jñāna 師主
anācāryakam 無師
anācchedya 不壞, 不斷, 不能斷滅, 不能斷壞, 久遠
anādara-vṛtta 輕
anādarya 輕
anādeya 不信重
anādeya-vākya 言不威肅
anadhigata 不可得
anadhikatva 無增
anadhimucyamāna 無信解
anadhīṣṭa-kalyāna-mitra 不請之友, 不請友
anadhvan 無爲
anadhyācāra 無犯
anadhyāpanna 不犯
anadhyavasāna 無著
anadhyavasāya 不堅執
anadhyavasita 不著
anādika 無始
anādikamat 無始
anādi-madhya-nidhana 非初非中後
anādi-nidhana 無始無終
anādi-saṃsāra 無始生死
anāditva 無始
anādṛtya 破
anādy-anta 無始無終
anāgamana 不還
anāgamanatā 未來
anāgāmin 不來, 不還, 不還果, 半超, 證不還果, 阿那含, 阿那含果, 阿那含道
anāgāmin-āpanna 不還向
anāgāmi-phala-anāgāmin 阿那含果
anāgāmi-pratipannaka 不還向
anāgāmitā 不還
anāgāmitva 不還
anāgamya-bhūmika 未至定
anāgamya-samādhi 未至定
anāgārika 非家
anāgārikāṃ pravrajitāḥ 出家
anāgatā-dharmāḥ 未來法
anāgatâdhvan 未來世
anāgata-janman 未來世
anāgata-lakṣaṇa 未來相
anāgataṃ janma 未來生
anāgata-pratyutpanna 未來現在
anāgate 'dhve 未來世
anāgate---adhvani 於未來
anāgatika 非未來
anāgato 'dhvā 未來世
anāgrahīta-citta 祕惜
anagra-śūnyatā 無始空
anaikāntika 不定
anaimittika 無相
anairyāṇika āśayaḥ 不出離意樂
anairyāṇikīṃ---pratipadam 不出離行
anaiśvarya 不自在
anājīvika 不活
anājñāta 未知
anājñātam ājñāsyāmī 'ndriyam 未當知根, 未知欲知根
anājñātam-ājñāsyāmîndriya 未知當知根
anājñātamājñāsyāmīndriya 未知當知根
anākāra 無因
anākhyāta 顯說
anālambana 無緣
anālaya-dharma 槃結
anālayatā 無著
anāliḍha 離
analpakam 偏黨
anāmiṣaṃ vātsalyam 無染憐愍
anānātva 無差別
ānandana 讚歎
ānandanī-vāc 慶悅語
anandha 慧眼
ānandī-jāta 慶喜
ānandin 歡喜
ānandita 歡喜
anaṅgana 無染
anaṅgaṇa 無染
ananta 無數, 無盡, 無轉, 無邊, 無邊際, 無量, 罣礙
ananta-cāritra 無量行
ananta-dhātu 無邊法界
ananta-guṇa 無量功德
ananta-jñāna 無量智
anantakam 偏黨
ananta-koṭi 無邊際
anantaṃ lokam 無邊世界
ananta-mukha-sādhaka-dhāraṇī 一向出生菩薩經
ananta-nirdeśa 無量義
ananta-nirdeśa-pratiṣṭhāna 無量頌
anantanirdeśapratiṣṭhāna 立無量頌
ananta-pāra 無邊際
ananta-prabheda 無邊
anantaram 從此, 從此, 次後, 次第, 無間, 爾時
anantaraṃ saṃhitam 無間卽於爾時
anantara-pratyaya 次第緣
anantarya 無間
ānantarya-karman 無間業
ānantarya-mārga 無礙道
ānantarya-marga 無間道
ānantarya-mārga 無間道
ānantaryāṇi karmāni 無間業
ānantarya-patha 無間道
anantatayā 無邊故
anantavat 無邊
anantya 無邊
ananubhūta 不受
ananugama 無
ananujñāta 不許
ananurūpatva 不順
ananuśravaṇa 不生
ananutāpya 無悔
ananya-citta 一心
ananya-neya 非餘所引
ananya-sādhāraṇa 不共
ananyatā 一
ananya-tathatā 不變異性
ananyathā 非變異
ananyathā-bhāva 不變
ananyathātva 不虛
ananyathâvagamya 如實知
ananyatva 不異
anapagama 未離
anapakarṣaṇa 不滅
anapakṛṣṭa 鬧
ānāpānasati 安般之
ānāpāna-smṛti 出入息觀
ānâpāna-smṛti 持息念
anaparānta-koṭi 無邊際
anapatrapa 無愧
anapatrāpin 無愧
anapavāda 不損
anapāya-ga 不墮惡道
anapekṣya 不惜身命
anapoddhṛta-mūla 根未熟
anāpta 離
anārambha-cittôtpādanā 未發心
anargha 無價
anargha-mūlya 無價
anargha-prāpta 無價
anargheya 無價
anarghya 無價
anārogyatā 疾病
anartha 不利益, 不吉祥, 不饒益事, 害, 惡道, 無義, 無義利, 苦
anarthin 不求
anarthôpasaṃhitā dharmāḥ 能引無義聚法
anāsakti 無著
anāśana 斷食
anāsravā ceto-vimuktiḥ prajñā-vimuktiḥ 無漏心慧解脫
anāsravā-dharmāḥ 無漏法
anāsrava-jñāna 無漏智
anāsrava-karma-hetuka 無漏業因
anāsrava-karman 無漏業
anāsrava-kuśala-mūla 無漏善根
anāsravaṃ karma 無漏業
anāsrava-marga 無漏聖道
anāsravatva 無漏
anāsravo mārgaḥ 無漏道
anāśraya 無依
anāsvādita 離諸愛味
anātapta 無熾然
anatarā-pratyarthika 內敵
anatikramaṇa 不違越
anatikrama-yoga 不得過
anātma-bhūta 無我
anātman 人無我, 無我, 阿捺摩, 阿擅, 阿檀, 非我, 非身
anātma-saṃjñā 無我想
anātmatā 無我
anātmatva 無我性
anātmīya 無我
anātta-manaska 意懷不悅
anātyantika 不畢竟
anātyantikatā 不畢竟
anātyantikatva 不定
anātyantikī 不究竟
anaudārika 細
anāvaḍḍa 得
anavadhārita 不了
anavadya-kāritā 無罪修作
anavakāra 無解
anavalīnatā 不退
anavalokita-mūrdhatā 無能見頂
anavamṛdya 難伏
anavanāmita-vaijayanta 常立勝幡
anavanata-kāya 身不僂曲
anavanata-kāyatā 身不僂曲
anavanta 不僂曲
anavara-agre 從無始
anavarâgra 無始世
anavarāgra-śūnyatā 無始空
anāvaraṇa-jñāna-viśuddhi-mūla 無障智淨根本
anāvaraṇatva 無障礙
anavaropita-kuśalamūla 善根未熟
anavaśeṣa 無餘
anavaśruta 無漏
anavasthā 無邊際
anavataptasya sarasaḥ 無熱池
anavatāra 不通
anavatrāpin 無愧
anavatrāpya 無愧
anavavāda 誹謗
anavekṣatā 無著
anāvilatā 離垢
anavolakita mūrdhatā 無見頂, 無見頂相
anāvrti 無礙
anāvṛti 無礙
anāvrti 虛空
anaya 非理
ānāyayati 取
andhabhūta 蔽闇
andha-kāra 愚癡
andhakāra 昏闇
andhakāra---rātryāḥ 闇夜
andhakāra-tamisrāyā rātryāḥ 陰闇夜, 陰闇夜
andhīkṛta bālabuddhi 愚聵
andhruva 無止息
aneḍaka 淸淨
ānejya 不動
aneka 不同, 多, 差別, 憂哭, 没底, 無底, 無數, 無量, 種種, 衆, 非一
anekadhā 種種
anekair-kalpaiḥ 無量劫
aneka-mūlya 無價
anekāntika-hetu 不定因
aneka-paryāyeṇa 方便
aneka-prakāra 無量
aneka-samādhi 無量三昧
anekaśas 多
anekatva 多
aneka-vidha 多種, 無量, 無量種, 種種, 衆多, 非一, 非一種, 非一種種, 非一衆多
aneka-vidham 種種
aneka-vividhā 種種
anena 以此
anena kāraṇena 由是因緣
anena paryāyeṇa 如斯比類, 如是比類, 由此道理
anena---paryāyeṇa 由此因緣
āneñjyôpaga 不動行
āneti 還
anga 支分
anidarśana 不可見, 不見, 無形, 無礙, 無見
anidhana 無終
anigṛhīta 散亂
aniḥśaraṇa 非出世
anīkṣā 難見
anīkṣaṇa 難見
anila 風
anilā 風
anilambha 不可得, 無得, 無所得, 無所有, 無相, 無礙, 無著
anilambha-samādhi 無著光三昧
animajjana 超
animiṣa 覺
animittaḥ samādhiḥ 無相三摩地
animitta-lakṣaṇa 異相
ānimittaṃ vimokṣa-mukham 無相解脫門
anindita 嚴好
anindriya 無根
aniñja 不動
aniñjamāna 不動
aniñjana 不動
aniñjita 不動
aniñjya 不動
aniñjya 無動
āniñjya-asaṃskṛtā-dharma 不動滅無爲
aniñjya-bhūta 不動
āniñjyaṃ karma 不動業
āniñjya-prāpta 決定
āniṅkṣya 無動
anirākṛta 不離
aniravadya 過
anirdhārya 不覺
anirdiṣṭa 難見
anirdṣṭa 未說
anirgama 不去
anirodhikāanirjāta 無滅
anirodhita 無沒
anīrṣuka 嫉恚
aniruddha 不斷, 不滅, 善意, 未滅, 無滅, 無貪, 阿那律
anirudhyamāna 不滅
anirvāṇa 不滅
anirvāpita 不滅
aniśa 恒
aniśānta 無盡
aniścita 不定
aniṣkuha 嫉恚
aniṣpanna 無實
aniśrita 不依, 悕望, 悕求, 無依, 無所依, 無所依止, 無所著, 遣
aniśrita-vihārin 無所著
aniśritya-dānatā 無依惠施
aniṣṭa-phala 非愛果
aniṣṭhā 無盡
aniṣṭhita-jñāna 未究竟智
aniṣṭhitam 常
aniṣṭo-vipāka 罪報
aniṣṭo-vipākaḥ 罪報
anitya-adi 無常等
anitya-asāra-saṃjñā 堅固
anityābatasaṃskārāḥ 諸行無常
anitya-kārin 所作不定
anityatā 不定, 死, 滅, 無常, 無常性, 非常
anityatânupaśyanā 無常觀
anityatā-parīkṣā 無常觀
anityatvam...saṃskārāṇāṃ 諸行無常
anivṛt 不退
anivṛta-avyākṛta 無覆無記
anivṛta-avyākṛtaṃ-cittaṃ 無覆無記心
anivṛtti 無止息
anivṛttitā 無止息性
aniyata-bheda 不定
aniyata-bhūmika 不定地法
aniyatā-bhūmika 不定地法
aniyata-gotraḥ 不定種性
aniyata-gotraka 不定種性
aniyataikatara-gotra 不定種性
aniyata-vedanīya 不定
aniyata-vedanīya-karma 不定業
aniyata-vipāka 不定
aniyati-patita 不定
aniyatorāśiḥ 不定聚
annaṃ pānaṃ ca 飮食
annamaya 食
anna-pāna-khādya-bhojya 飮食
anolīna 不怯
anonata 跱立
anopalambha 無著
anopalipta 無所著
anṛta-piśuna-paruṣa-sāntva 語四過
anṛta-vacana 妄言
anṛta-vacana-viramaṇa 不妄語
anta 厭, 後邊, 後際, 末, 畢竟, 盡, 至, 邊, 邊際, 際
anta-dvaya-vivarjita 遠離二邊, 離二邊
anta-grahaṇa 邊見
antaḥ 中
antaḥ sīman 界中
antaḥ-kriyā 邊際
antaḥ-pratiśrutkā 響
antaḥ-pura 內
antaḥpura-madhya-gata 處宮中
antaḥ-purikā 內人
antaḥpūti 內朽敗
antaka 稱限量
anta-kāla 末劫
anta-koṭī 邊際
anta-kṛt 出
antamaśato 乃至
antantaram 又復
antar 內
antar- 至
antar dvīpāḥ---aṣṭau 八中洲
antar-√dhā 消盡
antara 不共
antarā 中道
antara 中間
antarā 中間
antarā 於中間
antarā-amitra 內怨
antarābhava-saṃjñika 中有
antarābhava-skandha 中有
antarā-bhava-stha 住在中有
antara-bhava-stha 在中有
antarā-bhavika 中有
āntarābhavika 中有
antarā-bhavika 中陰
āntarābhavika 中陰
antara-jña 知
antara-kalpa 中劫
antarakalpam eva ca kṣapenti kalpāna sahasrakoṭyaḥ 劫數
antarāla 中陰
antarā-mala 內垢
antarā-parinirvāyin 中般涅槃
antarā-parinirvṛti 中般涅槃
antarā-sapatna 內忌
antara-stha 中住
antarāt 於其中間
antarāya 作障礙
antarāya 妨廢
antar-āya 害, 斷, 斷絶, 癈, 破, 礙, 遮, 間斷, 障
antarāya 障
antarāya-karman 斷絶
antarāyakatva 障
antarāyaṃkaroti 障
antar-āyaṇa 四衢道
antar-āyika 遮
antarāyika 障
āntarāyika 障
antar-bhūta 攝
antar-dhā 沒
antardhāna 滅沒
antar-dhāna 滅盡
antardhānaṃ bhaviṣyati 當速滅沒
antardhānaṃ gacchet 中壞
antardhāni 滅沒
antardhāpayati 消盡
antar-dhāyiṣu 滅盡
antardhita 沒盡
antar-gatatā 攝取
antarhita 沒盡
antar-ikṣa 空
antarikṣa 虛空
antarīkṣa 虛空
āntarikṣa 虛空
antarīkṣa 虛空界
antarīkṣā devāḥ 空居天
antarikṣa-cara 空行
antarikṣavāsin 空居天
antar-ita 障
antarīya 別
antar-vāsa 作衣, 安呾婆娑, 安多婆裟, 安多會, 安憺婆沙, 安陀會, 安陀衣, 裏衣
antarvatī 懷胎
antaśaḥ...api 乃至
antataḥ---api 下至
antatas 乃至
anta-yuga 末世
ante 最後
ante-vāsika 弟子
antika-sthā 近
antikāti 親
antima-deha 最後身
antima-sarīra 最後身
anu 微細
anu-√barh; anubṛṃhayati 令漸增長
anu-√śī 所隨眠
anubandha 懷, 相應, 相續, 結, 護, 障礙, 隨, 隨流
anubhava 受
anubhava 得
anubhayathātva 非二
anubhūta 受, 寄, 忍受, 所證, 所領, 正受, 覺知
anubhūti 覺
anubodha 悟, 知, 覺, 覺知, 解, 識, 通達
anubodhi 阿耨菩提
anubṛṃhaṇā 增長
anubṛṃhita 增長
anubudhī 覺知
anucālin 著
anucaṅkramati 經行
anucaraṇa 遊行
anucārika 親近
anucchava 淸徹
ānucchavika 隱覆
anuccheda 不斷
anucchinna 不斷
anudadhyamāna 奉施
anudagra 怯懼
anudarśana 觀
anudatta 給
anuddhata 無掉
anuddhatya 高擧
anuddiṣṭa 不與
anudeśa 說
ānudhārma 正法
anudharma 隨法
anudharma-cāra 隨法行
anudharma-pratipanna 隨法行
anudharma-pratipatti 隨法行
anudhārmika 有法
anudhārmikī 如法
ānudhārmikī 隨法行
anugacchati 移
anugama 思惟, 發, 知, 觀察, 證, 通達, 障礙, 隨, 隨順
anugamayitumutsahate 隨眠
anugantavya 依, 應如是知, 應思擇, 應隨決了, 隨順
anugata 住, 所變, 所隨, 次第, 知, 紹, 至, 行, 觀, 解, 通達, 障礙, 隨入, 隨順
anugraha 利樂, 利益, 報, 增, 大哀, 得利益, 攝, 攝取, 攝受, 攝益, 敬護, 爲利益, 爲攝, 益, 能攝受, 護念, 財利, 鐃益
anugraha-kārin 益
anugrahârtha 益
anugrahīta 將護
anugṛhīta 攝受
anuguṇa 隨順
anuguṇatva 隨順
ānuguṇya 隨順
anujāta 如實
anujavana 逐
anujñāpita 知
anujñā-pratiṣedhanatā 開制
anujñāta 說
anujñātā 開
anukampā 哀愍, 大慈愍, 悲, 愍, 慈悲, 慈愍, 憂念, 憐愍, 攝受
anukaṃpanā 大哀
anukampana 悲
anukampanā 悲
anukaṃpârthāya 加垂哀
anukampāśaya 哀愍意樂
anukampā-vaipulya 廣大哀愍
anukampin 愍哀
anukampita 愍
anukampya 悲哀
anukāra 蓬亂
anukrama 次第
anukramaśas 漸
anukrameṇa 漸漸
anukrośa 悲
anukūla 可愛, 愛, 求, 相順, 障礙, 隨, 隨順, 順, 順應
anukūlāṃ yuktim 順正理
anukūlatā 隨順
ānukūlya 隨順
ānukūlyatva 隨順
anukuṭṭaka 毀
anulābha 得
anulepana-gandha 塗香
anulipya 塗
anulokanatā 觀察
anulomam 次第
ānulomi 隨順
ānulomika 合
anulomikī-dharma-kṣānti 柔順忍
anulomita 隨順
anumānâbhāsa 似比量
anumānaṃ 法比量
anumāna-pramāṇa 比量
anumānasamyak 比量
ānumānika 比量
anumata 障礙
anumeya 隨量
anumīyate 比量
anumodadhvaṃ 勸讚
anumodāma 代勸助
anumodāmo 勸助
anumodana 隨喜
anumodanā 隨喜
anumodanīya 隨喜
anumodate 隨喜
anumodatha 勸讚
anumodati 代喜
anumodayati 隨喜
anumodet 代喜
anumodeta 代喜
anumodita 隨喜
anumoditṛ 隨喜
anunāmita 跱立
anunaya 喜, 嫪, 愛, 愛欲, 愛著, 慈愍, 欲, 著, 親, 貪, 貪愛, 貪欲, 順
anunayamanuparivartin 隨順
anunaya-sahagata 愛
anunīyatā 貪著
anunnata 靡
anupabṛṃhayatā 長養
anūpabṛṃhayati 長養
anupaccheda 不斷, 不斷, 無斷盡, 紹, 終無斷盡
anupacchedāya 紹繼
anupacchinna 不斷
anupāda 無生
anupādadāna 不取
anupādāna 離垢
anupadeśa 不說
anupadhi-śeṣa nirvāṇa-dhātu~ 無餘界
anupadhi-śeṣa-nirvāṇa 無餘涅槃
anupadiṣṭa-jñāna 無師智
anupagama 不隨
anupaghāta 不損
anupahatya 不損惱
anupakliṣṭa 無雜穢
anupalabdha-śūnya 不可得空
anupalabdhi 不可得, 不得, 不見, 無, 無得, 無所得, 無所有
anupalabdhi-svabhāva 無所得性
anupalabdhitā 不可得
anupalabhamāna 不可得
anupalambha 不可得, 不可得, 不得, 不見, 無得, 無所得, 無著
anupalambha-śūnyatā 不可得空
anupālanā 護持
anupālayati 長養
anupalepa 無染
anupalipta 不染汚, 淨, 淸淨, 無所著, 無染, 無著
ānupālya 持
anupama 無譬
anupama-citta 不思議
anuparata 常
anuparigraha 攝受
anuparikṣipta 周匝
anuparīndanā 囑累
anuparipāṭikā 次第
anuparivārayitavya 護念
anuparivartin 展轉
anupaśānta 不寂靜
anupastabdha 無
anupaśya 觀
anupaśyana 循觀
anupaśyati 見
anupatapas 無惱
anupatita 障礙
anupāttika 無執受
anupāya 無方便
anupma 阿婆磨
anu-pra-√āp 當得
anu-pra-√iṣ 發遣
anu-pra-√viś; anupraviśati 隨悟入
anupra-√yam 授與
anu-pra-√yam 行惠施
anuprabaddha 相續
anupramodya 歡喜
anuprāpsyāmaḥ 當得
anuprāpta 具足, 到, 得, 成, 成就, 究竟, 至, 證得, 達
anuprāptavat 已得
anuprāpuritum 求
anupravarta 相續
anupraviśat 能悟入
anupraviśya 隨入
anupravṛtta 生
anupravṛtti 流轉
anuprayacchati 奉施, 持用布施, 授與, 推, 行惠施
anu-pra-yam 與
anupreṣayati 發遣
anupūrvaka 次第
anupūrvatas 次第
anupūrva-vihāra-samāpatti 九次第定
ānupūrveṇa 漸漸
anupūrveṇa 轉稍
ānupūrvika 次第修
anupūrvin 次第
ānupūrvya 次第
anurāgaṇa 隨染
anurakṣa 護
anurakṣaṇa 護
anurakṣaṇa 隨護
anurakṣaṇā 隨護
anurakṣaṇa-dharman 護法
anurakṣaṇā-dharman 護法
anurakṣaṇā-prahāṇa 防護斷
anurakṣin 護
anurakṣitavya 應隨護
anurava 音詞
anurūpa 如應, 如法, 應, 相似, 相應, 相稱, 色類, 障礙, 隨其所應, 隨順
anurūpām 如理
anurūpya 極殊妙
ānurūpya 相似
anuṣakta 所隨逐
anusaṃrakṣaṇa 將護
ānuśaṃsa 事
anuśaṃsa 利益
anuśaṃsā 利益
ānuśaṃsa 利益
anuśaṃsa 功德
anuśaṃsā 功德
ānuśaṃsa 功德
anuśaṃsa 功能
ānuśaṃsa 功能
anuśaṃsa 勝利
ānuśaṃsa 勝利
anuśaṃsa 德
ānuśaṃsa 德
anuśaṃsa 福
anuśaṃsā 福
ānuśaṃsa 行
anuśaṃsa 讚歎
anuśaṃsana 功德
anuśaṁsāvasthā 功德位
anusandhi 隨密
anuśāsana 教
anuśāsanā 教導
anuśāsana 教誡
anuśāsanâcāryaḥ 教授師
ānuśāsanī 教
anuśāṣanī 教令
ānuśāsanī 教法
anuśāsanī 教誡
anuśāsinī 教
anuśāsita 教
anuśāsti-prātihārya 教誡神變
anuśāstṛ 襲師
anuśaya 使, 惑, 惡, 根本煩惱, 煩惱, 眠, 結使, 習氣, 隨眠, 隨逐
anuśaya-bhāva 隨眠有
anuśāyaka 眠
anuśaya-vaśāt 由隨眠
anuśayāvasthā 隨眠位
anuśayika 著
anuśayita 隨眠
anuśāyitva 隨眠
anuśete 所隨眠
anuśikṣaṇa 隨學
anuśikṣitavya 隨學
anuśista 教授
anuśleṣa 次第
anuśliṣṭa 相應
anusmariṣyanti 銘著
anu-smṛ 隨念
anusmṛti 念, 想念, 憶念, 正念, 觀, 隨念, 隨念
anuśrava 聽聞
anuśrāvayatām 宣說
anuśrāvayati 吿
anusrota 瀑流
anusthānam-nispatti 成所作智
anuṣṭhānatā 能成立
anuṣṭhita 隨順
anuṣṭubh 阿耨窣都婆
anustubhchandas 阿菟吒闡提
anutkṣepâprakṣepa 不增不減
anutpāda 不更生, 不起, 悉曇, 無爲, 無生, 無生長, 無起
anutpāda-anirodha 不生不滅
anutpādā-jñāna 無生智
anutpāda-jñāna-kṣāntika 無生忍
anutpāda-kṣānti 無生忍
anutpāda-mati 無生
anutpādana 無生
anutpādanatā 無生性
anutpādânirodha 不生不滅
anutpādikā 無生
anutpādita 無起
anutpādita-citta 未發心
anutpāditatva 未來
anutpādya 未發
anutpanna 不生, 未來, 未已生, 未生, 未起, 無生, 無起
anutpanna-kṣāntika 無生忍
anutpannānāṃ punar-utpāda 已生善令增長
anutpanna-samatā 不生平等性
anutpatimat 無生
anutpatti-dharma 不生法
anutpatti-dharmaka 不生, 不生法, 無生法
anutpatti-dharman 不生
anutpatti-dharmatā 無生法
anutpattika-dharma-kṣānti 不起法忍, 無所從生法忍, 無生忍, 無生法忍, 無起法忍
anutpattika-dharma-kṣānti-lābha 得無生法忍, 無生忍, 無生法忍
anutpattika-dharma-kṣānti-paryeṣṭi 無生法忍
anutpattika-dharmatā 無生法性
anutpattikeṣu 無生法忍
anutpattimat 無生因
anutsada 減
anutsṛṣṭa 堅固
anuttama 無上
anuttara śiva jñāna 眞慧
anuttara-jñāna 無上智
anuttarāṃ jñānam 無上慧
anuttarāṃ samyak-saṃbodhim 無上菩提, 阿耨多羅三藐三菩提
anuttarāṃ samyak-saṃbodhim abhisaṃprasthitā 大乘意
anuttarāṃ samyaksaṃbodhim āsādayeyam 證無上正等菩提
anuttarāṃsamyak-saṃbodhimabhisaṃbuddhasya 成佛
anuttarāṃsamyak-saṃbodhimadhigacchati 成道
anuttara-samyak-sambodhi 佛智
anuttara-samyak-saṃbodhi 無上正眞道
anuttarā-samyak-saṃbodhi 無上正徧智, 無上正眞, 無上正眞道, 無上正眞道意, 無上正等菩提, 無上正等覺, 無上正覺, 無上正遍智, 無上至眞正覺, 等覺無上菩提
anuttara-samyak-saṃbodhi 阿耨菩提
anuttarā-samyak-saṃbodhi 阿耨多羅三藐三菩提, 阿耨多羅三貘三菩提
anuttarāsamyak-saṃbodhiḥ 無上菩提
anuttaratas 無上
anuttaratva 無上
anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau praṇidhāna 無上正眞道教
anuttarya 無上
ānuttarya 無上
anutthāpana 不能發
anuttrasta 不怖
anuvāda-anuśāsanā 教授教誡
anuvādin 流轉
anuvaktṛ 隨說
anuvartaka 善能隨順, 能隨順, 起, 隨起, 隨轉, 隨順
anuvartanā 隨順
anuvartanatā 行
anuvartita 修行
anuvicāramāṇa 觀察
anuvicāraṇā 隨伺
anuvicārayati 了
anuvicārayatī 觀察
anuvicārita 觀
anuvicintita 本願
anuvidiś 四維
anu-vi-tark 尋思
anuvitarkaṇā 隨尋
anuvitarkitam anuvicāritam 隨尋伺
anuvrajana 送
anuvṛṃhayati 長養
anuvṛtta 生
anu-vy-ava-√hṛ 隨說
anuvyavahāra 隨說
anuvyavahriyante 隨說
anuyātṛ 障礙
anuyātrika 翼從
anuyukta 修行, 勤, 合, 精勤, 精勤修學, 精進, 精進修行
anvādhāna 依
anvāgati 弩蘖帝
anvāhiṇḍayati 轉
anvardha-māsam 半月半月
anvaya 合, 族, 次第, 相似, 種類, 障礙, 類, 類智
anvayāgataṃ-rājyam 本土田
anvayajñānaṃ 類智
anvaya-jñāna-pakṣa 類智品
anvīkṣitṛ 觀察
anvīkṣya 觀
anvita 依, 具, 具, 具足, 得, 應, 懷, 成, 成就, 相應, 蒙, 起
anxiety 煩
anya 不同, 出, 別, 有, 有異, 有餘, 異, 異法, 異相, 異類, 除, 離, 餘, 餘類
anya-ananya 異不異
anya-bhūmika 異
anyad ālambanam 餘境
anya-jātīya 異類
anya-mano-jñāna 他心智
anyamanya 各各異
anyam-anya 相
anyamanyān 自共
anyamanyasya 各各異
anyānanyatva 異不異性
anya-neya 他所引
anyânya 種種
anya-rūpa 異相
anyasminkāle 非時
anyatā 異
anyatamānyatama 隨一
anyatamânyataram 展轉
anyatamena---ekena 隨一
anyatamqnyatama 隨分
anyataraṃ janapada-pradeśaṃ gacchet 僑亭
anyatas 除
anyathā 不同, 不如, 不實, 別, 別異, 所餘, 有異, 由異相, 異, 虛妄, 變異
anyathā-bhāṣaṇa 異說
anyathâkāra 有餘
anyathātva 不同, 別, 異, 異相, 異類, 變異
anyathātvatā 異
anyathā-vāc 異語
anyathī-bhāva 變異
anyathī-bhāva-karaṇa 轉變
anya-tīrtha 外道
anya-tīrthika 外道
anya-tīrthya 外道
anya-tīrthyāḥ 多種外道
anyatnā 異相
anyatra 別, 別異, 唯, 唯除, 於他, 於餘法, 有餘, 無, 異, 除, 離, 餘經, 餘處
anyatra samaye 餘時
anyatva 但理隨緣, 別, 別異, 差別, 有差別, 異, 異相, 變異
anyāya 非法
anya-yāna 小乘
anyena 捨去
anyi-viśāradā 不退轉子
anyonya 互, 互爲, 互相, 共相, 別, 各, 各各自相, 展轉, 展轉相望, 更互, 異, 相
anyonya-dravya-saṃyuktaṃ ... dadyāt 補寫
anyonyaika-kāryatva 同事
anyonyâpekṣa 相空
anyonya-pratyayatva 更互爲緣
anyonya-samavasaraṇa 相攝
anyonya-vaśāt 隨逐
anyonya-viśleṣa 更互乖離
anyônya-yoga 共同
anyonya-yoga-kṣema 安危共同
āp ryamāṇa 圓滿
apa 阿婆
apa- 除
apa-√hṛ 吹去
apa-√kṛṣ 除遣
apacāra 過
apacāyaka 恭敬供養
apacāyita 恭敬
apacita 信述
apaciti 承事
apādāna 從格
apādānaṃ 所從聲
āpādanatā 令成
āpadyate 違犯
apagama 出離, 去, 壞, 捨, 斷, 永滅離, 滅, 遠離, 開解, 除滅, 離
apagata 出離, 息, 捨離, 斷, 棄捐, 泯, 消, 無, 超, 過, 遠離, 除, 離
apagata-vyūha 嚕
apaghātaka 滅
apaghāṭayati 閉
apaharati 吹去
apahṛtya 吸
apakāra 不饒益, 不饒益事, 報, 怨害, 惡, 損惱, 過
apakāra-karaṇa 不饒益
apākaraṇa 離
apakarṣa 下, 减, 減, 滅, 能除去, 遠離, 除, 離
apakarṣaṇa 令離, 捨, 滅, 能蠲除, 蠲除, 遠離, 除, 離
apakarṣati 除遣
apakarṣitatva 對治
apakoṭana 斷
apakramaṇa 退
apakrāmet 逃逝
apakrameta 逃逝
apakramitavya 退
apakrānta 去
apakṛṣya 攝取
apakṣa-karaṇa 斷
apalāla 阿波羅囉
apāṃ maṇḍalam 水輪
apaṃsayatā 不毀
apāna 波那
āpaṇa 肆
apaṇa-krīta 無價
apanayana 息, 濟度, 無, 能除, 遣, 除, 除遣, 離
apanayati 棄
apaneya 減
apanihati 藏
apaniheya 藏
āpaṇika 居士
apaniya 捨
apanīyâpanīya 數數除遣
āpanna 住, 具足, 墮, 已生, 生, 至, 著, 違犯
apara 別, 劣, 後際, 復, 有, 有餘, 毘婆沙師, 異, 西
apara-anta 後邊
aparacitta-vid 無他心智者
āparāddha 過
aparādhika 過
aparâdhīna 不自在
aparagati 阿波那伽低
aparam 後後
aparam asmāt 從此後
aparāmṛṣṭa 無著
aparañjana 憎惡
aparānta-kalpa-koṭi 無量劫
aparānta-koṭī 後邊際
aparânta-koṭi 後際
aparânta-koṭī 盡未來際
aparânta-koṭi 邊際
aparânta-koṭī-gata 盡未來際
aparânta-koṭi-niṣṭha 盡未來際
aparapratyaya 非緣於他
apara-rātra 後夜
apara-śaila 西山住部
apara-śaila-vādinaḥ 西山住部
aparāvṛtta 不轉
apareṇa 過
apareṇa samayena 後時
aparibhinna 不壞
aparibhukta 委付
aparicchinna 不斷
aparigṛhīta 無所著
aparigṛhīta-citta 祕惜
aparihāṇa-dharma 不壞法
aparihāṇa-dharman 無退失
aparihāṇika 不退
aparihāra 不能通
aparihīṇa 不退
aparijñātatva 不了知
aparikalpa 非分別
aparikarmitatva 不修治
aparikhidyamāna 無有厭倦
aparikīrti 不顯
āparimāṇa 無限
aparimitatva 無量
aparimitâyus 無量壽
aparinirvāṇa-dharmaka 無般涅槃法
aparinirvāṇa-dharmatva 無般涅槃法
aparinirvāṇa-gotraka 無涅槃性
apariniṣpanna 非眞實
apariniṣpannatva 不成實
apariniṣpatti 不成實
apariniṣṭhita 未得究竟
aparipakva 未成熟
aparipūrṇa 未圓滿
apariśeṣam 無餘
aparitamanā 無有怯弱
aparityāga 不棄捨
aparityājya 不能捨
aparityakta 無捨
aparivarta 不轉
aparivṛtta 離
aparo bhavaḥ 後有
aparopatāpin 不惱於他
aparo'pi 次復
apārtha 無義
aparuṣā 無盡意
aparyantatā 無邊
aparyātta 無邊
āpas 水
apasārayitum 止
apaścima 初
apasmāraka 阿跋摩羅
apasmāra-rūpa 阿跋摩羅
apāśraya 依
apāśrayaṇa 依
apasvāpana 眠寐
apaśyaka 無見
apaśyamāna 不見
āpāta 初
apatana 不墮
āpatana 墮
apatana 離
apatitatva 不墮
apatitva 不墮
apatrāpa 恥
apatrapā 愧
apatrāpa 愧
apatrapā 慚愧
apatrāpa 耻
apatrapaṇatā 愧
āpattavya 生
āpatteḥ vyutthānam 還淨
āpatti 所犯, 毀犯, 犯, 犯已, 罪, 罪業, 罪過, 誤犯, 違反, 違犯
āpattika 毀犯
āpattim āpadyante 犯於所犯
āpattim āpannāṃ vyutthāpayitum 出罪
āpattim āpanno bhavati 違犯
āpattiṃ nāpadyate 不犯
āpatti-pratideśana 說罪
āpatti-pratideśanā 說非
āpatti-vipāka 罪報
āpatti-vyutthāna 出罪
apaṭu-pracāra 行不明
apavāda 別, 制, 損, 損減, 毀謗, 減, 無, 簡別, 語惡, 誹謗, 謗, 遮
apavadate 起損減
apavaderan 生誹謗
apavadita 毀謗
apavidhya 捨
apāvṛta 開示
apāya 下, 伏, 惡趣, 惡道, 罪, 遠離, 險, 離
apāya-bhūmi 三惡趣, 地獄, 惡趣, 惡道, 非法地
apāya-durgati-vinipāta 墮險惡趣
apāya-ga 惡趣
apāya-gamana 墮於惡趣
apāya-pathāni trīṇi 三惡趣
apāya-pathānitrīṇi 三惡趣
āpāyayati 長養
apekṣa 依
apekṣa 相空
apekṣa 觀待
apekṣana 依
apekṣaṇa 依
apekṣana 相待
apekṣate 待
apekṣā-yukti 觀待道理
apekṣin 觀待
aphala 無果
aphalatva 無果
aphāṣa 惱
api ... eva 故復
api 乃至, 乃至於, 亦, 又, 復, 承續, 等, 而復
ap-maṇḍala 水輪
aṃpanna 具足
aṃśa-gata 分
aṃśu-jāla 光明
añcita 竪
aṇḍa-ja 卵生
aṇḍajā 胎生
aṇḍa-jā yoniḥ 卵生
aṅga 分, 分量, 功德, 品, 少分, 德, 支, 根, 法, 種, 身, 身分, 體
aṅgada 因揭陀
aṅga-hīna 缺減
aṅga-jāta 形
aṅgana 庭
aṅga-pratyaṅga 身
aṅga-pratyaṅgāni duḥkhanti 危疲
aṅgāra-karṣū 火聚
aṅga-roma 身毛
aṅga-saṃāyukta 分相應
aṅga-yaṣṭi 身體
aṅguli 指
aṅguli-parvan 指節
aṅguli-veṭhaka 指節
aṅguly-agra 指端
aṇiman 微細
añjalayobaddhvā 合掌
añjali-karaṇīya 應合掌
añjali-karman 合掌
añjana 了
añjanā 分別
aṅka 處
aṅkura 芽
aṅkuritatva 生
aṇkuśa 勾
aṅkuśa 鈎
aṅkuṣa 鈎
aṅkuśa 鉤
aṅkuṣa 鉤
aṅu 少分
aṇuka 少
aṅuka 少分
aṇu-mātram 微塵
aṇu-mātrâvadya 小罪
aṇu-raja 微塵
aṇu-rāja 微塵
aṇu-rajas 極微
aṇuśikṣana 教習
aṇuśiṣṭa 使
aṇutva 極微
āpnuyāt 成
apohya 除
āppajjiṃ 墮
aprabhinnapūrva 顯說
aprabhinnapūrva... anācakṣitapūrva 顯說
aprādubbūta 滅
aprādur-bhāva 不生
aprādurbhāva 無生
aprā-durbhūta 滅
apraheya 非所斷
aprahīṇa 不斷, 不滅, 未斷, 未斷, 未永斷, 無捨
aprajānat 不信
aprajñāyamāna 難了知
aprakampita 不動
aprākṛta 非常
aprākṛtāśayena 無俗意樂
apramāda-caryā 不放逸行
apramāda-vihārin 無放逸住
apramādya 不放逸
apramāna 無量
apramāṇa 無量心
apramāṇa-ābha 無量光天
āpramāṇābha 無量光天
Apramāṇābha 阿波摩那婆, 阿波羅摩那阿婆, 阿波羅摩那阿婆
apramāṇa-guṇa 無量功德
apramāṇa-kārin 所作無量
apramāṇa-kāya 無量身
apramāṇa-loka-dhātu 無量世界
apramāṇa-pakṣa 無量
apramāṇa-puṇya 無量福德
apramāṇa-śubha 無量淨天
āpramāṇa-śubha 無量淨天
apramāṇa-śubhāḥ 無量淨天
apramāṇatā 無量
apramatta 不放逸, 無放逸, 無放逸, 無縱逸, 逸慢
aprameya-asaṃkhyeya kalpān 無量阿僧祇劫
aprameya-buddha 無量佛
aprameya-janman 無量世
aprameya-kalpa 無量劫
aprameya-puṇya 無量福
aprameyâsaṃkhyeya 無量
aprameyāsaṃkhyeya 無量無數
aprameyâsaṃkhyeyâparimāṇa 無邊
aprameyatā 無量
aprameyo-jñānena 無量智
apramuṣita 無忘失
apraṇāśa 不壞
apraṇaṣṭa 不壞
apraṇidhāna 無願
apraṇidhāna-yoga 無願
apraṇihitāḥ 無願
aprapañcatā 無性
aprāpta-parihāṇi 未得退
aprāpta-vihīna 未得退
aprāptitva 無所得
aprāpya 不及
aprāsādika 惡
apraśānta 不寂靜
aprasiddhi 無
aprati 不得
apratibalana 不能
apratibhinnapūrva 顯說
apratighāta 無礙
apratighātitā 無礙
apratighavat 無對
apratikṣipat 不生誹謗
apratilabdha-pūrva 未曾有
apratilabdhatva 未通達
apratilambha 不能得
apratima 妙
apratinirvartin 不退
apratipakṣa 不能斷
apratipatti 虛妄
apratiprasrabdha 恒
apratipraśrabdha 無盡
aprati-pudgala 佛世尊
apratirūpatā 非法
apratisaṃkhyā 非數
apratisaṃkhyā-nirodha 非擇滅
apratisaṃkyā-nirodha 非擇滅無爲
apratisaṃvedada 不覺
apratisaṃvedanā 無覺受
apratisaṃvedin 不生
apratisaṃyuktena-cittena 不相應心
apratisaṃyuktenacittena 不相應心
apratisandhika 不相續
apratisaraṇa 無依
apratiśaraṇa 無依
apratiṣṭha 無所著
apratiṣṭhita 無所住
apratiṣṭhitaṃ nirvāṇam 無住涅槃
apratiṣṭhitaṃnirvāṇam 無住處涅槃
apratiṣṭhita-nirvāṇa 不住涅槃
apratisthita-nirvāṇa 無住處涅槃
apratiṣṭhita-nirvāṇa 無住涅槃, 無住處涅槃
apratiṣṭhito nirvāṇe 不住涅槃
apratīta-nāma 非同所了名
aprativīryârambha 進力
apratyākhyāna 不棄捨
apratyudāvarta 不退還
apratyudāvartanatā 不退, 不退轉, 無退轉
apraveśa 不入
apravṛttatva 無
apravṛtti 不生, 不起, 不轉, 止息, 滅, 離
apravṛttitā 無流轉性
apravṛttitva 不生
apravṛtti-vikalpa 不起分別
apravyāhāra 不可說
aprayatna 自然
aprayogatas 自然
aprayojana 無用
aprīti 憂
apriya-saṃprayoga-duḥkha 怨憎會苦
apriya-saṃyoga 怨憎會苦
apriya-saṃyogaḥ duḥkham 怨憎會苦
apriya-saṃyoge duḥkham 怨憎會苦
ap-samjñā 水想
ap-saṃvartanī 水災
apsara 樂天
apsaras 天女
āpta-āgama 聖言量
āptâgama 聖教
āptāgama 至教
āpta-māna 喜
āpta-śruti 聖教
āptatā 眞言
apunaḥ-pratyudāvartya 無復退轉
apunar-āvṛtti 不退轉
apunar-āvṛttitva 不退轉
apuṇyôpaga 非福行
āpūrita 遍
apūrva-acarama 無前後
apūrvâcarama 倶時
apūrvâcaramam 一時
apūrvaka 初
apūrvôtpāda 生
apūtika 不壞
apy anye 及餘
āpya 得
āpyāyita 增益
ārā 錐
ara 阿羅
ārā 阿羅
ārabdha 作, 初, 勇猛, 懷, 發起, 發趣, 集
ārabdha-vīrya 勇猛精進, 勤精進, 發勤精進, 發大精進, 精勤, 精進, 起精進
ārabdha-vīryās 勱勵
ārabhate 勤加
ārabhda 勤
ārabhya 依, 依止, 對, 望, 發起, 相應, 緣
ārāḍaḥ-kālāma 懈怠
ārāḍa-kālāma 懈怠
ārādha 事
ārādhayiṣyanti 逮獲
ārādhitavat paryāptavat 講讚
arāga 無染
ārāgayatha 來到
ārāgayiṣyanti 逮獲
araghaṭṭa-ghaṭī-cakra 汲井輪
ārāgitavat 植
arahā 阿羅訶
arajaska 無塵
araja-viraja 無染
ārakṣa 護
ārakṣaka 防護
ārakṣati 隨護
ārakṣita 防護
arakṣya 不護
arakta 無染
ārāma 可愛, 喜, 園, 好, 愛, 樂, 精室, 精舍, 苑, 苑園, 著, 貪, 阿羅彌, 阿藍麼
ārāmatā 樂
ārāma-vana 園林
ārambaṇa 事, 因, 因緣, 境, 境界, 想念, 所緣, 攀緣, 有所緣, 緣
ārambha 事, 依止, 修, 初, 勤, 奮發, 所作, 方便, 生, 發, 發起, 行, 起, 造
ārambha-karaṇīya 應作事
ārambhin 起
ārāmika 白衣
araṇa 無諍
araṇā-samādhi 無諍三昧
araṇā-vibhāga 無諍
araṇā-vihārin 無諍
ara-nemi 輻輞
araṇya 寺院
āraṇya 曷剌䍲
araṇya 林野, 空寂, 空閑, 空閑地, 空閑處, 蘭室, 遠離, 野
āraṇya 野
araṇya-cintaka 空閑
araṇya-gata 空閑處
āranyaka 阿蘭那
araṇya-vāsa 空閑處
araṇya-vṛttaka 空閑
araṇye vasat 巖燕
arcana 供養
arcanā 恭敬
arcimat 光明
arciṣmati 焰慧地
arciṣmatī bhūmiḥ 焰慧地
ardha 半
ardha-candra 半月
ardha-māsa 半月
ardha-rātra 中夜
ardhâsana 半座
ardita 惱
ārdra 柔和
ārdraka 生薑
argala 關軸
argha 閼伽
arghatara 勝
arghya 遏伽
arha 堪
arhad-bhūmi 阿羅漢道
arhad-ghātaka 殺阿羅漢
arhad-ghaṭī-cakra 水輪
arhan 不生
arhān 阿羅訶
arhanta-ghātin 殺阿羅漢
arhat 不生, 大應供, 大聖, 尊者, 怨家, 應, 應人, 應供, 應果, 殺賊, 無學, 無著, 無著塔, 聖人, 聖者, 聲聞, 證阿羅漢果, 阿羅漢, 阿羅漢果, 阿羅訶, 阿羅訶
arhat-phalin 阿羅漢果
arhat-pratipannaka 阿羅漢向
arhattva 應果, 所應, 無學, 無學果, 羅漢道, 阿羅漢果
arhattva-phala 阿羅漢果
arhattva-pratipannaka 阿羅漢向
arhattve pratipannakaḥ 阿羅漢向
arihat 聖人
ariṣṭa 無患子
ariveṣṭayati 纏
ariya 聖
arjakasya ..... mañjarī 華菜
arjakasya 摩利闍迦
arjita 所獲
ārjita 求
arjuna 阿順那
arka-raśmi 日
ārocaka 樂
ārocana 說
ārocayāmi 吿敕
ārocayāmi... prativedayāmi 宣布詔, 班吿, 頒吿
ārocayāmi.... prativedayāmi 宣語
ārocayāmi......prativedayāmi 班宣, 頒宣
āroceti 說
āroceya 說
ārocita 報
aroga 無病
aroga-jātīya 無病
ārogya 無病
ārohaṇa 昇
āropa 增
āropita 安
āropya 置
arpaṇā 付
arpaṇa 成
ārṣabhaṃ carman 牛皮
artha 事, 事務, 事義, 依, 利益, 利行, 利誼, 利誼, 執, 塵, 塵境, 境, 境界, 思議, 文, 日迦他, 日遏他, 曷攞多, 果, 欲, 欲求, 求, 求得, 法, 法義, 物, 理, 用, 益, 眞實義, 義, 義利, 義理, 議理, 財, 財物, 道理, 願, 饒益, 體
artha-anusāra 取義
arthâbhāsa 分別義
artha-caryā-saṃgraha-vastu 利行攝事
artha-dāna 利益
artha-dāyin 施財
artha-dhāraṇī 義陀羅尼
artha-gati 義
artha-grahaṇa 取義
arthâkāra 事
arthâkāra 境
arthâkara 境相
artha-karaṇa 利益
artha-karaṇatā 作義利
artha-karman 利益
artha-kārya 利益
arthakatva 欲樂
artha-kovida 如實知
artham akārṣīd 救濟
artham prativibuddha 開悟
arthântara 別
arthântara 異
arthântara-bhūta 異
artha-para 義
artha-pratibhāsa 似塵
artha-pratisaṃvid 義無礙解
artha-pratiśaraṇa 依義
artha-pratiśaraṇa-citta 依義心
artha-pratisaraṇena bhavitavyaṃ navyañjana-pratisaraṇena 依義不依語
artha-pravicaya-dhyāna 觀察義禪
artha-saṃhita 益
artha-saṃjñā 義想
arthataḥ 義意
arthatoyathā-pradhānam 勝義
artha-vaśa 義
artha-vijñapti 義識
arthāya 欲
arthāyahitāyasukhāya 利益
arthika 好, 志求, 愛, 慕, 慕索, 有希求, 欲, 欲求, 求, 求索, 用, 索, 貪, 貪愛
ārthika 貪求
arthikatā 求
arthikeṣu---sattveṣu 來求者
arthin 來求者, 志求, 有所悕冀, 欲求, 欲見, 求, 求得, 求者, 爲求, 索
arthinaḥ 爲義利
arthôpasaṃhita 能引有義
arthôpasaṃhitā dharmāḥ 能引有義聚法
arthya 境
artu 非時
arucitā 不樂
ārūḍha.ucca 上
aruṇakamala 阿盧那花
arūpa 非色
arūpâvacara 無色界
arūpiṇāṃ 無色界
arūpi-sattva 無色有情
arūpya vimokṣa 無色解脫
ārūpya-avacara 無色行
ārūpya-bhūmi 無色界
ārūpya-dharma 無色法
ārūpya-dhātu 無色界
ārūpya-pratisaṃyukta 無色界
ārūpya-samāpanna 無色界
ārūpya-sattva 無色界
ārūpyāvacara 無色
aṛvāñc 內
arya 尊者
ārya 平雅, 梨耶, 淨命, 無漏, 聖, 聖人, 聖者, 貫, 阿利耶, 阿夷, 阿犁耶, 阿離耶, 阿黎耶
āryabhāva-vastu 諸聖法
ārya-carya 聖行
āryadeva 聖天
ārya-dhana 七聖財
ārya-jñāna 聖智
ārya-mahā-sahasra-pramardinī 守護大千國土經
ārya-mārga-sāmarthya 聖道勢力
ārya-miśra 尊者
āryāṇām apavādakāḥ 謗賢聖者
āryāṇāṃ satye 聖諦
āryânanda 慶喜
ārya-pratyātma-jñāna 自覺聖智
ārya-pudgala 大聖, 聖, 聖人, 聖者, 賢聖
āryâsaṅga 無著
ārya-śāsana-prakaraṇa 顯揚聖教論
ārya-satya 四聖諦, 四諦, 眞諦, 聖, 聖諦, 諦
ārya-satyam 聖諦
ārya-śrāvaka 聖弟子
āryâṣṭâṅga-mārga 八正道, 八聖道, 八聖道支
āryāṣṭāṅgasya mārgasya 八支聖道
āryâṣṭâṅgika-mārga 八正道, 八聖道, 八聖道支
āryāṣṭāṅgika-mārga 八正道
āryâṣṭâṅgo mārga 八支聖道
āryāṣṭāṅgo mārgaḥ 八支聖道
ārya-sthāvira 上座部
ārya-sthavira-nikāya 上座部
ārya-sūrya 佛日
ārya-upāya-pāramitā 方便波羅蜜菩薩
ārya-vaṃśa 聖種
āryavaṃśa 賢聖族
ārya-viśārada 不退轉子
ārya-viṣaya 境界
āryā-vyavahārāḥ 聖語
āryī-bhūta 聖
āśa 食
asabhūta 無自性
asad-ālambana 緣無
asad-artha 無性
asad-ātman 無神我
āsādayet 能得
āsādayeyam 方證
asad-bhāvatā 無所有
asadbhūta 妄
asadbhūta 空
asad-bhūtatva 無所有
asad-bhūta-vastu 不實事
asaddharma 邪見法
asad-graha 邪執
asad-grāha 邪執
Aṣāḍhā 軫宿
Aṣāḍhā 阿薩多
Āṣādha 頞沙荼
Āṣāḍha 額沙荼
asādhārana 不共
asādhāraṇa-phala 不共果
asādhāraṇatā 不共
asādhāraṇatva 不共
asādhu 不善
asadṛśa 無等
asādṛśya 不相似
asahasā 不凶暴
asahiṣṇu 不堪
aśaikṣa-mārga-stha 無學
aśaikṣa-patha 無學道
aśaikṣa-phala 無學果
aśaikṣa-sammyak-sjñāna 無學正智
aśaikṣa-samyag-ājīva 無學正命
aśaikṣa-samyag-vāk 無學正語
aśaikṣa-samyag-vyāyāma 無學正勤
aśaikṣa-samyak-karmānta 無學正業
aśaikṣa-samyak-samādhi 無學正定
aśaikṣa-samyak-saṃkalpa 無學正思惟
aśaikṣa-samyak-smṛti 無學正念
aśaikṣa-samyak-svimukti 無學正解脫
aśaikṣeṇa mārgeṇa 無學道
aśaikṣī dṛṣṭiḥ 無學正見
aśaikṣī samyag-dṛṣṭiḥ 無學正見
aśaikṣya 無學
aśaikṣya-mārga 無學道
asajjamāna 無礙
asakṛt 數
asākṣāt-kṛta 未證
asakta 無愛, 無所障, 無染, 無滯, 無礙, 無著
āsakta 著
aśakta 非能
āsakti 著
aśakya 不可得
asama 無等
asāmagrī 不和合性
asamāhita 不定
asamāhita-bhūmika 不定地
asamair---buddhair 無等覺
asamanta 無等
asamanvāgata 不相應
asamanvāgatatva 不相應
asamanvaya 非得
asamanvita 非得
asāmānya 不共
asamāpta 無邊
asamarthatā 無能
asamasama 阿裟摩娑摩
asamasama-bhūta 無等等
asama-samatā 無等等
asamatikrāntaḥ-bhavati 不違越
asamātta 未曾
asamavadhāna 不現前
asamaya 非時
asamaya-mukta 不時解脫
asamaya-vimukta 不時解脫
asamaya-vimukti 不時解脫
asāmayikī vimuktiḥ 不時解脫
asamāyukta 不相應
asaṃbandha 不相應
asaṃbhavāvināśatā 無成無壞
asaṃbhedanatā 不變異性
asaṃbhinna 不壞, 平等, 無分別, 無差別, 無礙, 相應, 等無差別
asaṃbhinna-pralāpa 不綺語
asaṃbhūtatva 無生
asaṃbodha 不覺
asamena 不平等
asaṃgata 不相應
asaṃgatârtha 不相應
asaṃgrāha 妄執
asaṃhārya 不動, 不可引奪, 不壞, 不能及, 不能引奪, 不能映奪, 堅固, 無漏
asaṃhārya-dharma 無漏法
asaṃhāryatā 不可引奪
asaṃjña 無想
asaṃjñā 無想
asaṃjñā-samāpatti 無想定
asaṃjñi-deva 無想天
āsaṃjñika 入無想
asaṃjñika 無想
āsaṃjñika 無想
asaṃjñika 無想事
āsaṃjñika 無想報
asaṃjñika 無想天
asaṃjñika 無想所有
āsaṃjñika 無想果
asāṃjñika-deva 無想天
asāṃjñika-sattva 無想有情
āsaṃjñin 無想
asaṃjñinām...devānām 無想天
asaṃjñi-samāpanna 無想定
asaṃjñī-samāpattim 入無想定
asaṃkalpa 非眞分別
asaṃkhya 僧祇, 大劫, 無數, 阿僧企耶, 阿僧祇, 阿僧祇耶
asaṃkhya-traya 三無數
asaṃkhyeya 無數, 無量, 計限, 阿僧企耶, 阿僧祇
asaṃkhyeya-kalpa 無央數劫
asaṃkhyeya-traya 三無數
asaṃkliṣṭa 不染汚, 善明, 淸淨, 無垢, 無染, 無雜染, 離染
asaṃkliṣṭa-citta 心無雜染, 無染汚心, 無染心
asaṃkliṣṭa-dānatā 無染惠施
asaṃkoca 無畏
asaṃkṣobhya 不生憤發
asaṃkucita 無怯弱
asaṃlīna-citta 心無怯劣
asaṃmoṣa-dharmatā 無忘失法
asaṃmūḍha 不昧
asamoha 無癡
asampakampa 無動
asaṃpannatā 不具足
asaṃprajāna 不正知
asaṃprajānat 不正知
asaṃprajanya 不正知
asaṃprakhyāna 不現
asaṃpramoṣatā 無忘失
asaṃprāptatva 未得
asaṃprayogitva 不相應
asaṃprayukta 不相應, 不相應法, 心不相應, 心不相應法, 非相應
asāṃpreya 不應作
asaṃpreya 不相應
asaṃpūrṇa 不圓滿
asaṃrayoga 不相應
asaṃskrta 無爲
asaṃskṛtā dharmāḥ 無爲法
asaṃskṛta-dharma 無爲
asaṃskṛta-dharmāh 無爲法
asaṃskṛta-dhātu 無漏界
asaṃskṛta-pada 無爲
asaṃskṛtatva 無爲
asaṃtuṣṭa 不足
asaṃtuṣṭi-vīrya 無喜足精進
asamucchinna 不斷
asamudācāra-pracāratā 不現行
asamutthāpanā 無起
asaṃvara 不律, 不律儀, 不律儀, 惡律儀, 惡戒
asaṃvara-stha 不律儀
asaṃvarika 不律儀
asaṃvarta 不壞
asaṃvidita 不正知
asaṃvṛta 放逸
asaṃyukta 不相應
aśana 食
āsana-prajñapta 敷座
āsana-stha 處
asaṅga 無合會, 無所著, 無染, 無滯, 無爲, 無礙, 無著, 無貪, 罣礙
asaṅga-jñānābhimukha 無著智現前
asaṅga-jñāna-darśin 無礙智
asaṅga-jñānin 無礙智
āsaṅgatā 無礙
asaṅgatā 無著
aśani 電
āśaṅkā 懼
āśaṅka-saṃmata 恐怖
asaṅkhāraparinibbāyin 無行般涅槃
āsannaka 親近
āsanna-sthāyin 親近
āsannatā 近
asantaka 無所有
asapakṣa 異品
aśāradya 無畏
asāraka 不實
aśaraṇa 無所歸依
āśârtham 食
asaru 阿娑羅
asarva-ga 非一切處
asarvatraga 非遍行
aśastra 不用刀杖
aśāśvata-svabhāva 無常性
aśāśvatatā 無常
asat 不善, 不在, 不實, 不正, 惡, 無, 無因, 無所有, 無法, 虛妄, 邪, 非有, 非法
asāta 不正
aśāta 苦
asat-karman 惡業
asat-kārya 因中無果
asat-kārya-vāda 無因
asat-kṛta 毀
asātmya 不應作
asat-parikalpanatā 虛妄分別
asat-saṃkalpita 虛妄分別
asat-sat 有無
asattā 無
asattva-saṃkhyāta 非有情數
asattva-saṃkyāta 非有情數色
asatyāṃvelāyām 非時
asatya-samudācāra 非賢善行
asatyātmani 無我
asauratya 不柔和
asa-va 阿娑嚩
āśāvat 希望
āśaya 依, 心, 心性, 心行, 思, 思惟, 悕望, 意, 意樂, 樂, 機, 欲, 欲樂, 欲解, 淨心, 深心, 煩惱, 直心, 自心, 解, 阿奢也, 願
āśaya-buddhi 覺
āśaya-gata 在意樂
āśayāprameyatā 妙善意樂無量
āśaya-prayoga 意樂加行
āśaya-śuddha 意樂淨
āśaya-śuddhi 意樂淸淨
āśaya-viśuddhatā 淸淨意樂
aśbhâkāra-bhāvana 不淨
āścariya 希法
āścarya 利慶, 希有, 希法, 無上聖賢, 阿奢理兒
āścarya-bhūta 奇雅
āścaryādbhūta 希奇
āścaryâdbhuta 絶妙
āścaryâdbhutaprāpta 慶幸
āścaryam 希法
āścaryamadbhutam 未曾有
āścaryaprāpta 疑怪
asecana 無盡
asecanaka 可愛
aśeṣam 無餘
aśeṣânavaśeṣa 無餘
aśeṣânvaśeṣâ 無遺餘
aśeṣa-prahāṇavat 無餘永斷
aśeṣôparama 無餘滅
āsevā 親近
asevana 修習
āsevana 修習
āsevanā 修習
āsevana 習
āsevanâvaya 親近
āsevitābhāvitā 修習
āsevitaṃ---bhāvitam 親近修習
āsevitatvād---bhāvitatvād 親近修習
āshipatya 力
asi 刃
asiddha-hetu 不成因
asiddha-hetuka 不成因
asiddhi 無
āśikṣamāṇa 正修學
aśin 食
āśin 食
aśin 飮食
asipattra 劍林地獄
āsita 安住
aśita 食
aśīty-anuvyañjanāni 八十種好, 八十隨形好
āśīviṣa 蚖蝮
āśīviṣa.... mahāviṣogra 蚖蛇
aślatha 無緩
aśleṣā 柳
aśloka-bhaya 惡名畏
asmā 我疇
asma 鄙
asmad 我
asmād 鄙
asmad-buddhi-gamya 自覺慧境
aśma-garbha 瑪瑙
aśmagarbha 石藏
aśma-garbha 碼碯
aśmagarbha 馬腦
asmāka 余徒
asmān 餘類
asmi-māna 我慢
asmin prakaraṇe 於此時
asmitā 我慢
asmîti---bhavati 起我慢
aśobhana 惡
aśoca 違
aśoka 無愁憂
aśra 方
aśraddadhānatā 不信
aśraddhya 不信
āśraddhya 不信
aśrāddhya 無信
āśraddhya 無信
āśrama 道
āśramin 梵志
āsrava 隨眠
āsrava-kṣaya 漏永盡, 漏盡, 無漏, 諸漏永盡
āsrava-kṣayâbhijñā 漏盡智
āsrava-kṣaya-jñāna 漏盡, 漏盡智, 漏盡通, 無漏智
āsrava-kṣaya-jñāna-bala 漏盡智力
āsrava-kṣaya-jñāna-vaiśāradya 漏永盡無所畏
āsrava-kṣaya-sākṣātkārâbhijñā 漏盡通
āsrava-kṣaya-vidhi 漏盡
āsrava-kṣaya-vijñāna 漏盡通
āsrava-vipramukta 漏盡
āśraya 依, 依止, 依止, 依法, 依身, 心, 所依, 爲所依止, 身, 身心, 身體, 轉依
āśraya-artha 爲所依
āśraya-āśrita 所依能依
āśraya-bala 依止力
āśraya-bhāva-niṣṭha 依附依止性
āśraya-bhāvôpagata 依止性所隨
āśraya-gata 於所依中
āśrayaḥ parivartate 得轉依
āśrayaḥ parivṛttaḥ 勝轉依
āśraya-kāya 所依身
āśrayaṇīya 依止
āśraya-parāvṛtta 轉依
āśraya-pariśuddhi 所依淸淨
āśraya-parivartana 轉依
āśraya-parivṛtta 轉依
āśrayârtha 依止
āśraya-viśuddhi 所依淸淨
āśrayin 依
āśrita 依, 依止, 因, 所依, 所依止, 爲依, 能依, 著, 親近
āśritatva 依
aśruta 未聞
āśruti 聞
assutavat 無聞
aṣṭa 八
aṣṭa-aniyatāḥ 八不定
aṣṭa-buddha-kārya 八相成道
aṣṭādaśa 十八
aṣṭādaśa aveka-buddha-dharma 十八不共
aṣṭādaśa-dhātavaḥ 十八界
aṣṭādaśa-nikāyāḥ 十八部
aṣṭādaśa-śaikṣāḥ 十八有學
aṣṭādaśa-śunyatā 十八空
aṣṭādaśâveṇika-buddha-dharma 十八不共法
aṣṭa-duḥkhatāḥ 八苦
aṣṭa-dvīpa 八中洲
asta-gama 滅
aṣṭa-gatyaḥ 八部衆
aṣṭalokadharmāḥ 八世法
aṣṭamaka-bhūmi 第八地
astambhitatā 無畏
astambhitatva 無畏
astaṃ-ga 盡
astaṃgama 永滅沒
astaṃ-gamana 滅
aṣṭamī 第八地
astam-ita 滅
astaṃprayātam 滅
aṣṭan 八時
aṣṭānāṃcittānām 八識
aṣṭā-navati 九十八
aṣṭa-navati-anuśaya 九十八隨眠
aṣṭāṅga 八支
aṣṭâṅga-samanvāgatôpavāsa 八關齋戒
aṣṭâṇga-samanvāgatôpavāsa 八關齋
aṣṭāṅga-samanvāgatopavāsa 八支齋
aṣṭa-sāhasrikāprajñā-pāramitā 小品般若波羅蜜經
aṣṭa-sāhasrikā-prajñā-pāramitā 摩訶般若波羅蜜經
aṣṭa-śīlāni 八關齋戒
aṣṭa-skandha 八犍度
astattarapada-sata 百八
aṣṭau rāja-kumārāḥ 八王子
aṣṭauguru-dharmāḥ 八敬法
aṣṭa-upaputra 八大菩薩
aṣṭauparṣadaḥ 八部衆
aṣṭaupuruṣa-pudgalāḥ 八輩
aṣṭaurāja-kumārāḥ 八王子
aṣṭauśītanarakāḥ 八寒地獄
aṣṭāvabhibhv-āyatanāni 八勝處
aṣṭâvakṣaṇāḥ 八不聞時節, 八不閑, 八惡, 八無暇, 八難, 八難處, 八難解法, 八非時
aṣṭa-vidha 八種
aṣṭa-vidho vikalpaḥ 八分別
aṣṭa-vijñānāni 八識
aṣṭā-vimokṣa 八解脫
aṣṭā-viṃśat 二十八
aṣṭā-viṃśati nakṣatrāṇi 二十八宿
aṣṭā-viṃśati-deva 二十八天
astha 骸骨
āsthāna 住
asthāna 無處
āsthāna 處
asthāna 非處
asthānam 無是處
asthi-kaṇkala 枯骨
asthi-śaṃkalikā 骨鎖
āsthita 住
asthita 去
asti 有
astianta 有邊
asti-dṛṣṭi 有見
asti-nāsti 有無
āstīrṇa 替
asti-saṃjñā 有想
astitva-nāstitva 有無
astitva-niśrita 有見
asti-vāda 執
astṛta 微細
astu 許有
asty eva 實有
astyātmā 有我
aśubhā 骨鎖觀
aśubha-bhāva 不淨觀
asubha-bhāvanā 不淨觀
aśubhâkāra 不淨觀
aśubha-pratyavekṣā 不淨觀
aśubhā-prayukta 不淨觀
aśubha-samāpatti 不淨觀
aśubha-saṃjñā 不淨想
aśubhā-smṛti 不淨觀
aśubhatā 不淨
aśuci-saṃjñin 不淨想
aśuddha-avasthā 不淨位
aśuddha-śila 破戒
aśuddha-śuddha 不淨淨
aśuddhaśuddha-avasthā 不淨淨位
āśu-gatva 速
aśukla-karman 罪業
aśūnya 不空
aśūnyatā 不空
asupratividdha 未善通達
asupta 覺
asura 不飮酒
asurā 不飮酒
asura 羅須倫, 阿修倫, 阿修羅, 阿素洛, 阿素羅, 阿蘇羅, 阿須倫, 阿須羅, 非天, 非天
āsura 非天
asura 鬼神
asura-kāya 阿修羅道
āśutara 速
āśu-vṛtti 速疾轉
aśūya 不空
asvabhāva-samatā 無相平等性
asvabhāvatā 無自性
asvabhāvatva 無自性
asvabhāvya 無自性
asvābhāvya 無自性
asvabhūta 無自性
āsvad 味著
āsvādana 味
āsvādanā 味
āsvādanâbhiniveśa 味著
āsvādanīyatva 所愛味
āsvādayati 取, 味, 味著, 生味著, 著, 食
āsvādayitvā 嘗知
āsvādita 食
āsvādya 嘗知
aśvagarbha 馬腦
aśvajit 阿濕婆
aśvaka 阿濕波
Aśvakarṇa 頞濕縛羯拏
āśvāsa-apānaka 阿娑頗那伽
āśvāsanī 安慰
āśvāsa-praśvāsa 息
āśvasimi 入息
āśvasta 安穩
asvatantratva 不自在
asvatantrī-kṛta 不自在
asvātantrya 不自在
aśvattha-vṛkṣa 阿濕喝咃波力叉
asvayaṃmaya 無自性
Aśvimī 阿濕毘儞
aśvinau 阿濕波
asya kāye 於現身
āsya-anukūlatā 隨順流
asyaivam bhavati 作是念
asyām 住
āsyânukūlatā 順彼
ata eva 由此義
atad-bhāva 不實
atadbhāva 異
atad-bhāva 異性
atadvat 不得
ataḥ param 自茲以去
ātaṅka 惱
atanmayī 非彼性
ātapa 日
atapa 無熱天
ātapa 熱
atapāḥ 無熱天
ātapâloka 光明
ātapatra 蓋
ātāpin viharati 住熱光
ātapta 勇猛精進
ātapyate 熱
atarkika 不思議
ataś ca bhūya 復更
Aṭaṭa 呵羅羅
aṭaṭa 阿吒吒
atat-svabhāva 不實
āṭavaka 大元帥明王
aṭavi 稠林
atha khalu ... tasyāṃ velāyāṃ 于時
atha...bhavati 次說
athakhalu 時
athāparam 卽而
ātharvaṇa 阿闥婆那
atī-anāgata-pratyutpanna 過去未來現在
atibhīru 懼
atibhṛśaṃ 節限
aticiram 久遠
atidāna 施
atidarśanīya 甘露淨法
atideśa 說
atidīrgha 修
atidūram 過
atigahana 甚深
atigambhīra 甚深
atiharṣaṇīya 甘露淨法
atikāruṇika 大悲
atikrāmet 違毀
atikrameya 過
atikrānta-mānuṣyaka 過於人
atikrānti 過
atikṛśa 細
atilakṣa 度洛叉
atilīna 緩
atimāna 增上慢
ati-māna 自見
atimāna 過慢
atimānana 過慢
atimanyanā 輕賤
ati-muktata 阿地目得迦
atinyūna 減
atiprabhūta 極多
atipradarśana-artham 爲顯
atiprasaṅga 大過失
atīraṇa 不度
atiraudra 惡
atireva 甚自
atiricyavartate 過
atiriktatama 增上
atisaṃdhāna 誑
atisāra 違
atisarga 布施
atisevana 久習
atisnigdha 慈愛
atisṛta 過
atisthūla 麤
atisūkṣma 深細
atīta 出, 前, 往古過, 滅, 過, 過去, 過去世, 離
atitaka 過去
atītamadhvānam 宿世
atītam-adhvānam 過去世
atītamadhvānam 過去
atītamanāgataṃpratyutpannam 三世
atītânāgata-pratyutpanna 三世
atītānāgata-pratyutpanna 去來今
atītânāgata-vartamāna 三世
atīta-pratyutpanna 過去現在
atitaruṇa 少
atītatva 過去
atīte 前際
atīte apy adhvany anāgate 'pi 過去未來
atīva bhrājanti tapanti virājanti śrīmanty ojasvīni ca 煜爚
ativāhana 過
ativartana 過
ativiparokṣa 究竟非現見
ativireka 瀉
ativistṛta 廣大
ativṛddha 老
atiya 趣
atkramaṇa 過
ātma-abhidhāna 我名
ātma-anugraha 能自攝受
ātma-apekṣā 自觀
ātma-ātmiya 我我所
ātma-ātmiya-virahata 離我我所
ātma-bahu-māna 我慢
ātma-bhāva 事
ātmabhāva 人行
ātma-bhāva 內身, 己身, 形, 本身, 自性, 自身, 自體, 色身, 身, 身體, 體
ātmabhāvāmanomayāḥ 意生身
ātmabhāva-nirmita 化像
ātmabhāva-parityāga 捨身
ātma-bhāva-saṃpad 自體圓滿
ātmabhāva-vigraha 舍利身
ātmâbhiniveśa 我執
ātma-bhūta 爲我
ātma-darśana 我見
ātma-darśana-vaśa 我見力
ātmadṛṣṭy-ādi 我見等惑
ātma-grāha 執我, 我, 我執, 我所執, 我見, 著我
ātma-grāha-vāsanā 我執習氣
ātmahita-pratipatti 自利行
ātmahita-pratipatti-saṃpad 自利行滿
ātma-ja 自生
ātma-jñā 自知
ātma-jñatā 自知
ātmaka 主宰, 性, 我, 本性, 爲自性, 眞實, 自性, 身, 體
ātmaka-dharma 體法
ātmakatā 自性
ātma-kāya 己身
ātma-klamatha-anuyoga 受用自苦行
ātma-klamathānuyukta 受用自苦行
ātma-kṛta 自體
ātma-kṛtya 業
ātma-māna 我慢
ātman 個我, 其身, 受者, 己身, 己身, 心, 性, 我, 本性, 神, 自, 自心, 自性, 自親, 自體, 身, 體, 體像, 體性
ātma-nairātmya 無我
ātmānam utkarṣayati parān paṃsayati 自讚毀他
ātmanīna 我所
ātmanīya 我所
ātma-para 自他
ātma-para-samatā 自他平等
ātma-parīkṣā 觀法
ātma-pragrāhaka 自高
ātma-rahitatva 無我
ātma-rakṣa 自防護
ātmârtha 自利
atmārtha 自義利
ātmâsad-grāha 我見
ātma-sādhaka 所立我
ātmasaṃbhava 人行
ātma-śaraṇa 自依止
ātma-śarīra-...-jīvita 軀命
ātmāśraya 我所依
ātma-sukha 自樂
ātmata ātmīyataś ca 我我所
ātmâtmanīna 我我所
ātma-tṛṣṇā 我愛
ātma-utkarṣaṇā 自讚
ātma-vādopādāna 我語取
ātma-viparyāsa 我倒
ātma-vyābādha 自害
ātmêti 我執
ātmīyaṃ paśyati 我所見
ātmīyatas 我所
ātmopabhoga 我受用
ātmôpaghāta 自害
ātmôpalambha 我執
ātmôtkarṣa 自擧
ātmotkarṣa-para-paṃsaka 自讚毀他
ātmôtkarṣa-para-paṃsanā 自讚毀他
ātmya-dṛṣṭi 我見
āṭopa 勇猛
atrāsita 無畏
atṛptālīna-prayoga 無厭無劣加行
atṛptitā 不足
atṛṣṇā 非愛
ātta 得
atta 我
ātta 獲
ātta-mana 歡喜
ātta-manaska 歡喜
attamīya 我所
aṭṭha garu-dhammā 八敬戒
aṭṭhârya-pudgalāḥ 四向四果
atula 無等
atulyā...śivā...bodhiḥ 無上道
atulya-dakṣiṇīya 無等等
atulya-prakāra 一切法
atulya-tulya 無等等
atuṣṭi 不生喜
atyāga 未捨
atyalpa-puṇya 薄福
atyanatam 畢竟
atyantâbhāva 畢竟無
atyantam 一向, 定, 常, 本來, 永, 畢竟, 究竟
atyantam akaraṇatā 畢竟不作
atyantamm 究竟
atyanta-nairyānikatā 究竟出離
atyanta-niṣṭha 最極究竟
atyanta-parinirvṛta 最上涅槃
atyanta-pariśuddha 畢竟淸淨
atyanta-prahāyī 畢竟斷
atyanta-samatikrāntatva 超
atyanta-śānta-praśānta 最極寂靜
atyanta-śuddhi 究竟淸淨
atyanta-sukha 究竟樂
atyanta-śunya 畢竟空
atyanta-śūnyatā 畢竟空
atyantatā 畢竟
atyantatayā 畢竟
atyanta-vairāgya 得永離
atyanta-vivikta 畢竟離
atyanta-vyupaśama 永寂滅
ātyantika 一向, 定, 必定, 最極, 永, 畢竟, 究竟, 阿顚底迦
ātyantikatva 畢竟
atyārabdha 急
atyartha---upaghātaka 極損惱
atyaya-deśanā 懺悔
atyayena 經
ātyayika 過
atyudgata 出
audārikaṃ buddha-darśanam 麤見諸佛
audārika-mala 麤垢
audārika-prasāda-sahagatena cetasā 麤淨信倶行之心
audārikatāṃ-paśyataḥ 觀爲麤性
audārikatara 麤
audārikatva 麤
audbilyaprāpta 疑怪
auddhata 作高勝
auddhatya-kaukṛtya 掉悔
auddhatya-kaukṛtya-āvaraṇa 掉悔蓋
auddhatya-kaukṛtya-nīvaraṇa 掉悔蓋
audumbara... puṣpa 優曇鉢羅
audvilya-karaṇī 歡喜勇躍
auṃ 唵
aum 烏菴
aunpramāṇa 思量
aupabhogika 受者
aupacārika 假
aupamya-mātreṇa 如
aupamyôdāharaṇa 譬喩
aupanibandhika 繋縛
aupapādika 化生
aupapādukā yoniḥ 化生
aupapatti 生
aupapatti-bhavika 生有
aupaśamika 寂滅
aurabhrika 屠養羊
aurasa 胸
aurasaḥ putraḥ 眞子
auṣadhi 藥草
auṣṇyavat 熱
autsukya 勇猛, 勤, 喜, 大方便, 愛慕, 方便, 欲, 欲樂, 歡喜, 精勤思慕
ava- 下
āva 護
ava 阿婆
ava-√kḷp 善思惟
ava-√man 輕毀
avabhartsita 輕
avabhāsa 光, 光明, 光相, 前境, 明, 現, 示現, 色像, 遍照, 顯照, 顯現
avabhāsa-gata 能見
avabhāsana 遍照
avabhāsa-nirbhāsa 光明普照
avabhāsa-prabha 光明
avabhāsena parisphuṭo 'bhūt 遍照
avabhinna 破
avabhṛtka 起
avaboddhum 能覺
avabodha 了, 內證, 悟, 悟解, 知, 覺, 覺悟, 覺知, 解, 通達
avabodhanā 學
avabodhanā 覺
avabodhana 覺觀
avabodhayati 令解
avabuddhatva 覺
avabudhyanatā 知
avabudhyanata 能知
avacana 不說
avacanīya 不可說
ava-car 行
avacāra 界
avacara; avabaddha 繫
avacaraka 使者
avacāraka 行
avacchādaka 覆
avacchādayati 覆
avacchanna 覆
avacchinna 斷
avācya 不可說
avadāna 喩, 喻, 因緣, 緣, 譬喩, 譬喻, 阿波陀那
avadarśika 顯了
avadāta 淨
avadātasyavastrasya 白衣
avadāta-vasana 白衣
avadāta-vāsanā 白衣
avadhāraṇa 了, 分開, 印可, 印持, 唯說, 定, 審定, 持, 決了, 決定, 簡異, 障礙
avadhārayati 得
avadhāryate 立
avadhi 定法
avadhṛta 所持
avadhūnaka 振
avadhūta 毀
avadīrṇa 破壞
avadīryate 破
avadyaṃ---sāṃparāyikam 後法罪
avagāḍha 墮
avagāhana 度
avagāhyate 趣
avagamana 解了
avaguṇṭhita 覆
āvāha 請
āvaha 起
āvāhakatva 能引
avahasana 欺
avahita 攝
avaikalya 具足
avaira 無怨
avaivartika 不退智, 不退轉, 阿惟越致, 阿毘跋致, 阿鞞跋致
avaivartika-bhūmi 不退地, 不退轉地, 阿惟越致地
avaivartika-bodhisattva-bhūmi 阿惟越致地
avaivartika-dharmacakra 不退法輪
avaivartikāḥ-saṃtiṣṭhante 住不退轉
avaivartikatā 不退轉
avaivartikatva 不退轉
avaivartiya 遠離
avaivartya-dharmacakra 不退法輪, 不退轉法輪
avaiyarthya 不虛
avajñāna 欺
avāk 伏
avakalpanā 信解
avakalpayati 解
avakalpayet 善思惟
avakarṣayaty apanāmayati 吹放
avakāśa 事, 容可, 容可, 容有, 時間, 理, 處
avakīrṇa-kusuma 散華
avakra 端正
avakramaṇa 入胎
avakrāmati 趣入
avakrāntaka 趣
avakṣepaṇa 捨
avakṣipta 成
avaktavyatva 不可說
avakubja 覆
avalīna 怯弱
avalīyanā 怯弱
avalokana 見
avalokanīya 觀察
avaloketi 見
Avalokitêśvara 觀世音
avalokya 觀察
avaṃ 阿鑁
avamānana 輕笑
avamantavya 厭離
avam-ram-ham-kham 阿鑁覽唅缺
avamūrddha 覆
avamūrdha 覆
avamūrdhaka 覆
avamūrdhī-bhavati 低
avanāma 下
avanata 下, 低下, 作下劣, 僂曲, 力羸頓, 按, 曲, 謙下
avanbodha 了
avañcana 誑
avani 地
āvantaka 不可棄部
āvantaka-vādinaḥ 不可棄部
avâp 成就
avapakṛṣṭa 鬧
avāpta 得
āvāra 障
Avaragodānīya 西瞿耶尼, 西瞿耶尼, 西瞿陀尼, 西瞿陀尼
ava-ra-ha-kha 阿縛羅訶佉
avaraka 少
āvaraṇa 所防, 業障, 礙, 罣礙, 翳, 蓋, 遮, 鄣, 障
āvaraṇa-dvaya 二障
āvaraṇa-sthānīya 能障
āvaraṇa-traya 三障
āvaraṇīya 障
āvarhaṇa 出罪
āvarjaka 生
āvarjana 引
avarṇaṃ bhāṣate 歌歎
avarṇaṃ bhāṣati 怨字語
avarṇâyaśaḥ-kathā 誹謗
avaropita-keśa-śmaśru 剃髮
āvarta 轉
āvarta-gāmin 向
āvartyamāna 起
avaruddha 繫
avāryatva 凡夫
avarṃ bhāṣet 毀罵
avaśa 不自在
avasāda 毀
avasādanā 呵擯
avasādanā 訶擯
avasādana 訶責
avasādanikā 訶責
avasādaya 訶擯
avasakta 懸
avasāna 盡
avāsanā 盡
avasāna 竟
avasara 分
avaśeṣam 過
avaśeṣatva 有餘
avaśeṣeṇa 過
avasiri 遣
avaskara 糞穢
avasṛjana 起
avaṣṭambh 覆
avaṣṭambha 逼迫
avasthā 位, 位, 住, 修住, 分, 時, 相, 至
avasthāna 住, 住持, 安, 安住, 定, 得住, 生, 相續, 處
avasthāpana 正安住
āvasthika 約
avasthitatva 墮
avasthiti 住
avaśyam 定, 必, 必定, 正, 決定, 畢竟, 要當
āvaṭa 不得
avatāra 下, 了達, 便, 得, 得入, 方便, 權化, 正入, 知, 示現, 究竟, 證, 起, 超, 趣, 趣入, 趣向, 過, 阿跋多羅
avatāraka 示悟
avataraṇa-mukha 趣入門
avatāraṇatā 令其趣入
avataraṇatā 度
avataranti 來入
avatāra-prekṣin 便
avatarati 趣入
avatārayanti 剃除
avatared 入中
avatareyaṃ 入中
avatārya 令趣入已
avatīrṇa 已入, 已趣入, 已趣入者, 知, 究竟, 解, 證, 證入, 證入, 趣入, 過
avatīrṇasya pudgalasya 已趣入者
avatīrya 下
ava-vad 教授
avavāda 墳典, 墳籍, 尊教, 教, 教化, 教誨, 正授, 正教授, 聖言, 說, 說法
avavadana 說法
avavādānuśāsanī 教授教誡
avavāda-prayoga 教授加行
avavādasya saṃmoṣaḥ 忘聖言
avavadita 教
avavaraka 室
avāvaraṇa-kṛtya 無礙
avayavatva 分
avê 信
āvedayati 覺
avedhamāna 傾倚
āvedha-vaśa 願力
avekṣaṇa 分別
avekṣita 觀
āveṇika 不共
āveṇika-buddha-dharma 不共佛法, 不共法
āveṇika-guṇa 功德
āveṇika-guṇa-vibhāga 不共
āveṇika-karman 不共業
avepamāna 傾倚
āveśika 取
avetya-prasāda-lābdha 得證淨
avibhāga 無差別
avicālya 不動
avīcau mahā-narake 無間地獄
avicchana 不絶
avicchinna 不斷
aviceṣṭanā 無越作用
Avīci 無擇獄
avīci 無間地獄, 無間地獄, 阿毘至, 阿鼻, 阿鼻地獄, 阿鼻地獄
Avīci 阿鼻旨
avīci mahāniraya 無擇大地獄
avīcika 阿鼻地獄
āvīcika 阿鼻地獄
avīcintiya 不思議
avīcintya 不思議
avīci-saṃstha 阿鼻地獄
avidagdha 愚癡
avidagdha-buddhi 愚癡
avidhi-jña 識練
avidhura 不壞
avidus 凡夫
avidyā...kevalā 不共無明
avidyā-anuśaya 無明隨眠
avidyā-āsrava 無明漏
avidyā-aveṇikī 獨行無明
avidyâdi 無明等
avidyā-hetuka 因無明
avidyamāna 無
avidyamānatā 無
avidyamānatva 無所有
avidyā-ogha 無明暴流
avidyā-pratyayāḥ saṃskārāḥ 無明緣行
avidyā-saṃyojana 無明結
avidyâsrava 無明漏
avidyā-vaśa 無明力
avidyā-vāsa-bhūmi 無明住地
avidyāvāsa-bhūmi 無明住地
avidyâveṇikī 不共無明
avigata-cchanda 未離欲
avigata-rāga 未離欲
avigraha 無形
avihāni 無退捨
avihe hita 想著
aviheṭhanā 損惱
aviheṭhanatā 不損惱
āviḥ-karaṇa 現
avijahana 不相離
avijānaka 解知
avijānamāna 解知
avijānpti 無作
avijñānaka 無識
avijñapti-rūpa 無表色
avijñāya 不解
avikāla 不淨
avikalatā 無缺
avikalpa-jñana 無分別智
avikalpaka 無分別
avikalpakatva 無分別
avikalpana 無分別
avikalpanatā 無分別
avikalpatā 無分別
avikalpita 無分別
avikāra 不壞
avikāritva 不變
avikopya 無惱
avikṛta 無作
avikṛti-gamana 不動
avikṣipta-citta 一心不亂
avilambita 速
avilokana 無明
avilomā 不相違
aviloma-sthāyin 隨順
avinā-bhāvin 不相離
avināśatā 無壞
avināśika 不壞
avināśin 不壞
avināśya 不壞
avinaya 非律
avinirbhāga-vartin 不相離
avinirbhāgin 不相離
avinirbhāvin 不相離
avinirvatanīya 不退位
avinivartanīya 不退地, 不退菩薩, 不退轉, 不退轉位
avinivartanīya-bhūmi 不退地, 不退轉位
avinivartanīyatva 不退轉
avinivartin 不退轉
avinodaka 受
avinodana 受
avipakva 未熟
avipariṇāmatva 不壞
aviparīta 不顚倒, 不顚倒, 無倒, 無顚倒, 眞實, 非顚倒
aviparītābhyudaya-mārga 無倒勝生道
aviparīta-jñāna 無顚倒智
aviparītatva 不顚倒
aviparītāvavāda 無倒教授
avipaścita 愚癡無智慧
avipatti 不毀
āviprabhāvana 顯示
avipraṇāśatā 不壞
avipraṇaṣṭa 無失壞
avipratisāra 無悔
avipratisārin 無悔
aviprayukta 相應
avirahitatā 恒
avi-rajas 羊毛塵
aviratam 不斷
āvirbhāva-tirobhāva 隱顯
aviruddha 不違
avīryârambha 進力
āvis 現
avisadṛśatva 差別
avisaṃvādana 不壞法, 不虛, 不行虛誑, 不誑, 無虛妄
avisaṃvādanāśaya 無虛妄意樂
avisaṃyukta 不相離
avisāra 不動
aviśārada 怯懼
avisaraṇa 無亂
aviśeṣaṇa 無差別
aviśeṣatā 無差別
aviśeṣeṇa 總
aviśeṣena 總說
aviśiṣṭhatā 無增
avismaraṇa 不忘失
avismayat 奇雅
aviśodhyaṃ---bījam 不可修治種子
āviṣṭa 起
aviṣṭhāna 無礙
avisthita 想著
avītarāga 未離欲
avītarāga-prāpyatva 未離欲
avītarāgasya-āryasya 未離欲聖
avitathātā 空性
avivāda 無諍
avivartaka 不退
avivartana 不退
avivartika cakra 不退轉輪
avivarttika jñāna 不退智
avivartya-cakra 不退轉輪
avivekin 不相離
aviviktatva 非離
aviyukta 不相離
avodita 教
avṛha 無煩天
āvṛhya 採
āvṛṇoti 能障
avṛta 忍
avśiṣṭa 同
avyābādhya-prayoga 無損加行
avyabhicārin 決定
avyādhi 無熾然
avyāghāta 無礙
avyāhāra 不可說
avyākaraṇa 不記
avyākaraṇam 不記
avyākṛta 不可記, 無覆無記, 無記, 無記差別, 無記心, 無記法
avyākṛtā dharmāḥ 無記法
avyākṛta-karman 無記業
avyākṛtaṃ cittam 無記心
avyākṛtaṃ karma 無記業
avyākṛtam...karma 無記業
avyākṛta-naya 無記法
avyākṛtodharmaḥ 無記法
avyakṣa 具
avyakta 不了, 不明了, 不見, 不顯了, 性, 自性, 識練
avyakta... a-vidhijña 正歸
avyakta-nāma 不顯名
avyaktârtha 不了義
avyaktavya 不可說言
avyākula 無亂
avyaṅga 具足
avyāpāda 無瞋
avyatikramaṇa 不異違越
avyatirekatva 不離
avyavahāra 不可說
avyavasthāna 不定
avyāvṛtti 不退
avyayī-bhāva 鄰近釋
avyucchinnam 常
avyupaśanta 不寂靜
avyutkramanti 無越
avyutpanna 未解了者
avyutpannasyārthasya 不了義
avyutthānatā 不起
avyutthita 不起
āyācanā 求
āyācana 願
āyācana-hetu 爲祈禱
āyācate 求欲
ayācitaṃ vātsalyam 無求憐愍
āyācitavya 勸請
āya-drāva 入門
āya-dvāra 門
ayaḥ-prākāra 鐵城
ayam 其
ayaṃ lokaḥ 此世
ayaṃ tu viśeṣaḥ 而有差別
ayana 坐
āyanā 阿耶羅
ayas 鐵
āyasa 鐵
āyāta 來
āyata 大
āyata-dveṣa 長時瞋
āyatana 入, 呵也怛那, 學處, 界, 處, 阿也怛那, 阿耶怛那
āyatanatva 處
āyata-pāda-pārṣṇi 足跟趺長
āyata-pāda-pārṣṇitva 足跟趺長
ayathā-bhūta 不實
ayathārtha 不如實
ayatnam 自然
āyatta 繋屬
āyatyāṃ nirvāṇa-prāpty-āśayaḥ 於當來世得涅槃意樂
āya-vyaya 生滅
āyikatā 得
ayoga-vihita 不應作
ayogya 不相應
ayojjhā 阿踰闍
ayo-maya 鐵
ayoniśa 不如理
ayoniśa evaṃ-dṛṣṭiḥ 不正思惟
ayoniśaḥ 不如理
ayoniśo-manaskāra 不如理作意, 念, 非理作意
āyudha 伏
ayuga-pad 不共
āyūha 取
āyūhat 來
āyuḥ-kaṣāya 命濁
āyuḥ-kṣepa 壽盡
āyuḥ-saṃpad 壽量具足
āyuḥ-saṃpanna 壽量具足
āyukta 相應
ayukta-yoga 懈怠
ayukta-yogin 懈怠
ayukti 非理
ayukti-patita 墮非理
āyur-utsarga 捨命
āyur-vaicitrya 壽量差別
āyur-vaśitā 命自在
āyuṣamat 具壽
āyus-jīvita 壽命
āyuṣ-kaṣāya 命濁
āyuṣkatva 壽命
āyuṣmat 命者
āyusmat 大德
āyusmat 慧命
āyuṣmatâniruddhena 無滅
āyuṣparyaṃtatas 盡形壽
āyuṣ-paryanta 壽量邊際
āyuṣparyavasānāt 盡形壽
babhas-tala 空
babhūva 住
badara 果
baddha 囚禁, 得, 所縛, 結, 縛, 縛馱, 繫, 著
badha 害
bādha 害
bādhā 害
bāḍha 重
bāḍhaglāna 困劣
bādhaka 破壞
badhaka-puruṣa 魁膾
bādhita 違
bahiḥ-pratyaya 外緣
bahir niṣkāsitaḥ 出
bāhira 外
bāhiraka 外道
bahirdhā 外
bahirdhā-rūpa 外色
bahirdhā-śūnyatā 外空
bāhiriya 外
bahiṣ-karaṇa 却
bahiṣ-kṛta 擯出
bāhita 遠離
bahitas 外
bāhu 手臂
bāhū 臂
bāhu 臂肘腕
bahu 衆
bahu rakṣat 護惜
bahu-bhava 多
bahu-bheda 有多種
bahudhā 多
bahu-jana 多, 無量衆生, 羣萌, 群萌, 衆, 衆人, 衆生
bahujanya 僕呼繕那
bahu-janya 衆人
bahuka 多
bahu-kara 多作
bahu-karaṇīya 多有所作
bahu-kartavyatā 多有所作
bahulam 多
bahulaṃ-viharanti 多住
bahula-vihāritā 多住
bahulī-kṛta 多修習
bahulī-kṛtatva 多修習
bāhulyatas 常
bāhulyena 多
bahūnām 衆生
bahu-padā 多足
bahu-rūpa 種種
bahu-śrautya 多聞
bahu-śruta 多聞
bahu-śrutatva 多聞
bahu-śruti 多聞
bahu-śrutīya 多聞
bāhu-śrutīya 多聞部
bahu-śrutiya-vādinaḥ 多聞部
bāhuśrutya 多聞
bāhuśrutya-pratilābha 多聞
bahutā 多
bahutaraka 多
bahutva 多
bahuvrīhiḥ 有財釋
bāhya-artha 外境
bāhya-bhāva 外物
bāhyaḥ samudraḥ 外海
bāhyam 外
bāhyānāṃ-bhāvānām 外物
bāhya-nimitta 外相
bāhya-pratyaya 外緣
bāhyasya...rūpasya 外色
bāhyatas 外
bāhya-tīrthya 外道
bāhyatva 外
bāhyāyatana 外處
bala 依
bala 凡夫人
bāla 凡愚
bala 強力
bāla 異生, 癡, 稚小, 童子, 衆生, 闇冥, 闇塞
bala... dhyāna-vimokṣa indriya 定慧力
bala-ādhāna 力持
bala-ādhānatā 力持性
bāla-bhūmi 凡地
bala-cakravartin 轉輪聖王
bāla-cārin 愚癡
balāhaka 雲
bāla-jana 凡夫
bāla-jātika 愚癡
bāla-jātīya 愚癡
bala-prāpta 十力
bāla-pṛthagjana 諸凡夫
bāla-sattva 愚癡有情
balatva 力
bālatva 愚癡
balavat-tara 強力
balavattva 勝
bālâvaya 愚者
bāla-vihāra 凡住
bāla-vihāra-sthita 安住凡住
bāla-viśeṣa 力勝
bala-vyūha 精進力
bāḷha 重
balika 力
bāliśa~ 闇冥
bālopacārikaṃ dhyānam 愚夫所行禪
bandhaka 縛
bandha-mokṣa 縛解
bandhana 帶, 枷鎖, 相續, 禁, 縛, 縛錄, 繫, 麼
bandhana-baddha 繋縛
bandhanair baddhaḥ 檢繫
bandhanīya 所縛著
bāndhava 眷屬
bandhavat 縛
bandhīya 縛
bandhu-jana 親
bandhura 妙
bandhya 縛
bandin 縛
bata 微細
bauddha 佛弟子
bauddha-pravacana 佛語
bhā 光明
bhadanta-mahāsāṃghika 大衆部
bhadra 仁賢, 勝, 善, 妙, 微妙, 正, 聖, 跋陀, 跋陀羅, 颰陀, 颰陀羅
bhadra-cari 普賢行
bhadra-carī 普賢行
bhadra-carī-praṇidhāna 普賢菩薩行願讚
bhadra-carī-praṇidhāna-rāja 普賢菩薩行願讚
bhadra-cariya 普賢行
bhadraka 賢聖
bhadra-kalpa 賢劫
bhadrakalpa 颰陀劫
bhadra-kalpika 賢劫
bhadra-mitra 善知識
Bhādrapadamāsa 婆捺囉婆捺麽洗, 跋婆捺囉娜, 跋婆捺囉娜, 跋陀娜婆娜, 跋陀娜婆娜
bhadra-śrī 善
bhadratā 仁賢
bhaga 才
bhaga 胎
bhāga 類
bhāgaśas 分別
bhagavān 佛世尊, 婆伽伴, 婆伽婆, 婆誐鑁, 薄伽梵
bhagavānvajra-pāṇiḥ 金剛手
bhagavat 世尊, 佛世尊, 佛如來, 光顏, 善逝, 大師, 大聖通, 如來, 婆伽婆, 婆伽梵, 婆嚩誐帝, 婆迦婆, 聖, 薄伽梵, 衆祐
bhagavatā 佛經
bhagavata.... aurasa 佛口
bhagavatā...buddhena 佛世尊
bhagavatah pādau śirasā vandati 頂禮佛足
bhagavat-kāya 佛身
bhagavato bhāṣita 聖音
bhaghvat 大士
bhaginī 天女
bhagna 壞, 摧折, 摧朽, 朽壞, 滅, 破, 破壞
bhagnatā 損壞
bhagna-villīna 滅
bhāgyatā 福
bhaikṣa 乞食
bhaikṣya 乞食
bhaiṣajya 味, 好良, 湯藥, 良藥, 醫藥, 鞞殺社
bhaiṣajya-guru 偝殺爾耶虞嚕
bhaiṣajyaguru-vaiḍurya-prabhāsa-pūrva-praṇidhāna-viśeṣa-vistara 藥師琉璃光如來本願功德經
bhāiṣajya-guru-vāiḍūrya-prabha-tathāgata 藥師如來
bhaiṣajya-prada 給施醫藥
bhāj 得
bhājaka 分
bhājana 器, 器世, 器世界, 器世間, 外器, 妙器
bhājanâkhya 器世間
bhājanatva-phala 器果
bhājīyamāna 分
bhajyamāna 分別
bhajyate 壞
bhakṣitavat 食
bhakṣya 食
bhakṣya-bhojya 飮食
bhakṣyamāṇa 食
bhakta-ccheda 斷食
bhaktâgra 食
bhaktenôpanimantritaḥ 請
bhakti 信, 信心, 信愛, 專心, 心, 恭敬, 愛敬, 敬, 親
bhaktika 食
bhalla 好
bhānaka 演說
bhaṇḍana 訟
bhaṇesi... anantavarṇān 廣讚
bhaṅgôtpāda 生滅
bhaṅgôtpādânuvādin 邪見
bhāṇita 石蜜
bhaṇita 說
bhañjaka 破
bhañjana 降伏
bhante 大德
bharadvāja 頗羅墮
bhārgava 瓦師
bhārika 重
bhāṣa / vṛtta 解釋
bhāṣamāṇa 說正法時
bhāṣāmi 誡誨
bhāṣaṇā 稱
bhāṣasva 可說
bhāṣate 稱美
bhāṣati 承說
bhāṣati gṛhyate 受誦
bhāṣet 諮稱
bhāsiṣyanti 歎頌
bhāṣiṣyase 論講
bhāṣita 作是說, 所言, 所說法, 暢說, 歎, 演說, 答, 言詔, 言說, 說, 說法, 講詔
bhāṣitasyārthasya 所說義
bhās-kara 日
bhasman-tīrthaka 塗灰外道
bhasman-tīrthika 塗灰外道
bhāṣṭa 所說法
bhāsura 淸淨
bhāsvaratva 淸淨
bhāsvat 所照
bhāṣyamāṇa 說
bhaṭṭāraka 妙
bhautīka 有大
bhautika-ārthya 所造
bhautkia 塵
bhāva 一切, 事, 事物, 作, 分, 差別, 形, 得, 心, 性, 意, 成
bhava 有體
bhāva 有體
bhava 法
bhava 生
bhāva 生
bhava 自在
bhava 輪迴
bhāva 體
bhava-abhilāṣin 求有
bhava-agra 有頂
bhava-bandhana 有縛
bhāvâbhāva 有無
bhava-cakra 生死輪
bhava-catuṣṭaya 四有
bhavâdhiṣṭhāna 生死
bhava-dṛṣṭi 有見
bhavadṛṣṭi-vibhavadṛṣṭi 有無見
bhavâgra 有頂, 有頂天, 有頂處, 極上界, 第一有
Bhavâgra 阿迦尼吒天
bhavâgra-bhūmika 有頂
bhavâgra-ja 有頂
bhāvāgrika 有頂
bhāvāḥ 諸法
bhāvakī 性
bhāva-lakṣaṇa 有相
bhavamardana 仁和
bhāvana 修
bhāvana 修習
bhāvana 勤修
bhāvanā 勤修
bhāvanā 思惟, 成, 所修, 教習, 正行, 熏習, 熏習力, 研習, 薰習
bhavana 處
bhāvanā bala 修習力
bhāvanā-bāla 修力
bhāvanā-darśana-prahātavya 修道所斷
bhāvanā-dharma 觀法
bhāvanā-heya 修所斷, 修道所斷, 思惟所斷, 斷修惑
bhāvanā-ja 修得
bhāvanākāreṇa-prayokṣyate 精勤修學
bhāvanā-mārga-prahātavya-kleśa 修惑
bhāvanā-maya 修性
bhāvanāmaya 修慧
bhāvanā-maya 修所引
bhāvanāmaya 修所成
bhāvanā-mayasya---jñānasya 修所成慧
bhāvanāmayī prajñā 修所成慧
bhāvanāmayī-bhūmiḥ 修所成地
bhāvanā-mayi-prajñā 修慧
bhava-nandin 歡喜
bhāvanānuyukta 勤修習
bhāvanânvaya 修習
bhāvanā-paripūri 修習圓滿
bhāvanā-patha 修道
bhāvana-prahāna 修斷
bhāvanā-sātatya 常勤修習
bhāvanā-sātatya-kriyā 常勤修習
bhāvanā-sātatyena 無間修習
bhavana-śrīmahiman 天宮
bhāvanā-stha 修
bhāvanāyāḥ---karma 修業
bhāvanāyāṃprayujyate 勤修
bhavāṅga 有支
bhāvanīya 所修
bhāvânta 有邊
bhavanti 獲致
bhava-ogha 有暴流
bhava-paryeṣaṇā 有求
bhava-priya 有愛
bhava-rāga 有貪
bhava-sāgara 生死之海
bhāva-sakti 貪著諸有
bhāva-saṃjñā; saṃjñin 有想
bhava-saṃtati 相續
bhavâṣaṇā 有求
bhava-sattva 生死
bhavâsrava 有漏
bhāva-sukha 有樂
bhāva-śūnyatā 有性空
bhāva-svabhāva 自體
bhavat 起
bhavati ca na bhavati ca tathāgataḥ paraṃ maraṇāt 如來死後亦有亦非有
bhavati tathāgataḥ paraṃ maranāt 如來死後爲有
bhavaticanabhavatica 有無
bhavati-praśasyaḥ 稱讚
bhava-traya 三有
bhava-tṛṣṇā 有愛
bhāvatva 如是相
bhāva-upapatti 生三有
bhāvayanti 逮得
bhāvayati 修, 修習, 修行, 勤修, 思惟, 想, 能正修, 觀, 觀察
bhāvayitum 生
bhavemo 及逮得
bhavet 有
bhaveta-buddhaḥ 了覺
bhaveya-buddhaḥ 了覺
bhavila 安樂
bhaviṣyase 得成爲
bhaviṣye 逮成
bhāvita 事, 修, 修心, 成, 所修, 熏修, 熏習, 習, 薰習, 行, 觀察
bhāvitaṃ bhavati 可修
bhavitṛ 作者
bhavôpapatti 三有
bhavya-rūpa 堪能
bhavyatva 能
bhaya 怖, 怖畏, 恐怖, 惡趣, 懼, 畏, 禍, 苦
bhaya-bhairava 恐怖
bhayānaka 怖畏
bhaya-viklava 怖畏
bhayeṣu bhītānām 驚怖
bhayôpadrava-kāntāra 恐患
bheda 不同, 不定, 乖離, 分, 分別, 別, 別異, 別相, 各別, 壞, 失, 差別, 捨, 有異, 異, 破, 破壞, 種種
bheḍa 筏
bhedaka 破
bheda-kara 破
bhedaṃ gatāḥ 不同
bhedaṃkuryāt 破
bhedanâtmaka 無常
bhedāpayitavya 破
bhedāya 破
bhedayati 壞
bhedya 可壞
bherī 大鼓
bheri 鼓
bherī 鼓
bheruṇḍaka 強猛
bheṣyāma nirvṛtāḥ 快安樂
bhetavya 畏
bhettṛtva 破壞
bhī 畏
bhidyamāna 分別
bhikkunī 尼
bhikṣā 乞食
bhikṣā-da-kula 施主
bhikṣu 乞士, 出家, 怖魔, 比丘, 比呼, 淨戒, 煏芻, 苾芻, 道
bhikṣu-liṅga 男根
bhikṣuṇī 乞士女
bhikṣunī 出家
bhikṣuṇī-khaṇḍa 尼犍度
bhikṣuṇī-saṃvara 比丘尼戒
bhikṣu-saṃgha 大衆
bhikṣu-sammutti 僧羯磨
bhikṣu-saṅgha 比丘僧
bhikṣu-varga 比丘衆
bhīma 怖畏
bhindana 破
bhiṇḍipāla 頻尼波羅
bhinna 不同, 分, 別, 各別, 品類差別, 壞, 差別, 有差別, 有異, 異, 破, 破壞, 除, 離
bhinna-lakṣaṇa 異相
bhinna-lakṣaṇatva 相異
bhinnaṃ —-lakṣaṇam 離相
bhīrutva 怖畏
bhiṣag-dravya 方
bhīṣaṇika 怖畏
bhīṣayati 恐怖
bhīṣeya 恐怖
bhītāḥsantaḥ 怖畏
bhītās 怖畏
bhītās trastāḥ 恐怖
bhīti 畏
bhitti 垣屛
bho 唯
bhoga 具, 受, 受用, 境, 境界, 必需品, 所受用, 樂, 樂具, 物, 珍財, 用, 財位, 財物, 財用, 資生具, 資糧, 資財
bhoga-sakti 貪著資財
bhogātma-bhāva 身財
bhogavatī 福德
bhohi 宜應
bhojana-pāna 飮食
bhojin 食
bhokṣyate 食
bhoktṛtva 受者
bhos 唯
√bhrāj 爲光麗
bhrājate 爲光麗
√bhram 周旋
bhrama-bhrāmita 輪迴
bhramat 行
bhramayati 漂轉
bhrâmayati 迷
bhrāmita 迷
bhraṃśam...kuryāt 壞
bhrānti 亂, 惑亂, 散亂, 狂亂, 疑, 矯亂, 迷, 迷亂
bhrānti-lakṣaṇa 迷相
bhrānti-vijñāna 亂識
bhraṣṭa 墮, 壞, 失, 毀犯, 退, 退失, 遠離, 離
bhraṣṭa-smṛtika 失念
bhraṣṭo'smi 豫及
bhrātṛ 兄弟
bhṛ-kuṭi 顰
bhṛkuṭī 顰蹙
bhṛkuṭiṃ karitvā 面色
bhṛkuṭiṃ karitvāna 顰蹙
bhrra-vivarād 眉間白毫相光
bhrrū-mukha-vivarâ 眉間白毫相光
bhrrūmukha-vivarântara 面口
bhṛśam 善
bhṛtikā 傭力
bhrūkuṭi 顰蹙
bhrū-vivarântarād 眉間白毫相光, 眉間白毫相光
bhrū-vivarântarād ūrṇa-kośāt 眉間白毫相
bhrū-vivarāntarorṇā-keśa 眉間白毫相
bhruvor madhye 眉間
bhruvor madhye ūrṇām 眉間毫相, 眉間白毫相
bhū 地
bhū-dṛśya 見地
bhuja 鼻
bhuja-ga 龍
bhūmi-bhāga 地分
bhūmi-bhūmi 地地
bhūmiḥ sudurjayā 極難勝地
bhūmi-ja 地
bhūmika 地
bhūmi-nivāsin 地居天
bhūmi-pariśodhaka-karman 修治地業
bhūmi-pradeśa 處
bhūmi-tala 地
bhūmitas 依地
bhūmi-viśodhana 淨修地
bhūmya 地
bhūmyā devāḥ 地居天
bhūmy-ākramaṇa 登地
bhūmy-āśrava 依地
bhūmy-atikrānta 地
bhūmy-avacara-deva 地居天
bhuñjat 食
bhuñjin 食
bhuṅkta 飮食
bhū-pati 大地主
bhū-pradeśa 界
bhūrja 耳
bhūṣ√ 莊飾
bhūṣaṇa 莊嚴
bhūṣaṇa-viśuddhi-pada 文字
bhūṣayiṣyāmaḥ 莊飾
bhūṣita 莊嚴
bhūta 世間, 五大, 住, 作, 作者, 具, 出生, 四大, 四大種, 大, 大種, 如, 如實, 實, 實性, 實有, 已生, 得, 成, 成, 有情, 正, 生, 眞, 眞實, 眞實, 種, 能造, 衆生, 諸法實相, 造, 非人, 鬼, 鬼神, 鬼魅
bhūtā bodhisattvāḥ 眞實菩薩
bhūta-abhūta 若有若無
bhūta-bhautika 造色
bhūta-cāri~ 誠行
bhūta-catuṣkântara 四大種
bhūta-citta 眞實心
bhūta-dhātr 地
bhūta-graha 鬼
bhūta-jñāna 如實智
bhūtâkāra 大種
bhūta-koṭī 實際
bhūtakoṭi 實際
bhūta-koti 本際
bhūtakoṭi 眞際
bhūta-koṭi 衆生界
bhūtakoṭi-vihāra 實際住
bhūta-lakṣaṇa 一實相
bhūta-lakśaṇa 如是相
bhūta-lakṣaṇa 實相
bhūtala-maṇḍala 世間
bhūtânātmatā 諸法無我
bhūtāni catvāri 四大
bhūta-niścaya 決定
bhūtânityatā 諸行無常
bhūta-pratyavekṣā 如實觀
bhūtapūrvaṃ ... atīte'dhvani 乃去往古, 乃往古世, 乃往過去
bhūta-pūrvam 過去
bhūta-saṃjñā 實相
bhūta-saṃsveda-ja 濕生
bhūtâtman 自性
bhūta-varṇa 如實讚
bhūta-vastu 實事
bhuvana 界
bhuvana-traya 三有
bhuvanatraya 三界
bhūya-kṣānti-jātika 忍辱
bhūyas 上, 又, 增, 多, 多分, 大, 復重, 無量, 稍, 轉
bhūyasā mātrayā 倍
bhūyastvena 多
bhūyasyā mātrayā 倍復, 倍復明淨, 多, 多分, 轉復, 轉更
bhūyasyā mātrayā viśuddha-taram 轉更明淨
bhūyiṣṭha 多
bhūyo 也
bhūyo-bhāvatā 增上
bhūyo'bhiprāyaḥ 想
bhūyo-bhūyas 廣大
bībhatsa 惡
bībhatsaka 疥癩
bībhatsa-oṣṭha 可惡
biḍāla-pada 撮
bīja-bhūta 種子性
bīja-grāma-pātana 斷種子
bījakam ālaya-vijñānam 種子阿賴耶識
bījānubandha 種子隨逐
bījānugamyatva 種子之所隨逐
bījānuṣaṅgata 種子隨逐
bījapūra 倶緣果
bījapūraka 倶緣果
bījârtha 種
bīja-saṃtāna 種子相續
bījāśraya 種子依
bījâstitva 有種子
bījatas 有種子
bījatva 因
bīja-upagata 種子之所隨逐
bīja-vijñāna 種子識
bījôpanikṣepaṇasa 殖種
bila 孔
bimba 像, 寶摸像, 形, 形像, 彩像, 本質, 相, 色, 色像, 鏡像, 面像
boddhum 解
bodhaka 覺
bodhau cittam 菩提心
bodhavya 所見
bodhāya 菩提道
bodhaye cittam 菩提心
bodhayecittaṃpariṇāmya 發菩提心
bodhi 佛道, 冒地, 大聖道, 大菩提, 大道意, 成佛, 正眞覺, 正覺, 正覺道, 無上佛道, 無上菩提, 聖覺, 至道, 菩提, 菩提樹, 覺, 覺意, 解, 道, 道德, 道意
bodhi-carī 菩薩行
bodhicārikā 佛道行
bodhi-caryā 佛道
bodhicaryā 佛道行
bodhi-cchanda 菩提心
bodhi-citta 大菩提心
bodhi-citta- 大道意
bodhi-citta 無上菩提心, 直心, 菩提之心, 菩提心
bodhicitta 菩提心
bodhi-citta 菩薩道
bodhicitta 道意
bodhicitta-samutpāda 發心
bodhi-cittasya...utpādaḥ 發心
bodhi-druma 菩提樹
bodhi-drumêndra 菩提樹
bodhiḥprāptā 成佛
bodhim abhisaṃbuddhaḥ 菩提道
bodhiṃ paramârtha 道誼
bodhi-manda 菩提
bodhi-maṇḍala 菩提場
bodhi-maṇḍa-niṣadana 成佛
bodhi-maṇḍa-niṣaṇṇa 坐菩提座
bodhi-maṇḍe niṣīdati 坐菩提座
bodhimaa~ 佛道場
bodhi-pakṣa 菩提分, 菩提分法, 菩提方, 道品
bodhipakṣa-dharma 菩提分法
bodhi-pakṣika 菩提分
bodhi-pākṣika 菩提分
bodhi-pakṣika 道品
bodhi-pākṣika 道品
bodhipākṣika-dharma 菩提分法
bodhi-pakṣya 菩提分, 菩提分法, 覺分, 覺品, 道品
bodhi-pakṣya-dharma 菩提分法
bodhipakṣya-dharma 菩提分法
bodhi-pakṣya-pratisaṃyukto 'dhiprajña-vihāraḥ 覺分相應增上慧住
bodhi-pariṇāmita 迴向菩提
bodhi-paryanta-gamana 究竟菩提邊際
bodhiphala 菩提果
bodhir-anuttarā 大覺
bodhir-prāpta-bodhimanda-niśidana 成佛
bodhi-ruci 菩提留支
bodhi-saṃbhāra 菩提資糧
bodhi-saṃbhāra-bhūta 菩提資糧
bodhi-sattva 上士
bodhisattva 冒地薩恒嚩
bodhi-sattva 大士
bodhi-sattva 聖人
bodhi-sattva 衆生
bodhisattva bodhicitta 菩薩心
bodhisattva-bhūmi 菩薩地
bodhisattva-cārika 菩薩行
bodhisattva-cārikā 菩薩道
bodhisattva-caryā 佛道, 修行, 菩薩所行, 菩薩業, 菩薩法, 菩薩行, 菩薩道
bodhisattvādhiṣṭhāna 菩薩住持
bodhisattva-gaṇa 菩薩衆
bodhisattva-garbha 菩薩藏
bodhisattvaḥ 諸菩薩
bodhisattvaḥ prapadyate 菩薩行
bodhisattva-karaṇīya 菩薩所作
bodhisattva-kāya 菩薩身
bodhisattva-kṛtya 菩薩所作
bodhisattva-kṣānti 菩薩忍
bodhisattva-mahāsattva 菩薩摩訶薩
bodhisattvānām adhiśīla-vihārasya 增上戒住菩薩
bodhisattvānām---adhicitta-vihārasya 增上心住菩薩
bodhisattva-niyāma 菩薩地, 菩薩道, 菩薩位
bodhisattva-nyāma 菩薩地
bodhisattva-parṣad 菩薩衆
bodhisattva-piṭaka 菩薩藏
bodhisattva-piṭaka-deśanā 菩薩藏教
bodhisattva-piṭaka-mātṛkā 菩薩藏摩怛理迦
bodhisattva-sad-dharma 菩薩藏法
bodhisattva-saṃvara 菩薩戒
bodhisattva-śikṣā-mārga 菩薩學道
bodhisattva-vidhi 菩薩儀
bodhisattva-vṛtta 菩薩淨戒
bodhisattva-yāna 菩薩乘
bodhisattva-yānika 菩薩乘
bodhisattvôpadeśa 菩薩之言
bodhisatva-cārikāṃ 菩薩意
bodhisatva-dharma 佛典
bodhi-uttama 上佛道
bodhi-vara 無上道
bodhi-vaṭa 菩提場
bodhi-vibodhana 成佛
bodhy-adhigama 證菩提
bodhy-anga 覺分
bodhyaṅga 覺意
bodhy-aṅga-sapta 七等覺支
bohdi-saṃbhāra-śāstra 菩提資糧論
bola 金剛
brahma 梵天
brāhma 梵輪
brahma-cakra 梵輪
brāhma-cakraṃ pravartayati 轉梵輪
brahma-caryā 梵行
brahmacarya 梵行
brahma-cārya 淨行
brahmacarya-virati 不婬戒
brahma-daivata 梵天
brahma-daṇḍa 默擯
brahmadeva 梵天外道
brahma-kāya 梵天
brahma-kāyika-devaputra 淸淨天身
Brahma-kāyikāḥ 梵衆天
brahma-loka 梵世, 梵世, 梵世間, 梵天, 梵界
brāhmaṃ cakram 梵輪
brāhmaṃ vimānam 天宮
brahman 大梵, 大梵天, 妙淨, 寂靜, 梵, 梵天, 梵天王, 梵尊, 梵覽摩, 梵覽磨, 淨, 淸淨, 造書天
brāhmaṇa 婆羅門
brāhmana 梵
brāhmana-deśa 婆羅門國
brāhmaṇī 梵志
Brāhmaṇyatā 靜志
brahma-pāriṣadya 梵衆天
brahma-pāriṣadya-deva 梵衆天
brahma-pārṣadya 梵衆天
brahma-patha 梵行
Brahma-purohita 梵輔天
brahmapurohita 梵輔
brahma-svaratā 大梵音
brahma-vihāra 梵行
brahmêndra 梵天王
brahmī 梵天女
brahmin 婆羅門
bravīti 誡勗
bṛhad-ṛju 洪直
bṛhad-ṛju-gātra 身分洪直
bṛhat-phalāḥ 廣果天
bṛṃhayitṛ 圓滿
bṛṃhita 增長
bubhukṣa 飢
bubhukṣu 飢
budbuda 泡
budbudaka 泡
buddha 世尊
Buddha 佛
buddha 佛世尊, 佛如來, 佛尊, 佛聖, 佛身, 佛陀, 勃陀, 勃馱, 勃馱, 如來, 妙覺, 正等覺, 正覺, 步他, 沒度, 沒馱, 浮圖, 浮屠, 等正覺, 聖, 聖導師, 覺, 覺性, 覺知, 解
buddha-anusmṛti 念佛
buddha-bhāva 佛道
buddhabodhi 佛大道
buddha-bodhisattva 諸佛菩薩
buddha-caksus 智眼
buddhachāyā 佛影
buddha-dāna 佛檀
buddha-dharma 佛典, 佛法, 佛經教, 正法, 法
buddha-dharmādhyālambanatā 佛法增上所緣
buddha-dharma-gaṇa 佛法僧
buddha-dharmâkṛti-sthiti 見佛聞法
buddhâdhiṣṭhāna 佛身
buddhâgrya 妙覺
buddha-guṇa 佛德
buddha-hṛdaya-dhāraṇī 諸佛心陀羅尼經
buddha-jñāna 佛乘, 佛慧, 佛智, 佛智慧, 佛道
buddhajñāna-(avatāraka) 道明
buddha-karaka 成佛
buddha-kārya-kriyā 佛所作事業
buddha-kṛtya 佛事
buddha-kṛtya-karaṇa 佛所作事業
buddha-kṛtya-karaṇatā 作一切佛事, 作佛事, 作諸佛事
buddha-kṛtyānuṣṭhāna 佛所作事
buddha-kṣetra 佛世界
buddhakṣetra 佛刹
buddha-kṣetra 佛國土, 佛土, 佛土, 刹土, 本土, 諸佛世界
buddha-kṣetra-pariśodhana 淨佛國土
buddha-kṣetra-pariśuddhi 淨土
buddha-locanā 佛眼
buddha-lokadhātu 佛世界
buddhaṃ śaraṇaṃ gacchāmi 南無歸依佛
buddha-manasikāra 念佛
buddha-mārga 佛道
buddha-mātri 佛母
buddhānāṃ bodhim 佛菩提
buddha-nāman 佛名
buddhânuśāsana 佛教
buddhânusmṛti-samādhi 念佛三昧
buddha-pālita 佛護
buddha-prabhāṣita 名如來
buddha-ratna 佛寶
buddha-rūpa 佛身
buddha-śānta 佛陀扇多
buddha-śasana 聖教
buddha-śāsana 聖教
buddhâśaya 佛意
buddha-siṃha-nāda 師子吼
buddha-śrāvaka 佛弟子
buddhâśraya 佛身
buddha-sūrya 佛日
buddha-suta 佛子
buddhasyapurataḥ 佛前
buddhatā 法身
buddha-tat-saṃgha 佛法僧
buddhâtmaja 佛子
buddhatva 佛地, 佛如來, 佛寶, 佛性, 佛法, 佛身, 佛道, 成佛, 正覺
buddhatvam...avâp 成佛
buddha-vāc 佛語
buddha-vacana 佛所說, 佛教, 佛經, 佛聖教, 佛言, 佛語, 佛陀槃遮, 內明, 聖教
buddha-vacas 佛所說
buddha-vara 智慧
buddhavatī 佛慧
buddha-vigraha 佛身
buddha-viṣaya 佛土
buddha-vṛṣabhitā 世尊界
buddhayaḥ 縶紲
buddhayāna 佛道乘
buddha-yāna 大覺乘
buddha-yaśas 佛陀耶舍
buddhe vā dharme vāsaṅghe vā 佛法僧
buddhi 威神, 心, 念, 思, 思惟, 悟, 想, 意, 慧, 智, 智慧, 知, 覺, 覺悟, 覺慧, 覺知, 解, 謂, 證得, 通達
buddhimat 覺者
buddhin 意
buddhi-pravicaya 如實觀察
buddhobhavati 成佛
buddhôṣṇīṣa 佛頂
buddhyā 觀
budhyanā 知
burva 假名
byāḍa 龍
ca 卽, 及, 及復, 及於, 及與, 并復, 幷復, 普及, 等
caila 衣
cailaka 出家
cailaka-bhūta 出家
caitasā dharmāḥ 心所有法
caitasī 心
caitasika 心, 心所, 心所有, 心所法, 心法, 心行
caitasika-duḥkha-daurmanasya 身心憂苦
caitasikī 心
caitika 制多山部
Caitra 制怛羅
caittasikā-dharma 心所有法
caittika 所緣
caitya 佛支提, 制地, 制多, 制底, 制底耶, 塔廟, 支徵, 支提, 支陀, 脂帝
caitya-śaila 制多山部
caitya-vādin 制多山部
caiva 卽如前
cakra-caraṇatā 千輻輪相
cakrâdi-sapta-ratna 七寶
cakrâkṣara 字輪
cakrāṅka 輻輪相
cakrāṅka-pādatā 足下千輻輪相
cakrâṅkita-hasta-pādatalaḥ 千輻輪相
cakra-pravartana 轉法輪
cakra-pravṛtti 轉法輪
cakra-ratna 輪寶
cakraratna 輪寶
cakra-vāḍa-parvata 鐵圍山
cakra-vara 法輪
cakravarti-nṛpa 轉輪王
cakravarti-rāja 轉輪聖王
cakravarti-rājya 轉輪聖王
cakravartiśvara 轉輪王
cakre---sahasrāre 千輻輪
cakṣuḥ-saṃjñā 眼想
cakṣuḥ-śrotra-ghrāṇa-jihvā-kāya-mano-vijñāna-dhātu 六識
cakṣur-ādîndriya 六根
cakṣur-āyatana 眼根
cakṣu-rūpa 眼色
cakṣur-vijñāna 眼識
cakṣur-vijñāna-utpatti 眼識生
cakṣuṣmat 明眼人
cala 動
cala 轉
calâtmaka 無常
calatva 動
calita 動
cālita 動
calita 踊
cāmara 拂
cāmi-kara 金
cāmī-kara 金
caṃkrama 經行處
caṃkramitavya 所應行
campaka 占匐華, 占博迦, 思夷, 思夷華, 旃簛迦, 旃簸迦, 瞻博, 瞻旬迦, 瞻蔔
cāmuṇḍā 遮文荼
cānā 香
cañcalatā 轉
cañcukā 嘴
cāndana 香
caṇḍa-pradyota 光明
caṇḍī-kṛta 忿
candra 戰達羅, 旂達, 旂達羅, 旂陀羅, 月, 月天
candra-aṃśu 滿月
candra-kānta 月愛珠
candra-maṇḍala 月輪
candra-maṇi 月精摩尼
candra-prabhā 月光
candra-prabha 月明
candra-upama 如月光
candro---śukla-pakṣe 明分月
caṅkramana 經行
caṅkramaṇa 行
caṅkrama-sthāna 經行處
caṅkramati 經行
caṅkramita 經行
caṅkramitavya 所應行
caṅkramitum 遊行
caṅkramya-yukta 經行
cāpa 弓
capalatā 動
carama 最後
carama-bhava 最後身
carama-bhavika 一生補處, 居最後有, 最後有, 最後身
carama-bhāvika 最後身
carama-bhaviko bodhisattvaḥ 後身菩薩
carama-kṣaṇa 最後刹那
caramaś_parigraha 最後攝受
caramā---upapattiḥ 最後生
caramebhave 最後身
cāraṇa 行
caraṇa 道
carat 行住
caratas 行
cārayati 行
cari 修
cari 所作
carī 所作
carī 行
cari 道
carī 道
cārikā 所修行
cārika 所行
cārikā 正行
cārika 行
cārikā 行
cārika 遊行
cārikā 遊行
cārikā prakramitavyā 遊行
cārikāṃ 遊行
cārikāṃ prakrāmati 去
cārikāṃ viprakānte 往
carin 行
cariṣṇutā 行
cārita 正行
caritra 遮棃夜
caritu-kāma 行
caritva caryāṃ 四事行
carman 皮
cāru-darśana 可愛
cāru-svara 妙音
carya 所行
carya 行
cāryā buddhir gatiḥ prajñā 色力
caryā śuddhi-gati-prajñā 色力
caryā-praṇidhāna 本願行
caryā-pratipanna 行正行
caryā-pratipatti 行正行
caryā-pratipatti-bhūmi 行正行地
caṭaka 雀
catasraārūpya-samāpattayaḥ 四無色定
catasraḥ parṣadaḥ 四衆
catasraḥ paryeṣaṇāḥ 四尋思, 四尋思, 四種尋思
catasraḥ sarvākārāḥ pariśuddhayaḥ 四一切種淸淨
catasraś caryāḥ 四菩薩行
catasṛbhiḥ paryeṣaṇābhiḥ 四尋思, 四種求
catasṛbhiḥ pratisaṃvidbhiḥ 四無礙解
catasṛbhir vāta-maṇḍalikābhiḥ 四風輪
catasro duḥkhatāḥ 四苦
catasro vidiśaḥ 四維
catasro-yonayaḥ 四生
catasṛṣu vidikṣu 四維
caṭita-sphuṭitaka 破壞
cāṭu 愛語
catu-dhyāna 專達
catu-dhyāyin 專達
catuḥ-parāmarśa 四取
catuḥ-pratisaṃvid 四無礙
catuḥ-saṃgaraha-vastu 四攝事
catuḥ-saṃgraha-vastu 四攝法
catuḥ-samyak-prahāṇa 四正勤
catuḥ-smṛty-upasthāna 四念住, 四念處
catura 招杜羅
catur-aṅga-bala-kāya 四兵
catur-aṅgena bala-kāyena 四兵
catur-aniyata 四不定
catur-ārya-vaṃśa 四聖種
catur-aśīti-sahasra 八萬四千
caturasīti-sahasra-dharma-skandha 八萬四千法蘊
catur-aṣītyā dharma-skandha-sahasraiḥ 八萬四千法門
catur-aśra 四方
catur-asra 方
catur-bhadrā 四河
caturbhiḥ dāraṇaiḥ 四緣
caturbhiḥ kāraṇaiḥ 四因緣
caturbhir ākāraiḥ 四事, 四種相, 四行相
caturbhir-yathābhūta-parijñānaiḥ 四如實智, 四如實知, 四種正智
cātur-deśika 招提
catur-dhyāna-bhūmi 四禪天
catur-dhyāna-bhūmika 四靜慮
caturdiśaḥ 拓鬪提舍
catur-dvārāḥ 四門
catur-dvīpa 四洲
catur-dvīpaka 四大洲
catur-dvīpaka 四洲
caturdvīpaka 王四大洲
catur-dvīpika 四大洲
catur-kalpāḥ 四劫
cātur-mahābhautika 四大種
cāturmahābhautika 四大種
catur-mahābhūta 四大
cātur-mahā-dvīpa 四大洲
catur-mahā-patha 四衢道
catur-mahārāja-deva 四王天
cātur-mahārāja-kāyikā devāḥ 四天王, 護世四天王
catur-mahā-rājakāyikāḥ 四天王
catur-maharāja-kāyikas 四天王天
catur-māra 四魔
caturṇāṃ karmaṇām 四業
caturṇāṃ karmaṇāṃ 四種業
caturṇāṃ ṛddhi-pādānām 四神足
caturṇāṃ samyak-prahāṇānām 四正斷
caturṇāṃ smṛty-upasthānānām 四念住
caturṇāṃ varṇānām 四姓
catur-ogha 四暴流
catur-pārājika 四棄
catur-saṃgraha-vastu 四事不護
caturṣaṣṭiśekhiyādharmāḥ 衆學法
caturṣu koṇeṣu 四隅
caturṣu pratisaraṇeṣu 四依
catur-sukha-vihāra 四安樂行
caturṣu---mahā-rājānām 四大天王
caturtha-dhyāna 第四禪, 第四靜慮, 第四靜慮
caturtha-dhyāna-bhūmika 四靜慮, 四靜慮地, 第四靜慮, 第四靜慮地
caturthaṃ padam 第四句
caturthaṃ pārśvam 東
caturthī 四地
cāturvarṇya 四姓
catur-vāsanā 四住地
catur-vidhā īryā-pathāḥ 四威儀
catur-vidha upāyaḥ 四種方便
caturvidha-aviparyāsa 四種非顚倒
catur-vidhacāra 四威儀
catur-vidhaṃ duḥkham 四苦
caturvidhaṃ karma 四業
caturvidhaṃ phalam 四果
catur-vidhaṃ satyam 四諦
caturvidha-viparyāsa 四顚倒
catur-vidhya 四義
catur-viṃśati 二十四
catur-viṃśati-citta-viprayukta-saṃskāra-dharma 二十四心不相應行法
catur-yāna 四衍
catuṣ-koṇa 方
catuṣ-koti 四句分別
catuṣ-koṭika 四句
cātuṣ-koṭika-vikalpa 四句分別
catuṣpada 四徼道
catuṣ-padā 四足
catuṣ-pada-gāthā 四句頌
catuṣ-pādī-gāthā 四句偈
catuṣ-pādikā gāthā 四句偈
catuṣ-pādikāṃ gāthām 四句偈
catuṣ-pādikām-gāthām 一四句偈
catuṣ-patha 四衢道
cātuṣpathika 四衆
catuṣṭaya 四衆
catvara 四衢道
catvāra 四衢道
catvara 市
catvāra ārya-vaṃśāḥ 四聖種
catvāra oghāḥ 四暴流
catvāra ṛddhi-pādāḥ 四如意足
catvāraārūpyāḥ 四無色定
catvāraāsravāḥ 四漏
catvara-bhiṣeka 四種灌頂
catvāraḥ guṇa 四德
catvāraḥ kleśāḥ 四煩惱
catvāraḥ pārājikā dharmāḥ 四波羅夷
catvāraḥ pratipannāḥ 四向
catvāraḥ pratyayāḥ 四緣
catvāraḥ-pratyayāḥ 四種緣
catvāra-utsadā 四園
catvāri arūpa 四無色
catvāri balāni 四力
catvāri dharma-padāni 四法印
catvārī dharma-samādānāni 四種法受
catvāri dhyāna 四種禪
catvāri dṛṣṭi-nimitta-mudra 四法印
catvāri jñānāni 四智
catvāri kuśala-mūlāni 四善根
catvāri- phalāni 四果
catvāri praśna-vyākaraṇāni 四記答
catvāri pratideśanīyāni 四提舍尼
catvāri pratisaraṇāni 四依
catvāri puruṣa-yugāny aṣṭau puruṣa-pudgalāḥ 四雙八輩
catvāri saṃgraha-vastūni 四攝事, 四種攝事
catvāri samyak-prahāṇāni 四正勤, 四正斷
catvāri siddhānta 四悉檀
catvāri smṛty-upasthānāni 四念住
catvāri vaiśāradyāni 四無所畏, 四無畏
catvāri yathā-bhūta-parijñānāni 四如實智, 四如實遍智
catvāri...ārya-satyāni 四聖諦
catvāri...mahā-bhūtāni 大種
catvāri..ṣatyāni 四諦
catvāri..ṣmṛty-upasthānāni 四念處
catvāri-apramānāna 四無量心
catvāriavyākṛta 四無記
catvāri-jñāni 四智
catvārīmāni-paryeṣanā-vastūni 四尋思
catvāriṃśad-antāḥ 具四十齒相
catvāriṃśad-uttaram āveṇikaṃ buddha-dharma-śatam 百四十不共佛法
catvāriṃśat 四十
catvāriṃśat-sama-danta 四十齒皆悉齊平
catvāri-phalani 四向四果
catvāriśūnyatā 四空
catvāro bhavāḥ 四有
catvāro brahma-vihārāḥ 四梵住
catvāro dvīpāḥ 四大部洲
catvāro loka-pālā mahārājānaḥ 四天王
catvāro mahā-rājāḥ 四大天王
catvāro mahārājāḥ 四天王
catvāro mahā-rājānaḥ 四大天王
catvāro mārāḥ 四魔
catvāro niśrayāḥ 四依
catvāro varṇāḥ 四姓
catvāro 'vetya-prasādāḥ 四不壞淨, 四證淨
catvāro yogāḥ 四軛
catvārodvīpāḥ 四大洲
catvāry artha 四塵
catvāry upādānāni 四取
caurī 朱利
cauryāṇi kṛtāni .... dravyâpahārāś ca kṛtās 抄劫
cavitvā 壽沒
cayacchanti 教授
cayaṃgacchati 增長
cayâpacaya 增減
cayika 空
cchattrâvalī 幢蓋
cchedaka 拔斷
cchorayati 超
ceḍī 支提
ceṣṭā 作業
cestā 動
ceṣṭa 所起作業
ceṣṭa 行
ceṣṭā 行
ceṣṭṭṛ 作
ceṭa 唧吒
cetaḥ paryāya-jñāna 他心通
cetaḥ-parivitarka 念
cetaḥ-prajñā-vimukti 心慧解脫
cetana 作意
cetanā 作意
cetana 心
cetana 思
cetanā-dharma 思
cetanā-dharman 念法
cetanāvat 知者
cetasā 運心
cetasika 心
cetaso-adhiṣṭhāna 心依處
cetayanti 思惟計
cetayati 思
cetayitvā 所思惟
ceṭī 唧致
cetika 塔廟
cetita 思惟
cetiya 天寺
ceto-jñāna 他心智
ceto-vaśin 心得自在
ceto-vaśitā 心自在
cetya 塔廟
chada 衣
chādaka 覆
chadana 覆
chādāpayamāna 覆
chādayat 著
chādeti 覆
chādita 張施
chanda 希求, 意, 意樂, 愛, 愛欲, 樂, 欲, 欲, 欲樂, 求, 發願, 貪, 貪欲, 願
chanda-dāna 與欲
chanda-jāta 生樂欲
chandaka 應作
chanda-rāga 愛欲, 欲貪, 欲貪, 貪愛, 貪欲
chandatas 隨意
chandika 樂
chardi 吐
chattra 蓋
chāyā 像
chāya 車也
chāyā 陰
chāyikā 影
cheda 息, 截, 捨, 斷, 滅, 破, 終盡, 解, 除, 除滅
chedana 割截, 截, 斷, 斷截, 消滅, 能斷, 除
chettṛ 斷
chidrayanti 穿
chidrita 犯已
chidya 所斷
chidyate 斷絶
chindana 斷
chinna-plotika 顯現
choma 密印
chorita 使
chos bzangs 善法
cicca 心轉
ciccha 心轉
cikitsā 醫方明
cikitsā-vidyā 醫方明
cikitsita 救拔
cikka-senā 屑
cīna 秦
cīnānī 至那儞
√cint 正思惟
cint 思惟
cintā 心, 念索, 思, 思惟, 思慧, 思量, 攀緣
cintā-manaskāra 思惟
cintā-maṇi 如意寶珠
cintāmaṇi 振多摩尼
cintāmaṇi 眞多末尼
cintāmaṇi-ratna 如意寶珠
cintā-maya 思所成
cintā-mayi prajñā 思慧
cintā-mayī prajñā 思所成慧
cintāmayī prajñā 思慧
cintana 思
cintanā 思
cintana 思惟
cintanā 思惟
cintāna 思惟
cintana 思量
cintanā 思量
cintanā---samartha 能思
cintā-para 思惟
cintā-rāja 心王
cintayan-susamāhita 穢慮
cintayat 所思惟
cintayet 僥冀
cintayeta 僥冀
cintayet-susamāhita 穢慮
cintayitum 思惟
cintita-artha-samṛddhi 所欲皆得
cīra 衣
cira 遲
cira-bhāṣita 久說
cira-carita 常修
cira-kālam 久遠
cira-kṛta 久作
cirakṛta 久故
ciraṃ 久曩
cira-ratra 夙夜
cira-sthitikatā 久住
cira-yāna-saṃprasthita 發大乘心
cireṇa kālena 經久時
citāntarāṃsaḥ 兩腋圓滿相
citra 不同, 希法, 畫, 種種, 綺, 莊嚴, 衆, 諸雜, 雜色, 雜類
citra-bhāna 火辨
citra-kṛta 彩畫
citratā 種種
citratôktā 略說
citritā 種種
citrita 莊嚴
citrôpacitra 莊嚴
citta 心, 心性, 心法, 心王, 念, 念心, 思, 思惟, 想, 意, 懷, 汗栗太, 自心, 識, 質多
citta-āśraya 心所依
citta-bala 心力
citta-bīja 心種子
citta-caitasa 心心所
citta-caitasika 心心所
citta-caitasikā dharmāḥ 心心法
citta-caitta 心及心法, 心心所, 心心法, 心法
citta-caitta dharmāḥ 心心所法
citta-caitta-kalāpa 心心所法, 心心數法
citta-caittârthin 心心所
citta-carita 心行
citta-dauṣṭhulya 心麤重
cittādeśanā 記心
citta-dhāra 心
citta-dharma 心法
citta-dhātu 識界
citta-dṛśya 心所見
citta-gatânusmṛti 心念住
cittâgraha 心執
cittāḥ sattvāḥ 衆生心
cittaikâgra 一心
cittāikāgratā 心一境性
cittaikâgratā 等持
citta-jñāna 心智
citta-kauṭilya 諂曲
citta-kāya 身心
citta-kṣaṇa 一心刹那, 刹那心, 心刹那, 念心
citta-kṣana 念念
citta-kṣaṇa 念念
citta-kṣaṇe 於一一心刹那中
cittam anuparivartate 隨心
cittaṃ mano vijñānam 心意識
cittaṃ pragṛhṇāti 策心
cittaṃ praṇidhatte 心發正願
cittaṃ samādhīyate 心定
cittam upanibaddhaḥ 安住其心
cittam upanibadhnāti 安住其心
cittam utpādayitavyam 解念
citta-mano-manovijñāna 心意意識
citta-mano-vijñāna 心意識
cittamārādhayati 降伏
citta-mārdava 心調柔
citta-mātrin 唯識宗
citta-mohana 妄分別
cittamutpādayati 發心
cittamutpādya 發菩提心
cittânuvartin 隨心
cittânuvṛtti 隨心
cittāny 發
citta-parīkṣā 觀心
citta-pracāra 心行
citta-prasāda 信心, 心淨, 心澄淨, 心生淨信, 淨心
citta-prasrabdhi 心安
citta-pravṛtti 心行
citta-rājan 心王
citta-samādhi 心定
citta-saṃbhava 心起
citta-saṃjñin 心想
citta-saṃkalpa 想
citta-saṃniviṣṭa 依心
citta-saṃprayukta 心相應
citta-saṃprayukta-saṃskāra 心相應行
citta-saṃskāra 心行
citta-saṃtāna 心相續
citta-saṃvega 心生厭離
citta-sārathi 世尊
cittâśaya-vicāra 心
citta-smṛty-upasthāna 心念住, 心念處
citta-smṛtyupasthāna 性念處
citta-srotas 心流
cittasthāpana 內住
citta-sthita 住心
citta-śuddhi 淸淨心
citta-svabhāva 心性
cittasyaikâgratā 心一境性
citta-tathatā 心眞如
citta-vaśena 隨意
citta-vaśitāṃ---anuprāptaḥ 心得自在
citta-vijñāna 心意識
citta-viparyāsa 心顚倒
citta-viprayukta 不相應行, 心不相應, 心不相應法, 心不相應行
citta-viprayukta-dharma 心不相應行法
citta-viprayuktāḥ saṃskāraḥ 心不相應行
citta-viprayuktaḥsaṃskāraḥ 不相應行
citta-viprayukta-saṃskāra 心不相應行
citta-viprayukta-saṃskārāḥ 心不相應行法
citta-viṣaya 心境界
citta-viśuddhi 心淸淨
citta-viveka 心遠離
citta-vyapakarṣa 心遠離
citta-vyavadāna 淸淨心
citti 心
cittôpādena 隨念
cittôpakleśatā 染心
cittôtpādena 發心之頃
civara 震越
cīvara-bṛsikā 三衣袋, 盛衣, 衣囊, 衣袋, 袈裟行李, 袈裟袋
cīvarācchādana 衣服
cīvaraka 衣
cīvarakāṇi nikṣipya 脫衣
cīvara-karṇika 衣
cīvaraṃ pariśrāmaṇam 漉水囊
cīvara-pātra 衣鉢
cīvarika 衣
coḍa 衣
codanī 教令
codayiṣyanti 譏
codita 覺
cola 袍
cora 劫賊
corayanti 竊
√cud 諫誨
cud 譏
cūḍa 周羅髮
cūḍapanthaka 注荼半託迦
curna 碎末
cūrṇa-gandha 末香
cūrṇa-rāśi 微塵
cūrṇika 長行
cūr 細末
cyavamāna 臨命終時
cyavanatā 盡
cyavati 墮落
cyāveya 壞
cyāveyam 破
cyāvita 壞
cyavitvā 壽沒
cyuta 墮, 失, 捨命, 死, 毀, 滅, 無常, 破, 退
cyuta-pratijña 妄
cyuta-udbhava 死生
cyuti 命終, 捨, 斷, 死, 生死, 終, 終沒, 退, 退墮
cyutôpapāda 生死
cyutôpapatti 生死
cyuty-upapāda-jñāna-bala 死生智力
cyuty-upapāda-jñāna-sākṣāt-kriya-vidyā 天眼明
cyuty-upapatti-jñāna 死生智
cyuty-upapatti-jñāna-bala 死生智力
cyuty-utpatti 生死
√dā 行惠施
dabhra 少
dadata 惠施
dadatu 惠施
dadeya pūjârtha 崇進
dadrū 瘡癬
dadrūla 瘡癬
dadyād 廣設
dahana 燒
dāhana 燒
daharmâkhyāna 所說法
dahra 嬰兒
dahyamānam 燒盡
dahyante pacyante tapyante paritapyante 燒炙
dahyat 燒炙
dahyati 燒
dairghyeṇa vaipulyena 縱廣
daiva 天
daivasaka 日
daiva-yoga 業力
daka 水
dakṣiṇa 南
dakṣiṇā 南
dakṣiṇa 右
dakṣiṇā 嚫, 布施, 施, 福, 福德, 福田, 財施, 達嚫, 達嚫拏, 達親, 馱器尼
dakṣiṇaṃ jānu-maṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya 右膝著地
dakṣiṇa-paścima 西南
dakṣiṇā-patha 南天竺
dakṣiṇasyāṃ 南
dakṣiṇâvara 西南
dakṣiṇāvarta 右旋
dākṣiṇeya-bhūmi 福田
dakṣinīya 福田
dakṣiṇīyatā 福田
dākṣiṇya 施與
dala 刻
dālana 破
√dam 調伏
dāma 帶
dama 陀摩
ḍamara 惱亂
damatha 調伏意
damayati 化
damesi 柔伏
dameti 柔伏
dametva 調定
damiyāna 調定
dāna 供養, 執, 奉施, 布施, 怛那, 惠捨, 惠施, 惠益, 所可, 捨, 捨離, 授, 施, 檀, 檀施, 能施, 行惠施, 行施, 陀那
dāna-citta 施心
dānādāna 取與
dānadātṛ 大施主
dāna-dātṛ 施主
dānâdi 施等
dānagāthā 陀那伽他
dāna-kṛta 行惠施
dānaṃ dadāti 行惠施
dānaṃ dattam 布施
dānamaya 惠施
dāna-maya 施性
dānāni dadāti 行施
dāna-pāla 施護
dāna-paṭala 施品
dānapati 大施主
dāna-pati 施主
dāna-phala 施果
dāna-puṇya-kriyā-saṃkrānti-vādin 施福移轉種種諍論
dāna-saṃvibhāga-rata 於惠施中樂分布
dāna-vipakṣa 捨所對治
daṇḍa 但荼, 刀杖, 刑罰, 單墮九十二事法, 器仗, 木, 杖, 杖捶, 柄, 檀拏, 檀陀, 治罰, 黜罰
daṇḍaka-āranyaka 檀陁迦阿蘭若
daṇḍaka-āraṇyaka 檀陀阿蘭若迦
daṇḍa-karman 治罰
daṇḍana 治罰
daṇḍa-parihāra 抂橫
daṇḍa-udgūraṇāni 打擲
dāni 時
dāniidānīm 時
danta 齒
dantakāṣṭa 憚哆家瑟詫
danta-kāṣṭha 楊枝
dantakāṣṭha 齒木
danta-poṇa 楊枝
dara 壞
dāra 妻
darāanīya 端正
daradarāya 吐
dāraka; kumāratva 童子
dārakācārya 博士
daraṇīya 所作
daratha 劬勞
darbha 吉祥草
dāridra 貧
daridra-bhūta 貧窶
daridra-puruṣa 窮子
daridra-vīthī 貧里
dāridrya 貧窮
darśana 執, 奉見, 如, 妄見, 慧, 所見, 深見, 現, 現見, 眼, 眼見, 瞻覩, 示, 示現, 能見, 著, 見, 見, 見道, 覩, 覲, 觀, 觀察, 觀見, 計, 證, 達梨舍那, 顯, 顯現
darśana-bhāvanā-mārga 見道修道
darśana-heyā-dharmāḥ 見所斷法
darśana-kāma 欲見
darśanâkhya 見道
darśanam avahīyate 不見
darśana-mārga 見道
darśana-praheyatva 見所斷
darśana-śrava 見聞
darśanatā 見
darśanika 善能
darśaniya 善能
darśanīya 姝妙
darśanīyā 端正
darśanīyāyo 端正
darśāvī 黠了
darśayati 演說, 現, 現見, 略顯, 示, 示現, 開示, 顯現, 顯示
darśayitṛ 開示
darśayitu-kāma 欲願
darśayitukāma 解現
darśin 妄見, 懷, 有見, 深見, 現, 示, 示現, 能現, 見, 見者, 親近, 觀, 解
darśitā 見
darśitva 見
dartavya 所作
dartayati 破
dāru 木
dārumayair ayomayair haḍi-nigaḍair ... baddha bandhanaiḥ 枷鎖
dāruṇa-raudra 暴弊
dāru-skandha 木
darvī 酌
daśā 位
daśā 時分
dāsa 走使
daśa bodhisattva-bhūmayaḥ 菩薩十地
daśa tathāgata-balāni 如來十力
daśabala-kāsyapa 十力迦葉
daśa-balāni 十力
daśa-bhāṇavāra-vinaya 十誦律
daśabhūmi 十地
daśa-bhūmi 第十地
daśa-bhūmika 十地
daśabhūmi-prastiṣṭhite 荅攝蒲密卜羅牒瑟吒諦
daśa-bhūmi-sthā bodhi-sattvāḥ 十地菩薩
daśa-bhūmi-sthita 十住
daśa-bhūmi-vyākhyāna 十地經論
dāsa-bhūta 僮僕
dāsa-bhūtān sattvān 僮僕
daśa-bodhisattva-vihāra 菩薩十住, 菩薩十地
dāsa-dāsī-karmakara-preṣya-paricāraka 臣佐
daśa-dharma-caritam 十法行
daśa-dharma-dhātu 十法界
daśa-dhātavah 十界
daśâdhyāya-vinaya 十誦律
daśa-dig-buddha 十方佛
daśa-dig-loka-dhātu 十方世界
dāsādi-parijana 僮僕
daśa-diś 十方
daśa-diśāni 十方
daśa-guṇa 十倍
dāsāḥ 奴婢等
daśa-jñāna 十智
dāsaka 苦
daśa-kāya 十身
daśa-kuśala 十善
daśâkuśala-karma 十不善業
daśa-kuśala-karma-patha 十善
daśalakṣa 度洛叉
daśama 第十
daśama-bhūmi 十住
daśamī-bhūmi 十地
daśa-mūla-kleśāḥ 十根本煩惱
daśa-nakha-kṛta-kara-puṭa 合掌
daśa-nakha-kṛtvā 合掌
daśa-nakhâñjali 合掌
daśānāṃ kṛtsnâyatanānām 十遍處
daśa-pāramitā 到彼岸, 十波羅蜜, 十波羅蜜多
daśasu dikṣu 於十方
daśa-tathāgata-bāla 佛十力
daśa-tathāgata-bala 十力
daśa-tattva 十眞實
daśâvasthā 十住
daśa-vidhāni dharma-caritāni 十法行
daśa-vihāra 十住
daśa-viparyāsa 十種無倒
dāsī 婢
dāsī-dāsa 奴婢
dāsī-dāsa-karmakara-pauruṣeya 奴婢作使, 臣佐
daśottara-śatākāraṃ duḥkham 百一十苦
dāsyāmy 燒盡
dattâdāna 施
dauḥśīlya 惡, 惡戒, 毀犯戒, 犯戒, 破戒, 罪, 邪戒
dauḥ-śīlya-mala 毀犯戒垢
dauḥśīlya-mala 犯戒垢
dauḥśīlya-virati 遠離惡
daurgandha 臭穢
daurgandhya 臭穢
daurmanasya 悲
daurmaṅasya 惱
daurmanasyendriya 憂根
daurmanasyêndriya 憂根
daurmanasyôpāyāsa 擾惱
daurvarṇya 惡色
dauṣprajñya 愚癡
dauṣṭhulya 惡, 染汚, 習氣, 虛妄, 過, 重, 障, 麤, 麤行, 麤重
dauṣṭulya-vikalpâbhiniveśa 妄執
dautya 給使
dāva 野
dāvī 曠野
dāya 賞
dāyâda 親
dāyakānāṃdāna-patīnām 施主
dayânvita 慈悲
dayāvat 慈
deha 身
deśa 世界, 分, 國土, 境, 教導, 方, 方所, 處
deśa-antara 異方
deśa-antara-gamana 趣異方
deśanā 宣說
deśana 懺悔
deśana 教
deśana 經
deśana 說
deśanā-karaṇa 懺悔
deśanā-karaṇīya 懺悔
deśanā-kṛtya-kuśala 於說所作方便善巧
deśântara 方
deśa-stha 方所
deśa-sthaṃ 方處
deśayamāna 宣說開示
deśayat 發露
deśayataḥ 宣說
deśayati 宣說, 悔過, 懺悔, 演說, 示現, 說, 說法, 講化, 講陳, 開示
deśayatu 散吿
deśe-deśe 處處
deśehi 廣演
deśita 宣說, 所宣說, 所說, 演說, 示, 說, 顯說
deśita-dharma 教法
deśitavat 說
deśyate 講讚
detayitva 思
devā ābhāsvarāḥ 極光淨天
deva kula 天寺
devā nirmāṇa-ratayaḥ 化樂天, 樂變化天
deva-bhavana 天宮
deva-bhuvana 天
devābrahma-kāyikāḥ 梵衆天
devadāru 木櫁
deva-deva 天中天
deva-gati 天趣
devāḥ 長壽天
devāḥ paranirmita-vaśavartinaḥ 他化自在天
devāḥ śubha-kṛtsnāḥ 遍淨天
deva-kanyā 天女
deva-kāya 天身
deva-kula 天祠
devala 天羅國
devālaya 天祠
deva-māra 天魔
devanāgarī 天迦
devanāgari 梵字
devânusmṛti 念天
deva-pātra 天子
deva-pratimā 天像
devâpsarā 天女
deva-pura 天宮
deva-purī 天宮
devapuṣpa 弗波提
deva-putra 天子
deva-putra-māra 天魔
deva-rāja 天王
devās trayas-triṃśāḥ 三十三天
Devasopān 天衢
deva-subhūti 天須菩提
devatā 天, 天子, 天神地祇, 提婆, 神, 聖, 賢聖, 邪神, 鬼神
devatāgāra 天祠
devatāgṛha 天祠
devatânusmṛti 天隨念
devatānusmṛti 念天
devatva 生天
deva-yajña 天祠
devâyatana 天祠
devī 天女
devi 夫人
devī 賢聖
devya 天
deya-vastu 可施物
dge ba'i chos 善法
dhamaṃ śaraṇaṃ gacchāmi 南無歸依法
dhāmatā 一實相
dhana 富, 物, 珍財, 色, 財, 財利, 財業, 財物
dhana-ṛṇa 負財
dhanârthin 貪
dhana-skandha 財物
dhanāyati 護
dhanāyita 財物
dhandhatva 惛耄
dhandhāyitatva 闇鈍
dhandhêndriya 鈍根
dhanêśvara 財富
dhanin 長者
dhaniṣṭha 虛
dhanu 弓
dhanutva 昏昧
dhanvan 弓
dhānya 穀
dhanyâkara 福
dhāra 執
dhāra 持
dhārā 流注
dhara 能持
dharama 法
dharaṇ 地
dharaṇ -tala 地
dhāraṇā 受持
dharaṇa 持
dhāraṇa 持
dhāraṇā 持
dhāraṇa 持誦, 攝持, 總持, 繫, 能持, 著, 護
dhāraṇā vācanā deśanā 欽尚
dhāraṇâvartā...dhāraṇī 囘轉總持
dhāraṇī 咒
dharaṇi 地
dhāraṇī 執攬
dhāraṇi 密語
dhāraṇī- 總持法
dhāraṇī-bhūta 爲地
dhāraṇī-mantra-pada 陀羅尼呪
dhāraṇī-mūdra 總持印
dhāraṇī-mukha 總持門
dhāraṇīpada 神呪
dhāraṇī-pada 總持句, 辭呪, 陀羅尼呪, 陀羅尼神咒
dharaṇi-tala 地
dhārayāhi 奉持
dhārayaṃto 奉持
dhārayanti 能任持
dhārayati 受, 受持, 安, 持, 結, 繫, 能持
dhārayati-svādhyāya 受持讀誦
dhārayes 奉持
dhārayeta 奉持
dhārayiṣyanti 宣持
dhārayiṣyanti vācayiṣyanti 誦持
dhāreti 讀持
dhāri 持
dhāriṣyanti 呵教
dhārita 承
dhāritavat 持
dharma 佛教, 佛法, 佛經, 典摸, 功德, 善, 善法, 安樂行, 德, 心, 性, 教法, 教義, 曇摩, 曇磨, 果, 法
dhārma 法
dhārma 法要
dharma 法誼, 法門, 法體, 深法, 物, 相, 福, 福德, 答哩磨, 經, 經典之要, 經業, 經要, 義, 衆同分, 要法, 諦, 諸法, 道, 達摩, 達磨, 馱摩, 馱摩, 體
dharma viśuddha 甘露淨法
dharma-adharma 罪福
dharma-adhimukti 信法
dharma-ādhipateya 法增上
dharma-antara 餘法
dharma-antara-prādurbhāva 餘法生
dharma-anudharma-pratipanna 正修行法隨法行
dharmâanupratipatti 隨法行
dharma-āraṇyaka 達磨阿蘭若迦
dharma-artha 法境
dharma-bāṇika 說法者
dharmabhāṇaka 大法師
dharma-bhāṇaka 師, 法師, 經師, 能善, 說法, 說法師
dharma-bhāṇakatva 法師
dharma-bhāṇake pudgale 說法師
dharmâbhisamaya 大法利
dharmābhisamaya 諸法現觀
dharmâbhisamaye 大法利
dharmābhiṣeka 法灌頂
dharma-bhrātṛ 法弟
dharmacakra-gata 轉法輪
dharmacakra-pravartaka 轉法輪
dharmacakra-pravartana 初轉法輪, 轉法輪
dharma-cakṣur-viśuddha 法眼淨
dharma-cakṣur-viśuddhi 法眼淨
dharma-cakṣus 法眼
dharma-carana 法行
dharma-caraṇa 行法
dharmacārin 法行
dharma-carita 正行
dharmâcchāda 法供
dharmâcchādam anuprayacchati 貢上
dharma-dāna 法施
dharma-dāyāda 法等分
dharma-deśanā 宣說正法, 提舍, 正法, 法, 法教, 法施, 法說, 說, 說正法, 說法
dharma-deśanākṛtā 說法
dharma-dhara 法師
dharma-dharā bhavanti 執翫
dharma-dhāraṇa 法陀羅尼
dharma-dhāraṇī 法陀羅尼
dharmādharma 法非法
dharma-dhātu-garbha 法界藏
dharmadhātu-ja-kāya 法性生身
dharma-dhātuka 法界
dharma-dhātu-kāya 法性身
dharma-dhātu-parama 法界
dharmadhātu-prativedha 通達法界
dharma-dhātu-svabhāva 法性
dharma-dhātu-viśuddhi 淸淨法界
dharma-dhī 法智
dharmādhimukti 淨心
dharma-dvāra 法門
dharma-gati 法相
dharmaḥ 非法
dharmaḥ śrotavyaḥ 聽聞正法
dharma-hetu 能作因
dharmaiśvarya 法
dharmaiśvarya-bala 自在力
dharma-jñāna-pakṣa 法智品
dharma-kāla 曇摩迦羅
dharma-kathā 說
dharma-kathāṃ kathayati 宣正法
dharma-kathana 說法
dhārmakathika 法師
dhārma-kathika 說法者
dhārmakathika 說法
dharma-kāya 如來法身
dharma-kāya 自性身
dharma-kāya-bodhisattva 法身大士, 法身菩薩
dharmâkhyāna 說法
dharmākhyāna-kṛtya 說法所作
dharma-kośa 法藏
dharma-koṣa 法藏
dharma-kośa 聖法藏
dharma-kṣānti 無生忍
dharma-lābha 法利
dharmāloka 法光明
dharmāloka-praveśa 法明入
dharmālokāvabhāsa 正法光明
dharmaṃ bhāṣiṣyate 言誨
dharmaṃ bhāṣiṣyati 綜練
dharmaṃ deśayiṣyati 綜練
dharmaṃ śṛṇbanti 聽法
dharmaṃ śṛṇoti 聽聞正法
dharma-manasikāra 念法
dharma-mātsarya 慳法
dharmamayam...cakram 法輪
dharmaṃ-deśayataḥ 宣說正法
dharma-meghā bhūmiḥ 法雲地
dharma-mitra 曇摩蜜多
dharma-mudrā 法印
dharma-mukha 法門
dharma-mukha-srotas 法門流
dharma-nairātman 法無我
dharma-nairātmya 法無我, 法無我性, 諸法無我
dharmānāṃ pravicayaḥ 擇法
dharmāṇāṃ trayo rāśayaḥ 三聚法
dharmāṇāṃbhūta-nayah 諸法實相
dharmāṇāṃdharma-lakṣaṇam 諸法實相
dharmāṇāṃdharmatā 諸法實相
dharma-naya-mukha 法門
dharma-netri 法眼
dharma-nidhāna 法藏
dharma-nidhi 法藏
dharma-nidhyāna 觀法
dharma-nimitta 法相
dharma-nirandakhāra 明法
dharma-nirmita 法所化
dharmānudharma-pratipanna 法隨法行
dharmânudharma-pratipatti 法隨法行
dharmānudharma-pratipatti-caryā 法隨法行
dharmânupaśyanā 觀法
dharmānusārin 隨法行
dharmânusmaraṇa 念法
dharmânusmṛti 念法
dharma-pāla 護法
dharma-paryāya 典頌, 景摸, 正法, 正法典, 法, 法訓
dharmaparyāya 法誼
dharma-paryāya 法門, 經, 經典之要, 經品, 經訓
dharmaparyāya 要典
dharma-paryāya 道德
dharmaparyāya sūtra 要典
dharma-paryeṣaka 求正法
dharma-paryeṣṭi 求法
dharma-paryménya 要經典
dharma-piṭaka 法藏
dharma-prabheda 分別法
dharma-prakṛtiḥ-tādṛśī 法性自爾
dharma-pratisaraṇena bhavitavyaṃ napudgala-pratisaraṇena 依法不依人
dharma-pravicaya-saṃbodhy-aṅga 擇法等覺支, 擇法覺支
dharma-prīty-āhāra 法喜食
dharmarāja 聖法王
dharma-rājan 無極道帝
dharma-rāja-putra 法王子
dharma-rājya 法國土
dharma-rasa 法味
dharma-ratna 法寶
dharmārtha 法義
dharmārtha-cintaka 思惟法義
dharmârthaṃ 爲於
dharmārtha-nirvacana 法義釋詞
dharmârtha-vāda 說法
dharmârthika 法義
dharmārthin 求法
dharma-śabda 法
dharmaśabda 法聲
dharma-samāropa-anta 增益法邊
dharmasamatā 法平等
dharma-saṃbhoga 受用法
dharma-saṃjñā 法想
dharma-sāṃkathya 說法
dharmāsana 妙法座
dharmâsana 師子之床
dharmāsana 法床
dharmâsana 法座
dharma-śaṅkha 法螺
dharma-śarīra 法身
dharma-śarīratva 法體
dharma-śasana 法
dharmaśāstra 經法
dharma-satya 曇諦
dharma-smṛty-upasthāna 法念住, 法念處
dharma-stha 法
dharma-śūnyatā 法空
dharma-svabhāva 一實相, 實相, 法, 法實性, 法性, 法自性, 自然, 諸法實相, 諸法性, 體性
dharma-svabhāva-mudrā 實相印, 實相義, 自然
dharma-svabhāvatā 法性
dharmasvāmin 無極道帝
dharma-svara 法音
dharmāt 於諸法
dharmatā 實性, 實相, 性, 本性, 正法, 法, 法性, 法然, 法爾, 法身, 法體, 眞如法身, 自性, 諸佛法, 諸法, 諸法實相
dharmatā-kāya 法性身
dharmatā-tathāgata 法性眞如
dharma-tattva 眞實
dharmatayā 以法
dharmatā-yukti 法爾道理
dharmato jāta 法所生
dharmatva 法
dharmatvadharma-dhātu-kriyā 法性
dharma-udaya 法現
dharma-uddāna 法要
dharma-vāc 法言
dharma-vādin 說正法
dharma-varṣa 時法雨
dharma-vibhāga 菩提分法
dharma-vibhaṅga 分別諸法
dharma-vicaya 擇法
dharma-vidi 法式
dharma-vihita 說
dharma-vivādaṃ karoti 諍竸
dharma-vyasana 破法
dharmâyatana 法界
dharmâyatana-paryāpanna 法處所攝色
dharmāyatana-paryāpanna 法處所攝
dharmâyatana-paryāpannam...rūpam 法處所攝色
dharma-yauva-rājya 法王子
dharme 現世
dharmeṇa śamena 以法正治
dharmeṣu 無生法忍
dharmeṣu dharma-cakṣur viśuddham 得法眼淨
dharmeṣu dharmânupaśyanā-smṛty-upasthāna 法念住
dharmeṣucakṣurviśuddham 法眼淨
dhārmika 佛法中, 善法, 如法, 於正法中, 正法, 求法, 法, 法師
dhārmika-caryā 善行
dhārmikaiḥ 以法
dhārmika-mitra 善知識
dhārmī-kathā 說法
dharmitva 法體
dharmôddāna 法印
dharmôdgata 法起菩薩
dharmôpasaṃhāra 法攝受
dharmôpavicāra 法
dharmôttarīya 法上部
dharmôttarīya-vādinaḥ 法上部
dhārmya 法
dharṣa 破壞
dharṣaṇa 降伏
dhārya 持
dhātṛ 能持
dhātu 世界, 佛性, 四大, 境, 境界, 大, 大種, 如來藏, 心, 性, 持, 根, 法性, 法界, 法身, 界, 種, 種性, 緣, 舍利, 藏, 身, 身界, 馱都
dhātu-bheda 界差別
dhātu-prabheda 界差別
dhātu-stūpa 寶廟
dhātu-tantra 醫方明
dhātu-traya 三界
dhātu-vaiṣamya 於界互違, 界互違, 諸界錯亂
dhātu-vaiṣamyatā 諸界錯亂
dhāva 濯
dhī-bheda 分別慧
dhigama 成道
dhīmattva 有慧
dhīr nirodhe 滅智
dhīratā 不動
√dhṛ 能任持
dhrauvyeṇa 恒常
dhrdha-sāra 堅固
dhṛt 執
dhṛta-pradīpa 醍醐燈
dhṛti-bala 堅力
dhṛti-bāla-ādāna 堅力持
dhṛti-balâdhānatā 勇猛
dhṛti-balādhānatā 堅力持性
dhṛtimat prajñāya 志懷
dhruva 不動, 不變, 定, 常, 常住, 常恒, 恒, 無盡, 究竟
dhruvam 定
dhruvaṃ 得無
dhruvam 必定
dhruvaṃ 必當
dhruya 堅固
dhūli 塵
dhūma 煙
dhunīta 降伏
dhura 軛
dhūrta 楞祇芒
dhuta 差脫
dhuta 杜多
dhūta 杜荼
dhuta 苦行
dhuta-guṇa 離垢
dhūta-guṇa 頭陀行
dhūta-vṛtta 頭陀行
dhvajâgra-keyūra 妙幢相
dhvajāgrakeyūra 妙幢相三昧
dhvajâgra-keyūra-samādhi 尊幢三昧, 尊重三味
dhvani 聲
dhvanita 聲
√dhyai 修靜慮
dhyāna 一心, 定, 思惟, 根本定, 禪, 禪定, 禪定, 禪那, 第耶那, 靜慮
dhyānā 靜慮
dhyāna-bala 定力
dhyāna-bhadra 指空
dhyāna-catuṣṭaya 四靜慮
dhyāna-citta 定心
dhyānâdy-akṣa 定根
dhyāna-ja 靜慮
dhyānântarikā 中間靜慮
dhyāna-pārami 禪定
dhyāna-pāramita 靜慮波羅蜜多
dhyāna-pāramitā 靜慮波羅蜜
dhyāna-phala 靜慮果
dhyānârūpya 等至
dhyāna-samādhi 禪三昧
dhyānāt...maulāt 根本定
dhyāna-traya 三靜慮
dhyāna-utpādāna 起靜慮
dhyāna-vāri 禪定
dhyānavat 定意
dhyāna-vihāra 住定
dhyānin 修靜慮者
dhyānôpapatti 定
dhyāpeti 蛇維
dhyāpita 蛇維
dhyāyasi 修靜慮
dhyāyin 修觀行, 定, 定意, 深定, 禪定, 靜慮, 靜慮者
dhyāyitva 消
di 提
dig-devatā 地天
dina 日
dīna 苦
dina-kara 日
dīnāra 金錢
dīnatva 怯
diṅ-mātra 方
√dīp 顯發
dīpâloka 燈明
dīpa-mālā 燈
dīpanā 開示
dīpa-prabha 燈明
dīpa-prabhā 燈明
dīpayamāna 增益
dīpta 光明
dīpti 光明
dīrgha-aṅguli 長指相
dīrghâdhva 久遠
dīrgha-kāla 久遠
dīrgha-kāla-paricaya 長時數習
dīrgha-kālika-parigraha 長時攝受
dīrgha-mukha 狹長
dīrghāṅguli 纖長指
dīrgha-rātra 長夜
dīrghâyus 壽
dīrghāyus 長壽
dīrghāyuṣka 長壽
dīrghâyuṣka-deva 長壽天
dirghâyuṣo 長壽天
dīrghâyuṣo devāḥ 無想天
dīrghī-bhūta 遠離
diś 方
diśā 方
diśāmukha-catuṣka 方口食
diśāmukhâhārā 方口食
diśânuga 無量
diśatā 方
diśi 南
diśi diśi 方
dissati 見
diṭṭha 見
divā 日
diva 晝
divā 晝
divaṃ-rātra 長夜
divā-rātrau 晝夜
divasa-mudrā 妙印
divaśas 日常
divasasyâtyayena 晝夜
divaukas 天
divya kāya 天身
divya mahārasa 上味
divya rasa 天饌
divya ratna-rāśi 天寶
divya... kāya 妙身
divya... ratna 天寶
divya-cakṣur-abhijñā 天眼通
divya-cakṣur-jñāna-sākṣātkriyābhijñā 天眼通
divya-cakṣur-vidyā 天眼明
divya-dṛś 有眼見者
divya-dūṣya 妙衣
divya-gandha-dhūpana- 大寶香
divyâkṣi 天眼
divyaṃ cakṣuḥ 天眼
divyaṃ cakṣu-jñāna 天眼智證通
divyaṃ dṛk 天眼
divyaṃ śrotra-jñānam 天耳智
divyaṃ śrotram abhijñā 天耳智證通
divya-manuṣya 天人
divyaṃ-cakṣus 天眼通
divyāni 天食
divyāni tūryāni 天樂
divya-puṣpa 天華
divya-śrotra-abhijñā 天耳智, 天耳智通
divya-śrotra-jñāna 天耳智
divya-śrotra-jñāna-sākṣātkriyābhijñā 天耳通
divyasya śrotrasya 天耳通
divya-vihāra 天住
divyena cakṣuṣā 淨天眼
divyena cakṣuṣā viśuddheṇa 淸淨天眼
divyo vihāraḥ 天住
ḍomba 譚婆
don 義
dosa 咎
doṣa 塵, 客塵, 恚, 恨, 惑, 惡, 果, 病, 瞋, 瞋恚, 穢, 罪, 罪過, 過, 過失, 過患, 過惡, 過慢, 障, 麤
doṣa-darśana 見過失
doṣa-karman 穢業
doṣam utpādayati 生過
doṣaṇīya 瞋
doṣa-prasaṅga 有過
doṣa-śalya 瞋惱
doṣa-śama 除瞋恚
doṣâśaya 深見過失意樂
doṣavat 有失
doṣayiṣu 恚罵
draṣṭṛtva 見者
draṣṭu-kāma 欲見
drauhilya 惡
dravatā 水
draviṇaṃ pariṣkāram 資財
dravya 事, 實, 實性, 實物, 實體, 本事, 法, 物, 物類, 眞實, 財物, 貨, 陀羅驃, 類, 體
dravya-bhāva 體
dravya-dānaṃ 財施
dravya-dharma 實
dravyam asti 實有
dravyântara 物
dravya-siddhi 實質存在
dravya-svalakṣaṇa 事自相
dravyatas 實, 實有, 實有相, 實體, 法體, 物
dravyato 'sti 實有
dravyato'sti 有
dravyatva 物
dravyavat 實
dṛḍha 不動, 不退轉, 勇猛, 堅, 堅固, 堅牢, 牢固, 金剛
dṛḍha-parākrama 堅固
dṛḍha-pratipakṣa 堅固對治
dṛḍha-sāra 堅固
dṛḍhāśaya 堅固意樂
dṛḍha-sthāma 強猛
dṛḍhatā 堅固
dṛḍhatara 堅固
dṛḍhâtma-bhāva 堅固
dṛḍhatva 堅固
dṛḍha-vyavasāyatā 堅固勇猛
dṛg-gheya 見所斷
dṛk-patha 見道
dṛṅ-mārga 見道
droṇa-mukha 聚落
droṇa-mukhyā 聚落
droṇastūpa 甁窣都渡
√dṛś 現見
dṛśa 如
dṛśi 見
dṛṣṭa 得, 所見, 有, 植遇, 現, 現世, 現證, 現量, 目自, 睹見, 能見, 覩見, 覩覲, 觀, 觀察, 證
dṛṣṭa eva dharme 現世
dṛṣṭa-dharma 現, 現世, 現在, 現在世, 現法, 現法中
dṛṣṭa-dharmakam avadyaṃ prasavati 生現法罪
dṛṣṭa-dharma-nirvāṇa-prāpti 現法得涅槃
dṛṣṭa-dharma-sāṃparāyika 現法當來
dṛṣṭa-dharma-sāṃparāyikam avadyam 現法後法罪
dṛṣṭa-dharma-sukha-vihāra 法現法樂住, 現法喜樂住, 現法安樂住, 現法樂, 現法樂住
dṛṣṭa-dharma-sukha-vihāratā 現法樂住
dṛṣṭa-dharme 於現法中
dṛṣṭa-dhārmika 現, 現世, 現在, 現法, 現法中
dṛṣṭa-dhārmikam avadyam 現法罪
dṛṣṭa-dhārmiko saṃbhāraḥ 現法資糧
dṛṣṭaṃ---śrutaṃ---mataṃ---vijñānam 見聞覺知
dṛṣṭânta 喻
dṛṣṭānta 覩察
dṛṣṭânta 譬喩
dṛṣṭa-pada 見跡
dṛṣṭapūrvāṇi .... bhaviṣyanti 必應
dṛṣṭa-sāṃparāyika 現法後法
dṛṣṭa-satya 見諦者
dṛṣṭa-śruta 見聞
dṛṣṭa-śruta-mata-jñāta 見聞覺知
dṛṣṭa-śruta-mata-vijñāta 見聞覺知
dṛṣṭavat 所見
dṛṣṭavya 能見
dṛṣṭe 現世
dṛṣṭe dharme nirvāṇa-prāpty-āśayaḥ 於現法得涅槃意樂
dṛṣṭe-dharme sukham 現法樂
drṣti 了
dṛṣṭi 了, 了別, 執, 妄見, 惡見, 正見, 見, 計, 達利瑟致, 達梨舍那, 邪見
dṛṣṭi-gahana 邪見
dṛṣṭika 見
dṛṣṭi-kaṣāya 見濁
dṛṣṭi-kasāya 邪見
dṛṣṭikṛta 見行
dṛṣṭi-kṛta-bandhana 見縛
dṛṣṭi-kṛta-bandhanāni prahīṇāni 斷見縛
dṛṣṭi-namitta-mudra 一法印
dṛṣṭi-parāmarśa-dṛṣṭi 見取見
dṛṣṭi-parāmarśaka 見取
dṛṣṭi-prāpta 見至
dṛṣṭi-saṃkara 邪見
dṛṣṭi-saṃpanna 正見
dṛṣṭi-sampanna 見諦者
dṛṣṭi-sthānīya 見處
dṛṣṭi-sthira 堅固相續
dṛṣṭi-svabhāva 有見
dṛṣṭi-vipanna 邪見
dṛṣṭi-viparyāsa 見倒
dṛṣṭi-vipatti 妄見
dṛṣṭi-yukta 見相應
dṛṣṭv 覩見
dṛṣṭvāna 觀覩
dṛṣṭyā vinā 無見
dṛṣṭy-ākṛṣṭi 見聞
dṛṣṭy-āmarśa 見取
dṛṣṭy-ogha 見暴流
dṛśya-kāla 所見
dṛśyamāna 見
dṛśyante 覩見
dṛśyanti 來現
dṛśyate 所見, 有, 現, 現前, 現見, 相見, 知, 見, 覩見, 覩遇, 觀
drugdha 謀害
druma 樹王
druma-kiṃnara-rāja-paripṛcchā 大樹緊那羅王所問經
druma-pravara 叢樹
druma-rāja 菩提樹
drumêndra 尊樹
drumôttama 尊樹
dsrta 見
duḥ 毀犯
duḥkara 苦行
duḥkha- 患惱
duḥkha 惱, 惱痛, 苦, 苦劇, 苦惱, 苦根, 苦毒, 苦行, 苦諦
duhkha 苦集滅道
duḥkhā dhandhābhijñā 苦遲通
duḥkhābhir 苦惱患
duḥkhābhir vedanābhir abhitūrṇa 悶愊
duḥkhābhir vedanābhir abhitūrṇās 悶亂
duḥkha-cāritā 苦行
duḥkha-darśana-heya 見苦所斷
duḥkha-darśana-heya-kleśa 見苦所斷煩惱
duḥkha-daurmanasya 憂苦
duhkha-dharma-jñāna 苦法智
duḥkhādhivāsanā-kṣānti 安受衆苦忍
duhkha-doṣa 苦惱
duḥkha-duḥkha 苦苦
duhkha-hetu 苦集
duḥkha-janma-hetuka 未來苦
duḥkha-janman 生苦
duḥkha-jñāna 苦智
duḥkhâkāra 苦諦
duḥkhaṃ tat-samudaya-nirodha-pratipakṣāś ca 四諦
duḥkhamārya-satyam 苦聖諦
duḥkhana 苦
duḥkhāni 衆苦
duḥkha-nirodha 苦滅
duḥkha-nirvid 厭苦
duḥkha-nivṛtti 滅苦
duḥkhânvaya-jñāna 苦類智
duḥkha-prakṛti 苦自性
duḥkhāpratipat 苦行
duḥkha-pratyaya 苦諦
duḥkhârdita 苦
duḥkhârta 苦惱
duḥkhârta~ 苦惱患
duḥkhârya-satya 苦聖諦
duḥkha-samatikrama 超過衆苦
duḥkha-saṃsparśatva 苦觸
duhkha-samudaya 苦集
duḥkha-samudaya-ālambana 緣苦集
duḥkha-samudaya-nirodha-mārga 四諦, 苦集滅道
duḥkha-samudaya-satya 苦集諦
duhkha-samudaya-satyatva 苦集
duḥkha-samutpāda 苦集
duḥkha-śata 衆苦
duhkhasyântah 苦際
duḥkhatā 苦
duḥkhatas 苦
duḥkhātmaka 苦性
duḥkha-traya 三苦
duḥkhatva 苦
duḥkha-vartama 苦道
duḥkha-vedanā 苦受
duḥkha-vedanīyaṃ karma 順苦受業
duḥkha-vighāta 離苦
duḥkha-vimokṣôpāya 脫苦方便
duḥkhāya 苦
duḥkhayā-dhandhābhijñayā 苦遲通行
duḥkhe dharma-jñānam 苦法智
duḥkhe 'nvaya-jñāna-kṣāntiḥ 苦類智忍
duḥkhe 'nvaya-jñānam 苦類智
duḥkhêndriya 苦
duḥkhendriya 苦根
duḥkhêndriya 苦根
duḥkhilatā 邪見
duḥkhilatas 苦
duḥkhita 受苦, 憂, 有苦, 苦, 苦厄, 苦惱, 貧苦
duḥkhitāḥ sattvāḥ 有苦有情
duḥkhôtpatti 生苦
duḥkhyate 苦
duḥsaha 難可領受
duḥsaṃsparśa 惡觸
duḥ-saṃsparśa 苦觸
duḥ-śīla 毀犯淨戒
duḥ-śīla 破戒
duḥsthita 不可得
dukkaṭa 突吉羅
dundubha 鼓
dur-adhigama 難證
duramanaskatā 憂
dūraṃ-gama 玄妙
dūraṃ-gamā 遠行地
dūraṃgamā 遠行地
dūraṃ-gamā bhūmiḥ 遠行地
dūraṃ-gamāyāṃ bhūmau 遠行地
dūrānupraviṣṭa 深入
dūrânupraviṣṭa 深心
duratikrama 難行
durbala 劣, 勢力微, 弱, 痟痩, 羸劣, 羸劣性
durbala... kṣudhâbhibhūta 飢羸
durbalâśaya 疲懈
durbalatva 羸劣
durbhi-kṣāntara kalpa 饑饉災
durbuddhin 難可了
durdarśa 難見
durdarśana 惡見
durdharṣa-dvāra-pāla 不可越守護
Durdharṣa-dvārapāla 不可越守護
durdṛśa 難見
dūre ātmānaṃ pratyeti 自謂爲遠
durgandhi-(kāya) 敕穢
durga-praveśa 嶮難
durgata 惡趣
durgati-bhaya 惡趣畏
durgati-gama 墮惡趣
durgati-gamana 墮惡趣
durgati-gāmin 往惡趣
durgṛhīta 顚倒
durgṛhītā śūnyatā 惡取空
dūrī-bhāva 遠離
dūrī-bhāva-pratipakṣa 遠分對治
dūrī-bhūta 遠離
durmanas 憂
durmanasvin 憂
durmedha 愚
durnirikṣa 難見
durupalakṣita 不善觀察
dūrvā 吉祥草
durvaca 不可說
durvacasa 麤言
durvarṇatā 惡色
durvijñeya 難了
dur-vijñeya 難可了知
durvijñeya 難可了
dur-vijñeya 難解
durvyupaśama 難斷
dūsana 厭
dūṣaṇa 厭
dūṣaṇā 厭壞
duṣaṇa 能破
dūṣaṇâbhāsa 似能破
dūṣana-samyak 能破
dūṣaya 毀
duścarita-cārin 行惡行
duścarita-cāriṇaḥ sattvāḥ 惡行有情
duṣkara 苦行
duskara 難行
duṣkara 難行
duṣkara-cari 苦行
duṣkara-caryā- 遵習
duṣkara-carya 難行
duṣkara-kārika 苦行
duṣkara-kṛta 苦行
duṣkara-vrata 苦行
duṣkarī 苦行
duṣkṛita 如法治
duṣkṛt 惡
duṣkṛta-karman 惡業
duṣkṛta-karmânta 惡業
duṣkṛta-saṃavara-śila 律儀戒
duṣkṛtya 惡作
duṣprajñā 無慧
duṣprasādhita 不善
duṣṭa 恚, 惡, 所染, 汚, 汚染, 瞋, 瞋恚, 過
duṣṭa~ 毒心
duṣṭacitta 瞋濁
duṣṭa-māra 惡魔
duṣṭa-sattva 惡有情
duṣṭatā 障
duṣṭâtman 惡
dūṣya-paṭa- 氍毹
duṣya-paṭṭa 氍毹
duṣyavara 天繒
dūtaka 使者
dutatā 過失
dūtī 訥帝
dvā 二
dva 再
dvācatvāriṃśad-akṣaramukha 四十二字門
dvācatvāriṃśat-prajñāpāramitā-mukha 四十二字門
dvādaśa 十二
dvādaśa-anga 十二部經
dvādaśa-astanga pratītyasamutpāda 十二因緣
dvādaśa-bhavâṅga 十二有支
dvādaśâkāra 十二行相
dvādaśama 第十二
dvādaśâṅga 十二支
dvādaśāṅga-buddha-vacana 十二部經
dvādaśâṅga-dharma-pravacana 十二分教, 十二部經
dvādaśâṅgādvaco-gatāt 十二分教
dvādaśâṅgaḥ pratītya-samutpādaḥ 十二因緣
dvādaśâṅgaḥpratītya-samutpādaḥ 十二緣起
dvādaśaṅgapratītyasamudpāda 十二緣起
dvādaśa-nidāna 十二因緣
dvādaśa-pratītya-samutpāda 十二因緣
dvādaśâyatana 十二處
dvādaśâyatanāni 十二入
dvādaśāyatanāni 十二處
dvaidhī-kāra 別
dvaitīyakam 重
dvaitīyakam api 復重
dvandva 相違釋
dvāra-bhūtāni 方便門
dvāra-pāla 守門天
dvārasmi 孚務
dvāṣaṣṭi-dṛṣṭi 六十二見
dvātriṃśa 三十二
dvātriṃśad-vara-lakṣaṇa 三十二大丈夫相, 三十二大人相, 三十二相
dvātriṃśal-lakṣaṇa 三十二大丈夫相, 三十二大人相, 三十二相
dvātriṃśan mahā-puruṣa-lakṣaṇāni 三十二大丈夫相, 三十二相
dvātriṃśan-mahā-puruṣa-lakṣaṇa 三十二相, 三十二種大丈夫相
dvātriṃśanmahā-puruṣa-lakṣaṇāni 三十二大人相
dvātriṃśat-mahāpuruṣa-lakṣaṇa 三十二表
dvau dvau 雙
dvāv aniyatau 二不定法
dva-viṃśati 二十二
dvāviṃśatîndriyāṇi 二十二根
dvaya 雙
dvaya-abhāva 無二
dvayâbhāva 無二
dvaya-pakṣa 二分
dvedhā saṃkleśaḥ 二雜染
dveṣa-ja 瞋
dveṣitva 厭
dveṣṭṛ 輕
dvi-ālaya-vijñāna 二識
dvianta 二邊
dvi-bhāga 二分
dvi-bhikṣu 二種比丘
dvidhā-dauṣṭhulya 二障
dvidhā-vṛtti 二種生
dvidhā-vṛttin 二邊
dviguḥ 帶數釋
dvi-guṇa 倍
dvi-ja 梵志
dvi-jihvaka 兩舌
dvi-jñāna 二智
dvikarma 二業
dvi-mano-vijñāna 二識
dvi-nairātmya 二無我
dvi-nirvāṇa 二涅槃
dvīpa-catur 四洲
dvipadâgra 兩足尊
dvipadānam uttama 兩足之尊
dvipadānam-uttama 兩足聖尊
dvipada-pradhāna 兩足尊
dvipadêndra 兩足尊
dvipadottama 如來
dvipadôttama jina 兩足之尊
dvi-paṅkti 二重
dvīpin 豺狼
dvi-pramāṇa 二量
dvi-puṭa 二重
dvir-abhidhāna 重罪
dvis 再
dvis 重
dviṣa 毀
dvi-sāhasra-madhyama-loka-dhātu 中千世界
dvisāhasrika 二千
dvi-saṃbhāra 二資糧
dvisatya 二諦
dvitīya-bodhisattva-bhūmi 第二住
dvitīya-dhyāna 第二禪, 第二靜慮, 第二靜慮
dvitīya-dhyāna-phala 第二禪, 第二靜慮
dvitīya-dhyāna-samāpatti 第二禪, 第二靜慮
dvitīya---dhyāneṣu 第二靜慮
dvitīya-yāna 二乘
dvitīye kṣaṇe 第二刹那
dvi-vidha 有二種殊
dvi-vijñāna 二種識
dvi-vimokṣāḥ 二解脫
dyaus 天上
dyotana 顯示
dyotika 說
dyūta 博戲
ebhiḥ sārdham 與彼
ebhir eva 由前所說
eḍa 啞
eḍa-mūka-saṃgha 啞羊僧
edânta 重
edhita 自在
ehi 善來
ehi svāgata 善來
ehi svāgataḥ 善來
eka 一, 一相, 初, 同, 唯, 唯一, 有, 獨, 獨己, 等一, 翳迦
eka-abhisamaya 一觀
eka-agra 一心
eka-agratā 一境性
eka-alambana 同緣
eka-aṃsa 一向
eka-anta 一處
ekâāra 同相
eka-āśraya 一依
eka-bhūmi 一地
eka-bhūmika 一地
ekabījin 一種
eka-buddha-kṣetra 一佛世界
eka-buddha-loka-dhātu 一佛世界
eka-buddha-yāna 一佛乘
eka-catuṣ-pada 一四句
eka-catuṣ-padāyā-gāthāyāḥ 一四句頌
eka-citta-kṣaṇa 一念
eka-citta-kṣaṇa-saṃāyukta 心刹那相應
eka-cittena 一心
eka-cittôtpāda 一念
eka-cittôtpādikā 發意之頃
eka-cittôtpātikā 發意頃
ekādaśa 十一
ekādaśa-kuśala 十一善
ekādaśama 第十一
ekādaśa-mukha 十一面觀音
ekādaśa-vihāra 十一住
eka-dharma-svabhāva-mudrā 一實相印
ekadhya 一
ekadhyam abhisaṃkṣipya 略爲一
ekadhyī-bhūtvā 爲一聚
eka-ghana 同
ekâgra 一境
ekāgra 一境
ekâgra 一心
ekāgra-citta 專一趣心
ekāgrāṃ smṛtim 一境念
ekaḥ prakāraḥ 一品
ekāika 一一
ekaika 各
ekaikam 各
ekāikaśaḥ 一一
eka-jāti 一生
eka-jāti-baddha 一生補處
eka-jāti-pratibaddha 一生所繫, 一生補處, 最後身
eka-jātiya 一種
eka-jātīya 一類
eka-jñāna 一智
ekaka 獨己
eka-kāla 一時
eka-kālikā 一時
ekâkāra 一相
eka-kāryatva 同事
eka-kṛtya 一事
eka-kṣaṇa-lava-muhūrtena 一念頃
ekâkṣara-uṣṇīṣa-cakra 一字金輪
eka-kula-gotra 胄紹
eka-lakṣaṇa 一相
ekaṃ 獨
ekam...yānam 佛道
ekam...yānam...buddha-yānam 一佛乘
ekaṃcittam 一心
ekâṃśa-kṛta 偏袒右肩
ekaṃ-samayam 一時
ekâṃsaṃcīvaraṃprāvṛtya 偏袒右肩
ekāṃśato vyākaraṇam 一向記
ekâṃsenacīvarāṇiprāvṛtya 偏袒右肩
ekâṃśika 一向
eka-muhūrtena 一念頃
ekâṅka 一
ekânta 一向
ekānta 一向
ekānta 純
ekānta-akuśala 唯不善
ekāntânāsrava 無漏
ekānta-suka 一向樂
ekānta-viśuddha 一向淸淨
ekānta-vyākaraṇa 一向記
ekāntena śūnyam 一向空
ekāntena-aśūnyam 一向不空
ekântika 一向
ekāntikatā 專注
ekāntikatva 一向定
eka-purobhakta 一食頃
eka-puro-bhaktena 晨朝
eka-rasa-skandha 一味蘊
eka-rasatā 一味
eka-rāśi 一聚
eka-rātra 一宿
eka-rūpa 一色
eka-rūpâpta 一色
eka-samādhi-samāpanna 一心不亂
ekâsanika 一坐食
eka-sattva 有情
ekasmin kṣaṇe 倶時
ekasminkāle 一時
eka-stha 同
ekasvareṇa ... samākrandadhvam 倶同
ekasya nirodha-jñānasya 滅智
ekasya tattvasya lakṣaṇam 一實相
ekasya vastunaḥ 一事
eka-tāna 唯
ekâtmaka 各自
ekatracitte 一心
ekatrakāle 一時
ekatva 一
ekâvacārā 箏笛
eka-vāla-patha 一毛孔
ekavīcika 翳迦鼻至迦
eka-vihāra 獨住
eka-vihāritva 唯一住
eka-viṃśati 二十一
eka-vindu 水
eka-vyūha 一行
ekavyūha-samādhi 一行三昧
eka-yāna 一乘
ekâyana 一乘
ekayāna 一乘道
ekâyana 一行
ekâyāna 一行
ekayāna-deśanā 一乘
ekâyana-mārga 一乘
eka-yoga 同
eka-yojana 一由旬
ekena...cittôtpādena 發意之頃
ekeṣām 一類
ekī-bhāva 一
ekī-kriyate 合爲一
ekīya 有餘
eko vīciḥ 一間
eko---anukrama-paryāyaḥ 一門次第
eko'rthaḥ 義
ekoti-bhāva 一
ekôtī-karoti 一趣
ekotī-karoti 專注一趣
ekottara 增一
ekôttarikâgama 增壹阿含
eṇa 鹿
eṇeya-jaṅgha 瑿泥耶踹
eṇī 伊尼延
eñjya 動
eṣām 此
eṣaṇa 求
eṣaṇā 求
eṣita 求
eṣīya 求
etad eva pratyaya kṛtvā 以此爲緣
etad īdṛśam 如是比者
etad īdṛśaṃ 如此像
etādṛśaka 如是像
etaṃ-prakaraṇam 卽以是事
etarhi-nirdiṣṭāḥ 如上所說
etarhyādye 今
etat 斯之
etāvad eva 唯有爾所
ete 之
etena paraṃparôdāhāreṇa 若斯之比
eva 卽, 唯, 定, 實, 必定, 故復, 更復, 決定, 眞, 耳, 遍
eva kevalaḥ 但唯
eva na 尚不
evaikyam 卽
evaṃ 是則
evaṃ bhavati 作是念
evaṃ bhūta 如是生
evaṃ ca 故復
evaṃ cittam abhisaṃskaroti 發是心
evaṃ etat 實爾
evaṃ eva 亦復如是
evam eva pratyayaṃ kṛtvā 由此因緣
evaṃ jātya 如是生
evaṃ krameṇa yāvat 漸次乃至
evaṃ mayā śrutâdibhyaḥ 如是我聞
evaṃ mayā śrutaṃ 聞如是
evaṃ tarhi 若爾
evamādi 乃至
evam-ādi 等
evaṃ-āhāra 如是飮食
evaṃ-āyuṣ-paryanta 如是所有壽量邊際
evaṃ-bhāgīya 如是等類
evaṃbhavati 念
evaṃ-cira-sthitika 如是久住
evaṃ-darśana 如實知見
evaṃ-dīrghâyus 如是長壽
evaṃ-jātya 如是生類
evaṃ-jñāna 如實知見
evaṃ-kāma 願
evaṃ-lakṣaṇa 相
evaṃ-nāman 如是名
evaṃrūpa 如斯色像
evaṃrūpa- 如是像
evaṃ-rūpa 如是名爲, 如是如實, 如是相, 如是色, 如是色類, 如是類
evaṃrūpa 如處色像
evaṃ-rūpa 斯
evaṃśrūyate 聞
evaṃ-sukha-duḥkha-pratisaṃvedin 如是領受苦樂
evaṃ-vādin 如是說
evaṃvistareṇa 乃至
eva-rūpa 如斯
evarūpa 如斯像, 如斯色像, 如是比像, 如此比像, 爾所
gabhiru 甚深
gaccha 去
gacchaṃti diśā anatato 邊方
gacchanti diśā anantato 邊方
gacchanti diśā samantataḥ 邊方
gacchat 正行
gacchati pratiṣevate 習近
gadgada-svara 妙音
gāḍham 重
gāḍhīkṛta-saṃjñino bhaveyur 厭怠
gadita 說
gadya 長行
gagana 空
gagaṇa 空
gagana 虛空
gaganânta 虛空
gagana-sama 如空
gagana-tala 虛空
gagaṇa-tala 虛空
gaḥ 虐
gahanatā-dṛṣṭi 邊見
gahanôpavicāra 近稠林行
gahvara 稠林
gailānya 病
√gam 行
gaṃ 含
gamaka 易可解了
gamana 到, 去, 向, 哦, 墮, 往, 樂往, 歸, 至, 行, 行業, 證, 趣, 趣向, 進, 遊行, 達
gamana-āgamana 去來
gamanābhilāṣa 趣欲
gamanāgamana 往來
gamana-pratyāgamana 往來
gamanârambha 發
gamana-samaya 行時
gambhīra-citta 深心
gaṃbhīrāṃ dharma-deśanām 深法
gambhīraṃ-vihāram 甚深住
gambhīrârtha 甚深義理
gambhīrārtha-saṃdhi-nirmocanatā 能解甚深義理密意
gambhīra-sthāna 妙力
gambhīra-susanniviṣṭa-prasāda 甚深牢固淨信
gameṣamāṇa 變訟
gamika 令解
gāmin 到, 去, 向, 墮, 求, 知, 能行, 至, 行, 證, 趣, 趣向, 通達, 進, 障礙
gamiṣyat 當行
gamita 已到
gāmitā 趣向
gamyate 分別, 得, 爲證, 知, 立, 起, 顯現
gaṇa 伽那, 大衆, 數, 會, 無數, 等, 衆, 衆僧
gaṇaka 算師
gaṇakamahāmātra 算師
ganana 數
gaṇana 數
gaṇana 算數
gaṇana 計
gaṇanā 計
gaṇāna vidyate 稱計
gaṇanām adhigacchati 知其數
gaṇanāmadhigacchet 數
gaṇanā-yoga 算數方便
gaṇa-parikarṣaka 化御衆
gaṅa-pati 歡喜天
gaṇapati 誐那鉢氏
gaṇaya 數
gaṇayitavya 數
gaṇḍaka 趣
gandha 健杜, 健達, 塗香, 臭, 芬郁, 芬馥, 香, 香氣
gandha manojña 美香
gandha-dhūpa-paṭala 燒香
gandha-hastin 香象菩薩
gandhakutī 蘖馱矩吒
gandhakuṭī 香室堂
gandhaṃ 聞香
gandha-mādana 香
gandha-mālya 華鬘
gandha-mālya-lepana 塗香
gandhānāṃ vāteritānām 芬馥
gandha-pūjā 塗香
gandha-rasa-spraṣṭavya 香味觸
gandharva 中有, 乾沓和, 乾沓婆, 乾闥, 乾闥, 乾闥婆, 乾闥婆神, 健沓惒, 健達婆, 彥達婆, 揵沓, 揵沓和, 揵沓惒, 犍沓, 犍闥婆, 達婆, 闥婆, 香神, 香音, 香音神, 香音神
gandharvaḥ 健達縛
gandharva-nagara 乾達城, 乾闥婆城, 健達縛城, 婆城, 尋香城, 揵闥婆城
gandharva-nagarâkāra 如幻
gandha-saṃpanna 芬馥
gandha-sugandha 衆香
gandha-taila-pradīpa 香油燈
gandha-vāri 香水
gandhavatī 衆香
gandha-vikṛti- 和香
gandha-visaya 香境
gandhâyatana 香入
gāndhika 香
gandhin 香
gandhôdaka 香水
gaṇenti 計校
gaṅeśa 歡喜天
Gangā-mahā-nadī 恒河
gaṅgā-nadī 恒河
gaṅgā-nadī-vālikā 恒沙
gaṅgā-nadī-vālika-vyatikrānta 過恒沙
gaṅgā-nadī-vālikā-vyativṛtta 過恒沙
gaṅgā-nadī-vāluka 恆河沙
gaṅgā-nadī-vālukā 恆伽沙
Gangā-nadī-vālukā 恒河沙
gaṅgā-nadī-vālukā 恒沙
gaṇgā-nadī-vālukā-sama 恒河沙等
gaṅgā-nadī-vālukā-vyativṛtta 過恒沙
gaṅgâṇu 恒沙
gaṅgā-rajas 恒沙
gaṅgā-sikatā 恒沙
gaṅga-vālikā 恒沙
gaṅgā-vālikā-vyativṛtta 過恒沙
gaṇikā 婬女
gaṇitaṃbhavet 數
gaṇitva 數知
gañja 藏
gantṛ 行者
gaṇyamānasya ... api 假使
garbha 中心, 心, 性, 母胎, 界, 藏, 蘖喇婆
garbha-avakrānti 入胎
garbha-dhātu 胎藏界
garbhadhātu-maṇḍala 胎藏界曼荼羅
garbha-gatasyātmabhāva 處胎身
garbha-gṛha 室
garbha-rūpa 童子
garbha-stha 胎
garbha-sthāna 胎
garbhâvakramaṇa 入胎
garbhiṇī 懷胎
gārdha 愛
garhita 呵毀
garhya 罪
gārhya 罪
garta 津
garu 重
garuḍa 伽樓羅, 揭路茶, 揭路荼, 蘖嚕拏, 誐嚕, 迦樓, 迦樓羅, 金翅鳥, 食吐悲苦聲
garuḍa-dhvaja-rājan 金翅鳥
garuḍa-dvija-rājan 金翅鳥
garuḍaḥ 揭路荼
garutmat 金翅鳥
gata 了, 來, 具足, 到, 去, 墮, 失, 已到, 成, 所引, 有, 求, 滅, 至, 行, 證, 證得, 趣, 通達, 過去, 還, 隨順
gata-āgata-parīkṣā 去來
gata-pratyāgatikatā 往返
gata-sthita-niṣaṇṇa-śayita 行住坐卧, 行住坐臥
gatavat 行
gate 揭帝
gāthā 伽陀, 偈, 偈他, 偈經, 偈頌, 句, 四句, 孤起頌, 攝, 法頌, 諷頌, 頌
gati 六趣, 到, 動, 去, 去來, 境, 境界, 墮, 往來, 得, 所行, 所證, 有, 至, 行, 解, 趣, 進, 道
gati-deśa 彼生處
gati-dvaya 二趣
gati-hetu 趣因
gati-jñā 能通達
gatīka 去
gatiṃgata 了
gatiṃ-gata 到, 得, 念, 知, 究竟, 能究竟, 通達
gatiṃgata 開達
gati-pravara 勝行
gati-saṃdhi 道
gati-ṣaṭ 六塹
gati-visaya 行處
gauna 假說
gaurava 信, 奉侍, 尊重心, 恭敬, 愛重, 敬, 敬重, 欣仰, 歸仰, 重
gauravatā 恭敬
gauravyataṃ-janeta 順造
gaurīmahā-vidya-sattva 大明白身菩薩
gauṣṭika 長者
gava 牙
gāva 牙
gava 特
gavâkṣa 軒窗
gaveṣaka 求
gaveṣāmatha 趣求
gaveṣaṇa 求
gaveṣaṇā 求
gaveṣat 志慕求
gavya-dṛḍha 膠
gayā 伽耶
geha 在家
gha 伽
ghana 伽那, 健男, 凝厚, 堅厚, 大, 密, 愛, 深, 深厚, 淳, 羯南, 蹇南, 鍵南, 雲, 黧黮
ghanāḥ śabdāḥ 大聲
ghana-rasaṃ---prasādam 淳淨上妙法味
ghana-rasena cchandena 淳淨一味欲樂
ghanatara 大
ghana-tara 深厚
ghanībhūta 堅厚
ghaṇṭa 鈴
ghaṇṭikā 鈴
ghaṭa 劬勞
ghāta 破壞
ghaṭa 策勵
ghāta 變壞
ghaṭanā 勤
ghataya 破
ghaṭī 瓦器
ghaṭikā 甁
ghaṭī-yantra 汲井輪
ghaṭṭayati 和合
ghee 蘇油
ghosa 音聲
ghoṣaka 妙音
ghoṣa-mātra 聲
ghoṣaṇa 宣令
ghoṣatva 音聲
ghoṣavatī 妙音
ghoṣila 妙音
ghrāṇa-bala 鼻力
ghrāna-indriya 鼻根
ghrāṇa-jihvā-kāya 鼻舌身
ghrāṇa-vijñāna 鼻識
ghrāṇavijñāna 鼻識
ghrāṇêndriya 鼻根
ghrāta 嗅
ghrāyate 聞知
ghṛṇa 悲
ghṛṇā 悲
ghṛṇa 慈愍
gilāna 病
gilānabhaiṣajya 藥療
gilānaka 病
gir 聲
gira 聲
giri 巖
giri-daivata 山神
giri-guhā 龕窟
gītaṃ sugītaṃ 歌唄頌
gīta-śabda 歌聲
gīte---vādite 音樂
gīti 吟
gītisvaraṃ yebhi sugītam āsi 歌唄頌
glāna-upasthāna 瞻侍
glānika 病
glānôpasthānaṃ karoti 能瞻療
glānya 病
glāpayati 衰
gocāra 所行境
gocara 緣
go-cara 行
gocarāṇāṃviṣayaḥ 緣
gocara-sāmānya 同境
gocaratva 境界
gocara-viṣaya 境界
goṇamukha 鐵喙鳥
gopaka 藏
go-pakṣmā-lakṣana 牛王睫相
go-pakṣman 睫如牛王
gopānasī 梁棟
go-rakṣya 牧牛
go-ratha 牛車
go-rathaka 牛車
goravyatā-janeta 順造
go-ṣṭhika 長者
gotama 種
gotra 二種性, 佛性, 品, 品類, 姓, 性, 族姓, 族姓家, 種, 種姓, 種性, 種性, 自性, 類
gotra-adhikāra 種性品
gotra-bhūmi 種性地
gotra-saṃpad 種性具足
gotra-stha 住種姓, 住種性, 安住種姓, 種性位, 種性住, 菩薩種性住
gotra-svabhāva 如來性
gotratas 性
gotratva 性
gotra-vaidhurya 闕種性
gotra-vihāra 種性住
gotra-viśeṣa 性差別
gotre 'sati 無種姓
go-vrata 牛戒
go-vrauka 牛狗外道
grāha 分別
graha 取
grāha 取
graha 取著
grāha 取著
grāha 執
grāha 執著
graha 得
grāha 慳吝
graha 持
grāha 持
grāha 能取
graha 鬼
grāha 鬼魅
grāhaka 受持, 執, 攝, 攝取, 攝受, 正受, 能取, 能執, 能持, 能攝
grāhaka-bīja 能取種子
grāhaka-citta-abhāva 不思議
Grāha-mātṛkā 曜母
grahaṇa 依, 取, 取境, 受, 受持, 合, 名, 執
grahāṇa 執著
grāhaṇa 幷
grāhaṇa 捉
grāhaṇa 收
grāhaṇa 稱呼
grahaṇa 總說, 能取, 能受, 能持, 至, 著, 見, 說, 顯現
grahaṇaka-vākya 略說
grāhikā 取
grāhika 執
grāhikā 正受
grāhika 能取
grāhin 取, 取著, 受, 執, 墮, 所取, 攝受, 著
grāhitā 取
grāhita 受持
grāhya-bhūta 所取
grāhya-grāhaka 能取所取
grāhya-lakṣaṇa 所取相
grāhya-vikalpa 所取分別
grāma-catvara 四衢道
grāmacatvara 四衢道
grāmaka 聚落
grāma-ṇī 上首
grāmântika 聚落
grāma-vāsaka 聚落
grāmika 郡種人
grāmin 郡種人
graṇavijñāna 鼻識
grantha 伽蘭他, 典, 名, 品類, 教, 文, 文, 文詞, 本論, 染, 結, 經, 經典, 經文, 繫, 論
granthayati 結
granthi-mocaka 亂
grasita 苦
gṛddha 受, 慳吝, 耽嗜, 著, 貪, 貪愛, 貪著
gṛdhrakūṭa 伊沙堀
gṛdhra-kūṭa 靈鷲山
gredha 貪
gṛh tvā 執
gṛha 舍宅
gṛhaka 筒
gṛha-kalatra 家屬
gṛha-maṇḍapa 屋宇
grhāṇa-jihvā 鼻舌
gṛhapati 理家
gṛha-patika 居士
gṛha-tantra 家屬
gṛha-vāsa 在家
gṛhāvāsa 在家
gṛhi 白衣
gṛhi-liṅga 俗服
gṛhi-pravrajita 在家出家
gṛhītvā 擧取
gṛhṇāti 正照取
gṛhṇitvā 寂室
gṛhṇīyāt 應
gṛhyate 取, 所取, 所得, 所緣, 所見, 觀, 說
grīṣma 熱
grīva 頂
grīva 頸項
gtzug lag khang 所住
guḍa- 沙糖
guggulu 安息香
guha 洞
guhā-nivāsin 捿持
guhânuvāsin 捿持
guhmita 莊嚴
guhyâbhiṣeka 密灌
guhyaka 枝神
guhyam 祕密
gulgulu 安息香
gulpha 踝
guṇa 倍, 倍數, 利益, 功勳, 功德, 勝功德, 善, 實, 得
guna 德
guṇa 德, 懼曩, 有德, 求那, 法, 用, 福, 福德, 道德, 重
guṇa-anvita 具功德
guṇa-bhājana 功德
guṇâbhinna-lakṣaṇa 功德
guṇabhūta 福聚海
guṇa-darśin 見勝功德
guṇa-dharmatva 功德
guṇâdhikāra 功德品
guṇa-gaṇa 功德聚
guṇa-kṣetra 福田
guṇâlaṃkāra-vyūha 莊嚴
guṇa-pāramitā 功德
guṇa-paryanta 功德利益
guṇa-paṭala 功德品
guṇa-ratna 功德
guṇa-samanvāgata 功德
guṇa-saṃbhāvanā 有德
guṇa-vaiṣamya-vimardāt 不平
guṇa-varṇa 功德
guṇavattva 諸功德
guṇa-vibhāga 功德
guṇa-viśeṣa 殊勝功德
guṇa-vyūha 功德
guṇa-vyūhâlaṃkāra 莊嚴
guṇa-yoga 德
guṇin 所作
guṇôpeta 功德
guptā 藏
gupta 護
guru 上, 尊, 尊者, 尊重, 尊長, 師, 師長, 德, 法師, 珍敬, 重
guru-bhūta 尊重
gurugauravaṃ-janeta 順造
guru-kṛtya 殷重
guruku 貫
guru-lāghava 輕重
guru-śraddhā 敦
gurutā 重
gurutara 重
gurutva 重
gurvī 重
gurvin 重
gurviṇakā 懷軀
gurviṇī 懷軀
gūthôḍilla 穢惡
gūthôḍilla-kathalya 穢惡
gu- 品德
haḍi-nigaḍa-bandhanair baddho bhaved 檢繫
Hahava 呵婆婆
haima 金
haimavata 雪山
halahala 訶羅訶羅
haṃsa-rāja 雁王
haṃsa-raja 鵝王
haṃsa-rāja 鵞王
haṃsêndra 鵝王
hanāyeti 苦惱
hāni 下, 壞, 失, 捨, 損減, 斷, 有退減, 減, 滅, 退, 退墮, 退失, 離
hante 大德
hantum 遮
hanu 頷
hāraka 持
harali 褐賴縭
haridrā 呵利陀
hārika 持
haritaki 一訶子
haritāla-kanaka 閻浮檀金
harmika 軒闥
hārmya 樓閣
harmya 軒闥
harmya-tala 樓閣
harṣaṃ ca prrāmaudya janehi 亙然
harṣaṇa 歡喜
harṣaya 令歡喜
harṣayati 歡喜
harṣita 歡喜
hārya 退墮
hāsaka 笑
hāsin 歡喜
hasita 笑
hasta 肘
hasta-maṇi 大乘掌珍論
hasta-pāda 手足
hasta-prāpta 承攬
hastikakṣya 象腋
hasti-kāya 象軍
hasti-śuṇḍaka 象鼻
hāsya-saṃlāpa 謿話
hāṭaka 呵吒迦
hatatva 害
haṭha-yoga 逼遣方便
haṭhena 勉勵
hāva 訶婆
havana 燒
haya 馬
he 唯
hema 金
hema-jāla- 交露帳
heman 金
hemanta 冬
heṣṭhe 下
heṣṭima 下
heṭha 障
heṭhanā 惱亂
hetoḥ 因
hetoś ca pratyayānāṃ ca sāmagryā 衆緣和合
hetu 依處, 因, 因, 因相, 因緣, 正因, 正語, 相, 種, 緣, 辯因, 過, 醯都
hetu-bala 因力
hetu-bhūta 因
hetu-dāyikā 因
hetu-dvaya 雙因
hetu-hetumat 因果
hetu-hīna 無因
hetu-kāraṇa 因
hetukatva 因
hetumattva 因
hetûpacāra 立因
hetûpalabdhi 知因
hetu-pariṇāma 因能變
hetu-phala 因果
hetu-phala-bhāva 因果
hetu-phala-prabandha 因果相續
hetu-prabhava 因果
hetu-pratyaya 因緣
hetu-pratyāya 因緣
hetu-pratyaya 緣
hetupratyaya 醯都鉢羅底也
hetupratyayān pratītyôtpannam 因緣生
hetupratyaya-samutpanna 因緣生
hetu-samutpannatva 因所生
hetu-svabhāva 因性
hetutā 因
hetu-vidyā 因明
hetu-viruddha 因異品
hetu-viṣaya 因緣
hetu-vyavasthāna 建立因
hetv-adhīnatva 依因
hetv-ākhya 因緣
hetv-artha 因
hima 雪
himâlaya 雪山
himavān parvataḥ 雪山
himavat-parvata 雪山
hiṃsaka 害
hiṃsita 害
hiṃsyatī 滅
hīna 下, 下劣, 下士, 下極, 劣, 劣者, 失, 少, 弊, 怯弱, 惡, 斷
hina 減
hīna-abhirata 樂小法
hīna-bhūmi 下地
hīna-bhūmika 下地
hīna-madhya-praṇīta 劣中妙
hīna-madhya-viśiṣṭa 劣中勝
hīna-praṇītatā 勝劣
hīna-yāna 下乘
hīna-yāna 聲聞乘
hindhu 賢豆
hīra 金剛
hiraṇya 金
hiraṇya-suvarṇa-dhana-dhānya-kośa-koṣṭhāgāra 室藏
hiri 慚
hirimat 慚
hiru 利益
hiruka 利益
hita 作饒益, 利益, 利行, 善, 好, 愍哀, 益, 饒益
hitaiṣin 利益
hita-kara 利益
hitaṃ-kara 利益
hitânukampin 導利
hitâśaya 利益意
hitāśaya 利益意樂
hitatva 好
hite saṃniyojayitavyaḥ 勸善
hīvāya-dharmo 惡法
hlāda 無畏
hlādayati 能令悅豫
homa 內護摩, 呼摩, 呼魔, 外護摩, 戸摩, 火祭, 護摩
homa-maṇḍala 護摩壇
hrāsa 減
hrāsa-vṛddhi 增減
hrasvī-karaṇa 令乏短
hṛdaya 心, 心, 懷, 明, 汗栗太, 汚栗馱, 紀哩馱, 紇利陀耶, 紇哩娜耶, 紇哩陀耶, 肉團心, 胸
hṛdaya-deśa 肉心
hṛdayaṃ-gama 心行
hṛdaya-pradeśa 心處
hrepaṇa 能映奪
hrī-dhana 慚財
hrī-viraha 無慚
hrī-vyapatrāpya 慚愧
hrī-vyapatrāpya-vipakṣa 慚愧所對治
hṛṣṭa-citta 歡喜
hṛṣṭa-manas 歡喜
hṛṣṭa-mānasa 歡喜
hṛta 漂
hry-apatrapā 慚愧
hry-apatrāpya 慚愧
huhuva 虎虎婆
hūṃ 吽
hutâśana 火
huta-vaha 火
iccha 意
icchā 意, 愛, 愛欲, 所欲, 欲, 欲樂, 求, 求得, 願
icchâbhilāṣā 求
icchā-mātra 隨其所欲
icchan 一闡提
icchantika 一闡提, 一闡提迦, 一顚迦, 斷善根者, 焦種, 燋種, 闡提, 阿闡底迦
icchatā 欲
icchati 說
icchā-vighāta 所欲衰損
icchā-vighātikaṃ---duḥkham 求不得苦
iccheyam 願
icchu 欲
idam evaṃ-bhāgīyam 如是等類
idam evaṃ-rūpam 是名
idaṃ pratyayatā 緣性
idaṃ pratyayatā-pratītya-samutpāda-smṛti 因緣觀
idaṃ pratyayatā-pratītyasamutpāda-smṛti 緣起觀
idaṃ sarvam 此處
idaṃ syād vacanīyaḥ 作是言
idaṃ-pratyayatā-pratītya-samutpāda 緣性緣起
idaṃsarvam 諸法
īdṛśaka 如是像
ignorance associated with the afflictions 煩惱相應無明
ihā 今
iha saṃti 孫息
ihaikatya 一類
īhana 行
īhate 作
ijaya 導師
ijya 供養
ijyā 供養
ijya 導師
i-kara 伊字
ikṣaṇi 伊刹尼
īkṣaṇikā 伊刹尼
īkṣika 觀察
ikṣvāku 甘蔗王
imaṃ lokaṃ 此世
imena .... kāraṇa-hetunā 是以之故
īna-citta 心生退屈
indhana 薪
indra-cāpa 虹
Indraceṭa 因陀囉誓多
indradhanus 帝弓
indra-dhanus 虹
indradhanus 虹
indra-hasta 因陀羅呵悉多
indra-jāla 因陀羅網
indra-kīla 門
Indranīla 因陀羅尼羅
indrâyudha 虹
indriya 情, 扶根, 根, 根機, 浮塵根, 相, 身
indriya-bheda 根
indriyādhiṣṭhāna 根所依處
indriyādhiṣṭhāna-sthāna 根所依處
indriyagaṇa 根
indriya-gocara 根原
indriya-gupta-dvāratā 密護根門
indriya-hina 根缺
indriya-hīna 根缺者
indriyair gupta-dvāraḥ 密護根門
indriya-kṛta 根勝
indriyāṇāṃ-gupta-dvāratayā 守護根門
indriyāṇi-rūpīṇi 色根
indriya-parâpara-jñāna-bala 根上下智力
indriya-parāpara-jñāna-bala 根勝劣智力
indriya-parāparatā 諸根勝劣
indriyârtha 根
indriyārtha 根境
indriyeṣu 護根門
indriyeṣu gupta-dvāraḥ 密護根門
īndu 印度
indu 月天
ingataḥ 因揭陀
iñjana 動
iñjitatva 動
inścāraka 出
īpsa 求
īpsu 貪愛
īraṇa 動
īraṇā 動
īrita 動
īrṣyā 妬忌
īrsyā 嫉
īrṣyā 嫉
īrṣyaka 嫉
īrṣyā-mātsarya 慳嫉
īrṣyāṇa 嫉
īrṣyā-paṇḍaka 伊梨沙掌拏
īrṣyāpaṇḍaka 伊梨沙般荼迦
Irṣyāpaṇḍaka 妒黃門
irṣyāpaṇḍaka 妬不男
īrṣyā-saṃyojana 嫉結
īrṣyāyati 嫉
īryā 法式
īrya-patha 威儀
īryā-patha 行
īryāpatha 行道
iṣ 欲
īśa 自在
īṣā-dhara 持軸山
īśānapura 伊沙
īsat 細
iṣṭā 可欣
iṣṭā 塼瓦
iṣṭa 好, 意, 愛, 應許, 所愛, 樂, 欲, 求, 求得, 立, 親愛, 許, 說
iṣṭa-aniṣṭa 愛非愛
iṣṭakā 瓦
iṣṭam 隨意
iṣṭâniṣṭa 愛非愛
iṣṭāniṣṭa-phala 愛非愛果
iṣṭa-phala 愛果
iṣṭa-phala-parigraha 取愛果
iṣṭa-phala-viśeṣa 可愛殊勝異熟果
istri 婦人
iṣu 箭
Īśvara 尊豪
Īśvara 自在作者
Īśvara devaputro 善天子
Īśvara eva câpi 善天子
īśvarâdi 天
īśvarī 主宰
iṣyata 許
ita upādāya 已往
itaḥ 今世
itarathā 異
itas 依
iti 由是
īti 病
iti 相
īti 苦
iti smṛtam 此名
itihi 時
īti-saṃśamanī 除災生
Itivṛttaka 本事經
itivṛttaka). 伊提目多伽
itîyam 如是一切
ito bāhyakaḥ 外道
ito bāhyakeṣu tīrthikeṣu 外道
ittaka-kāla 少時
itvara-kālīnaḥ 暫時
itvare 少時
ity ayam 是名
ity evam 是名
ity evaṃ bhāgīyaṃ 等事
ity-ādi 等
ityarthah 謂
ity-uktaka 本事
iyam evaṃ-bhāgīyā 如是等類
iyat 爾
iyatā kālena 爾所時
jaḍatā 茶闍他
jaga-artham 爲衆生
jagāda 名
jāgara 覺悟
jāgarikā 覺寤
jāgarita 覺
jagat 三界, 世, 世界, 世間, 人, 有情, 物, 社伽, 衆, 衆生, 諸世間
jagataḥ...artha-caryayā 利他
jagêśvara 自在
jaghana 腰
jaghanya 麤
jāgṛta 覺寤
jahana 離
jaina 耆那派
jāla 網縵
jālagrāhaka satva 漁捕
jala-ja 水
jala-maṇḍala 水輪
jala-midhi 大海
jālâṅguli-hasta-pāda 手足指縵網相
jala-nidhi 海
jāla-pāṇi-pāda 手足網縵
jala-ruha 華
jāla-samalṃ 珓珞
jālāvanaddha-hasta-pāda 手足指縵網相, 指網縵相
jāla-vātāyana 羅網
jalpa-bhāvita 言薰習
jambu 瞻部
jambu 閻浮
jambu-dvīpa 南贍部洲
Jambū-dvipa 南贍部洲
jambū-dvīpa 南贍部洲
Jambudvīpa 譫浮洲
Jambūdvipa 贍部洲
Jambu-dvīpa 閻浮提
Jambudvīpa 閻浮利
jambuka 狼
jambūnada 贍部金
jāmbū-nada 閻浮檀金
jambū-nada-kanaka 閻浮檀金
jāmbu-nada-kāñcana 閻浮檀金
jambū-nada-suvarṇa 閻浮檀金
jāmbū-nada-suvarṇa 閻浮檀金
jambūnada-suvarṇa 閻浮檀金
jana 世間, 人, 有情, 民, 男女, 禪定, 禪定, 衆, 衆生
janaka 起
jānakaḥ 知者
janako 能生因
jānāmi 解了知
janana-marana 生死
jānanti vā vedayanti vā budhyanti vā 識省
jāna-pada 聚落
jana-pada-pradeśa 人間
jana-padī 聚落
jānāpita 作
jānāti 能解了
janaugha 衆
janayatiprītim 歡喜
janayitrī 出生
janenti prīt 解達
janetha vīryaṃ 精志
jāneya 智
jaṅgha 踹
janika 生
jānīmaḥ...paśyāmaḥ 覺知
jani-tam 延命法
janma bhavet 當往生
janmâbhāva 無生
janma-kāya 生身
janma-mṛtyu-jarā-vyādhi 生老病死
janman 世, 出生, 始起, 我, 所受生, 生, 生死, 衆生, 起, 身
janmani janmani 生生
janma-niśraya 生所依
janma-saṃbhava 生
janma-saṃkleśa 生雜染
janma-saṃtāna 生相續
jānmika 生
jantu-prāṇi-bhūta 有命
jānu 膝
jānu-maṇḍala 膝
janyatā 衆會
jāpa 念誦
japa 持誦
jāpa 稱
japa-māla 數珠
jāpanā 活命
japta 稱
japtavya 說
jarā gaccheya 消
jarā-duḥkha 老苦
jarā-duḥkhata 老苦
jarā-durbala 老
jara-ja 胎
jarā-jarjara 老
jarā-jīrṇa 疲憊
jarām upasthita 老朽耄
jarā-marana 生死
jarā-maraṇa-vastu 老死
jarā-maraṇīya 老死
jarā-mṛtyu 老死
jarâtura 衰
jarā-vyādhi 老病
jārāyu-jā 卵生
jarāyu-jā yoniḥ 胎生
jarāyujā yoniḥ 胎生
jarjaratā 敗壞
jaṭā 寶冠
jāta 已生, 已生, 得, 所生, 現, 現出, 現在, 生, 生在, 發, 種, 衆生, 起
jaṭā 辮髮
jātaka 受生, 本生, 本生, 本生經, 本生譚, 本緣, 生, 闍多伽, 闍多迦, 闍陀伽
jātakamālā 本生鬘
jātaka-mālā 菩薩本生鬘論
jaṭā-makuṭa 寶冠
jāta-rūpya 金
jāta-śunyatā 生空
jāte dharme 已生法
jaṭhara 懷
jāti- .... daurmanasyôpāyāsānāṃ 入近
jātī 生
jāti 生相, 生類, 眞, 種, 種性, 種類, 自性, 道, 闍提, 類
jāti-bheda 種種差別
jāti-dharma 生法
jāti-dravya 物類
jāti-duḥkha 生苦
jāti-duḥkhatā 生苦
jāti-gandha 生香
jāti-jarā 闍提闍羅
jāti-jarā-vyādhi 生老病
jāti-jarā-vyādhi-maraṇa 生老病死
jātika-gandha 生香
jaṭila 外道
jātima 生
jāti-maraṇa 生死
jātimat 生
jāti-nirodha 生滅
jāti-prabheda 種類差別
jāti-pratyaya 緣生
jātir duḥkham 生苦
jātīrṣuka 嫉恚
jāti-sahasra 千生
jāti-sāmānya 類同
jāti-saṁbandha-nāma 同類相應名
jāti-vyativṛtta 死
jātīyā 生
jātiya 類
jātīya 類同
jāty-abheda 無差別
jāty-ādi 生住異滅
jātyandha 生盲
jāty-antara 異類
jautti 毒火
java 勢速
jāva 勢速
java 速
javana 速
jaya-mati 勝意
jayanta 闍演帝
jayanti 闍演帝
jehrīyate vyapatrapate 生慚愧
jentāka 浴室
jeta 祇陀太子
ji lta ba bzhin du 如理
jighatsā-daurbalya 飢羸
jighatsita 飢
jighṛkṣati 求
jihmatā 曲
jihvā 舌
jihvā-indriya 舌根
jihvā-vijñāna 舌識
jīhva-vijñāna-dhātu 舌識界
jihvêndriya 舌神根
jina 上尊, 勝者, 大聖, 大聖主, 如來, 導師, 最勝者, 辰那, 降伏
jina-buddha 諸佛
jina-dhūta 佛使
jina-garbha 如來藏
jina-jñāna 慧
jina-kara 最勝子
jina-kāya 佛身
jina-kāyatā 如來法身
jina-kriyā 佛事
jinānam uttama 上慧
jina-rāja-putra 佛子
jina-śāsana 佛教
jina-sūrya 佛日
jina-suta 最勝子
jinasya lena 佛室
jinâtmaja 佛子
jinâtmaja-gaṇa 佛子
jinatva 如來性
jina-vigraha 佛身
jina-yāna 大乘
jina-yana 最上乘
jinêndra-putra 佛子
jīrṇa 壞, 朽, 朽故, 朽故, 朽老, 盡, 老, 老朽, 老朽耄, 衰, 衰邁
jīrṇaśāṭī 老弊
jiṣṇu 勝
jita 伏, 勝, 成滿, 成熟, 摧伏, 消滅, 降伏, 除
jita-pāśa 降魔
jīva 人, 命, 命者, 壽命, 活命, 生, 神, 神我
jīva-dṛṣṭika 壽者見
jīvajīva 共命鳥
jīvâkhyā 命者
jīva-loka 世間
jīvaṃ-jīva 鳳
jīvaṃ-jīvaka 命命鳥
jīvaṃjīvaka 命命
jīvaṃ-jīvaka 生生鳥, 耆婆耆婆, 耆婆鳥, 闍婆耆婆
jīvañjīva 共命鳥
jīvantika 生
jīvat 現
jīvati 活命
jīvika 活命
jīvikā 活命
jīvikāṃ kalpayati 活命
jīvikāṃ kalpeti 活命
jīvita 儞尾單, 命根, 壽, 壽命, 有命, 活命, 淨命, 生在, 長壽
jīvitād vyaparopayet 斷命
jīvita-hetoḥ 命難因緣
jīvita-indriya 命根
jīvitākāra 食壽命
jīviṭa-nirapekṣa 不惜身命
jīvita-pariṣkāra 命緣
jīvita-saṃskāra 壽命
jīvitêndriya 命
jivitêndriya 命根
jīvitendriya 命根
jīvitêndriya 壽命
jīvitôparodha 殺生
√jñā 能解了
jñā 了知
jña 我
jñāna 了, 善知, 大智慧, 心, 念, 惹那, 慧, 慧, 慧誼, 智, 智性, 智慧, 正智, 正智, 深慧, 深要, 知, 能了知, 能知, 若那, 識, 道誼
jñāna-anuttara 上道
jñānābhijñā-caryā 妙智神通行
jñāna-candra 智光
jñāna-darśanâvatāraṇa 寶決
jñāna-dhātu 智
jñāna-garbha 智藏
jñānâkara 智藏
jñāna-kāruṇyānugata 智悲隨逐
jñānakośa 慧寳
jñāna-kṣānti 忍
jñānâloka 智光
jñānam avivartyam 無礙解
jñānamdhīmat 大智
jñāna-mudrâdhiṣṭhāna 慧印
jñāna-mudrā-samādhi 慧印三昧
jñāna-prasthāna 八犍度論
jñāna-pratisaraṇena bhavitavyam navijñāna-pratisaraṇena 依智不依識
jñāna-prativedha 了知通達
jñāna-saagara 智海
jñāna-sāgara 大智海
jñana-saṃbhāra 智慧資糧
jñāna-saṃbhāra 智資糧
jñāna-saṃniśraya 智
jñāna-sattva 根本智
jñāna-śrī 慧勝
jñāna-svabhāva 智所攝
jñānâtmaka 智身
jñānâvabhāsa 智光
jñāna-vaśitā 智自在
jñānavat 聖達
jñāna-yoga 智相應
jñānôlkā-samādhi 慧光三昧
jñāpaka-hetu 了因
jñāpana 令解
jñāpana-artham 爲顯
jñapita 知
jñāpita 說
jñāpti-caturtha-karman 一白三羯磨
jñapti-caturtha-karman 白四羯磨
jñapticaturtha-karmavacanā 一白三羯磨
jñapti-caturthena karmaṇā 白四羯磨
jñaptidvitīyā karma-vācanā 白一羯磨
jñatā 善知
jñatā 解
jñāti-madhya-gata 近住
jñāti-sālohita 親屬
jñāti-saṃgha 諸眷屬
jñātṛ 知者
jñātvā 知已
jñāyate 所知
jñeya 境, 境界, 應知, 所知, 所知境界, 所緣, 智, 爾炎, 當知, 知, 知境界, 知所
jñeya-bhūmi 境界
jñeya-jñāna 境智
jñeyaṃ jānanti 實知
jñeyaṃ vastu 所知事
jñeya-paryanta 一切境界
jñeyāvaraṇa-pakṣya 所知障品
jñeyāvaraṇa-viśuddhi-jñāna-gocaras tattvam 所知障淨智所行眞實
joḍa 顏
jugupsā 厭離
jugupsu 生臭
jvala 光明
jvālā 闍婆隸
jvālā-sthānīya 如焰
jvarita 熱
Jyaiṣṭha 際史吒
Jyāni 退失
jyāyas 大
jyeṣṭhā 心
jyeṣṭhaka 上
jyeṣṭhaṃ cīvaram 大衣
jyoti 毒火
jyotiḥ-parāyaṇa 趣明白
jyotī-rasa 歡喜
jyotiṣ-prabha 光明
jyotsnayā rātryā 晴明夜
k ṛ tsnayatana 一切處
kabaḍaṃ-kārāhāra 段食
kāca 水精
kaca 綿
kāca-maṇi 水精
kāca-maṇika 水精
kacchūla 疥
kacchulatā 疥
kācilindi 迦遮鄰地
kadāci kahiṃci 懸遠
kadācit 或時
kadācit kadācit 於時時間
kadācit karhicit 或時, 於時時間, 時時, 時時間
kādācitkatva 於諸處
kadalī 芭蕉
kadambaka 集
kaḍatra-bhāva 親眷
kaḍebara 身
kah vadah 况
kah vādah 況
kaivalyārtha 獨一有義
kākāla 迦迦羅蟲
kakkola 蓮華
kakṣa 腋
kakṣā 腋
kāla 世
kāḷa 迦陵伽
kāla-apadeśa 黑教
kāla-bhojana 時食
kāla-cakra 時
kālagata 潛逝
kāla-gata 無常
kālagata 背喪
kāla-gata 薨殪
kālā-guru 伽羅
kalaha-kāra 鬪諍
kalahe ca vivādavigrahe 官處
kala-kala 喧
kāla-kriyā 死
kālaṃ 捨命
kālam 時
kālaṃ karoti 臨命終時
kalama 筆
kalamā 筆
kalāma 筆
kāla-maraṇa 死
kāla-niyama 邊際
kāla-niyata 時決定
kalântara 時間
kālântara 經多時
kālântarâbhiprāya 別時意趣
kālântara-kṛta 次第
kālāntareṇa 經久時
kālânusāri-candana- 堅黑栴檀
kālânusāri-candana 堅黑栴檀
kalāpa 束
kalāpa 聚
kalāpī 束
kāla-prabheda 時分分別
kālāprameyatā 時無量
kāla-prayoga 應時加行
kāla-prayogatā 應時加行
kāla-samaya 時
Kāla-sūtra-narakaḥ 黑繩地獄
kāla-sūtre mahā-narake 黑繩地獄
kālasyaiva 時
kalatra-bhāva 眷屬
kāla---vāditā 時語
kāla-velā-mātra 時分量
kalaviṅka 妙音鳥, 歌羅頻迦, 瞿枳羅, 羯毘, 羯羅頻迦, 迦毘頻伽, 迦蘭頻伽, 頻伽, 頻伽缾
kāle 隨時
kalevara 身
kalikā 藏
kālika 迦理迦
kālikā-vāta 黑山迴波
kalila 無量
kaliṅga 迦陵伽
kaliṅga-rāja 惡王
Kali-yuga 歌利
kalmāṣa 斑
kalmaṣa 罪業
kalpā 分別
kalpa 刧, 劫, 同, 執, 執著, 如, 妄想, 妄計
kalpā 妄計
kalpa 思惟, 想, 想念, 方便, 欲, 淨, 等, 能分別, 覺, 解
kalpa-anta 劫盡
kalpa-dāha 劫燒
kalpâgni 劫火
kalpâgra 劫初
kalpa-kalpāyati 劫跛劫跛夜帝
kalpa-kaṣāya 劫濁
kalpa-mātra 唯分別
kalpanā 妄分別
kalpana 想
kalpana 能分別
kalpanā-jñāna 分別智
kalpanā-mātra 虛妄
kalpanâpoḍha 無分別
kalpanatā 分別
kalpāsaṃkhyeya 無數劫
kalpa-saṃkṣobha- 劫亂
kalpa-śata 百劫
kalpataru 劫波樹
kalpa-vṛkṣa 如意
kalpayat 發起
kalpayitavya 分別
kalpayitvā 立
kalpita 分別, 妄想, 妄計, 著, 虛妄, 計所執
kalpitatva 分別
kalpiya 淨
kalpôddāhâgni 劫火
kalpyamāna 分別
kalpyate 分別
kalyam 晨朝
kālyam 晨朝
kalyāna 善
kalyāṇa 善, 善事, 善巧, 善知識, 好, 妙, 妙善, 巧妙, 微妙, 德, 淨, 眞實
kalyāṇa-caryā 調柔行
kalyāṇa-citta 眞實心
kalyāṇa-dharma 善法
kalyāṇa-dharman 善法
kalyāṇaka 精進
kalyāṇam 善
kalyāṇa-mitra 善友, 善師, 善知識, 無蓋善師
kalyāṇa-mitratā 善友
kalyanamitra-vaidhurya 闕善友
kalyāṇāśaya 善意樂
kalyāṇâśaya 意樂
kalyāṇa-suvarṇa 眞金
kalyāṇatā 善
kalyatas 晨朝
kāma 世榮, 五欲樂, 喜樂, 塵, 好, 愛欲, 慕, 應, 所樂, 所欲, 望, 樂, 欲, 欲, 欲塵, 欲樂, 欲求, 欲界, 欲界人, 欲貪, 求, 穢欲, 能, 貪, 貪欲, 願
kāma-adhyavāsana 著諸欲
kāma-avacara 欲行
kāma-avacara-duḥkha 欲界苦
kāma-avacara-samādhi 欲界定
kāma-avacarasya kuśalasya 欲界善心
kāma-bandhanāni prahīṇāni 斷欲縛
kāma-bhaverūpa-bhaveārūpya-bhave 三有
kāma-bhogitva 受欲
kāma-bhuj 受欲
kāma-caryā 欲行
kāmacchanda 欲愛
kāma-cchanda 欲求, 欲貪, 貪, 貪欲, 貪欲蓋
kāma-cchanda-nivaraṇa 貪欲蓋
kāma-cchanda-vyāpāda 貪欲瞋恚
kāma-citta 欲心
kāma-deva 欲界天
kāma-dhātau---sabhāge dhātau 欲界同分界
kāma-dhātûpapanna 生欲界
kāma-dhātu-pratipakṣa 欲界對治
kāma-dhātu-samādhi 欲界定
kāma-dhātv-āpta 欲界
kāmâdhyavasāna 欲貪
kāma-divaukas 欲界
kāma-dṛśya 欲見
kāma-guṇaiḥ 五欲
kāmāḥ 五欲
kāmāḥ paribhoktavyāḥ 受欲
kāmaiṣaṇā 欲求
kāmaka 欲樂
kāma-kāra 所欲
kāma-kārin 自在
kāmakrīḍâratiparibhogān iṣṭān kāntān priyān manāpān 欲樂喜
kamala 蓮華
kāma-lābha 欲具
kamaladala-vimala-nakṣatra-rāja-saṃkusumita 淨華宿王智
kamaladala-vimala-nakṣatra-rāja-saṃkusumitâbhijña 淨華宿王智
kāmam 寧受
kāma-mithyācārād 欲邪行
kāma-mithyācārādviratiḥ 不邪淫
kāma-nandī 欲樂
kamanīya 可愛
kāmanīya 所欲
kāma-ogha 欲暴流
kāma-pāpakākuśala-dharma 諸欲惡不善法
kāma-paribhoga 受欲
kāma-paryeṣaṇā 欲求
kāma-rāga 愛欲, 欲, 欲界欲, 欲貪, 欲貪, 貪欲
kāma-rati 欲樂
kāma-rūpa 欲色
kāma-rūpa-arūpya 欲色無色
kāma-rūpa-arūpya-avacara 欲界色無色界, 欲色無色界
kāma-rūpârūpya-dhātu 三界
kama-rūpârūpyâvacarin 三界
kāma-saṃkleśa 欲染
kāmāsrava 欲漏
kāma-sukha 欲樂
kāma-sukhallikā-anuyoga 受用欲樂行
kāmatas 自在
kāma-tṛṣṇā 欲愛
kāma-upasaṃhitā 欲所引
kāmâvacāra 欲界
kāmâvacaraṃcittam 欲界
kāmâvacareṣudeveṣu 欲界
kāmâvacarin 欲界
kāma-viṣaya 欲
kāma-viśeṣa 欲差別
kāmâvītarāga 未離欲
kāma-vīta-rāga 離欲界欲
kāma-yoga 欲
kāmebhyo vītarāgāṇāṃ 離欲
kāmêśvara 欲自在
kāminī 欲
kaṃkara 薑羯羅
kamṃkara 甄迦羅
kāmôpabhoga 受欲
kāmôpabhogin 受欲塵者
kāmopādāna 欲取
kamp 動轉
kampana 動
kaṃpana 振動
kampanīya 動
kampayati 動
kampita 動
kampya 動
kampyamāna 吹
kāṃsa 斗
kāṃsika 赤白銅
kāmyā 欲
kāṅ kṣa 疑惑
kaṇā 屑
kāṇa 眇目
kaṇa 糠
kāṇa 翳
kanaka-bharadvāja 迦諾迦跋釐墮闍
kanaka-bimba 摸像
kāñcana-cakra 金輪
kāñcana-garbhā meghāh 金藏雲
kāñcana-maṇḍala 金輪
kāñcanamaya 金
kāñcanamayīmahāpṛthivī 金輪
kāñcana-parvata 金山
kāñcana-sannibha-tvac 身皮金色
kāñcana-sannibha-tvacatāṃ vyāma-prabhatām 身皮金色常光一尋
kañcaṭa 干闍那
kañcikā 衣
kañcuka 衣
kāñcukīya 侍者
kāṇḍa 木
kanda 根
kāṇda 燧
kāṇḍada 際
kaṇḍaka 傷爛
kaṇḍāka 半擇迦
kanduka 嚴飾
kani-krodha 金剛童子
kanīyasa-bhrātṛ 弟
kanīyo---cīvaram 下衣
kāñjika 漿
kaṅkaṇa 鈴
kāṅkṣā 求
kāṅkṣa 疑
kāṅkṣa 索
kāṅkṣā 顚倒
kāṅkṣā~ 沈吟
kāṅkṣā-vimati-vicikitsā 惑, 疑, 疑惑
kāṅkṣāyitatavya 疑惑
kāṅkṣāyitatva 疑惑
kāṅkṣin 志
kānta 可愛
kantā 可樂
kāntāra-marga 曠野嶮道
kāntiṃ na karoti 不愛
kanyā 妃后
kanyasa 下
kanyasaka 下
kapāla 瓦
kapālaśas 瓦
kaparda 劫婆吒
kapāṭa 門
kapi 獼猴
kapila-vastu 黃面老子
kapiñjala 鷓鴣
kapita 恚
kapôddāha 劫火
kapola 頤
kapota 鴿
kāra 事
kārā 事
kara 作
kārā 供養
kāra 用
kara 發
kāra 益
kara 能作
karaka 成
kāraka 所作
karaka 甁
kārâkāra 作行
kāra-kriyā 供養
kārākurvanti 供養
karaṇa 事
kāraṇā 事
karaṇa 具
kāraṇa 所以
karaṇa 立
karaṇa 能作
kāraṇā 苦惱
kāraṇa-antara 餘緣
karanâdhīna 依於因
kāraṇa-hetoḥ 由是因緣
karaṇa-prasiddhi 成辦
kāraṇa-pratyaya-hetuka 因
karaṇârha 應作
karaṇatā 所作
kāraṇatas 因
karaṇḍaka 藏
karaṇīya 事, 作, 修習, 勤修, 應, 應作, 所作, 所應作, 所應作事, 所辨
karaṇīyatā 應作
kārān---prayuṅkte 承事
kārāpayamāna 作
kārāpeya 作
kara-puṭa 合掌
kara-saṃpuṭa 合掌
karavīra 羊躑躅
kārayitavya 成
kardama 泥雨
karhicid 有處
kāriṣī 作
kariṣyāmi 欲作
kariṣyāmo-sukṛtaṃ karṣāma 興修
kariṣyanti 令
kāritā 所作
karkaśa 惡, 澀, 澁, 獷悷, 麤, 麤澁, 麤獷
karketana 水精
karma karoti 所作業
karma niyatam 定受業
karma-abhisaṃskāra 行業
karma-adhīnatva 依業
karmaak.sepa 引業
karma-añjana 業相
karma-bala 業力
karma-bhava 業有
karmâcārya 羯磨阿闍棃
karmācārya 羯磨阿闍梨
karmadāna 綱維
karma-doṣa 罪
karma-hetu 業因
karmaka 業
karmakara 作使
karma-kara-pauruṣeya 作使
karma-kāra-pauruṣeya 給使
karma-kleśa 業煩惱
karma-kriyā 作業
karma-kṛta 業
karma-kṣaya 業盡
karma-lakṣaṇa 業相
karma-mārga 業道
karman 事, 事業, 作, 作業, 功報, 宿業, 所作, 所作業, 業, 業力, 業因, 業障, 生業, 用, 相, 罪業, 羯磨, 行, 行業, 造
karmaṇa ākṣepaḥ 引業義
karmānta 作業
karmânta 業
karmaṇya 堪任, 堪能, 堪能性, 所作, 有堪能, 有所堪能, 能
karmanya 調柔
karmaṇya-cetas 心調善
karmaṇya-cetasa 心有堪能
karmaṇya-citta 心調柔
karmaṇyata 堪能性
karmanyatva 調柔
karmaṇyatva 隨事
karma-padârtha 業句義
karma-prabhāva 業力
karmârtha 業
karma-saṅgha 羯磨僧
karma-siddhi-prakaraṇa 大乘成業論
karma-sthāna 業處
karma-svaka-jñāna-bala 業異熟智力
karma-svaka-jñāna-bāla 業智力
karma-svaka-jñāna-bala 自業智力
karma-svakatā-jñāna-bala 自業智力
karmatā 業
karmavācā 七羯磨
karma-vāc-ācāryaḥ 羯磨師
karma-vādin 業論者
karmavajra 羯磨杵
karmâvaraṇa 罪業
karma-vartman 業道
karma-vaśa 業力
karma-vāsanā 業熏習
karma-vaśitā 業自在
karma-vāyu 業風
karma-vipāka-jñāna-bala 業異熟智力
karma-viprayukta 業不相應
karma-yoga 業瑜伽
karmin 作者
kārmuka 弓
karṇa 耳
karṇāyamāna 哀愍
karṇe 耳聞
karṇêndriya 耳根
karonti 修立
karonti bhaiṣajaṃ 醫道
kārpaṇya 狹劣
kārpāsa 劫具
karpaṭa 衣
karpūra 龍腦香
karpūra-gandha 龍腦香
karpūrānulepana 龍腦香
kārṣāpaṇa 罽利沙盤
kārṣāpana 羯利沙鉢
kārṣāpaṇa 貝齒
kārṣâpaṇa 財物
kārṣāpaṇa 迦利沙婆拏, 迦利沙波拏, 迦利沙般拏, 迦利沙鉢拏
kārśya 消盡
kārśyam āpadyate 消盡
kartṛ-bhūta 見者
kartṛka 作者
kartṛkaraṇa 具格
kartṛkaraṇaṃ 具聲
kartṛ-lakṣaṇa 相
kārttika 出隊迦提
Kārttika 歌憂底迦
Kārttika-māsa 迦哩底迦麼洗, 迦哩底迦麼洗, 迦提月, 迦提月, 迦栗底迦月, 迦栗底迦月, 迦絺那月
karttima 作
kartu-kāma 欲令
kartu-kāmatā 欲作饒益
kartum samarthaḥ 能成辦
karuṇa 可悲
karuṇā 哀愍, 大悲, 大悲心, 大慈悲, 悲, 悲心
karuṇa 悲愍
karuṇa 慈悲
karuṇā-apramāṇa-cittāni 悲無量心
karuṇā-bhāvanā 修悲
karuṇā-cittatā 大悲心
karuṇaṃ 慈哀
karuṇâśaya 哀愍愛樂
karuṇatā 悲
karuṇā-vipakṣa 悲所對治
karuṇāya 悲
kāruṇika 具大悲, 具足悲愍, 大悲, 大慈哀, 大慈悲, 悲, 悲愍, 慈悲, 慈愍
karuṇyā 悲
kāruṇya-citta 悲心
kāruṇyāśaya 悲意樂
kāruṇyatā 愍
karuṣa 濁亂
kārya 事, 作, 應作, 所作, 所作事, 有作, 果, 業, 用, 緣, 行
kārya-kara 作行
kārya-kāraṇa 因果
kārya-kāraṇa-bhāva 因果
kārya-kāraṇatā 因果
kārya-kāraṇa-yukti 作用道理
kāryatas 緣
kārye kāraṇôpacāraḥ 因中說果
kaśambaka-jāta 水生蝸螺
kāṣāya 染衣
kaṣāya 淡, 淡味, 澀, 澁, 濁, 穢濁, 袈沙野, 袈裟
kāṣāya 袈裟
kaṣāya-kāla 濁惡世
kaṣāya-karman 濁業
kaścit...kvacit 一切處
kāsīsa 迦肆娑
kaśmala 罪
kaṣṭa 難行
kaṣṭa-tapas 苦行
kāṣṭha-khaṇḍa 木
kaṭa 薪草
kaṭāhaka 瓦
katama 何等
katame dve 何等爲二
katamena paryāyeṇa 以何因緣
kaṭasi 貪愛
√kath; kathayati 爲說
katha 言詞
kaṭhalla 瓦
katham 以何
kathaṃ 何因
katham 如何
kathāṃ kathayati 應說
kathaṃ kṛtvā 此義云何
kathaṃci 懸遠
kathaṃcit 時時
kathaṃ-kathā 疑惑
kathāṃkathayati 說法
katham-krtvā 云何
kathaṃ-kṛtvā 云何名
kathana 說
kathā-sāṃkathya 論議
kathaya 報
kathayati 散吿
kaṭhikā 籌
kathika 說
kathikatva 說
kathina 堅
kathita 說
kati 幾種
katividha 幾種
kaṭu 辛
kaṭuka-prayoga 辛楚加行
kaṭukena---prayogeṇa 辛楚加行
kaukṛtya 動
kaukrtya 悔
kaukṛtya 悔愧, 悔愧, 悔過, 惡, 惡作, 惱, 憂, 憂悔, 憂悔, 懺悔, 改過
kaukṛtya- 沈吟
kaukṛtya 疑惑
kaukrtya 追悔
kaurṇā 大慈大悲
kauśalya 了, 善, 善巧, 善巧方便, 妙解, 巧, 方便, 方便善巧
kauśalyajñāna 權慧
kauśika 天主
kautūhala 樂見
kautūhalaṃ hy apanaya 欽羨
kautuka-jāta 希奇
kavacaya 被甲
kavaḍa 飮食
kavaḍī-kāra 段
kavaḍī-kārāhāra 段食
kavalī-kārāhāra 揣食
kavi 文
kāvya-śāstra-prasṛta 外書, 文筆, 讚敍, 音韶
kāvya-śāstra-prasṛta~ 合偶
kāvya-śāstṛ-prasṛta 手筆
kāya 依止, 像, 名色, 形, 所依, 生身, 色, 色身, 葛耶, 衆, 身
kāya- 身懷
kaya 身界
kāya-bhoga 身財
kāya-dhātu 身界
kāya-duścarita 身惡行
kāya-gata 藏厭
kāya-indriya 身根
kāyajivita 身命
kāya-jīvita-bhoga 身命財
kāya-jīvitânapekṣa 不惜身命
kāya-jīvitôtsarga 不惜身命
kāya-karman 身業
kāya-karmānta 身業
kāyam anulipya 塗身
kāya-nidhana 死
kāyânudarśin 循身觀
kāyânupaśyin 循身觀
kāya-paripīḍana 逼迫身
kāya-pariṣkāra 資身什物
kāya-prabhā 身光
kāya-prasrabdhi 身安
kāya-praśrabdhi 身安
kāyaś citro bhaviṣyati 白癩病, 身致癩病
kāya-sākṣin 身證
kāya-saṃdhāraṇa 持身
kāya-saṃsthānatā 身形
kāya-sthiti 身住
kāyasya bhedaḥ 身壞
kāyasyanikṣepam 捨身
kāya-vāc 身語
kāya-vajra 金剛身
kāya-vākya 身語
kāya-vāṅ-mānasa 身口意
kāya-vāṅ-manas-karman 身口意, 身語意業
kāya-vibhakti 化身
kāya-vibhakti-jñāna 分身妙智
kāya-vijñapti 身業
kāyâyatana 身處
kāye kāyânupaśyanā-smṛty-upasthānam 身念住
kāyena 身口意
kāyenasākṣāt-kṛtam 身證
kāyenasākṣī-kartavyaḥ 身證
kāyêndriya 身
kayendriya 身界
kāyêndriyam 身根
kāyika-klama 身疲
kāyikī vedanā 身受
kāyôtpīḍā 身苦
kecana 有
keḷāyati 執
kelāyitavya 改
kena kāraṇena 何緣
keṣāṃcid 有處
keśa-paryanta 髮邊際
keśara 雞薩羅
kesarin 師子
keśarin 師子
keśa-roman 髮毛
keśa-śmaśru 鬚髮
keśin 頭髮
ketr 相
ketu 幡, 幢, 旗旛, 旛, 計部, 雞兜, 頂, 鷄都
kevala 一向, 不共, 但, 唯, 定, 必定, 空, 遠離
kevalaṃ---duḥkha-skandha-samudāgamam 證得唯有純大苦蘊
kevalo duḥkha-skandhaḥ 純大苦聚, 純大苦蘊
kevat 幾所
kha 空
khadā 坑
khādanīya 不正食, 佉, 佉闍尼, 佉陀尼, 嚼食, 珂但尼
khādanīya-bhojanīya 食
khādanīyaṃvābhojanīyamvā 食
khādanti ca pibanti ca 飮食
khādati 嚼
khaḍga-viṣāṇa 佉伽婆沙, 佉伽毘沙, 渇伽婆沙, 犀角
kha-dhātu 空界
khadira 劫地羅, 珂梨羅, 竭地羅, 竭地羅, 竭陀羅
khadīra 竭陀羅
khadira 軻梨羅
khadiraka 佉陀羅山
khādita 喫
khaḍuṅka 惡
khādya... bhojana 美饍
khādyate 破
khaga-caraṇa 鳥飛
khaja 幢
khajjaka 食
khajjaṃ bhojjamhādanīya-bhojanīya 飮食
khakharaka 錫杖
khakkara 錫丈
khakkhara 錫杖
khakkharaka 錫杖
khakkhaṭa 修調
khalu 唯
khalu paścād bhaktikaḥ 先止後食
khanana 掘
khānayati 窄鑿
khānayet 穿掘
khāṇḍa 木
khaṇḍa-danto 缺落
khaṇḍakhaṇḍāni gaccheyuḥ 段段
khaṇḍana 毀
khaṇḍa-oṣṭha 缺壞
khaṇḍaya 破
khaṇḍita 毀
khāneyā 穿掘
khapuṣpa 空華
kha-puṣpam 空花
khāra 佉盧
khārī 佉勒迦
kharjūra 渴樹羅
khaṭaka 佉吒迦
khaṭuka 壞
khaṭvā 小長床
kheda 倦, 勞倦, 厭, 厭倦, 懈怠, 疲勞, 疲厭, 苦, 苦惱, 退
khidyat 患厭
khilī-bhūta 乾竭
khiṅkhirikā 錫杖
khinna 勞倦, 厭, 懈退, 羸憊, 變訟, 退, 頓乏
khoḍaka-śirṣa 樓閣
khuḍḍalaka 疥癩
khudrāka 下
khuṭṭaka 傷爛
khyāpayati 說
khyāta 名
khyāti-vijñāna 現識
kīla 橛
kilaproktāḥ 說
kilāsa 懈怠
kilasa 枳羅娑
kilāsa 疽癘
kilāsikatva 懈怠
kilāsin 懈怠
kilāsitā... kheda-saṃjñā 疲厭
kilāṭa 汁
kīlaya 橛
kilīkṛta-saṃjñā 厭怠
kiliṣṭa 雜染
kiṃ 何所
kim artham 何義故
kim avasthā 何位
kiṃ nānā-karaṇam 有何差別
kiṃ punaḥ 豈有
kiṃ tarhi 若爾何故
kiṃcin-mātra 少
kiṃ-hetu-saṃbhava 何因緣
kiṃkara 侍者
kiṃ-karaṇīyatā 所作
kiṃnara 人非人, 眞陀, 緊拏羅, 緊捺洛, 緊擔路, 緊那羅
kiṃśuka 堅叔迦, 甄叔迦, 甄叔迦樹, 緊祝迦, 肉色花, 赤寶
kiṃsuka 鸚鵡賓
kiṃ-svabhāva 其相云何
kiñcana 所有
kiṅkaṇī 鈴
kiṅkiṇi 鈴
kiṅkiṇī 鈴
kiṅkiṇi 鐸
kinnara 甄陀
kirana 光
kiraṇa 光明
kīrti-śabda-ghoṣa-śloka 稱譽聲頌, 稱譽聲頌
kīrti-yaśaḥ śabda-ślokaḥ 稱譽聲頌
kīrti-yaśas 稱譽
kirtyate 說
kisara 梗澀
kiyad-bahu 幾多
klamatha-yoga 苦行
klaśâbhiṣeka 甁灌
kleśa 吉隷捨, 惑, 惡, 愛欲, 本惑, 染, 染汚, 根本煩惱, 煩惱, 結, 繋屬, 翳, 貪, 貪煩惱, 過, 隨眠, 雜染
kleśa-antatā 靜性
kleśa-anuśaya-bhāva 煩惱隨眠有
kleśa-asvabhāva 煩惱無實
kleśa-avaśa-ga 不隨煩惱自在而行
kleśa-aviviktatva 非離煩惱
kleśa-bahula 煩惱多
kleśa-bandhana 煩惱
kleśa-duḥkha 煩惱苦
kleśa-grahya-kalpa 雜染所取分別
kleśaḥprahīyate 斷惑
kleśa-ja 煩惱生
kleśa-jñeya-āvaraṇa 煩惱障及所知障
kleśa-kara 染汚
kleśa-kaṣāya 煩惱濁
kleśānāṃ hetuḥ 煩惱因
kleśānāṃ paryāyaḥ 煩惱差別
kleśānuśaya 煩惱隨眠
kleśānuśayitāḥ sattvāḥ 煩惱隨眠有情
kleśa-prahāṇa 斷惑, 斷煩惱, 斷諸煩惱, 煩惱斷
kleśa-praśāntatā 煩惱寂靜
kleśa-rajas 煩惱塵埃
kleśa-raṇa 惑
kleśa-sadbhāva-sadṛśa 似有煩惱
kleśa-saṃprayukta 惑相應
kleśa-samudaya 起煩惱
kleśa-saṃyoga 煩惱繫
kleśa-svabhāva 惑性
kleśa-svabhāvatva 煩惱性
kleśa-traya 三結
kleśa-upakleśa 煩惱隨煩惱
kleśa-utpāda 煩惱生起
kleśâvaraṇa 惑
kleśāvaraṇa-prahāṇa 煩惱障斷
kleśāvaraṇa-viśuddhi-jñāna-gocaras tattvam 煩惱障淨智所行眞實
kleśa-vartman 煩惱道
kleśa-vaśa 煩惱力
kleśāvasthā 煩惱位
kleśa-vijñāna 意
kleśa-vimukti 煩惱解脫
kleśa-viprakṛta 煩惱變異事
kleśa-viṣa 煩惱諸毒
kleśa-vyādhi 煩惱病
kleśôpakleśa 煩惱
kliṣṭa 不善, 不淨, 染, 染心, 染汚, 汚, 煩惱, 穢汚, 雜染
kliṣṭa-akliṣṭa 染不染
kliṣṭa-dharma-vivarjaka 離染法
kliṣṭa-dvaya 染
kliṣṭa-hetu 染因
kliṣṭâjñāna 染汚無知
kliṣṭa-karman 染業
kliṣṭamano-vijñāna 第二能變
kliṣṭaṃcittam 染心
kliṣṭānāṃdharmāṇām 染汚
kliṣṭe...cetasi 染心
ko nāma 何所
koccair baka 細氎
kokila 倶枳羅, 倶繫羅, 共命鳥, 拘枳羅, 拘耆, 拘耆羅, 拘耆那羅, 瞿枳羅, 瞿翅羅
kolāhara 喧
kopaṃ sampādayati 遍生憤恚
kopayati 破壞
kopayitum 動
koṣa 藏
kośa 財物
koṣa 財物
kośa-gata-vasti-guhya 勢峰藏密, 勢峰藏密相, 陰藏相
kośa-koṣ hâgāra 停儲
kośôpagata 藏
kośopagata-vasti-guhya 馬陰藏
koṣṭhâgāra 藏
koṣṭhaka 倉舍
koṭāmbaka 細氎
koṭāṃvaka 細氎
koṭanaka 槌
koṭara 乾竭
koṭi 上
koṭī 倶利
koṭi 倶胝
koṭī 倶胝
koṭi 億
koṭī 億
koṭī 實際
koṭi 拘胝
koṭi 本際
koṭi 際
koṭī 際
koṭi 頂
koṭī-gata 究竟
koṭimbaka 細氎
koṭiṃvaka 細氎
koṭi-samākhyāta 說倶胝數
koṭiśas 倶胝數
koṭi-śata-sahasra 倶胝百千
koṭī-śata-sahasra 千倶胝
koṭi-śata-sahasra-guṇa 倶胝百千倍數
koṭī-śata-sahasra-saṃkhyā 千倶胝數
koṭīśatasahasrâvartā ... dhāraṇī 若干百千億周旋總持
koṭīśatasahasrâvartī 百千萬億旋
koṭṭa-rājan 散小
ko-vida 得
ko-vida 能知
kovidāra 倶毘陀羅, 地破樹, 拘毘陀羅樹, 拘那羅, 拘鞞羅樹, 拘鞞羅樹, 拘鞞陀羅, 拘鞞陀羅樹, 拘鞞陀羅樹
ko-vidāra 樹
kovidāra 比陀美
kovisa 了
kram 加害
krama-krameṇa 漸
krama-prayoga 次第加行
kramāt 次第
krama-tala 足下
krameṇa saṃmukhī-bhāvo bhavati 次第方現在前
krameṇânuparipāṭikayā 次第
krandamāna 哭
krandati 悲泣
krandita 悲
krauñca 雁
kravyāda 食肉
kṛccha 苦
kṛcchra-saṃbādha 艱辛
kṛcchra-vṛtti 窮
krīḍādy-abhilāṣa 嬉戲
krīḍā-rati 歌戲
krīḍā-rati-vastu 戲樂具
krīḍi 翫好
krīḍiṣu 對舞
krīḍiṣyāmi 嬉戲
krīḍiṣyanti 盈逸
krīḍiṣyatha 戲行
krīḍita 安樂
kritâsi 修立
kritya 所作
kriyā 事, 事業, 作業, 作用, 修, 功用, 所作, 所作事, 方, 果, 業, 業用, 現行, 用, 用, 能, 行, 造, 造作
kriyā-hetutva 業因
kriyā-kāra 方便
kriyamāṇa 受
kriyā-phalatva 業果
kriyā-satya 行實
krīya-tantra 作續
kriyāvat 事
kṛkāla 倶利伽羅, 倶力迦, 倶力迦羅, 倶哩迦, 古力迦
kṛmi-kīṭa-khadyotaka 蜣蜋
krodha 威怒, 嫌恨, 忿, 忿害, 怒害, 恚, 瞋, 瞋恚
krodhâviṣṭa 瞋恚
kṛpa 悲
kṛpa 慈悲
kṛpā 慈悲
kṛpâbhra-maṇḍala 悲
kṛpā-karuṇā 大悲
kṛpā-kāruṇya 大悲
kṛpā-kāruṇya-cetas 大悲心
kṛpa-maitra 慈悲
kṛpânila 悲
kṛpa-sadguṇa-maitra 悲體戒
kṛpa-saṃbhūta-maitra 悲體戒
kṛpa-saṃbhūta-śīla 悲體戒
kṛpa-saṃbhūta-suśīla 悲體戒
kṛpâśaya 慈悲
kṛpā-sneha 悲
krrīḍārati 音伎
krrūra 修調
kṛsara 錯麥
kṛṣṇa 黑色
kṛṣṇâguru 沈香
kṛṣṇapakṣa 黑月
kṛṣṇasya kutapasya nirbhāsaḥ 黑羺光, 黑羺光
kṛṣṇa-varṇa 黑色
kṛṣyate 取
kṛta 事, 作, 修, 報, 報恩, 學, 已作, 已辨, 恩, 恩惠, 成, 成熟, 所作, 所立, 業, 正, 生, 發, 立, 起, 造, 造作, 酬報
kṛtā bhavanti 起立
kṛta-āyus 命終
kṛta-bhakta-piṇḍa 飮食
kṛtâdhikāra 供養
kṛta-kara-puṭa 合掌
kṛta-kara-saṃpuṭa 合掌
kṛtakarman 作
kṛta-kuśala 修善
kṛtaṃ (ca asmābhi jinasya śāsanam 具嚴
kṛtaṃ karma 作業
kṛtāna 加施
kṛtanâvabhāsa 遍照
kṛta-nirbheda 斷
kṛta-niścaya 遵倚
kṛtâñjali 合掌
kṛtâñjalī 合掌
kṛtânjali 委敬
kṛtâñjali-puṭa 合掌
kṛta-paricarya 作行
kṛta-parikarman 遵倚
kṛta-pratikṛtika 報恩
kṛta-prayoga 起加行
kṛtârtha 成就
kṛtârthin 供養
kṛtaśas 分
kṛtasya pratikṛtam 施恩惠
kṛtatva 所作
kṛtsna 一切, 全, 具, 圓滿, 悉, 普, 滿足, 無邊, 盡, 總, 遍
kṛtsna-deśana 一切說
kṛtsna-janmânugata 具足
kṛtsnaṃ jagad 普於世間
kṛtsna-sattva-dhātu 一切衆生界
kṛtva agrapūjāṃ 適曾
kṛtvāna ... -pūjām 供上
kṛtya 應作, 所作, 所作事, 所作事業, 所應作事, 所應作事, 所爲, 業, 用, 用
kṛtyā 相
kṛtya-anusthāna-jñāna 作事智, 成所作智
kṛtyânuṣṭhāna 成所作智
kṛtya-prayoga 所作加行
kṛtyatva 用
kṛtya-upāya 所作方便
kruddha 瞋
kṣa 乞灑
kṣalita 離垢
kṣama 任
kṣamā 修
kṣama 勝
kṣamā 堪忍
kṣamā 安樂
kṣama 忍
kṣamā 忍
kṣama 忍辱
kṣamā 忍辱
kṣamāma 安忍
kṣamaṇatā 忍
kṣamâpatti-pratideśana 懺悔
kṣamāpayitavya 悔過
kṣamāvat 忍辱
kṣamayati 懺
kṣamitva 堪忍
kṣana 刹那
kṣana 念
kṣaṇa 念
kṣana 念念
kṣaṇa-bhaṅga 刹那滅
kṣaṇa-bhaṅgura 念念滅
kṣaṇa-kṣaṇam 念念
kṣaṇa-kṣaṇôtpanna-niruddha 念念生滅
kṣaṇa-lava-muhūrta 一念頃
kṣaṇānavasthāna 刹那不住
kṣaṇatas 一刹那
kṣaṇika 一刹那, 一念, 刹那滅, 刹那滅, 念, 無常, 約刹那, 聊
kṣaṇikatva 刹那滅
kṣaṇikatvakṣaṇa-bhaṅga 刹那滅
kṣaṇôtpanna-bhagna 刹那生滅
kṣānta 忍
kṣāntā ca dāntā ca vinīta tatra 善軟
kṣāntā va dāntā va 善軟
kṣanti 忍
kṣanti 忍辱
kṣānti 忍辱
kṣānti pāramitā 羼提波羅蜜多
kṣānti(-bale) pratiṣṭhitaḥ 住忍
kṣāntiḥ 無生法忍
kṣāntika 忍
kṣānti-lābhin 忍
kṣānti-mukha 忍門
kṣānti-pāramita 安忍波羅蜜多
kṣānti-vādin 忍辱仙人
kṣānti-vādi-ṛṣi 忍辱
kṣānty-anutpatti 無生忍
kṣapaṇa 滅
kṣapayituṃ 盡極
kṣara 盡
kṣārapānīya 叉羅波膩
kṣārapāṇīya 讖羅半尼
kṣārôdaka 灰水
kṣatra 國土
kṣatriya 刹利, 刹帝利, 刹帝利, 君子, 土田主, 土田主
kṣaya 壞, 失, 捨, 斷, 永盡, 滅, 滅盡, 盡, 退失, 離
kṣayâbhijñā 漏盡通
kṣaya-dharma 有盡法
kṣaya-kara 盡
kṣayaṃ-kara 盡
kṣaya-nirodha 寂滅
kṣayânta 滅盡
kṣayin 盡
kṣema-da 無畏
kṣema-gāmin 善逝
kṣemaṃ-kara 安樂
kṣemaṃ-karaḥ 受欲
kṣemaṇīyatara 安穩
kṣematā 安
kṣepayati 壞
kṣepta 狂亂
kṣetra 一刹, 世界, 世間, 佛國土, 佛土, 刹, 刹, 刹海, 國土, 地, 塵刹, 掣多羅, 田, 界, 福田
kṣetra-kāya 國土身
kṣetra-pariśuddhi 淨土
kṣetra-pariśuddhi-vaśitā 淨土自在
kṣetra-smṛti 憶念
kṣetra-śuddhi 淨土
kṣetra-vara 淨土
kṣetra-viśodhaka 淨土
kṣīna 盡
kṣina-āsrava 漏盡
kṣīṇa-punar-bhava 盡
kṣīṇâsrava 漏盡
kṣipanti bhrāmanti ca 來下
kṣipanti bhrāmenti ca 來下
kṣipenti bhrāmenti ca 來下
kṣipeta 挑著
kṣipra 速
kṣiprâbhijñā 速
kṣiprābhijñā 速通
kṣiprābhijño bhavati 速證通慧
kṣipram-ārāgayati 速證
kṣipratara 速
kṣipta-citta 心亂
kṣīra 乳
kṣira-dhātrī 乳母
kṣīriṇikā 研枝
kṣit 滅
kṣitipati 豪尊
kṣiti-tala 地
kṣubdha 亂
kṣubdha-vimāna-śobha 天宮
kṣudh 飢
kṣudhā 飢
kṣudraka 少分
kṣudratara 微細
kṣut 飢
kṭtvas 生
kubja 曲
kudāra 拘鞞陀羅樹
kuḍḍāś ca bhittīś ca 周障
ku-dṛṣṭi 惡見
kudṛṣṭi-dṛṣṭi 邪見
kudṛṣṭi-vāda 惡見
kuduṣṭa 惡
kuḍyāś ca bhittīś ca 周障
kugaṇin 外道
kugati 惡道
kuha 諂
kuhā 諂
kuha 諂曲
kuhana 詐
kuhana 諂曲
kuhanā 諂曲
kujana-vāsa 鄙者
kukkura 狗
kukkura-vrata 狗戒
kukkura-vratika 牛狗外道
kukkuṭa 拘拘羅, 究究吒, 究究羅, 雞, 雞聲, 鳩鳩吒
kukkuṭika 雞胤部
kukkuṭikavādinaḥ 雞胤部
kukura 窶具羅
kūla 岸
kulapati 家主
kula-putra 族姓子
kulaputra 族姓家
kula-saṃpad 族姓具足
kula-saṃpanna 族姓具足
kulavat 居士
kulīna 族姓
kulina 貫
kuliśa 金剛
kulmāṣa 糜
kulôdaya 族姓
kumāra-bhāva 精童
kumāra-bhūta 法王子, 童, 童子, 童子地, 童眞, 童眞地, 鳩摩羅浮多
kumāra-lāta 童子
kumāralāta 經部宗
kumārarāja 太子
kumati 邪見
kumbha-bhūmīra 打鼓
kumbha-kāra 瓦師
kumbhakāra 陶家
kumitra 惡知識
kumuda 拘勿頭, 拘牟頭, 拘物度, 拘物陀, 拘貿頭, 白蓮華
kuṇapa 死屍
kuñcita 曲
kuṇḍa 君遲, 据稚迦, 据穉迦, 澡甁, 甁, 軍持, 軍荼
kuṇḍa-kuṇḍalaka 瓫
kuṇḍalaka 螺文
kuṇḍikā...sthālikā 瓫
kundurūka 薰陸
kuñja 曲
kunta 蜫
kuṇṭhaka 傷爛
√kup 憤
kup kupyati 恚
kūpa 廁
kupannatā 邪行
kupatha 惡道
kuprayukta 不善
kupya 動
kurara 鵲
kuru 北
kuru-kṣetra 福地
kurvatī 所作
kurvinsu 竪立
kuryāt .... na saṃstavam 通往返
kuśāgra-pura 上茅城
kusahāya 惡知識
kusala 善
kuśala 善, 善, 善巧, 善根, 善業, 善法, 善能, 善行, 妙善, 巧, 巧方便, 平安, 德, 方便, 樂, 權宜, 益, 福, 福德, 能, 能善, 能通達, 識, 通達
kuśalâbhivṛddhi 增長
kuśalâbhiyukta 善行
kuśalābhyāsa 修諸善行
kuśala-cari 善行
kuśala-carin 梵行
kuśala-caryā 善行
kuśala-citta 善心
kuśala-cittāikāgratā 善心一境性
kuśala-dharma-bīja 善法種子
kuśalādharmāḥ 善
kuśala-dharma-saṃgrāhaka 攝善法戒
kuśala-dharma-saṃgrāhakaṃ śīlam 攝善法戒
kuśala-dharma-saṃgrāhaka-śīla 攝善法戒
kuśalâdi 善等
kuśala-ekāntikatā 善決定
kuśala-hetu 善因
kuśalākuśala 善不善
kuśalākuśalāvyākṛta 善不善無記
kuśalam 善
kusala-mahā-bhūmika 大善地法
kuśala-mūla 功德, 善本, 善根, 善根, 善法, 德, 德本, 本德
kuśala-mūla-bala 善本力
kuśalamūla-bala 善根力
kuśala-mūla-ccheda 斷善根
kuśala-mūla-dharma 善法
kuśala-mūla-hetu 善根因
kuśala-mūla-samuccheda 斷善根
kuśalamūlena 善根力
kuśala-pakṣa 善品
kuśalā-prajñā 善慧
kuśala---prayoga 善加行
kuśala-samādāna 勸修諸善
kuśala-saṃkalpa 善思惟
kuśalatva 善
kuśale mano-vijñāne 善意識
kuśale-sthāne 善處
kuśalo dharma-cchandaḥ 善法欲
kusaṃskṛta 世間
kusīda 懈怠
kuśīda 懈怠
kuśi-nagara 上茅城
ku-stana 于闐
kuṣṭha-vyādhi 癩病
kuṣṭhita 癩
kuśūla 倶蘇洛迦
kusūla 篅
kusumamālā 花鬘
kusuma-tala-garbha-vyūhalaṃkāra-lokadhātu-samudra 蓮華藏世界
kusumita 開敷
kūṭa / kuhana 矯詐
kūṭa 僞
kuta 所從
kūta 積聚
kūṭāgārā 樓
kūṭâgāra 樓閣
kūṭâgāra 重閣講堂
kūṭāgāra~ 交絡
kūṭāgārād 交路
kūṭâgāra-paribhoga 重閣交露
kūṭâgāra-sālā 重閣講堂
kūṭâgāra-śālā 重閣講堂
kuṭaṅgaka 拘吒賒摩利
kutapa 羺
kūta-rāśi 積聚
kutarka 惡見
kutārkika 邪見
kūṭa-stha 常住
kuthita 腐
kuṭilatā 曲
kutīrthaka 外道
kutīrthya 惡見
kuto 緣何
kutra 何處
kutsaya 惡
kutsita 惡
ku-vaidya 邪醫
kuvala 豆
Kuvera 毘沙門天
kvacana 分
labdha 具足, 得, 所得, 所獲, 所獲得, 有所得, 知, 逮獲
lābdha-ānutarya 得無上
labdha-manaskārasya yoginaḥ 得作意諸瑜伽師
labdhvā 遇
√labh 能感得
lābha 利益, 利養, 得, 得財, 德, 成就, 所得, 物, 獲, 發, 至, 證得, 財利, 財物
labhante 能得
labhanti auṣadhaṃ 醫道
lābha-parihāṇi 所得有退
lābha-satkāra 供養, 利供養, 利益, 利養恭敬, 名利, 財敬, 財物
lābha-satkāra-pūja 名譽利養恭敬
lābha-satkāra-pūjā 財敬供養
labheta 獲逮
labheyasamāgamam 植
lābhin 具, 受, 已得, 得, 成得, 逮得, 逮得獲, 逮成, 逮致
lābhino bhaveyuḥ 獲
lābhitā 得
labhya 得
labhyā 得
labhyate 所得
labhyatva 所證得
lac 勒沙
laghiman 輕
laghu laghu 疾疾
laghuka 輕
laghukaṃ 尠
laghutva 輕
laghvī 輕
laguḍa 糲竭節
lahu 輕
lahuka 輕
laiṅgika 比量
laiśika 少
lajjā 慚愧
lakh 落叉
lakṣa 億
lākṣā 勒沙
lakṣaṇā 有相
lakṣaṇā 觀
lakṣaṇa-bheda 相有異
lakṣaṇa-hetu 相因
lakṣaṇa-jñāna 相智
lakṣaṇa-karman 所相
lakṣaṇāni pravartante 相轉
lakṣaṇa-niḥsvabhāvatā 相無性
lakṣaṇânuvyanjana 相好
lakṣaṇānuvyañjana 諸相隨好
lakṣaṇa-pratisaṃvedin 了相
lakṣaṇa-saṃgraha 相攝
lakṣaṇa-sthiti 相住
lakṣaṇa-śunya 相空
lakṣaṇa-śūnyatā 相空
lakṣana-sūtra 相素呾纜
lakṣaṇa-sūtra 諸相素呾纜
lakṣaṇavat 有相
lakṣaṇī 相
lakṣaṇīya 有相
lakṣṇa 卍字
lakṣya-lakṣaṇa 能見所見
lalāṭa 額
lalāṭa-sirā 剃髮
lalita 曜
lālita 樂
lambuka 行
laṅghayati 違
laṅghita 超
laṅgiman 楞祇芒
lāṅgula 尾
lapanā 虛誑
lapanā 諂
lapita 說
lapsyase 得了
lapsyate 得
lāsaka 倡伎
latā 樹枝
latārka 茗葱
lauikika-mārga 世間道
lauikikena mārgeṇa 世間道
laukika 世, 世俗, 世間, 世間事, 世間人, 世間法, 凡夫, 有漏
laukikā agra-dharmāḥ 世第一法
laukika-agra 世第一
laukika-caryā 世間行
laukika-dāna 世間檀
laukika-dharma 世間法
laukika-dhyāna 世間靜慮
laukikâgra-dharma 世第一法
laukikaī samyag dṛṣṭiḥ 世間正見
laukika-jñāna 世間智
laukika-lokottara 世間出世間
laukika-lokôttara 世出世
laukikaṃ jñānam 世間智
laukikaṃ pariśuddhaṃ dhyānam 世間淸淨靜慮
laukikaṃ śubham 世間善
laukika-mārga-gamana 樂往世間道
laukikāni śilpa-karma-sthāna-jñānāni 世間工業明, 世間工業明處, 世間工業明論
laukika-sampatti 世間富樂
laukika-siddhānta 世界悉檀
laukika-vairāgya 世間離欲
laukika-vairāgya-kāma 希求世間離欲法
laukika-viśuddhi 世間淨
laukika-vyavahāra 世事, 世務, 世間言說, 世間言說事
laukikena mārgeṇa 有漏道
laukikeṣu sarva-śāstreṣu 世間一切異論
laukikī 世間
laukikī gati 世間趣
laukikī prajñā 世間慧
laukikya 世間
laukya-samyag-dṛṣṭi 世間正見
lavaṇa-jala 大海
lavaṇa-sāgara 鹹海
ḷavaṇôdaka 海
lavaṇôdaka 鹹海
laya-auddhatya 惛沉掉擧
layauddhatya 沈浮
lcchā 樂
lekhān' api 分莂
lekhān'api 部別
lekhāni ca 分莂
lekhāni ca lekhayanti 注記
lekhāni-ca 部別
lekha-pattra 紙
lekhayitum 書寫
lekhayitvā 書寫
lekhayitvā dhārayiṣyati 書持
lekhya 籍
leṇa 舍
leṇṭaka 衣
lepana 泥塗
leśa-mātra 相似
Licchavi 隨舍利
likṣā 一蟣
līlā 自在
lina 怯劣
līnatva 下
liṅgāni nimittāni-ākāra 行狀相
liṅgin 有相
lipsa-kāma 志求
lipy-akṣara 文字
lobha 愛, 慳, 慳財, 慳貪, 貪, 貪心, 貪愛, 貪欲, 貪煩惱, 貪著
lobha-ādi 貪等
lobha-dharma 貪
lobha-gredhatā 著
lobhātmakatā 慳貪
lobha-vaśa 貪
locanā 佛眼
locanā 眼
locana 觀
lohita-candana- 赤栴檀
lohitakṛtôpadhāna 丹枕
lohita-muktā-maya 赤珠
lohita-muktikā 赤珠
lohitamuktikā 赤珠
lohitikā 赤珠
lohitôpadāna 丹枕
lohitôpadhāna 丹枕
loka 世, 世俗, 世界, 世間, 世間事業, 人, 嚧迦, 處, 衆生, 路伽
loka-ācariya 順修
loka-āmiṣa 世財
loka-anugraha-pravṛtta 饒益一切
loka-bandhu 衆生
lokâcariya 導師
lokâcārya 導師
lokadhātu 三千大千七寶世界
loka-dhātu 三千界, 世界, 世間, 刹土, 國土
lokadhātu 平等忍辱
loka-dhātu 界
loka-dhātur aprameyaḥ 世界無量
loka-dhātu-svāmin 世界主
lokâdhipati 威神之尊
lokageya 路伽祇夜
lokahita 世愍哀
loka-hita 爲諸衆生作利益
loka-hita-anukampaka 愍衆生
loka-jña 知世間
lokāmiṣa-harṣa 世財貪喜
loka-nātha 世吼
lokanātha 世尊
lokanātha 衆祐
lokanāyaka 世雄導師
loka-nāyaka 導師
Lokāntarika 孤獨地獄
lokānuvartin 隨順世間
loka-pālatva 護世
lokapitṛ 世父
loka-pradyota 世光, 世光明, 世光曜, 出世間
loka-prasiddha-tattva 世間極成眞實
lokāsādhāraṇa 不共世間
loka-sādhāraṇa 共世間
loka-saṃbhava 出世間
loka-saṃvṛti 世俗
loka-saṃvṛti-satya 世俗諦
loka-saṃvyavahāra 世事
loka-saukhya 世樂
loka-traya 三世
loka-tṛṣṇā 慕樂
loka-vid 世間解
lokavid 世間解
loka-vid 知世間
lokavidū 明父
lokavināyaka 世仁
loka-vyavahāra 世諦
lokâyata 世俗
lokâyatika 世俗
lokêśvara 世自在
lokêśvara-rāja 世自在王佛
lokottarā gatiḥ 出世趣
lokôttarā prajñā 出世間慧
lokottara-dharma 出世間法
lokottara-jñāna 出世間智
lokôttara-jñāna 出世智
lokôttaratva 出世間
lokôttara-vairāgya 出世離欲
lokôttareṇa jñānena 出世智
lokôttareṇa-mārgeṇa 出世道
loman 隨順
loṭhayat 壞
lubdha 亂, 慳貪, 戀著, 欲, 耽媔, 耽湎, 貪, 貪愛, 貪著
luḍita 散亂
lupta 壞
ma 勿
mā 勿
mā riñciṣyasi 勿當捨離
mad 我
māḍa 座
mada-māna 我慢
madanīya 所憍
mada-pramāda 放逸
madhu 微妙, 摩偷, 摩偸, 甘, 石蜜, 蘇蜜, 蜜
madhugola 餠
madhuka 摩頭
madhu-kara 蜂
madhu-phāṇita-śarkara 石蜜
madhura 味, 和淑, 和雅, 妙, 微妙, 美, 美妙
madhura valgu svara 大妙音
madhura-bhāṇin 美語
madhura-madhura 妙
madhura-nirghoṣa 妙音
mādhurya-svara 妙音
madhu-vindu 甘露
madhya 中, 中士, 中道, 中間, 末陀, 現在, 處中
madhya-adhi-mātra 中上品
madhya-adhimātra 中上
madhya-deśa 中說
madhyaḥ paripākaḥ 中品成熟
madhyâhna 日
madhya-indriya 有中根
madhya-kṣānti 中忍
madhyamā pratipat 中道
madhyama-citta 中心
madhyama-pratipad 中道
madhyamā-pratipat 中道義
madhyamapuruṣa 中士
madhyama-yāma 中夜
madhyame yāme 中夜
madhya-mṛdu 中下
madhyânta-vibhāga 辯中邊論
madhyānta-vibhāga-kārikā 辯中邊論頌
madhyānta-vibhāga-ṭīkā 中邊論
madhyanta-vibhāga-ṭikā 辯中邊論
madhya-pada-lopa 略說
madhya-pāka 中品成熟
madhya-rātri 中夜
madhyêndriya 中根
madīya 我
mādṛśa 相似
madya 末陀
madyati 憍醉
madya-virati 不飮酒
Maghā 摩伽
mah 地
mahā 大海
mahā- 廣大
mahā brahmatva 大梵
maha(rddhika) 恢大
mahā(ṛddhika) 極上
mahā-anuśaṃsatā 大勝利
mahā-arhat 大阿羅漢
mahā-arṇava 巨海
mahābāhuḥ 有財釋
mahābalavān 力士
mahā-bhadra 大德
mahābhadra 大智德
mahābhadra prajñayā sūranāmann 大智德
mahābhāga~ 極大聖
mahā-bhavârṇava 大海
mahā-bhaya 大怖畏
mahā-bhikṣu 大比丘
mahâbhisaṃbodha 覺
mahā-bhoga 大財
mahā-bhūmi 大地法
mahā-bhūmika 大地法
mahā-bhūmika-dharmāḥ 大地法
mahā-bhūmi-praviṣṭa 入大地
mahā-bimba 像
mahā-bodhi-citta 大菩提心
mahā-bodhim adhigacchati 證大菩提
mahā-bodhi-niṣṭha 極大菩提
mahā-bodhi-phala 大菩提果
mahā-brahmā-deva 大梵天
mahā-brahman 大梵天
Mahābrahman 大梵天
mahā-brahman 梵天王
mahā-brahmāṇa 大梵天
mahā-buddhi 大般若
mahac 益加
mahācaitya 大塔
mahâcārya 大師
mahācittasattva 大心衆生, 大心衆生, 摩訶質帝薩埵
mahā-dāna 大施
mahad-bhūta 大
mahā-deva 大天
mahādeva 大天
mahā-dhanin 長者
mahā-dharma-bhāṇakatva 大法師
mahā-dharmābhiṣeka 大法灌頂
mahādharma-dānapati 大施主
Mahādharmanirdeśa 大頌
mahā-dharma-śaṅkha 大法螺相
mahā-dhyānavat 大禪思
mahādhyāyinī 大禪思
mahā-ghoṣa-svara 大音聲
māhaḥ pāpīyān 天魔波旬
mahā-jana-kāyānuvartanatā 隨大衆轉
mahā-janapada 大城
mahā-jñāna 大智
mahā-kāla-deva 大黑天
mahā-kalyāṇa-mitra 善知識
mahā-kāntāra 曠野
mahākaraṇīya 無蓋哀
mahākaruṇā 大哀
mahā-karuṇā-maṇḍala 大悲壇
mahā-karuṇā-puṇḍarīka 大悲經
mahā-karuṇā-samāpatti 大悲定
mahā-karuṇika-citta-dhāraṇī 大悲咒
mahā-kāruṇya 大悲心
mahākātyāyana 迦旃延
mahā-kṛpa 大悲
mahā-kṛpā 大悲
mahā-kṛtya 大事
mahā-kulīna 長者
mahallaka 大, 大寺, 摩訶羅, 摩迦羅, 朽邁, 老朽, 老朽耄, 莫訶洛迦, 衰邁
mahā-maitrī-kṛpā 大慈悲
mahā-maitrī-mahā-karuṇā 大慈大悲
mahā-maitrī-vihārin 慈愍
mahāmāndāra-gandha 大意香
mahāmāndārava 大意華
mahāmandārava 大白蓮華
mahāmāndārava 摩訶曼陀羅
mahā-maṇi-vipula-vimāna-viśva-supratiṣṭhita-guhya-parama-rahasya-kalpa-rāja-dhāraṇi 大寶廣博樓閣善住祕密陀羅尼經
mahā-mati 大慧
mahā-matī 大智慧
mahā-mati-vaipulya 廣大慧
mahāmātra 大臣
mahā-matsya 大魚
mahā-māyūrī-vidyā-rājñī 孔雀明王經
mahâmbuda 雲
mahā-muni 世尊
mahāmuni 無極仁
mahā-munin 大聖
mahān viśeṣaḥ 大差別
mahā-nagna 大海
mahānagna 大露身
mahānaraka 大地獄
mahā-naraka 大那落迦
mahā-nidhāna 大藏
mahānīla 摩訶泥羅
Mahānirdeśa 大頌
mahā-nirdeśa 無量義
mahāntaṃbhāram 重
mahānto doṣāḥ 大過失
mahânubhāva 名德
mahânuśaṃsa 大事
mahāpadma 大紅蓮華
mahā-pakṣatā 大朋翼
mahā-pañca-vārṣika 五年大會
mahā-pañca-vārṣikā 五年大會
mahā-paṇḍita 大智
mahā-parinirvāṇa 大般涅槃
mahāparinirvāṇa 摩訶般涅槃那, 摩訶般湼槃那
mahā-parinirvāṇa 滅度
mahā-parivāritā 大僚屬
mahā-parṣad 大衆
maha-phala 大果
mahā-prabha 大光
mahā-prabhā 大光
mahā-prabhāva 大神力
mahā-pradīpa 大光
mahā-prajñā 大慧
mahā-prajña 大智
mahāprajñā 摩訶般若
mahā-prajña 智慧
mahāprajñāpāramitā 摩訶般若波羅蜜
mahā-prajñatva 大慧
mahā-prāmodya 大歡喜
mahā-prapāta 大深坑
mahā-pratibhāna 大辯才
mahā-pṛthivī 四天下
mahā-Pṛthivī 地
mahā-pṛthivī 大地
mahāpuruṣa 大人
mahā-puruṣa 大士
mahāpuruṣa-bhāva 大丈夫身
mahāpuruṣakāra 剋捷
mahā-puruṣa-lakṣaṇa 大丈夫相
mahāpuruṣa-lakṣaṇa 大人相
mahā-pusta 經卷
mahā-rāja 君主
mahārāja 摩訶羅闍
mahârambha 大方便
mahā-raśmin 放大光
mahā-rati 大樂
mahāratna- 奇寶
mahāratna-gandha-dhūpana-dhūpita 大寶香
Mahāratnapratimaṇḍita 大寶莊嚴
mahā-ratna-rāśi 大珍寶聚
mahā-ratna-stūpa 七寶妙塔
mahāratna-stūpa 七寶寺
mahāratnastūpa 七寶交露
mahāratna-stūpa 大塔
mahāratra 妙寶
mahāraurava 大叫地獄
mahā-raurava-naraka 大叫喚地獄
Mahāraurava-narakaḥ 大叫地獄
mahârcis 大光
maharddhibalatā 神通道力
maharddhika 名德
maha-rddhika 大德
mahārga 貫
mahârgha-mūlya 無價
maharṣi 大仙
maha-rṣi 大聖
maha-rṣi 如來
mahârta 苦惱
mahârtha 大義
mahârthatva 大義
Mahārūpa 所在形色
mahā-śabda 大聲
mahā-sabhā 大衆
mahā-sahasra 三千世
mahā-sāhasra 大千
mahāsāhasra-lokadhātu 千世界
mahā-sahasra-pramardana 守護大千國土經
mahā-sāhasra-pramardinī 守護大千國土經
mahā-śāla 長者
mahā-sāmānya 大同
mahāsaṃgha-vinaya 僧祇律
mahā-sāṃghī 大衆部
mahā-saṃghika 大衆部
mahā-sāṃghika 大衆部
mahāsaṃmbhava 大成
Mahāsaṃnipāta 大集部
mahāsamudra mahāprajña 大智德
mahā-saṅghika 大衆部
mahā-śāstṛ 大師
mahāsattva 媽哈薩督呀
mahā-sattva 摩訶薩埵
mahāsattva-kumāra-rāja 摩訶薩埵王子
mahā-saukhya 大樂
mahā-saukhyā 安樂
mahā-saukhya 樂
mahā-sāvadya 重
mahā-smṛti-jñāna 大念大智
mahā-śramaṇa 大沙門
mahā-śrāvaka 大聖
mahāśrāvaka 大聲聞
mahā-sthāma-prāpta 勢至菩薩
mahāstūpa 大塔
mahā-śuddha-sattva 大菩薩
mahā-sukha 大樂
mahā-śūnyatā 大空
mahat agniskandha 火變
mahat bhikṣu-saṃgha 大比丘衆
mahat kāruṇyam 大悲心
mahat sukham 大樂
mahatā 益加
mahātantra 摩訶袒特
mahat-gaṇa 衆大會
mahatīṃ vipulāṃ vistīrṇām 廣大微妙
mahat-kāruṇya-citta 大悲心
mahâtmatā 大我
mahato bhayāt 大怖畏
mahato duḥkha-skandhād 大苦蘊
mahato'vabhāsasya prādurbhāvo'bhūt 暉曜
mahattara 廣大
mahattvôpapatti 大勢生
mahaudārya 廣大
mahā-utikā 歡喜團
mahā-utsāhatā 大堪能
mahā-vādin 言論
mahā-vaidya-rāja 大醫王
mahā-vaidyātma-bhāva 廣大良藥王身
mahā-vaipulya 大方廣
mahāvaipulya bodhisatvôtpāda 要典
mahā-vaipulyam 方廣
mahā-vairocanâbhisaṃbodhi-vikurvitâdhiṣṭhāna-vaipulya-sūtrêndra-vāja-nāma-dharma-paryāya 大日經
mahā-vara 大誓願
mahā-vastu 大事
mahā-vihāra 大寺
mahāvināyaka 大尊雄
mahā-vipralāpa 大綺言
mahā-vipula 大
mahā-vīrya 大精進
mahāvīrya-bala 大聖力
mahā-vratin 勇猛
mahā-yāna 最上乘
mahāyānâbhidharma-samuccaya-vyākhyā 雜集論
mahāyāna-naya 大乘
mahāyāna-niryāṇa 大乘出離
mahāyāna-parama-dharma 大乘
mahā-yāna-pratisaṃyukta 大乘相應
mahāyāna-saṃgraha-śastra 攝大乘論
mahāyāna-saṃparigraha-śastra 攝大乘論
mahāyāna-saṃprasthita 向大乘, 等趣大乘
mahāyāna-śāstra 大乘論
mahāyāna-sūtra 大乘經典
mahāyāna-sūtrâlaṃkāra 莊嚴論
mahā-yānena niryāti 發大乘
mahā-yānika 大乘
mahā-yaśas 大德
mahâyuta 壤
mahendra 大印達羅
maheśâkhya-maheśâkhya 大自在
mahesi 大仙
Maheśvara 魔醯首羅
mahêśvaryâdhipatya 大自在
mahi 磨醯
mahiman 大
mahi-maṇḍa 道場
mahī-maṇḍala 道場
mahipati 豪尊
mahī-sāsaka 化地部
mahī-śāsaka 化地部
mahita 所歸依
mahīyas 大
mahīyate 供養
mahoraga 大胸腹行, 摩休勒, 摩呼洛迦, 摩睺勒, 摩睺羅伽, 摩睺羅迦, 莫呼洛迦, 質朴, 龍王
mahôragaḥ 大腹
mahôṣṇīsa-cakra-vartin 大轉輪佛頂
mahôtikā 歡喜丸
mahôtsāhatā 大堪能
maithuna-dharma 不淨行
maitra-citta 慈心
maitraka 慈
maitratā 慈
maitrâtmaka 慈
maitrâyaṇa 慈
maitrāyaṇī 善知識
maitrāyate 起慈心
maitreya 慈
ṃaitrī 慈愛
maitrī-bala 慈力
maitrī-bhāvanā 修慈
maitrī-karuṇā 慈悲
maitrīmanas 每恒里末那
maitrī-samāpanna 慈定
maitrī-smṛti 慈悲觀
maitrī-vipakṣa 慈所對治
maitry-apramāṇa 慈無量
majjā 本身
makara 巨鰲, 摩伽羅, 摩揭, 摩竭, 摩竭魚, 魔竭魚, 鯨魚
mālā 念珠
mālā 華鬘
mālā-guṇa-parikṣiptā 華鬘
mala-hāni 離染
mala-kaṣāya 垢穢
malallaka 老
mālânanda 摩羅難陀
malâpanaya 離垢
malâpeta 離垢
mala-viśuddhi 無垢
malayū 麼羅庾
mālikā 傅飾鬚
mālin 鬘
malinatā 垢膩
mālya-jāta 鬘
mama śrāvaka 聲聞子
māmaka 我
māmakī 忙莽鷄
mamântika 我所
mamâtmika 我
mamêti 我所
mamêti vikalpaḥ 我所分別
māṃsa-bhakṣaṇa-vinivṛtta 斷肉
māṃsa-bhojana 食肉
māṃsa-cakṣus 肉眼
māṃsa-gandha 肉香
māṃsa-peśī 肉團
māṃsa-pinda 肉團
maṃsyante 思僥
√man 爲欲
māna 凾, 心, 恭, 恭敬, 愛敬, 慢, 慢, 慢心, 憍慢, 憍慢, 我慢, 重
mana-āpa-vacana 愛語
māna-atimāna 慢過慢
māna-carita 慢行
māna-citta 憍慢心
māna-darpa 憍慢
māna-darpita 憍慢
manaḥ-kāya 意身
manaḥ-parīkṣā 意伺
manaḥ-pradūṣikā 意憤
mānaḥ-saṃcetanā 意思
manaḥ-saṃcetanâhāra 思食, 意念食, 意思食
manaḥ-saṃskāra 意行
manaḥ-saṃsparśa 意觸
manaḥ-saṃsparśa-jā-cetanā 意觸所生思
manaḥ-saṃsparśa-jā-saṃjñā 意觸所生想
manaḥ-saṃsparśa-jā-vedanā 意觸爲緣所生諸受
manaḥ-sukha 意樂
manaīndriya 意根
māna-kūṭa 斗秤
mānaṃ saṃpraṇidhatte 心發正願
māna-mada 憍慢
māna-mūla 慢根本
manana 思量
manāpā 可意
manâpa 可愛
manāpa 悅意
manāpa 適可其心
manāpa-vacana 愛語
manas 七識, 心, 心識, 思量, 意, 意根, 意界, 意識, 末那, 末那識, 知, 識
mānasaka 心
mānasaṃ balam 心力
mānasaṃ duḥkham 心苦
mānasaṃ karma 意業
mānasaṃpratihatam 誹謗
manasānuvitarkitam anuvicāritam 意隨尋伺, 意隨尋隨伺
mānasa-pratyakṣa-pramāṇa 意現量
manaś-citta 意識
manasi karoti 思惟
manasi-kāra 作意
manasikāra 作意
manasi-kāra 心, 念, 思, 思惟, 思量, 想, 意, 憶念, 方便, 正念
manasi-karaṇa 作意, 作意思惟, 思, 思量, 正思惟, 觀察
manasi-karoti 作意
manasi-kriyā 思惟
manasi-kṛta 思惟
manasi-kuru 思惟
manaska 意懷
manas-kāra 作意
manaskāra 作意
manaskāra 思量
manaskāra-bhāvanā 修習作意
manas-karman 意業
māna-stabdha 慢心
mānātimāna 我等慢
mānavaka 摩納縛迦
mānavat 慢
māṇavikā 童子
manda 下
maṇḍa 妙
maṇḍa 心
maṇḍa 果
manda 根性羸劣
manda-bhāgya 薄福
maṇḍala 三世, 九會, 九會曼陀羅, 圓滿, 地, 境界, 捫打勒, 曼拏羅, 曼荼羅, 曼陀羅, 會, 滿怛羅, 滿荼邏, 漫怛羅, 漫荼羅, 漫陀羅, 界, 禪林寺, 蔓陀囉, 衆, 門答辣
maṇḍala-māḍa 道場
maṇḍala-mātra-vyūha 道場
maṇḍala-vāṭa 道場
maṇḍala-vyūha 莊嚴
māndalya 圓
mandam 徐
mandaṃ 徐
manda-medhas 鈍根
manda-momūhatā 闇鈍愚癡
maṇḍa-pa 蓋
manda-puṇya 薄祐
mandara 曼陀羅
manda-rajaska 性薄塵穢
mandāraka 曼陀羅
mandārakaiḥ puṣpaiḥ 曼陀羅華
māndārava 大意音華
māndārava- 心天華
mandārava 曼陀
māndārava-gandha 意香
māndārava-puṣpa 曼陀羅華
manda-tamaska 微闇
mandāyamāna 微薄
mān-dhāta 我行
maṅgala 吉祥
maṅgalā 吉祥
maṅgala 瑞應
maṅgalatva 吉祥
maṅgalya 吉祥
māṅgalya 吉祥
maṅgalyāmaṅgalya-vastu 吉非吉事
maṇi 如意寶珠, 寶珠, 摩尼, 摩尼珠, 末尼, 末尼寶
maṇi-guṇa 功德
mānin 我慢
maṇi-ratna 大摩尼寶
maṇi-ratna- 如意之珠
maniskara 思惟
mānita 恭敬
maṇju-ghoṣa 和雅音
mañju-ghoṣa 微妙
Mañjūṣaka 小赤華
mañjū-ṣaka 曼殊沙華
mañju-svara 妙音
mano'bhirāma 意樂
mano-bhūmi 意地
mano-duścarita 意惡行
mano-gati 意境界
mano-indriya 意識
mano-jalpa 念
manojalpa 意言
mano-jalpa 意言分別
mano-jña 可意, 可愛, 可愛樂, 和雅, 喜, 好, 妙, 微妙, 意樂, 愛
manojña 摩奴是若
mano-jña 樂
manojña 殊好
mano-jña 能悅衆意
manojñā-gandha 名香
manojña-gandha 好香
manojña-madhura-gambhīra-nirghoṣa 妙響
mano-jña-prīti-kara 悅意發喜
Manojña-śabdābhigarjita 妙音徧滿
Manojñaśabdābhigarjita 妙音遍滿
manojñasvara 末奴是若颯縛羅
mano-maya 意行
manomaya-dharma-kāya 意生身
manomaya-kāya 意生身
manomayaṃ kāya-trayam 三種意生身
manomayās trayaḥ kāyāḥ 三種意生身
manomaya-skandha 意生身
manomayâtmabhāva 意生身
mano-mayo 'ntarā-bhavaḥ 意生中有
mānônnata 憍慢
mano'nukūlam 中意
mano-rama 可愛, 妙, 微妙, 悅意, 意樂, 愛, 摩那埵
manoratha 希欲
manoratha 意車
mano-vijñāna 分別事識, 心, 心意識, 意識, 識
manr-ja 人
mantha 酪漿
manthā 餠
mantṛ 知者
mantra 呪, 呪術, 咒, 密語, 持明, 明, 明呪, 曼憺羅, 眞言, 祕密, 神呪
mantra-dhāraṇī-pada 陀羅尼神咒
mantra-pada 眞言
mantra-vidhi 呪術
mantra-yāna 密咒乘
mantrayāna 密宗
mantrayate 名
manu 摩奴
manuja 意生
manu-jāḥ 世間
mānuṣa-kṛtya 人吉庶
manuṣya 丈夫, 世間人, 人, 人民, 人趣, 人間
mānuṣya 人間
manuṣya 凡夫, 摩奴沙, 摩奴闍, 有智慧, 末奴沙, 衆生
manuṣya-bhūta 人性具足, 人間, 於人中, 衆生
manuṣya-dhātu 人界
manuṣya-gata 人趣
manuṣya-gati 人趣
mānuṣya-gati 人道
manuṣyaka 人
manuṣyâmanuṣya 人非人
manuṣyatva 人
manyadhve 謂爲
manyamāna 分別
manyanā 分別, 增上慢, 妄取, 妄取, 思惟, 思量, 意, 慢
manyana 憍慢
manyante 爲欲
manyatha 謂爲
manyu 慈
māra(-sainya)-pramardana 破魔
māra-bala 衆魔
māra-bandhana 魔縛
māra-bhañja 降魔
māra-bhañjaka 破魔
mārâbhibhu 降魔
māra-camū 魔軍
māra-dārikā 童子
māra-dharṣaṇa 降魔
māra-dhvaṃsana 降魔
māraḥ pāpīyān 惡魔
māraḥ-pāpīyān 魔王波旬
Māra-kali-cakra 魔官
mārakāyikas 魔民
māra-maṇḍala 魔軍
maraṇa 命終
māraṇa 斷命
marana 死
maraṇa 死
māraṇa 破
maraṇa 遷謝
maraṇa-bhava 死
maraṇa-bhava-stha 在死有
maraṇa-bhaya 死畏
maraṇa-duḥkha 死苦
maraṇa-kāla-samaya 命終時
maraṇa-kāla-samaye 臨命終, 臨命終時, 臨終時
maraṇam...jāyate 死
marana-māra 死魔
maraṇânusmṛti 念死
maraṇa-sati 死隨念
maraṇa-vyasana upadrava 死厄
mārānīka 魔軍
māra-nirghātana 破魔
maraṇīya 死
māra-pramardana 降魔
māra-pramathana 破魔
Māra-pratyarthika 魔賊
māra-pratyarthikatva 魔怨
māra-sainya 魔軍
māra-saṃgrāma 魔軍
māra-senā 魔軍
māra-tarjana 降魔
māratva 魔王
mārâvaraṇa 魔障
mārayat 破壞
mārayet 降伏
mārdava 柔和
mārga 地, 求, 苦集滅道, 進道, 道, 道理, 道聖諦, 道誼, 道諦
mārga dharma-jñānam 道類智
mārga-bhāvana 修道
mārga-bhāvanā 修道
mārgâbhisamaya 見道
mārga-caraṇa 道
mārga-darśana 見道
mārga-darśana-heya 見道所斷
mārga-darśana-prahātavya 見道所斷
mārga-deśika 引導
mārga-dharma-jñāna 道法智
mārgajñānaṃ 道智
mārgaka 慕求
mārgamāṇa 推覓
mārgaṇa 道
mārgānācchedyatā 不壞道性
mārgaṇatā 集
mārga-niruttara 無上道
mārgāntarārambha-viśeṣa 進道勝行
mārgāntarārambha-viśeṣa-niṣpatti-praveṣa 進道勝行成滿得入
mārgânvaya-jñāna 道類智
mārgasatya 道聖諦
mārga-satya 道諦
mārgaśiras 末伽始羅
mārgataḥ 眞道
mārgatas 道
mārgati 思僥
mārgatva 道
mārgavin 道父
mārga-viprayukta 不遠離道
mārga-viśeṣa 勝進道
mārga-vit 道父
mārgayāmāsa 請
mārge dharma-jñānam 道法智
mārge 'nvaya-jñānam 道類智
mārgita 求
marīca 末栗者
marīci-pratiśrutka 焰響
mārjaka 摩利闍迦
marma-ccheda 斷末摩
marmacchid 斷末摩
marma-vedhitva 所居處能淨修治
māro pāpīmā 天魔波旬
mārṣa 善男子
marṣa 堪忍
mārṣa 大仙
mārtaṇḍa 日
maru 天
maru-kanyakā 天女
maruta 天
māruta 風
marut-snuṣā 天女
maryādā 行
māsa pūjākarmāyaṃ 貢上
masta 頂
mātā 所生母
mātā 磨多
mata-jñāta 覺知
mātali 摩得勒伽
mātaṅga-āraṇyaka 摩祭阿蘭若迦
mātaṅga-āraṇyakāḥ 摩登伽阿蘭若
mātaṅgī 摩鄧祇
mātā-pitṛ 父母
mātā-pitṛka 父母
mātā–pitṛ-saṃbandhin 父母親
mata-vijñāta 覺知
mathita 壞
mati 心, 意, 慧, 才, 摩提, 智, 智慧, 能知, 覺知, 計
mati-bhrama 妄慧
matimat 智慧第一
mati-vaipulya 慧廣大
mātrā 分量
mātra 分齊, 唯, 唯有, 如, 少, 少分, 微少, 惟, 暫, 略
mātrā 知量
mātrā 量
mātra 頃
mātra-aśin 食知量
mātra-jña 知量
mātra-jñatā 知量
mātrāniyamana 量不定
mātratā 唯
mātraya 知量
mātrayā 量
mātṛ-ghātaka 殺母
mātṛ-ghātin 殺母
matṛgrāma 母邑
mātr-grāma 眷屬
mātṛka 摩呾理迦
mātṛkā 摩呾里迦, 摩多羅迦, 摩夷, 摩得勒伽, 摩怛履迦, 摩怛理迦, 摩怛里迦, 摩憺履迦, 摩憺理迦, 摩憺里迦, 本母, 母經, 行母, 論藏
mātṛkā-vyañjana 摩多體文
mātsarya 嫉妬, 慳, 慳吝, 慳悋, 慳惜, 慳貪, 貪嫉
mātsarya-citta 慳心
mātsarya-mala 慳垢
mātsarya-rāga 慳貪
mātsarya-saṃyojana 慳結
mattikā 瓦
mātuḥ kukṣau garbhasya 母胎
mātuḥkukṣau 胎
mātuluṅga 倶緣果
maula-dhyāna-bhūmika 根本定
maulaḥ karma-pathaḥ 業道
maulaka 根
maulaṃ dhyānam 根本定
maula-praṇidhāna 本願
maulika 根
maulīya 根本定
mauneya 牟尼
maunîndraṃpadam 佛道
maurkhya 癡
mauṣṭika 兇戲
maya 所成
māyā 摩耶
maya 校成
māya-bhūta 如幻化
māyā-bhūta 如幻化
māyā-devī 摩耶夫人
māyā-gata 如幻
māyākāra 幻士
māya-kara 幻師
māya-kāra 幻師
māyā-kāya 幻身
māyā-kāya-yoga 幻身
māyā-kṛta 幻
māyā-nirmita 幻
māyā-nirmitôpama-samatā 如幻化等平等性
māyā-svapna 幻夢
māyā-svapnôpamatā 如幻夢
māyā-upama 如幻化
maya-upamā-samādhi 如幻三昧
māyā-upamatā 幻化
māyôpamatva 如幻
mayūkha 光明
mayūrâṅga-hastaka 羽扇
meda 膏
medha 聰叡
medhā 聰慧
medhasa 聰敏
medhāv 聰叡
medhya 淨
medhyī-bhūta 淸淨
medin 地
medini 世間
medini-tala 地
meghâbhivṛṣṭa 恩雨
meghavatī 雲
mekhalā 帶
mela 相應
Merudhvaja 須彌相
mīḍha 不淨
mīḍha-sthāna 廁
mīmāṃsa 伺察
mīmāṃsā 弭曼差
mīmāmsā 思惟
mīmāṃsā-jñāna 慧見
mīmāṃsate 觀察
miśra 合
miśraka 和雜
miśrita 合
mithya 邪
mithyā-ājiva 邪命
mithyâbhiniveśa 邪執
mithyā-darśanam 邪見
mithyā-darśana-viramaṇa 不邪見
mithyā-daṛṣṭeḥ prativiratiḥ 不邪見
mithyā-dharma 邪法
mithyādhimokṣa 執著
mithyādhimukti 邪勝解
mithyā-dṛś 邪見
mithyā-dṛṣṭeḥ prativiratiḥ 正見
mithyā-dṛṣṭika 邪見
mithyā-dṛṣṭi-karma-dharma-samādāna-hetu 起諸邪見業法受因
mithyā-grāha 邪執
mithyâjīva 邪命
mithyâjīva-kara 邪命
mithyâjīvin 邪命
mithyā-māna 邪慢
mithyā---manasi kurvataḥ 邪思惟
mithyā-niyata 邪定聚
mithyā-niyato rāśiḥ 邪定聚
mithyā-pratipanna 行邪行
mithyā-pratipannāḥ sattvāḥ 邪行有情
mithyā-pratipatti 顚倒
mithyā-prayoga 邪加行
mithyā-satya 邪見
mithyātva-niyata 邪定聚
mithyā-vikalpa 邪分別
mitra 侶, 友, 善友, 善知識, 密多羅, 朋友, 親, 親友
mitra-bhadraka 善知識
mitra-bheda-karin 破壞親友
mitra-gṛha 慈室藏
mitra-pakṣa 親
mitratā 慈愍
mityā-dṛṣṭikeṣu brāhmaṇeṣu 邪見婆羅門
mlāna 惛
mleccha 卑栗蹉, 彌離車, 篾隸車, 蔑隸車, 邊地
mocehi 開度
modin 喜
mohândha 大無明
moha-pāśa 愚癡
mohavat 愚癡
mohâvidyā 愚癡
mokṣa 出, 出離, 度, 度脫, 木蛇, 眞解脫, 解
mokṣa-artha 能引解脫
mokṣa-bhāgīya 順解脫分
mokṣa-bhāgīyaṃ kuśala-mūlam 順解脫分善
mokṣâbhāva-doṣa 不得解脫
mokṣa-deva 解脫天
mokṣa-dvāra 解脫門
mokṣa-mahā-pariṣad 大施會
mokṣa-mārga 解脫道
mokṣa-patha 解脫道
mokṣin 求道者
moktṛ 解脫者
momuha 愚癡
moṣa-dharmin 虛妄
moṣṭika 兇戲
mrakṣa 覆
mrakṣaṇa 覆
mrakṣin 覆
mṛd 瓦
mṛd-bhājana 瓦器
mṛd-bhāṇḍa 瓦器
mṛdu 下, 下品, 彌栗頭, 微妙, 柔, 柔和, 柔軟, 柔輭, 沒栗度, 耎, 觸, 軟
mṛduka 妙
mṛdukā 妙
mṛḍukāna paṭṭāna 繒纊
mṛdu-kṣānti 下忍
mṛdu-madhyādhimātra-yoga 軟中上品方便
mṛdu-mṛduka 下下
mṛdu-pāka 下品成熟
mṛdu-paripāka 下品成熟
mṛdu-taimirika 輕醫眼
mṛdu-taraṇa 柔
mṛdu-taruṇa 細軟
mṛdu-taruṇa-hasta-pāda-talatā 手足細軟相
mṛdu-taruṇa-pāṇi-pāda 手足細軟
mṛdu-taruṇa-pāṇi-pādatā 手足細軟
mṛdutva 微細
mṛg 尋求
mṛga-pakṣin 禽獸
mṛga-rāja 師子
mṛga-ratha 鹿車
mṛga-rathaka 鹿車
mṛgaśiras 末伽始羅
mṛgayante 求乞
mṛgêndra 師子
mṛgī 鹿
mṛgya 求
mṛgyamāna 求
mṛgyate 求
mṛṇāla 藉
mṛnmayaṃ bhāṇḍam 瓦器
√mṛṣ 能堪忍
mṛṣa 不實
mrsā 虛
mṛṣā 虛
mrsā 虛妄
mṛṣa 虛妄
mṛṣā-moṣa 虛妄
mṛṣā-moṣa-dharmin 虛妄法
mṛṣatā 虛妄
mṛṣā-vāda 妄, 妄言, 妄語, 妄語, 欺, 虛妄, 誑
mṛṣā-vādāt prativiratiḥ 不妄語
mṛṣā-vāda-vairamaṇa 不妄語
mṛṣā-vāda-virati 不妄語
mṛṣā-vādin 妄言
mṛṣā-vikalpa 妄想
mrta 死
mṛta-manuṣya 母那摩奴沙
mṛta-śava 死屍
mṛt-paṇka-lepa 泥摸
mrt-pinda 泥團
mṛttika 泥
mṛttikamaya 瓦器
mṛtyu-māra 死魔
mṛtyu-vyādhi-jarâgni 火
mthun par 如理
muci 捨
mucyanti 暢逸
muda 喜
mūḍha 亂
mūdha 癡
mūḍha-bhāva 愚憒
mūḍha-mati 愚癡
mūḍha-śaṭha-khaṭuṅka 愚癡
mūḍhatara 愚者
mudita 喜
muditā 喜
mudita 歡喜
muditā 歡喜地
muditāmoda 歡喜
mūdra 契印
mūdra 木得羅
mūdra 祕印
mudrā-bala 姥達羅
mudrā-bandha 印契
√muh 迷惑
muhurmuhuḥ 須臾
muhūrtaka 須臾
muhūrtaṃ 斯須
muhūrtam 須臾
muhūrta-mātram 少
muhūrtena 須臾
mukha 向, 對, 法門, 相貌, 門, 面, 面目, 面門, 顏, 顔
mukhād 吐
mukha-darśanam kṛtvā 目自
mukha-dvāra 面門
mukham 前
mukha-proñchana 手巾
mukhin 門
mukhôddeśa 口授
mukta 免, 失, 捨, 救度, 斷, 滅, 發, 脫, 解, 解脫, 闡現, 離
muktā bhaveyuḥ 除愈
mukta-citta 心解脫
muktā-hāra 瓔珞
mukta-hastatā 舒手惠施
muktaka 解脫
mukta-tyāga 解脫捨
mukti-jñāna-nidarśana 解脫知見
mukti-kāya 解脫身
mukti-mārgâṣṭaka 八解脫
mukuṭa 寶冠
mūla-ccheda 斷善根
mūla-cchid 斷善根
mūla-hetu 因
mūla-jñāna 根本智
mūlaka 根
mūla-kleśa 根本煩惱
mūla-lakṣaṇa 自相
mūlamudrā 本印
mūla-pada 根本句
mūla-prakṛti 本性
mūla-sarvāstivāda-vinaya 有部律
mūlâvidyā 根本無明
mūla-vijñāna 根本識
mūlôtpāda 本生
mūlya 植
muṃcaṃti 暢逸
muṇḍa 剃髮
muṇḍa-karman 剃髮
muṇḍana 剃
muṇḍanā 剃髮
muni 世尊, 仙人, 大仙, 如來, 寂靜, 尊, 牟尼, 聖人, 聖者
muniśa 法王
mūrcchanīya 所迷悶
mūrcchita 迷悶
mūrchām āpadyate 悶
mūrchana 悶絶
mūrdhā 摩利闍迦
mūrdha 頂
mūrdhâbhiṣikta 灌頂
mūrdha-lābhin 頂
mūrdham 尖
mūrdhāna 頂
mūrdha-prāpta 爲第一
mūrdhatva 頂
mūrdhi 摩利闍迦
mūrdhnâñjaliṃ ... karoti 頂受
mūrkha 愚癡
mūrkhatva 愚癡
musalagarbha 謨薩羅
musāra 牟娑洛, 牟娑羅, 牟裟羅, 王, 訛轉, 謨薩羅
musāragalva 摩娑
musāvādā-veramaṇī 不妄語
mūṣika 鼷鼠
muṣitā smṛtiḥ 失念
muṣitayā smṛtyā 忘念
muṣyate 所取
mūtra 水
mūtra-kṛcchra 淋
myāyya 理
na asan 非無
na ataḥ 除此無
na bādhate 不逼切
na bhavati 不有
na bhavati tathāgataḥ paraṃ maraṇāt 如來死後非有
na bibheti 無怯
na ca khalu varam... 如
na ced 若不
na cet 若無
na chidrī-karoti 無缺
na cintayati 不思惟
na cintya 難思
na dṛḍham 不堅
na durmanāḥ 不憂
na dvitīyaḥ 無第二
na hīyante 無減
na hīyate 未滅
na jātu 未嘗
na kasyacit 無一人
na kṣamati pratīcchitum 不應受
na kvacit 無方
na niṣṭhurah 無諸獷悷
na nityam 非常
na nivārayati 不遮止
na pakṣa-patitaḥ 不墮偏黨
na paribhavati 不輕陵
na parikhidyate 無厭倦
na parikṣīṇam 未盡
na paśyati 不見
na pattīyiṣyanti 不信
na pratigṛhṇāti 不受
na pratyudāvartate 不退
na prayujyate 不修
na punaḥ 不更
na riñcati 不捨離
na sādhu kṛtam 惡作
na śakyam 不應作
na śakyate 不能
na saṃkhyāṃ gacchati 不墮其數
na saṃmukhī-karoti 不復現前
na saṃvasati 不住
na śaṅkī bhavati 無諸怖畏
na śāśvatatah 非常
na smṛtiḥ pramuṣyate 念無忘失
na śraddhāsyanti 不信
na sthiram 不住
na tathā 不爾
na tathyam 不實
na tiṣṭhate 捨置
na tiṣṭhate bhāṣita 廢忘
na tiṣṭhate bhāṣitu 廢忘
na tṛpyati 饑
na tulyati 不稱量
na tyajati 未捨
na vinivartate 無懈退
na viramati 不止
na vismārayati 無忘失
na...dṛśyate 不見
na...īkṣate 不見
na...mriyate 不死
na...niyatam 不定
na...ucyate 不可說
na√bhū 不名爲
na-asaṃjñā 非非想
na---ativartate 不過
na-avamanyate 不輕陵
na---avaśyam 不必
nabhas-tala 虛空
nabhavati 無
nābhi 臍
nabhi 那鞞
nābhijānīmaḥ 不知
nābhika 轂
nâbhiniviśate 無著
nâbhipravartate 無
nābhyupekṣate 不棄捨
naḍa 稻麻
nāda 聲
naḍa-kalāpa 束蘆
nadeśayati 不定
nadeśyate 不得
nâdhaḥ 上
nādhikaṃ karoti 不增
nâdhika-nyūna 不增不減
nâdhimokṣyanti 不信
nādhivāsayati 不堅執
nādhyācaritam 不行
nadī-kūla 河岸
nadī-taṭa 河岸
nadvayamasti 無二
nāgānāṃ bhavanāni 龍宮
naga-rāja 龍王
nagara-nigama 城營
nagṛhyate 不可得
nāhaṃ mānī 離於我慢
naibandhika 繋縛
naiḥsargika-pāyattika 捨墮
naiḥsargika-prāyaścittika 尼薩耆波逸提
naiḥsargika-prāyaśoittika 捨墮
naiḥśreyasa 解脫
naikam 多
naikāntam 不定
naikāyika 衆
naimittikatā 現相
naipuṇya 審悉
nairantarya-prabandha 相續, 相續不斷
nairātman 無我
nairātmikā 無我
nairātmya-jñāna 無我妙智
nairātmya-samatā 無我
nairātmya-vādin 無我
nairātyma 無神我
nairayika 地獄
nairmāṇika-buddha 佛化
nairmāṇika-kāya 化身
nairmita 變化
nairvānī 寂靜
nairvedhika 決擇
nairvedhikī 決擇
nairvṛtya 寂滅
nairyānika 乘
nairyāṇika āśayaḥ 出離意樂
nairyāṇikatā 出離
nairyāṇikatas 達
nairyāṇikatva 出離
nairyāṇikī 出離
nairyāṇikīṃ---pratipadam 能出離行
nairyāṇiko mārgaḥ 出離道
nairyāṇya 出離
naiṣa 非法
naiṣa-dharmaḥ 惡法
naiṣadyika 常坐不臥
naisargika 任運
naiṣkramya-caryā 離行
naiṣkramya-upasaṃhita 能引出離
naiṣyandika 等流
nāiva bhavati na na bhavati tathāgataḥ paraṃ maraṇāt 如來死後非有非非有
naiva-kṣema-nâkṣema 不苦不樂
naiva-saṃjñā-nāsaṃjñâyatana 非想非非想處
naivasaṃjñānā-saṃjñāyatana 非想非非想處地
naiva-saṃjñā-nāsaṃjñika 非有想非無想有情
Nāivasaṃjñānāsṃjñāyatana 非有想非無想天
naiva-śāśvata 非常
naivâsti 有無
naivedya 食
naiyamyena 定
na-jātu 曾不
najātu 無
nāka-pṛṣṭha 天
nakha 爪
nakṣamate 不得
nakṣatra 星宿
Nakṣatra kalpa 星宿劫
nakṣatra-kalpa 星宿劫
nakṣatra-rājâditya 度宿日光
nakṣatra-rāja-vikrīḍita-samādhi 樂宿王三昧
nakṣatra-tārâditya 度宿日光
nakula 諾矩羅
nalabhate 不得
nalabhyate 不可得
nālaya-maṇḍala 那阿賴耶曼荼羅
nāli 至
nālikā 刻
nalina 蓮華
nalinī 蓮池
nāma vyavasthāpitam 所爲立名
nāma... 名曰
nāma-ālambana 名緣
nāmadheya-grāhaṇa 稱呼
nāmâdhiṣṭhāna 名字
nāma-grāhaṇa 取名
nāmaḥ 囊莫
nāmaḥ 曩莫
namaḥ-vandana 敬禮
nāmāiṣaṇā-gataṃ yathābhūta-parijñānam 名尋思所引如實智, 緣名如實知, 隨名求如實智
nāmaiṣaṇā-gata-yathā-bhūta-parijñāna 名尋思所引如實智
nāmaka 名
nāma-mātra 唯名
nāman 假名, 名, 名字, 名想, 名聞, 名聲, 名號, 名言, 娜麽, 曇麼
namana-cyuti 退
nāman-pada-vyañjana 名句文
nāma-pada 名字
nāma-pada-vyañjana-kāya 名句文身
nāmâpadeśa 名字
nāma-paryāya 名
nāmârtha 名義
nāma-sādṛśyānuvartin 名相似轉
nāma-saṃjñābhilāpa 名想言說
nāma-saṃketa 假名, 假立名字, 名字, 名字假設
nāma-saṃsthāna 名相
namas-kāra 恭敬
namaskāra 恭敬
namas-karaṇīya 應和敬
namas-kṛta 禮拜
namaste 敬禮
namaṣyanti 作禮
nāmatas 名
nāmatika 但持毳衣
nāma-vyavasthāna 施設名
nâmayati 趣
nāmayati 迴向
namo buddha 南無佛
namo ratna-trayāya 南無三寶
namo 'stu 我禮
namo 'stu buddhāya 歸依佛
namo'stu 南摸
nānā-bhinna 種種異
nānā-bhinna-mata 種種異見
nānā-carita 種種行
nānā-dhātu 種種性
nānā-dhātu-jñāna-bala 性力, 知性智力, 種種界智力
nānā-dhātukatā 種種界
nānādhimukti 種種勝解
nānādhimukti-jñāna-bala 種種勝解智力
nānādhimuktikatā 種種勝解
nānâkāra 異相
nānā-kāraṇa 別
nānā-karaṇa 差別
nānā-kāraṇa 差別
nānā-nāman 種種異名
nānā-pakṣa 種種黨類
nānāratna-vitāna 寶幔
nānârtha 異
nānā-sattva-citta 衆生心
nānātva 不同, 別, 別異, 差別, 異, 種種, 種種, 種種性, 若干
nānâvāsa 戒壇
nānā-vikāra 種種
nanda 喜
nandā 喜
nanda 歡喜
nandā 歡喜
nandaka 歡喜
nandana 喜
nandī 喜
nandi 愛
nandikāvarta 難提迦物多
nandimitrâvadāna 法住記
nandin 喜
nandita 樂
nanirudhyate 不滅
nanityam 無常
nanu 麼
nânusmarāmaḥ 廢忘
nānyathā 無異
nānyatra 唯有
na-paribhoti 不輕
na---pracurā bhaviṣyanti 不得興盛
naprajñāyate 不可得
na---pratyākhyāti 不棄捨
na-prīyate 不愛
na-puṃsaka 黃門
nara 人
nāra 人
nārāca 那辣遮
naraḥ 衆
naraka 地獄
nāraka 地獄
nāraka 惡趣
nāraka 那洛迦
naraka 那落
naraka-tiryak-preta 三惡道
nara-loka 世間
nara-nārī 男女
nara-nari 那羅那里
naraṇayati 息
nara-rṣabha 最勝者
nara-vara 丈夫
narêndra 世尊
narendra 如來
narendra-rāja 聖主
narêndrarājan~ 法之王
nārī 女人
nārikela 那利薊羅
nārī-nara 男女
narottama 如來
narôttama 無極仁
nāsā 嘴
nāśa 壞
nāśā 壞
nasa 鼻
nāsā; ghrāṇêndriya 鼻
nāśa-dharmaka 壞法
naśakyatevaktum 不可說
nasamanvāgataḥ 不相應
nasaṃbhavo'sti 無
na---saṃhāryaḥ 不可引奪
nāsaṃjñā 非無想
nasaṃvidyate 無
nāśana 壞, 害, 捨, 滅, 滅擯, 破, 破壞, 能破
naśana-dharmaka 壞法
nāśanīyaṃ 滅擯
nāśayet 降伏
nasiddhaḥ 壞
nāsikā 鼻
nāsikā-bila 鼻二孔
nāśīyati 汚
naṣṭa 壞, 失, 敗壞, 斷絶, 滅, 盡, 破, 破壞, 退墮, 過去, 遠離
nāsti 無
nâsti 無所有
nāsti 都無
nâsti 除
nāsti chandasya hāniḥ 志欲無退
nāsti muṣita-smṛtitā 無忘失念
nāsti paryantaḥ 無際
nâsti vīcir vântarikā vā 無間無缺
nāsti-antarikā 無斷
nâsti-dṛṣṭi 無見
nâsti-hetuka 無因
nāstika 空見
nāstika-dṛṣṭi 邪見
nâstikaścit 無
nāsti-kaścit 都無
nâstikatā 無
nāstika-vāda 空見論
nâstikiṃcit 無所有
nāstitā-dṛṣṭi 邪見
nāstitva 無所有
nâstitva 無相
nâstitva-niśrita 無見
nāstivāda 都無論者
nāsty-asti 有無
nāsty-astitva 有無
nāsty-astitva-vādin 有無
nâstyātmā 無我
nata 伎兒
nata 迴向
nāta uttari 此外無有若過
naṭa-nartaka 伎樂
natataūrdhvaṃnârvāk 不增不減
nātha 主宰, 佛世尊, 依, 光顏, 大師, 大聖, 如來, 導利, 救世, 聖將, 親
nati 迴向
nātmabhāva 大威聖
nātmānaṃ paribhavati 不自輕蔑
nâtrasaṃśayaḥnirālamba 無礙
nātyapakṛṣṭam 不下
nau 船
na-upapadyate 不用
na---upavasanti 不受
na-utsahante 不得成
nava-asaṃskrta 九無爲
nava-bhūmi 第九地
nava-citta-cakra 九心輪
nava-citta-sthīta 九住心
nāvadhāryate 不可得
nava-graha 九曜
nava-karmika 行僧
navaktavyam 不可說
nava-mālikā 那婆摩利
navamasya-prakārasya 第九品
navamī 第九地
navāṃkṛta 九部法
navāṅga 九部法
navāṇga-śāsana 九部經
navânupūrva-samāpattayaḥ 九次第定
navânupūrva-vihāra-samāpattayaḥ 九次第定
nava-prakāra-prahāṇa 斷第九
navâpriya-saṃjñā 九想
navâśaikṣāḥ 九無學
navāśaikṣāḥ 九無學
nava-samjñā 九想
navasaṃjñā 九想
navasu attvāvā 九有情居
nâvaśyam 不定
navati-prāyaścittikaḥ 九十單墮, 九十波逸提
nāvatiṣṭhate 不著
nava-vidhosūtrānto 九部經
nava-yāna-saṃprasthita 初心, 初發心, 新學, 新學乘者, 新學發意, 新發意
navidyate 不可得, 不生, 未曾有, 無, 無所有
na---viheṭhayati 不惱
nāvṛṇoti 不障
na-vyāpadyate 不犯
navyavasthitaḥ 不定
navyeti 不滅
naya 一實相, 如實, 實相, 意, 教, 方便, 正法, 法, 理, 理趣, 眞實, 義, 道, 道理, 那耶, 門
naya-dharma 法
nāyaka 世尊, 大仁, 大導師, 如來, 導利, 導利, 導師, 引導, 猛尊導, 聖明日, 能導者
naya-mukha 法門
nayana-patha 能見
naya-saṃgīti 結集
nayati 度
nayôpadeśa 如理說
nayuktaḥ 無
nayuktam 不相應
nayuta koṭi 載
nemi 輞
nepathya 莊嚴
netra 眼
netri 眼
netrī-vartamānatva 續索轉
neya 所引
neya-artha 不了義
neyārtha 不了義
neyârtha-sūtrānta 不了義經
neyārthasya sūtrasya 不了義經
ni-√grah; nigṛhṇāti 能降伏
ni-√vṛ 勸止
ni-√yuj 正安處
nibadhya 繫
nibarhaṇa 遠離
nibhālayate 觀
nibhandhana 執著
nibhopama 如
nibodhayati 諦聽
nīcatara 下
nīcataraka 下
nicca 下
nidāna 因, 因緣, 因緣, 尼陀那, 序, 爲因緣, 爲緣起, 疾病, 發起, 緖, 緣, 緣起, 資糧
nidānam 由緣
nidāna-mātṛkā 尼陀那目得迦
nidāna-nimitta 因緣相
nidarśana 喩, 喻, 如, 現, 示, 示現, 能現, 見
nidarśaya 彰現露
nidarśika 示現
nidhāpana 涅槃疊那
nidhārayati 決了
nidhyapti 思惟, 正思惟, 決定, 知, 觀, 觀察, 靜息
nidrāvin 寢
nigadita 說
nigama 聚落
nigarhaṇīya 折伏
nīgha 罪業
nigrah 驅擯
nigraha 伏, 折伏, 捨, 摧, 摧伏, 斷, 禁, 苦, 調伏, 間斷, 降伏
nigraha-sthāna 斷處
nigrahītavya 應調伏
nigṛhītāśaya 應調伏意樂
nigṛhya nigṛhya 切切
nigṛhya nigṛhya bravīti 切切誡勗
nigrodha 尼拘律樹
nigūḍha 伏
nihata 伏, 壞, 捨, 捨離, 摧伏, 破壞, 能摧伏, 能破, 降伏, 除滅
nihata-māna 恭敬
nihīna-paramatva 最極下劣
niḥsāmarthya 無功用
niḥsaṃśayaṃ 結網
niḥsāra 不實
niḥsara 出離
niḥsāra 出離
nihsara 離
niḥsāra 離
niḥśaraṇa 出離
niḥsaraṇa 捨, 斷, 永離, 眞解脫, 解脫, 超, 遠離, 除, 除滅
niḥśaraṇa 除滅
nihsarana 離
niḥsaraṇa 離
niḥsaraṇa-prajñā 出慧
niḥsaritvā 捨
niḥsattva 無衆生
niḥśeṣa 無餘
niḥśeṣa-prahāṇa 無餘永斷
niḥśrayeṇa 依
niḥśreyasa 決定勝
niḥśubha 斷善根
nihsvabhāvatva 無性
nihsvbhāva 無性
nijñāsā 觀
nikāma 隨所欲
nikāma-lābhin 得隨所欲
nikāma-lābhita 得隨所欲
nikāśa 如
nikāya 事, 同分, 同類, 尼柯耶, 果報, 種, 衆, 衆同分, 身, 類
nikṛṣṭa-puṇya-tara 薄福
nikṛṣṭa-puṇyatara 薄福
nikṣepaṇa 捨
nikṣipantite potakāny ālayanāni kṛtvā 藏護
nikṣipati 捨
nikṣipet 投盡
nikṣiptṛ 捨
nikubjanā 覆
nīla-nirbhāsa 靑光
Nīlapiṭa 靑藏
nīla-udumbara 尼羅優曇鉢羅
nīlavajra 尼羅婆陀羅
nīla-vajra 尼藍婆
nīla-varṇa 靑色
nilaya 住, 停, 所住處, 所依, 舍宅, 處, 覆藏
nimantra 請
nimantrīya 請
nimba 任婆
nimeṣa 動
nimitta 事, 像, 因, 因相, 因緣, 境, 境界, 想, 本光瑞, 瑞, 相, 相, 緣, 緣起, 義, 資糧
nimitta-abhāva 離一切相
nimitta-grāha 取相
nimitta-lakṣaṇa 因相
nimitta-mātrānusārin 隨相
nimitta-nirvikalpa 離相
nimittatva 因
nimittôdgrāhaka 取相
nimna 下, 向, 專, 樂, 沈沒, 流注, 深, 趣入, 趣向, 障礙, 隨順
nimna-unnata 有高有下
nināda 音聲
ninādayī 暢發
nindana 毀謗
nindā-prasaṃsā 稱譏
nine abodes of sentient beings 九有情處
niṇśvāsa 出息
nipaka 常委
nipaka-smṛti 委念
nipakāsyāṅga-saṃbhāra 常委分資糧
nipanna 成就
nipatana 墮
nipīḍita 躡
nipuṇa 周備
nipuna 妙
nipuṇa 妙, 委悉, 審, 專心, 常委, 微妙, 微細, 眞
nipuṇa-kāritā 委悉修作
nipuṇāya prajñayā 思求
nir-√diś 說言
nirabhīāpya 不可說
nirabhilāpye vastuni 離言說事
nirabhimānaṃ jñānam 遠離一切增上慢智
nirabhisaṃskāra 無功用
nirābhoga 自然
nirahaṃkāra 無我
nirākāra 無相
nirākaraṇatā 捨
nirākṛta 捨
nirākrta 遣
nirālamba 無著
nirālaya 無所著
nirāma-bhāva 無我性
nirāmakatā 無我
nirāmatva 無我
nirāmika 無我
nirāmiṣa 淨, 淸淨, 無愛染, 無所悕, 無所悕求, 無染, 無染, 無貪
nirāmiṣa-cittatā 無愛染心
nirāmiṣena cetasā 無愛染心
nirandhakāra 明
nirantara-utpatti 無間生
niranuśaya 不與煩惱
nirapekṣā 無所顧戀
nir-apekṣa 絶對
nirapekṣa 遠離
nirarbuda 尼剌部陀, 尼羅浮陀, 泥羅浮陀, 皰裂
nirarbuda-naraka 尼剌部陀地獄
nirarthaka 無義
nirarthatā 無義
nirāśa 失
nirāśaṅka 無所疑慮
nirāśrava 漏盡
nirāsrava 無漏
nirāśrava 無漏
nirātma 非我
nirātmānaḥ sarva-dharmāḥ 諸法無我
nirātmatva 無我性
niraupadhika 無依
niravagraha 無著
nirāvaraṇa 離障
niravaśeṣam 悉
niravaśeṣatas 無餘
niravaśeṣato 'tyantôparamaḥ 無餘永滅
niraya 地獄, 奈利, 泥梨, 泥梨耶, 泥梨迦, 泥黎
nirāyāsa 安樂
niraya-tiryagyoni-preta 三惡之趣
nirbandhin 精勤
nirbhāsana 光明
nirbhayatā 無怯懼
nirbhīta 無畏
nirdagdha 燒
nirdārita 遠離
nirdekṣyāmaḥ 當辯
nirdeśa 具說, 分別, 別釋, 名號, 宣布, 教, 演說, 示現, 經, 義, 義釋, 解, 解釋, 說, 說法, 論, 釋, 體格
nirdeśaḥ 體聲
nirdeśāḥkriyante 說
nirdeśa-pada 法門
nirdeśya 說
nirdhāpana 涅疊般那
nirdhāryate 分別
nirdhāvanti 孚
nirdhūpita 燒
nirdhūyate 除
nirdiśanti 稱讚
nirdiśya 發
nirdvaṃdva 無諍
nirgacchati 靜息
nirgamika 去
nirgantu-kāma 求解脫
nirghātita 壞
nirghṛṇa 無慚
nirgrantha-putra 尼犍子
nirgranthi 無結
nirhāra 出, 出生, 增長, 成, 捨, 攝, 攝受, 演說, 生, 發, 能引, 能發, 集
nirhetu 無因
nirhetuka 無因
nirhṛta 發
nirhṛti 成就
nirīhatva 無作用
nirīhika 不動
nirīkṣat 觀察
nirīkṣayet 觀察
nirīkṣya 見
nirjalpa 無說
nirjīva 無壽
nirlekha-bhāvanā 令薄修習
nirmala 淨, 淨無垢, 淸淨, 無垢, 無染, 無漏, 離垢, 離垢
nirmalā tathatā 無垢眞如
nirmalatā 淨
nirmama 無我
nirmāna 化
nirmāna 無慢心
nirmāṇa-buddha 化佛
nirmāṇa-citta 變化
nirmāna-kāya 變化身
nirmāṇa-kṣetra 化土, 應化土, 方便化土, 變化土
nirmāṇa-ratayaḥ 樂變化天
nirmāṇa-rati 化樂天
nirmāṇarati 尼摩羅
nirmāṇa-rati 樂變化天
Nirmāṇarati-deva 化樂天
nirmāṇa-vigraha 化身
nirmāpita 造
nirmita 化, 化人, 化作, 化生, 化身, 如化, 如幻, 幻, 應化, 所化, 現化, 變, 變化, 變化人
nirmita-... māyā ... svapna 化夢
nirmita-adhiṣṭhāna-abhisamaya 化神力
nirmitâdhiṣṭhānâbhisamaya 神通力
nirmita-kāya 化身
nirmita-nirmāṇa 變化
nirmita-pura 化樂天
nirmita-puruṣa 化人
nirmita-sadṛśa 如化
nirmita-svapna 化夢
nirmita-upama 如幻化
nirmīyate 化生
nirmocanatā 能解
nirmokṣaṇa 離
nirmṛṣa 捨
nirmukgta 斷
nirmukti 解脫
nirnāmayati 出
nirnămayati 現
nirnānā-karaṇa 無有差別
nirnānātva 無差別
nirṇaya 決定
nirnimitta-bhāvanā 無相修
nirnimittāmupādāya 無作
nirnimittasya vihārasya 無相住
nirnimittaṭa 無相
nirnimittatām-upādāya 離衆相
nirnimitto vihāraḥ 無相住
nirodha 寂滅, 寂靜, 尼樓陀, 得永滅, 抑止, 捨, 斷, 永滅, 沒, 滅, 滅度, 滅盡, 滅盡定, 滅諦, 盡, 苦集滅道, 謝滅, 離
nirodha-darśana 斷見
nirodha-dharma 滅壞法
nirodha-dharma-jñāna-kṣāntiḥ 滅法智忍
nirodha-dharma-jñānam 滅法智
nirodha-dhātu 滅
nirodha-gāmin 滅
nirodhagāminī pratipadā 盡道
nirodhâkhya 滅盡定
nirodha-mārga-satya 滅道諦
nirodha-samāpatti 滅受想定, 滅定, 滅盡定
nirodha-saṃjñā 滅想
nirodha-vigama 不滅
nirodhika 滅
nirodhita 滅
nirtīraṇa 證
nirucyate 說
niruddha 尼彌留陀, 已滅, 息, 斷, 滅, 滅已, 盡, 退失, 過去, 離
niruddhatva 除滅
nirūḍhi 堅固
nirudhyate 滅盡
nirukti 名字, 執, 殊音, 解釋, 言教, 言說, 訓詞, 詞, 釋詞
nirupadhikā-bhūmiḥ 無餘依地
nirupadhi-śeṣa 無餘依
nirupadhiśeṣa-nirvāṇa 無餘依涅槃, 無餘涅槃
nirupādi-gati 無餘涅槃
nirupadrava 無畏
nirūpalabdha 不可得
nirupamā 無比
nirupama 無譬喻
nirūpaṇā 決定
nirūpita 顯了
nirūpyate 說
niruttara-śāstṛ 無上大師
niruttara-śāstṛ-saṃpad 無上大師圓滿
niruttaratā 無上
niruttaro vihāraḥ 無上住
nirvacana-vyavasthāna 訓詞安立
nirvāha 除
nirvāhaka 遣
nirvāna 寂
nirvāna 智緣滅
nirvāṇa 泥日, 泥曰, 泥洹, 涅槃, 涅槃果, 涅槃那
nirvāna 滅
nirvāna 離
nirvāṇa-bhūmi 涅槃法
nirvāṇa-dhātu 涅槃性
nirvāṇamupalabhate 寂靜
nirvāṇa-paryavasāna 究竟涅槃
nirvāṇa-prāpti 證得涅槃
nirvāṇa-prāpto'smi 得到
nirvāṇa-saṃprāpaka 得涅槃
nirvāṇasya panthāḥ 涅槃路
nirvāpaka 滅
nirvāpita 消
nirvartate 能起
nīrvartayati 乘
nirvartya 捨
nirvāsita 被他擯
nirvedha-bhāgīya 四善根, 決擇分, 順決擇, 順決擇分
nirvedha-bhāgīyāni kuśala-mūlāni 順決擇分善根
nirvedhaka 通達
nirvedhika 通達
nirvidyate 厭
nirvikalpa 不可得, 無分別, 無妄想, 無所分別
nirvikalpâcāra 無分別
nirvikalpa-jñāna 無分別智
nirvikalpa-jñāna-gocarasya svabhāvasya 無分別智所行自性
nirvikalpaka 無妄想
nirvikalpakajñāna 如理智
nirvikalpakatā 無分別
nirvikalpatā 無分別
nirvikalpatva 無分別
nirvikalpa-vaśitā 無分別自在
nirvikalpena cetasā nirnimittena 無分別無相之心
nirvikalpita 無分別
nirvikāra 不壞, 不變, 息災, 無差別, 無變, 無變異
nirviṇṇa-citta 心厭離
nirviśaṅka 無畏心
nirviśeṣatā 無差別
nirviśiṣta 無分別
nirviśiṣṭa 無有差別
nirviśiṣṭata 等無別
nirvit-sahagata 厭離
nirvit-saṃjñin 厭
nir-vṛt 能引
nirvṛta 安穩
nirvrta 寂滅
nirvṛta 寂滅, 寂滅相, 寂靜, 得滅度, 泥曰, 滅, 滅度
nirvṛti 入涅槃, 出離, 寂滅, 寂靜, 泥曰, 涅槃道, 滅度地
nirvṛtiṃtārayatu 度脫
nirvṛtta 已生, 所感, 所生, 所生起, 起, 轉, 離, 顯了
nirvrtti 起
nirvyapāra 不生
nirvyapekṣa 不可得
niryādayi 持用
niryādayiṣu 奉進
niryādayiṣye 許付
niryāṇa 出, 出生, 出要, 出離, 現, 能出, 能取, 超, 離, 離想
niryāṇika 出離
niryāta 修成, 出, 出生, 出離, 到, 度脫, 成, 所生, 生, 超出
niryātaṃyiṣyāmi 許付
niryātana 供養
niryātayām āsu 奉進
niryātayi 持用
niryātha 調隱
niryātitavya 報
niryatna 無功用
niryūhika 出
niṣ ditavya 坐
niṣ ditum 坐
niṣ-√kram 漸出
niṣ-√pad 得成熟
niśā 夜
niṣadana 坐
niṣadya 坐
niṣadya 集
niṣadyāṃkalpayati 坐
niṣaṇṇā vṛkṣa-talaṃmi 樹下坐
niṣaṇṇaka 安住
nisarga-samudācāra 任運現行
niścala-vāhi-mārga 轉不動勝道
niścāraṇatā 出
niścarati 演暢
niśchidra-nirantara 無缺無間
niścikīrṣu 求
niścinta-samādhi 無心三昧
niścitāc cittāt 決定心
niścitya 依止
nisdya 宴坐
niṣedhana 遮
niṣevamāna 恃怙
niṣevaṇa 事
nisevana 修
niṣeviṇī 習近
nisevitavya 修習
niṣīdayāna 升據
niṣkala 尼迦羅
niṣkāla 尼迦羅
niṣkālana 疲厭
niṣkalpanā 無分別
niṣkalpanā-jñāna 無分別智
niṣkāṃkṣa 無惑
niṣkampa 無差別
niṣkaṇa 淨
niṣkāṅkṣa 釋除
niṣkāraṇa-vatsala 無緣憐愍
niṣkarṣa 義
niṣkāsana 却, 擯出, 擯罰, 救濟, 疲厭, 遠離
niṣkāsayeyam 免救
niṣkāsayitṛ 出
niṣkāsayitvā 出在
niṣkasita 出
niṣkāsita 濟拔
niṣkāśita 濟拔
niṣkaukṛtya 無悔
niṣkiñcanatā 無所著
niṣkleśa 離煩惱
niṣkrama 出
niṣkrāmatā 出離
niṣkrāmayeyam 免救
niṣkrāmayitvā 出在
niṣkramya 引出
niṣkrrānta 免濟
niṣkṛṣṭa 離
niṣpadyate 得成熟
niṣpalāyate 逃竄
niṣpanna 圓成實, 已成, 成, 成就, 成辨, 所生, 生, 眞實, 第一義
niṣpanna-krama 圓滿次第
niṣparyāyeṇa 不由
nispatti 圓滿
niṣpatti 圓滿, 成, 成就, 成熟, 成辦, 成辨, 正行, 究竟
niṣprapañca 無爲
niṣprapanca-samatā 無戲論平等性
niṣpratibaddha-cittatā 其心無繫, 心無繫
niṣpratika 香
niṣprayatna 無功用
niṣpṛha 不悕求
niśrāya 依
niśrāya 處
niśraya 貪著
niśraya-hetu 依因
niśrita 住, 依, 依止, 所依, 緣, 著, 處, 親近, 貪
nisṛja 捨
nisṛṣṭa 捨
nisṛta-varta 隨順
nissaggiya pācittiya 尼薩耆波逸提
nissaraṇa 出要
nissargika 捨
nissariya 捨
niṣṭa 至
niṣṭā-gata 到彼岸
niṣṭa-mirvāṇa 究竟涅槃
nistaraṇa 成辨
niṣṭha 盡
niṣṭhā 盡
nisthā 究竟
niṣṭhā 究竟
niṣṭhā 邊際
niṣṭhā-gamana 到究竟, 得究竟, 成, 成就, 畢竟
nisthā-gamana 究竟
niṣṭhā-gamana-bhūmi 到究竟地
niṣṭha-gamana-bhūmi 究竟地
niṣṭhā-gamana-bhūmi-sthita 安住到究竟地
niṣṭhā-gamana-bodhisattva-bhūmi 菩薩到究竟地
niṣṭhā-paryanta 滅盡
niṣṭhā-prayoga 究竟方便
niṣṭhārtha 究竟義
niṣṭhātas 盡
niṣṭhuraṃ pratipadyate 現行率爾敦逼
niṣūdana 能破
niṣyanda 依, 出生, 勝流, 因緣, 報, 所緣, 果, 果報, 生, 等流, 等流果, 習氣, 起
niṣyanda-dharma 正法
niṣyanda-nimitta 等流相
niṣyandatā 等流
niṣyaṇḍa-vastu 等流事
nita-artha 了義
nitârtha 了義
nītârtha 了義
nītārtha 了義教
nītârtham...sūtram 了義經
nītârtha-sūtrânta 了義經
nītārtha-sūtra-prati saraṇena bhavitavyaṃ naneyārtha-sūtra-pratisaraṇena 依了義經不依不了義經
nitīraṇa 成
nitya 不斷, 不滅, 不變, 定, 常, 常住, 常自, 恆常, 恒, 恒常
nitya-anitya-grāha 二分別
nitya-anubaddha 常隨
nityâbhiyukta 勇猛精進
nitya-darśana 常見
nitya-dhruva 常恒
nitya-dṛṣṭi 常見
nitya-kālaṃ sukham 常樂
nitya-kārin 恒常所作
nitya-kāya 常
nitya-lakṣaṇa 常相
nityânta 常邊
nityârtha 常
nitya-stha 常住
nitya-sthita 常住
nitya-sukha-śucy-ātman 常樂我淨
nitya-sukhâtma-śubha 常樂我淨
nityata-caryā 決定行
nivāra 遮
nivāraka 能破
nivāraṇa 蓋
nīvaraṇa 蓋
nivaraṇa 蓋覆
nivāraṇa 護
nīvaraṇa 貪惑
nivāraṇa 遮
nivaraṇa 障
nīvaraṇa 障
nivāraṇa 離
nivāraṇa-viṣkambhin 除蓋障
nivāraṇīya 斷
nivārayati 制止, 勸止, 捨離, 斷, 止, 護, 遮, 除
nivarta 退
nivartana-stūpa 囘駕窣塔婆
nivartiṣyete 隨滅
nivartya 轉
nivāsa 住
nivasana 著
nivāsana 裙
nivasanti 芬氣
nivāsayati 著
nivaseyu 芬氣
nivāsibhiḥsattvaiḥ 有情
nivasita 著
nivastra 著
niveśa 立
niveśaka 安
niveśana-prāsāda 堂閣
niveśikā 捨
niviṇṇa 不悕
nivṛta-avyākṛta 有覆無記
nivṛttī 止
nivṛtti-satya 滅諦
niyāma 不變
niyama 定
niyāma 定
niyama 定異
niyāma 尼夜摩
niyāma 正位
niyama 正定聚
niyama 決定
niyāma 決定
niyāma 見道
niyamāt 一向
niyāmatā 律防
niyāmâvakramaṇa 入見道
niyāmāvakrānti 正性離生
niyamena 決定
niyatā 必定
niyatā 決定
niyata 眞實
niyata-bhūmi 決定地
niyatāḥ samyaktve 住於正定之聚
niyata-kārin 所作決定
niyata-kāritā 決定修作
niyata-patita 墮決定
niyata-rāsi 定聚
niyata-rāśi 正定聚
niyata-rāṣi 正定聚
niyata-rāśi-vyavasthita 入正定聚
niyatârtha 了義
niyata-stha 常住
niyata-vedanīya-karma 定業
niyate 將
nīyate 經說
niyatī-bhūta 定
niyatī-karaṇa 決定
niyati-pāta-vibhāga 決定
niyati-patita 定
niyojita 安
niyūha 捨
niyuta 那庾多
no 無
no ca 常自
nô hîdam 不也
nôbhaya 不共
nôbhayam 無二
nôdeti 不生
nôdeti na vyeti 不生不滅
nodgrahītavyaḥ 不應貪著
nôdgṛhītam 不取
nônānaparipūrṇāḥ 不增不減
nôpahanyeta 不變
nôpalambha 無得
nôpapadyate 不可得
nôtpāda 不生
nôtpadyante 不起
nôtpadyate 不生
nôtpatti 無生
nôtpatti-kṣānti 無生忍
nôtthāna 無起
nṛpatva 轉輪聖王
nṛsiṃha 人師子
nṛtya vādya lāsya 舞戲
nṛtya-lāsya 舞戲
nu 今
nū 今
nuda 破
nūna 今
nyag-rodha 尼拘尼陀
nyag-rodha 尼拘盧陀
nyagrodha 諾瞿陀
nyagrodhalatā-parimaṇḍala 身相圓滿如諾瞿陀
nyagrodhalatva-parimaṇḍa 尼拘樹相
nyagrodha-parimaṇḍala 圓滿如諾瞿陀
nyagrodha-parimaṇḍalata 圓滿相
nyagrodha-parimaṇḍalatva 圓滿, 圓身相, 尼倶盧陀身相, 身廣長等相, 身相圓滿如諾瞿陀
nyagrodha-vṛkṣa 尼拘律樹
nyāna 正
nyaṣīdat-paryaṅkamābhujya 結跏趺坐
nyasīdatparyaṅkamābhujya 結跏趺坐
nyāya 儀軌, 如理, 宗, 應理, 正理, 理, 種, 義, 聖諦, 道, 道理
nyāyam upadiśati 如理說
nyāya-pratipanna 應理行
nyāyôpadeśa 如理說語
nyūnatara 少
nyūna-tara 短
nyūnatva 減
nyūnī-karoti 減
obhāsa 光明
obhāsayati 遍照
obhāṣita 光明
obhāṣitum 說
oḍigalla 不淨
ojāhāra 吸人精氣, 吸奪精氣, 吸氣鬼, 嗚周何羅, 噏食, 奪其精氣, 烏闍訶囉, 烏馱訶羅, 鄔斜訶羅, 食精氣者, 食精氣鬼
ojaska 福德
ojjhāyati 譏
ojohāra 吸人精氣, 吸奪精氣, 吸氣鬼, 嗚周何羅, 噏食, 奪其精氣, 烏闍訶囉, 烏馱訶羅, 鄔斜訶羅, 食精氣者, 食精氣鬼
okasta 過
oṃ 唵
oṃ-maṇi-padme-hūṃ 菴乜呢必滅堪
onaddha 覆
orasā jāta 腹所生
oropita 種
osārayitavya 覆
ostarīyati 壞
oṣṭha 脣
otārenti 度
otrāpya 愧
pacana 燒煮
pada 一句, 乘, 句, 句義, 宗, 果位, 波陀, 處, 見, 跡, 道, 鉢曇, 鉢陀
pada-artha 句義
padam...naiṣṭhikam 究竟
padānāmarthaḥ 句義
padārtha 六句義
pada-sthāna 所依處
padāti 篋藏
padatva 句
padau śirasā vandati 頭面作禮
padeśita 說
padma 壤, 波頭摩, 紅蓮華, 缽特摩, 蓮華, 藉, 赤蓮華, 鉢弩摩, 鉢曇摩, 鉢特, 鉢納摩, 鉢頭摩
padma-gaṇa 蓮華
padma-garbha-loka-dhātu 蓮華藏世界
padmaka 蓮華
padma-patra 蓮華
padma-puṣpa 赤蓮華
padma-saṃkāśa 蓮華
padmāvatī 蓮華
padminī 蓮池
padya 句
pahla-prāpti 得果
paiṇḍapātika 乞食
paiṇḍilika 乞食
paiṇḍilya 受施
paiśunika 綺語
paiśunyāt prativirati 不兩舌
paiśunyāt prativiratiḥ 不重舌
paiśunya-vāda 兩舌
pakṣa 分, 品, 執, 宗, 對治, 法, 相, 立, 立義, 義, 羽, 羽翮, 翅, 翅羽, 衆, 見, 論, 道理, 類, 麤品, 黨類
pakṣa-dvaya 二品
pakṣaka 翅
pakṣa-paṇḍakā 博叉半擇迦
Pakṣapaṇḍaka 博叉
pakṣas 翅
pakṣatva 宗體
pakṣin 禽
pakṣman 睫
pakṣyatva 分
pakti 成熟
pakva 成熟
palāyate 出離
paṃcasu kaṣāyeṣu lokeṣu 五濁惡世
√paṃs 毀
paṃsayati 下, 取足, 毀, 訾, 輕, 輕賤, 陵蔑
paṃsin 毀
paṃśin 毀
paṃsin 輕蔑
paṇaka 癩病
paṇasa 半娜裟
paṇasa 波那娑
pañca kāma-guṇāḥ 五欲
pañca vastūni 五事
panca...ūrdhva-bhāgīyāni 五上分結
pañca-abhisamaya-gotra 五種種性
pañca-adīnavāḥ 五種失
pañca-anāgāmin 五種不還
pañca-āvarabhāgīya-saṃyojanāni 五下分結
pañca-avaraṇāni 五障
pañca-avayava-vākya 五支作法
pañca-balāni 五力
pañca-bhava-cakra 五趣生死輪
pañcabhiḥ 五欲
pañcâbhijña 五通
pañcabhikṣavaḥ 五比丘
pañca-bhojanīya 半者蒲闍尼
pañcabhojanīya 半者蒲膳尼
pañca-bhūta 五大
pañca-buddhîndriyāṇi 五知根
pañca-buddhīndriyāṇi 五知根
pañca-cakṣūṃṣi 五眼
pañca-cakṣus 五眼
pañcadaśa 十五
pañcadhā 五大
pañcadhā kṛtvā 爲五
pañca-dharma 五法
pañca-dharma-skandhāḥ 五分法身
pañcâdhyātma 內五
pañca-doṣa 五失
pañcâgama 五阿含
pañca-gaṇḍaka 五趣
pañcagatayaḥ 五趣
pañca-gati 五趣
pañca-gatika 五趣
pañca-gotrāḥ 五種性
pañca-guṇa 五妙欲
pañca-jagati 五趣
pañca-jñānāni 五智
pañcaka 五唯
pañca-kāma 五欲
pañca-kāma-guṇa 五欲
pañca-kāma-guṇāḥ 五欲
pañcâkāra 五事
pañcākāra 五種相
pañca-karmendriyāṇi 五作業根
pañca-karmêndriyāṇi 五作業根
pañca-kasāda-kāla 五濁惡世
pañca-kaṣāya 五濁
pañca-kaṣāyāḥ 五濁
pañca-kaṣāya-kāla 五濁惡世
pañcakhādanīya 半者佉但尼
pañca-kula-tathāgata 五族如來
pañca-mahā-bhūtāni 五大
pañca-maṇḍala 五輪
pañca-mandala-namaskara 五體投地
pañca-mārga ; pañca-jagati 五道
pañca-mārga 五位
pañcame aprameyā 五無量
pañcānām abhijñānām 五通
pañcānām avara-bhāgīyānaṃ 五下分結
pañcānāṃ balānām 五力
pañcānām indriyāṇām 五根
pañcānāṃ śuddhāvāsānāṃ devānām 五淨居天
pañcānāṃcittānām 五識
pañcânantarya 五無間
pañcânantarya-karaṇa pañcânantarya-karaṇa 五無間罪
pañcânantaryāṇi 五無間
pañcānantaryāṇi karmāṇi 五無間業
pañcāṅga-tūrya 五樂
pañca-nīvaraṇa 五蓋
pañca-nivaraṇāni 五蓋
pañca-parivyaya 五辛
pañca-phalāni 五果
pañca-prajña 五種般若
pañca-pratisandhyaḥ 五位胎中
pañca-rasa 五味
pañca-rasāḥ 五味
pañcāśa 二三十
pañcāśad 二三十
pañcasaptati 七十五
pañca-saptati-dharma 七十五法
pañca-sarvatraga 五遍行
pañcāśat 五十
pañca-śatāninaya-saṃgītiḥ 五百結集
pañcāśat-dvi-śatamśīla 二百五十戒
pañca-śikhin 五頂
pañcaśikhin 五頂
pañca-śikṣā 五戒
pañca-śikṣā-padāni 五戒
pañca-śīkṣā-padāni 五學處
pañca-śīla 五戒
pañca-skandhāḥ 五蘊
pañca-skandḥāh 五陰
pañca-skandha-prakaraṇa 五蘊論
pañca-smṛti 五停心觀
pañca-śuddhâvāsāḥ 五淨居天
pañcasûpādāna-skandheṣu 五陰
pañca-upādāna 五取蘊
pañca-upādāna-skandha 五取蘊
pañca-upāya 五方便
pañcaūrdhvabhāgīya-saṃyojanāni 五上分結
pañcāvara-bhāgīya-saṃyojana 五下分結
pañca-vargīyaḥdiṇaya 五比丘
pañca-vārṣikamaha 五年大會
pañca-vedanāḥ 五受
pañca-vidhaṃ satyam 五諦
pañcavidhaysa pāpasya 五種惡
pañca-vidyā-sthāna 五明處
panca-vijñāna 五識
pañca-vijñāna 五識
pañca-vijñāna-dhātu 五識
pañcavijñāna-kāyāḥ 五識
pañca-vijñāna-kāya-saṃprayuktā bhūmiḥ 五識身相應地
pañca-vikṣepa 五種散亂
pañca-viṃśati 二十五
pañca-viṃśati-bhava 二十五有
Pañca-viṃśati-sāhasrikā-prajñā-pāramitā 摩訶般若波羅蜜經
pañca-viniyata 五別境
pañca-viṣaya 五塵
pañca-visaya 五境
pañcaviṣayāḥ 五塵
pañca-viṣayāḥ 五境
pañcêndriya 五根
pañcêndriya-dhātavaḥ 五根
pañcêndriyāṇi 五根
pañcôpādāna-skandha 五取蘊, 五陰, 五陰法
pañcôrdhva-bhāgīya 五順上分結
paṇḍara-vāsinī 白衣
paṇ-ḍita 喇嘛
pandita 智者
paṇḍita 知者
pandita 聖者
paṇḍita 聖者, 聰叡者, 聰慧者, 聰敏, 聰明, 能, 親教師, 解
pandita 賢善
paṇḍita 長者有智
paṇḍita jñānavant 憶辨
paṇḍitajāti 智性
paṇḍita-vijña 明智
Pāndurā 白衣
panicarya 修習
pañjara 半遮羅
paṅka 塗灰
paṅka-ja 蓮華
panna-ga 龍
para 上, 上跡, 人, 他, 別, 勝, 取, 已下, 無上, 異, 異法, 究竟, 能取, 餘
parā-√mṛś 執取
para-anugraha 能攝受他
para-bala 他力
para-bhāva-śūnyatā 他性空
para-citta 他心
paracitta-dhī 他心智
para-citta-jñāna 他心通
paracitta-jñāna 他心智
paracittajñāna 知他心通
para-citta-jñānam 他心智證通
para-cittānuvartanatā 隨他心轉
para-darśana 示
para-deśanā 他說
Pāraga 波羅迦
para-hṛta 他所引奪
parâhṛta 得
parākrama 力, 勇決, 勇猛, 勝, 勤, 猛, 精進, 能, 超越
parākrama-śīlatva 稟性勇決
parākrānta 惱
para-krtā 他作
paraloka 餘世
paraṃ maraṇāt 死後
parama 上, 上跡, 勝, 大, 妙, 實, 廣大, 彼岸, 最, 最勝, 最極, 最爲殊勝, 最第一, 欣載, 盡, 眞, 眞實, 究竟, 第一, 第一義, 第一義諦, 至, 鉢羅弭
paramā bodhiḥ 大菩提
parama-āścarya-samanvāgata 第一希有
parama-bodhi 鉢羅摩菩提
parama-dharmaiśvarya 自在
parama-duṣkara 難行
paramâgra-bodhi 上佛道
paramaiśvarya 自在
parama-jñāna 第一義智
parama-kalyāṇāśaya 極善意樂
parama-kāra-kriyā 福田
parama-kāruṇika 慈悲
parama-kāruṇya 大悲
parama-kauśalya 極善
paramam 圓滿
paramaṃ dharma-sthiti-jñānam 最勝妙法住智
para-mano-jñāna 他心智
paramâṇu 微塵
paramāṇu 微塵
paramâṇu 極微
paramâṇurūpa 極微
paramâṇuśas 極微
parama-pārami-prāpta 究竟
paramāpramāda-vihārin 最勝無放逸住
parama-praśānta 最極寂靜
parama-prīti-kara 歡喜
parama-ramya 妙
parāmarśa-saṃyojana 取結
paramārtha 深義
paramârtha 眞實
paramârtha~ ... bhūta 究暢
paramârtha-dharma 勝義法
paramârtha-jñāna 第一義智
paramārtha-kuśala 善於勝義
paramārtha-lakṣaṇa 第一義諦
paramârtha-naya 勝義
paramārtha-saṃvṛti-satyau 眞俗二諦
paramârtha-satya 勝義諦
paramārtha-satya 勝義諦, 眞諦, 第一義諦
paramârtha-satyatā 勝義諦
paramârthatā 眞實
paramârthathatā 眞如
paramârthena bhāvaḥ 實有
paramârya 大聖
paramâścarya 希法
paramasukha 度門
parama-sūkṣma 微細
paramâtman 第一義
param-bhāva 安隱
paramêśvara 大自在
parami 第一
param-maraṇa 極死
paramôdāra 最極廣大
paraṃ-par 轉授
paraṃ-para 展轉
paraṃ-parā 展轉
paraṃparā 展轉
paraṃparā-saṃtāna 展轉相續
paraṃparā-samudāgama 次第現
paraṃpara-vṛddhi 展轉增長
paraṃ-parayā 展轉
parāmṛśati 執取
parāmṛṣṭi 取
paranirmita-vaśavartin 他化天, 他化自在天, 波羅奢華, 波羅尼密婆舍跋提天
para-nirmita-vaśa-vartino devāḥ 他化自在天
para-nirmita-vaśa-vartino-devāḥ 他化自在天
parāṅ-mukha 厭離, 捨, 捨離, 無, 遠離, 除
parânta 後際
parânugraha 利他
parāpakāraṃ marṣayati kṣamate 耐他怨害忍
parāpakāra-marṣaṇā-kṣānti 耐他怨害忍
para-paṃsaka 毀他
para-paṃsana 毀他
parāpara 勝劣
para-pratyaya 他緣
parapravādin 異論
para-pravādin 瞋恚心
parāpṛṣṭhīkṛta 落在他後
parāpṛṣṭhī-kṛta 退
para-rāṣṭra 他土
para-samādāpanā 勸請
para-saṃbaddha 共
para-saṃbhāvanā 他信
para-saṃjñāpanatā 曉悟他
para-saṃpratyaya 信他
para-sattva 他有情
Pārasīka 波西目伽
paraspara 互爲
paraspara 異相
paras-para 相
paraspara-sabhāga-hetu 展轉爲因
paras-paratas 展轉
parataḥ 從他
paratantra-svabhāva 依他起性, 依他起自性
para-tīrthya 外道
paratra 異
paravāda 他論
paravādin 異論
parāviṣ-√kṛ 深生
parāvṛtta 斷, 滅盡, 經, 變, 轉, 轉依, 轉滅, 離
parāvṛtta-janman 轉生
parāvṛttâśraya 轉依
para-vyābādha 他害
parâyaṇa 仰, 向, 墮, 度, 得, 歸, 歸依, 決定, 生, 知, 究竟, 究竟道, 至, 行, 證, 趣
parāyana 趣
pareṇaparatareṇa 過
pareṣāṃ-vistareṇa prakāśayiṣyati 廣爲他說
pareṣu satkṛtya dānam 施他
pareṣusatkṛtyadānam 施
pari-√car; paricārayante 受樂
pari√grah 能攝持
pari-√hṛ 能免
pari-√klid 爛壞
pari-√kṛṣ 能善修瑩
pari-√nam 迴求
pari-√pac 令成熟
pari-√pālaya 養育
pari-√pṛ 得圓滿
pari-√śuṣ 乾竭
pari-√trā; paritrāyamāṇa 濟拔
pari-√trā; paritrāyate 濟拔
paribhāga 方
paribhakṣayanti 齟齚
paribhāṣaka 惡罵
paribhāṣayitvā 示說
paribhāṣita 說
paribhāṣyate 當辯
paribhāva 輕
paribhava 輕蔑
paribhāvayati 觀
paribhāvita 修, 修理, 修習, 勤修, 學, 專心, 思惟, 成就, 所引, 所熏, 所顯, 熏修, 熏習, 脩理, 薰習, 觀
paribhāvita-mānasa 熏修心
paribhoga 受, 樂, 用, 用, 財業, 財物, 財用, 食
paribhogin 用
paribhoktavya 受
paribhraṃśa 失壞
paribhuṃjet 委付
paribhuṃjeta 委付
paribhuñja 臨眄
paribhuñjataṃ 臨眄
paribhuñjīta 委付
paribhūta 輕賤
paribuddhyiṣyati 達了
pari-car 承事
paricāraka 侍者
paricarati 承事
paricārayati 自在
paricareya 供養
paricārika 護
paricaryā 事, 侍, 供事, 供養, 僮僕, 恭敬, 承事, 給侍, 行
paricaryāṃ---nābhyupagacchati 不誓承事
paricāryathā 調隱
paricaya 串習, 修, 修習, 慣習, 數習, 觀, 集
pariccheda 分別, 分析, 分段, 分決, 分齊, 品, 差別, 異
pariccheda-aṇga 分決分
pariccheda-jarā-maraṇa 分段生死
pariccheda-kara 分別諸法
paricchedâkāra 分別相
pari-cchid 決定分別
pari-cchid) 分別
paricchidyate 分別
paricchinnatva 有分限
paridāha 惱, 欝蒸, 渇, 火, 熱, 燒, 燒惱, 苦惱, 鬱蒸
paridamana 淨
paridevayanti 悲
paridevita 惱
paridhāna 衣
paridīna-manas 恨
pari-dīp 顯
pari-dīpaka 示
paridīpana 顯示
paridīpanā 顯示
paridīpita 名, 所顯, 所顯示, 明, 示現, 說, 顯了, 顯現, 顯示
paridūṣita 瞋恚
parig ṛhṇāti...abhūtam 妄取
parigardha 貪著
parigata 執
parigaveṣaṇa 勤求
parigaveṣayat 觀察
pari-grah 現正攝受
parigraha 住持, 住著, 取, 取著, 受, 受持, 和合, 執, 得, 所取, 所受, 所攝, 所攝受, 持, 攝, 攝取, 攝受, 攝持, 攝護, 正攝受, 繋屬, 能取, 能攝受, 親近, 護, 護念, 貪求
parigraha-saṃjñā 攝受想
parigraha-smṛtayaḥ 念恩
parigraha-vastu 攝受事
parigrahīṣyanti 當正攝受
parigṛh ta 執
parigṛhīta 取, 受, 受持, 成就, 所得, 所攝, 所攝受, 所知, 持, 持, 攝取, 攝受, 親, 親近
parigṛhītatā 所攝持
parigṛhītatva 攝受
parigṛhṇ ya 執
parigṛhṇanti 現正攝受
parihāṇa 失, 減, 減損, 破壞, 衰退, 退, 退墮, 退失
parihāṇāya 隨順退墮
parihāṇi 失, 廢, 有退, 減, 滅, 衰退, 退, 退墮, 退失, 退捨
parihāṇika 退失
parihāṇi-saṃbhava 有退失
parihāṇīya 退
parīhāra 答
parihartavya 滅
parihīna 失
parihiyate 減
parihṛta 答
parijjāna 見
pari-jñā 了知
parijñā 了知, 全知, 智, 知, 見, 見, 觀智, 通達
pari-jñā 遍了知
parijñâkhya 遍知
parijñāna 了知, 智, 知, 能知, 見, 觀察, 通達, 遍知, 遠離
parijñānata 知
parikalpa 了, 分別, 妄想, 想, 虛妄, 虛妄分別
parikalpana 起諸分別
parikalpanā 遍計
parikalpa-nimitta-grāha 分別取相
parikalpârtha 分別義
parikalpita 分別, 執, 妄想, 妄計, 所分別, 細分別, 虛妄分別, 計, 遍計, 遍計所執
parikalpita-dharmâtma-grahā 分別法我執
parikalpitah-svabhāva 遍計所執性
parikalpita-lakṣaṇa 分別相
parīkalpita-pudgalāt magrāha 分別人我執
parikalpita-svabhāva 分別性, 遍計所執性, 遍計所執自性
parikalpyamāna 分別執
parikarma-bhāvanā 熟治修習
parikarma-kṛta 作修治, 修, 修行, 已具足, 瑩
parikarman 修行, 成辨, 業, 淨, 淨業, 淸淨
parikarmin 淨
parikarṣaka 化御
parikarṣati 能善修瑩
parikha 坑塹
parikhedita 苦惱
parikīrtanatā 吿言
pari-kīrtaya 稱
parikīrtayat 稱美
parikīrtayati 唱
parikīrtyamāna 說
parikleśa). 勤苦
pariklidyate 爛壞
parikopa 瞋
parīkṣaṇa 觀
parikṣaya 有終盡, 消, 消盡, 滅, 滅盡, 盡, 窮盡
parikṣaya-bhaṅgura 滅盡
parikṣayaṃ √gam 窮劫
parikṣayaṃ saṃpadi 滅盡
parikṣipta 散亂
parīkṣita 所觀察
parikṣya 審諦
parimāṇa-baddha 有限
parimardana 按摩
parimardāpayati 摩
parimardayamāna 除滅
parimārgamāṇa 求
parimārgaṇa 求
parimārjayati 摩
parimārjita 摩
parimârtha 弘摸
parimīmānsām āpadyate 周遍觀察
parimocana 度
parimocanā 度脫
parimokṣyadhve 瘳除
parimokṣyati 解脫
parimṛṣṭa 明
parimucyate 解脫
parināṃa 所變
parināma 變
pariṇāma 變化
parināma 變易
pariṇāma-duḥkhatā 壞苦
pariṇāmaka 迴向
pariṇāmana 向
pariṇāmaṇa 囘向
pariṇamana 迴向
pariṇāmana 迴向
pariṇamanatā 迴向
pariṇāmanā-vaśa 迴向力
pariṇāmayat 勸助
pariṇāmayitavya 迴向
pariṇamayitṛ 迴向
parinamiki-jarā-maraṇa 變易生死
pariṇāmita 迴向
pariṇāmitum 轉
pariṇāyaka 導師
parīndanā 利益
pari-nir-vā 般涅槃
parinirvāna 滅度
parinirvāṇa-dharma 般涅槃法
parinirvāṇa-dharmaka 有般涅槃法者, 般涅槃法者
parinirvāṇa-gotraka 涅槃性
parinirvāṇam 入涅槃
parinirvāpita 得滅度者
pariṇirvāti 入滅
parinirvāyāt 滅
parinirvāyin 滅
parinirvṛta 入於涅槃, 入涅槃, 入滅, 寂滅, 寂靜, 淸淨, 滅, 滅度
pariniṣpadana 成辨
pariniṣpādita 成就
pariniṣpanna 修成, 圓成實, 圓滿, 實成就, 實有, 成, 成就, 成滿, 成辨, 決定, 滿足, 眞實, 眞實性, 第一義, 證得, 逮成
pariniṣpannaḥ svabhāvaḥ 眞實性
pariniṣpanna-svabhāva 圓成實性, 眞實性
pariniṣpatti 具, 具足, 圓成實, 圓滿, 成, 成就, 成滿, 成辦, 成辨, 發, 眞實, 究竟
pariniṣṭhatā 究竟
parip ryate 圓滿
pari-pac 成熟
paripacana 成熟
paripācanatā 化度
paripācana-upāya 成熟方便
paripācayati 令成熟, 化, 成, 成熟, 教化, 消, 熱
paripācayiṣyati 建發
paripācita 化度, 度, 成就, 成熟, 教化, 讚歎
paripacyate 成
paripāka 化, 度, 成就, 成熟, 所成熟, 教化, 滿足, 異熟, 變異
paripāka-phala 果異熟
paripāka-samudāgama 所成熟修證圓滿
paripākatā 成就
paripāka-vinaya 化度
paripākôpāya 成熟方便
paripālayati 養育
paripālita 供養
paripantha 障
paripanthatā 障
paripāṭayati 破
paripātayati 迴向
paripāṭi 次第
paripīḍā 逼迫
paripiṇḍtia 總
pariplava 擾亂
paripoṣayati 長養
paripoṣayet 長養
pari-pṛ 滿足
pari-prâp(āp) 能
pariprāpayati 行
pariprāpta 成
pariprāpti 獲
paripraśna 問
paripraśnī-kṛta 請
paripṛcchā 問
paripṛcchadhvaṃ 敬問
paripṛcchamāna 借問
paripṛcchasi 諮啓
paripṛcchati 致問
paripṛcchā-vyākaraṇa 反問記
paripṛṣṭa 聞
paripuṇṇa 勝妙
paripūra 圓滿
paripurāṇa 速圓滿
paripūrayati 具, 具足, 圓滿, 填, 成就, 成滿, 滿足
paripūrayet 究竟
paripūrayitvā 得圓滿已
paripūri 具, 圓滿, 安, 成就, 滿, 滿足, 究竟, 能圓滿
paripūrika 圓滿
paripūrita 圓滿
paripūritas 究竟
paripūrna 具足
paripūrṇa 具足, 圓布, 圓滿, 圓滿, 增, 增長, 已具足, 普滿, 滿, 滿足
paripūrṇa-manoratha 意車圓滿
paripūrṇa-saṃkalpa 思惟圓滿
paripūrṇeṣu karma-patheṣu 圓滿業道
paripūrṇeṣu-karma 圓滿業
paripūryante viśeṣeṇa 圓滿殊勝
paripuṣṭa 增長
paripuṣṭatama 轉勝
paripuṣṭa-tara 轉增
parirakṣaṇa 護
parirakṣat 護惜
pariṣ 樂
parīṣ 欲
pariṣad-gaṇa 大衆
pariṣadi 大衆中
pariṣadi samyak siṃha-nādaṃ nadati 大衆中正師子吼
pariṣad-śāradya-bhaya 處衆怯畏
parisamanta 圍
parisamāpta 具足
parisamāpti 已作, 成, 畢竟, 究竟, 能成就
parisamāpyate 成就
parisaṃdarśana 示現
parisaṃkhyā 量
parisaṃkhyāta 說
parisaṃsthāpayati 成
parisaṃstuta 所稱歎
pariśaṅkā 疑
pariśaṅkita 疑
pariṣan-maṇḍala 衆會
parisarpaṇa 遊行
pariṣeka 灑
parisevaka 親近
pariṣikta 灑
pariṣkāra 具, 樂具, 法, 物, 緣, 財物, 資生, 資生具, 資糧, 資身, 資身什物
pariṣkāratā 資生具
pariṣkāra-vaśitā 財自在
pariṣkhāra 波利迦羅
pariśodhakāni karmāṇi 能修治業
pariśodhana 修治, 淨, 淸淨, 能淨修治, 莊嚴
pariśodhanatā 淨修治
pariśodhayat 淨修
pariśoṣayati 乾竭
pariśrāmaṇa 漉水囊
pariśrānta 疲極
pariśrāvaṇa 漉水囊
parisrāvaṇa 濾水囊
parisrāvana 騷毘羅
parīṣṭi 求
pariśuddhaḥ paryavadātaḥ 明淨
pariśuddhâjīva 淨命
pariśuddhaka 淸淨
pariśuddha-tara 轉明
pari-śudh 淸淨
pariśuṣka 枯燥
pari-ṣvaj 和合
pariṣvaṅga 和合
parita 障礙
paritapta 惱
paritasyati 惱
paritayakta 捨
paritāyitavya 救拔
paritrāṇa 免, 度, 度脫, 拔濟, 救拔, 救濟, 救脫, 普覆, 濟拔
paritrāsa 恐怖
paritrāyaṇa 護
parītta 下, 付, 小, 少, 少分, 尟, 狹小, 狹少, 纔
Parītta-ābha 少光天
parīttâbha 少光天
parīttâbhā 少光天
parīttābha 少光天
parīttābhās 廅天
parīttaka 微少
parītta-kārin 所作狹小
parītta-prahāṇa-rati 少分樂斷
Parītta-śubha 少淨天
Parīttaśubhadeva 少淨天, 波栗多首婆, 約淨天
parīttava 少
parituṣṭa 欣載
parityāga 不惜, 令其捨, 令捨, 捐, 捐捨, 捨, 捨離, 斷, 施, 棄捨, 無所顧, 能捨, 能施, 除
parityaja 捨
parityājya 捨
parityaktavya 捨
parivāda 毀謗
parivañcana 行欺誑
parivañcita 欺
parīvāra 衆
parivāritā 僚屬
parivārita 爲眷屬
parivarjaka 捨離
parivarjana 捨, 捨離, 能離, 遠離, 除, 離
parivarjanīya 遠離
parivarta 分, 品, 法門, 發起, 起, 轉, 飜
parivartamāna 沒在
parivartayati 轉
parivartin 出
parivārya 繞
parivāsita 薰習
pariveṇa 精舍
pariveṣṭana 纏
pari-vi-√tark 周遍尋思
pariviṣṭa 纏
parivitarkayati 周遍尋思
parivrājakas 異學
parivṛta 與
parivṛttâśraya 轉依
parmātman 大我
parṇa 色
parokṣa-viṣaya 不現見境
parokṣa-viṣayālambana 緣不現見境
parôtpīḍa 逼迫
parṣad 一切大衆, 大衆, 大衆會, 會, 衆, 衆會, 衆生
parṣadā 都會
parṣadi 在大衆中
paruṣa 惡, 惡口, 澀, 澁, 麤, 麤惡, 麤獷, 麤獷, 麤語
paruṣa-vāc 惡口
paruṣa-vacanād viramayati 不惡口
paruṣa-vacana-viramaṇa 不惡口
paruṣayā vācā 麤惡語
parvan 會
parvata-kandara 山中
parvata-rāja 山王
parvatopama-kalpa 磐石劫
paryā 纏
paryādānatā 盡
paryādatta 盡
paryādatte 窮盡
pary-āiṣ 求
paryāṇa 趣
paryaṇka 牀
paryaṅka bandhitva 加趺
paryaṅka-baddha 結跏趺坐
paryaṅkam ābhujya 加趺
paryaṅkamābhujyôpaviśati 結跏趺坐
paryaṅka-nibandha-niṣadyā 結跏趺坐
paryanta 到, 畢竟, 盡, 究竟, 至, 邊崖, 邊涯, 邊際, 限礙, 際
paryanta-gata 邊際
paryanta-kāla 究竟
paryantatā 邊際
paryantī-kṛta 有限
paryāpanna 墮, 墮攝, 得, 所攝, 所有, 攝, 生, 相應, 繋屬, 至, 邊際
paryasta 倒
paryātta 殄
pary-ava-√dā 轉令明淨
paryavadāpakatva 令明淨
paryavadāpayati 轉令明淨
paryavadāpayitṛ 流通
paryavāpnoti 令得究竟
paryavāpta 研尋
paryavāpya 令得究竟
paryavarodha 滅
paryavasāna 後際, 歸, 爲後, 盡, 究竟, 竅
paryavasānatva 究竟
paryavasāne 竟語
paryavasāne kalyāṇam 後善
paryavasthāna 上煩, 瞋, 瞋恚, 纏, 纏, 纏斷, 著
paryāya 分別, 別, 別異, 句, 因, 因緣, 差別, 數, 方便, 次第, 法門, 異, 異因緣, 異門, 經, 緣, 義, 義門, 言說, 道理, 重, 門
paryayaṇa 波衍那
paryāyārtha-nirvacana-prabheda 異門義趣釋詞差別
paryeṣā 求
paryeṣakaṃ cittam 尋求心
paryeṣaṇā 尋求
paryeṣaṇa 推求
paryeṣaṇā 推求
paryeṣaṇa 求
paryeṣaṇā 求
paryesaṇā 緣
paryeṣaṇā 觀
paryeṣanâbhiyukta 求
paryeṣaṇatā 勤求
paryeṣaṇā-vibhāga 求
paryeṣati 行索
paryeṣayati 教
paryeṣayāti 求
paryeṣet 求
paryeṣitavat 求
paryeṣṭa 求
paryeṣṭavya 欲求
paryodavana 淨
paryudāsa 除
paryudasya 除
paryupāsana 供養
paryupāsanā 供養
paryupāsitāvin 奉遵
paryupāsitavya 恭敬
paryupasthāna 供養
paryupasthita 親近
paryupayoga 盡
paryutthāna 使, 生, 發起, 纏, 起, 隨煩惱
paś 觀察
paścād āgatvā 從來
paścād-bhaktikatva 先止後食
paśca-kāle 未來
paścāt 下, 後方, 後時, 方, 於後, 然後, 西, 障礙
paścāt-kāla-ja 未來
paścimaka 最末後身
paścimāyāṃ diśi 西
paścime bhave 最後有
paścimo yāmaḥ 後分
paścimôttara 西北
paścimôttarā 西北
paśyanti 觀
paśyiṣu 覩見
paṭācārā 微妙
paṭaha 鐘鼓
patāka 幡
patākā 幡
paṭākā 幡
patāka 幢
patākā 波利婆沙
patākā-vaijayantī 幡
patala 品
paṭala 品
Pātāla 沃焦石
patana 墮
patanti 墮落
patat 發
paṭhana 說
paṭhita 說
patikūla 違
patita 墮, 墮在, 所攝, 生, 破壞, 躄, 隨順, 頽毀
patita-danto 缺落
patitôcchrita 勝劣
paṭṭabaddha 道服飾
paṭṭa-dāma 華幡
paṭṭaka 衣
patti 步
patti-peṭaka 篋藏
patti-pīṭhaka 篋藏
pattīyanatā 信
pattra 券, 梖, 梖多樹, 梖多羅, 梖多葉, 紙, 蓋, 貝多
paṭukêndriya 聰利
paṭv-indriya 聰利
patyaya 緣
paulkasa 卜羯娑
paunar-bhavika 後有
paunarbhavika 後有
paunar-bhavika 未來有
paunar-bhavikī 未來有
paunaruktya 重罪
paur 圓上
paurāṇaṃ karma 宿業
paurāṇika 過去
paurī-vāc 先首語
pauruva-janmika 先世
paurva 前
paurvāparyeṇa 前後
paurvika 前
pauṣamāsa 寶沙麽洗
pauṣpa 華
pauṣpaka 華
pauṣṭika 圓滿, 報瑟置迦, 增益, 布瑟徵迦, 補瑟徵迦, 補瑟迦
pavana-viṣaya 境界風
paviṣṭa 住
pavitra 吉祥
payo-da 雲
peja 粥
pelava 輕
pelava-paṭa 輕縠
peyā 粥
peyāla 略
phala 報, 報, 實, 得果, 所得果, 果, 果報, 果體, 核, 沙門果, 法果, 生果
phala-bhūta 果
phala-dharma-kāya 果法身
phala-dvaya 二種果
phala-hetu 因果
phala-kāla 果時
phala-kṛto viśeṣaḥ 果勝
phala-mārga 果
phala-parigraha 得果
phala-pariṇāma 果能變
phalâpti 得果
phalârtha 果
phalasa 赤花樹
phala-sad-bhāva 因果
phala-samudāgama 得果
phala-stha 住果
phalasyârthaḥ 因
phalatas 果
phala-tvac 果
phalatvāt 由果故
phala-utpatti 生果
phala-vaiśeṣya 果勝
phalgu-gata 膚
phālguna 頗勒窶拏
phālgunamāsa 頗勒窶拏
phalita 有果
phalôpabhoga 受用果
phāṣa 安樂
phāsa 安穩
phāṣa 安穩
phena-marīci 芭蕉
phena-marīci-kalpa 沫泡
phulla-padma 華
picchila 滑
picu 綿
piḍā 逼迫
pidhāna 閉
pidhātavya 掩
pihita 覆
pinaddha 著
pinda 乞食
piṇḍa 乞食, 信施, 合, 和合, 略, 總, 身, 集, 食
piṇḍa-artha 總
piṇḍa-cāra 乞食
pinda-cārika 乞食
piṇḍa-cārika 乞食
piṇḍa-grāha-hetuka 總執爲因
piṇḍa-grāha-vikalpa 總執分別
piṇḍakenapratipādayati 供養
piṇḍapāta 賓荼波多
piṇḍa-pātika 常行乞食
piṇḍapātra 乞食鉢
piṇḍârtha 略說
piṇḍārtha 總義
piṇḍāya 乞食
piṇḍāya caritvā 乞已
piṇḍayitvā 合
piṇḍita 合數
piṇḍtia 總
pipāsa 渇
pipāsā 渇
pipāsa 渇愛
pipāsa 渴愛
pipāsā 渴愛
pipāsita 渇
pipīla 蟻
pipīlaka 蟻
pippala 卑鉢羅, 波戌, 畢波羅, 畢鉢樹, 畢鉢樹, 畢鉢羅, 畢鉢羅樹, 痺鉢羅, 菩提樹, 賓鉢羅
pippala-vṛkṣa 賓撥利力叉
piśāca 反足, 反足羅刹, 比耶反足, 毘舍闍鬼, 臂奢柘, 食肉, 鬼, 鬼神
piśācāḥ 畢舍遮
piṣṭvā 搗和
piśunāṃvācam 兩舌
piśunāṃ-vācam 離間語言
piśuna-vacanād vivecayati 不兩舌
piśuna-vacana-viramaṇa 不兩舌
piṭa 藏
piṭaka-kośa 藏
piṭaka-mātṛkā 藏摩怛理迦
piṭaka-traya 三藏
piṭaka-vicarci--dadru-kaṇḍū 惡瘡
pitarau 父母
pithana 閉
pithayitavya 掩
pitṛ-ghātaka 殺父
pitṛ-kalpa 父母
pitṛ-loka 餓鬼
pitṛ-oka 餓鬼趣
pitṛ-vadha 殺父
pitta 熱
ploti 緣
pluta 超
posadha 齋
poṣadha 齋戒
poṣadhin 持淨戒
poṣaka 養育者
poṣaṃ dadhāti 能長養
poṣaṇa 長養
poṣayati 長養
poṣika 能長養
pota 船舫
Potalaka 寶陀巖
potti-khaṇḍa 小段
pra- 勝
pra-√āp 當得
pra-√bhū; prabhāvyate 所顯
pra-√budh 能發
pra-√cyu 驅擯
pra-√duṣ 憤
pra-√hā; prajahāti 能斷
pra-√hlād 令悅豫
pra-√hṛ 加害
pra-√iṣ 發遣
pra-√jñā 正了知
pra-√kṣal; prakṣāliṣyāmaḥ 沐浴
pra-√muṣ 忘失
pra-√pīḍ 迫
pra-√śam 殄息
pra-√vas 驅擯
pra-√vṛt 能發起
pra-āp 證
prabalatva 力
prabandhana 相續
prabandha-pravṛtti 相續流轉
prabha 光
prabhā 光明
prabha 所放光明
prabhā saṃbhavati 發光明
prabhā-devatānām 天光
prabhā-kara 明
prabhākarī 發光地
prabhākari-bhūmi 發光地
prabhā-karin 明
prabhā-maṇḍala 光座
prabhā-raśmi 光明
prabhā-rūpa 形
prabhāṣāmi 散吿
prabhāsayat 法光
prabhāṣita 名
prabhāsvara 光徹, 光明, 光淨, 光音, 明, 明顯, 淨, 淸淨
prabhāta-kāla 晨朝
prabhāva 光明
prabhāva 力, 功能, 勢用, 大神通力, 妙, 威力, 威勢, 威神, 微妙神力, 德
prabhava 起
prabhāvaka 究竟
prabhāvanatā 修
prabhāvani 樂
prabhāvāśaya 威力意樂
prabhāvatā 出生
prabhāva-vikurvaṇa 威力神變
prabhāvita 修行, 出, 力, 得名爲, 所作, 所顯, 果, 親, 說, 顯了, 顯示
prabhavyate 顯了
prabhāvyate 顯現
prabheda 分別, 分破, 品類差別, 差別, 略, 解, 解釋
prabheda-gati-lakṣaṇa 分別相, 差別之相
prabheda-naya 差別道理
prabhedaśonirdiśanti 解釋
prabhinna 分別
prabhraṣṭa 墮
prabhu 主宰
prabhū 多
prabhukta 食
prabhūtā 具足
prabhutā 自在
prabhūtā 自在
prabhūta 衆
prabhūta-tanu-jihva 其舌廣薄, 廣長舌, 廣長舌相, 舌廣薄
prabhūta-tanu-jihvatā 廣長舌, 廣長舌相, 舌廣薄
prabhūtatara 多
prabhutva 自在
prabodha 覺
prabodhana 正覺
prabodhayati 能發
prabodhya 覺
prabuddha 眞覺
pracalana 動
pracalāyati 眠
pracaṇḍa 大
pracarita 行
pracchinna 斷
pracurā bhaviṣyanti 當得興盛
pracyāvayati 驅擯
pra-cyu 驅擯
pracyuti 死
prada 給施
pradakṣiṇā 隨順
pradakṣiṇa 順應
pradakṣiṇa-grāhin 隨順
pradakṣiṇâvarta 右繞
pradakṣiṇī-kartavya 右繞
pradakṣiṇīkṛtvā 畢已
pradakṣiṇīkṛtya 畢已
pradārita 破
pradarśana 現, 示, 見, 顯了, 顯現, 顯示
pradarśayitavya 示
pradârtha 義
pradârthaka 義
pradāsa 恨
pradāśa 恨
pradāsa 惱
pradāśa 惱
pradāśin 惱
pradatta āsīt 供上
pradattim āsi 供上
pradāyika 成
pradeśa 分, 地, 如是處, 少分, 方, 此處, 相, 處
pradeśatas 略
pradeśayati 示
pradhāna 上首, 勝, 勝妙, 勝性, 增, 大, 尊者, 微妙, 心, 性, 愛, 持, 最極, 最爲殊勝, 無上, 自性
pradhānāṅga 勝分
pradhānatā 勝
pradhānatara 勝
pradhānatva 勝
pradhānya 勝
pradhāraṇa 持
pradharṣaṇa 降伏
pradhāvita 至
pradhvaṃsa 壞
pradhvaṃsin 滅
pradhyāyamāna 思惟
pradīpa; āloka 燈明
pradīpasyāviśuddhasya 昧燈
pradīpasyāviśuddhasya svabhāvaḥ 昧燈體
pradīpika 燈
pradīpikā 燈
pradīpita 示現
pradur-bhāva 示現
pra-dūṣaya 恨
pradūṣayanti 嫌恨
praduṣyanti 憤
pragama 證
praggharat 流襦
pragharanti 流注
pragharita 涌
praghātita 害
pra-grah 策
pragraha-nimitta 起相
pragrahītavya 降伏
pragṛhīta 攝
pragṛhītâñjali 合掌
pragṛhya 受
praguṇa 正
prahāṇa 厭離, 壞, 對治, 悉斷, 捨, 捨離, 擇滅
prahāna 斷
prahāṇa 斷
prahaṇa 斷惑
prahāna 斷滅
prahāṇa 斷盡, 消滅, 滅, 滅盡, 無, 盡, 破, 能止, 道
prahāna 遠離
prahāna 離染
prahāṇa-arāmatā 樂斷
prahāṇa-hetu 遠離
prahāṇa-saṃskāra 資糧
prahāṇâvāhana 滅
prahāṇi 退墮
prahara 巡
prahārâbhihata 打擲
prahāraka 害
praharaṇa 捶打
praharanti 加害
prahāritā 害
praharṣa 歡喜
praharṣita 歡喜
prahartum 加害
praheyatva 遮斷
prahīṇa 出離, 對治, 已斷, 已永斷, 捨, 斷, 斷惑
prahiṇa 消
prahīna 遠離
prahīṇa-āvaraṇa 斷障
prahīṇa-kleśa 斷煩惱
prahīṇāni-bhava-bandhāni 斷有縛
prahīṇatva 斷
prahinoti 授
prahitâtman 一心
prahlādayati 令悅豫
prahrāda 歡喜
prahṛṣṭa ... bhavasva 宜應
praitsṃvedana 受
praj apti 執
prajā 世, 世界, 世間, 人, 大衆, 有情, 民, 衆生, 衆生類
prajahana 除滅
prajahitva 除棄
prajāna 聖達
prajānam uttama 上慧
prajānamāna 識慧
prajānatā 智
prajāta-mātra 生
prajêśvara 世界主
prajña 慧
pra-jñā 正了知
prajñā 正慧, 波若, 聖慧, 般羅若, 般若, 解, 鉢羅枳孃, 鉢羅若, 鉢羅賢禳, 鉢羅賢禳, 鉢若
prajñā mānasī 心智
prajñā-bala 慧力
prajñā-bhāvanā 修慧
prajñā-cakṣus 慧眼
prajñā-cāra 慧行
prajñā-dhana 慧財
prajñā-dravya 智
prajñā-dvāra 智慧門
prajñā-jīva 慧命
prajñā-jīvita 慧命
prajñā-jñāna-darśana 智慧
prajñākara-gotra 智性
prajñâmalā 淨智
prajñā-netra 慧眼
prajñāpana 施設
prajñāpāramitā 佛母
prajñāpāramitā 明度無極
prajñā-pāramitā 智慧波羅蜜, 般若波羅蜜, 般若波羅蜜多, 般若經
prajñāpāramitā-hṛdaya 般若波羅蜜多心經
prajñā-pāramitā-vihāra 般若波羅蜜多住
prajñapaya 安施
prajñapayanti 制立
prajñapayasva 安施
prajñâpayati 假名
prajñā-prabheda 分別慧
prajña-prabhūta-kośa 慧音
prajñapta 所制立, 施, 施設, 施設安立, 立, 覆, 說, 造
prajñapta~ 化作
prajñaptaḥ prakāśitaḥ 施設開示
prajñapti 假, 假名, 假建立, 假施設, 假立, 假說, 像, 制, 名, 定, 心, 成, 施設, 立, 能制立, 虛假, 言說, 說
prajñapti-bhāva 假名有
prajñapti-dharma 假
prajñāpti-graha-kalpa 假有能取分別
prajñapti-sattva 假有
prajñapti-vāda 假立言說
prajñapti-vastu 假
prajñapti-vyavasthāna 施設建立
prajñāpya 假名
prajñapyante 假設
prajñāpyate 說
prajñā-ruci 般若流支
prajñā-samādhi 般若三昧
prajñā-saṃpad 慧具足
ôpāyāsa 艱辛
pācana 成熟
pācattika 墮
pācayitvā 煮熟
pādaka 句
pāda-pārṣṇi 足跟趺
pādapīṭha 寶机
pāda-prakṣālana 洗足
pāda-tala 足下
pāda-talayor 於雙足下
pādau 雙足
pādau śirāsā vandati 接足作禮
pāda-vanda 禮拜
pādepatitaḥ 頂禮
pālana 能持
pālevata 梨
pālita 護
pālyate 所得
pāṃśu 不淨
pāṃsu 塵
pāṃsu-kūla 糞掃衣
pāṃsu-kūlika 糞掃衣
pāṃsu-rajas 塵
pāṇ u 地
pāna-bhojana 飮食
pānaka 潔
pāṇaka 蟲蚤
pāna-rasa 蘇蜜
pāñcagatika 五趣
pāñcika 半支迦
pāṇḍara ṣaḍdanta gajarājan 白象王
pāṇḍara-vāsinī 白衣
pāṇḍuka 黃
pāṇi-pāda 手足
pāṇi-tala 掌
pānīya 水
pāniya 潔
pāpa 不善, 弊惡, 惡, 惡業, 惡法, 惡者, 惡趣, 業障, 罪, 罪惡, 罪業, 苦
pāpa-deśanā 懺悔
pāpa-deśana 說罪
pāpa-dharma 惡法
pāpakā a-kuśalā dharmāḥ 惡不善法
pāpaka-dṛṣṭa-gata 惡見
pāpaka-dṛṣṭi-gata 惡見
pāpakāḥ...dharmāḥ 惡法
pāpaka-mitra 惡知識
pāpa-karmin 惡業
pāpa-mati 邪見
pāpa-suhṛd 惡知識
pāpika 惡
pāpin 罪人
pāpman 波旬
pāracitraka 畫度樹
pāragate 般羅揭帝
pārājayika 無餘
pāraka 波波羅
pāraṃ gaccheyam 限盡
pāramârtha-siddhānta 第一義悉檀
pāramārthikaḥ svabhāvaḥ 勝義自性
pāramârthika-jñāna 第一義智
pāramārthikaṃ duḥkha-hetum 勝義苦因
pāramārthikasya duḥkhasya 勝義苦
pāramiṃ-gata 具足, 到, 到彼岸, 勝, 度無極
pāramitā 到彼岸, 婆羅蜜, 度, 度無極, 彼岸, 德, 波羅蜜, 波羅蜜多, 無極
pāramitā-carya 波羅蜜多行
pāramitā-prāpta 到彼岸
pāraṃ-para 展轉
pāraṃ-parya 展轉
pāraṃparya 相續
pāraṃ-paryeṇa 展轉
pāratrika 來
pārāvata 鳩鴿
pārevata 柰
pārihārika 受持
pārijātaka 園生, 圓生, 婆利闍多迦, 彼岸生, 樹王, 波利質多羅樹, 畫度樹, 畫度樹, 高遍樹
pāriṇāmikī 能變
pāriṇāmikī cyutiḥ 變易生死
pāripūraka 圓滿
pāripūrī 具足
pāripūrita 滿足
pāripūrya 成就
pāriyātra 畫度樹
pāriyātraka 畫度樹
pārṣadya 衆
pārśva 勒, 波濕縛, 空, 脅, 脅尊者, 脇, 邊, 面
pārśvam 各
pārśvaṃ 各
pārśvam 向
pārthag-jana 凡夫
pārthagjanika 異生
pāruṣika 惡口
pāruṣya 惡口, 麤, 麤惡, 麤惡語, 麤獷, 麤語
pāruṣyāt 麤惡語
pāruṣyāt prativiratiḥ 不惡口
pāśa-guṇa 繋縛
pāsakamālā 數珠
pāṣaṇda 外道
pāṣaṇḍa 邪道
pāta 墮
pāṭa 破
pātakin 業障
pātāla 地
pātāla 海
pāṭala-taila-pradīpa 波羅羅
pāṭaliputra 波吒釐子城
pāṭana 散亂
pāṭana 破
pātāpanaka 壞
pāṭāpanaka 破
pāṭāpayet 破
pāṭava 明
pātayitvā 墮
pāṭeti 破
pātheya 資糧
pātita 墮
pāṭita-vipāṭita 破
pāṭiyaka 別
pātra 多羅, 應量器, 波怛囉, 田器, 缽, 鉢呾羅, 鉢多羅
pātra-cīvara 衣鉢
pāṭyate 破
pāvakī 煖
pāyattika 波逸提
pāyattikāḥ 捨墮
pī ha 坐具
pīḍayati 逼迫
pīḍyamāna 害
pīṣâpayitvā 擣篩
pīṣayati 研
pīta 黃
pīṭhaka 几案
pīyūṣa 甘露
pṛ thag-nirdeśa 別說
pṛ thag-ukta 別說
prābandhikatva 相續
prābhṛta 財物
prādhānika 勝
prādu-bhūta 生
prādur-bhū 現
prādur-bhūta 出
prādurbhūta 旣得生已
prādur-bhūya 出
prāduṣ-kṛtavat 現
prāg āsan 劫初
prāg eva 先
prāg eva punaḥ 況復
prāgarat 流襦
prāgharat 流襦
prāhvanīya 應奉請
prājña 明
prajñā-śikṣā 慧學
prajñā-skandha 慧蘊
prajñāvabhāsa 慧照明
prajñāvatāmagryaḥ 智慧第一
prajñā-vimukta 慧解脫
prajñā-viśesa 擇滅
prajñāyāḥ-prabhāvaḥ 般若威力
prajñêndriya 慧
prajñendriya 慧根
prajñêndriya 慧根
prajñopāya 智慧方便
prajvalita 燒
prakalpayati 分別, 思惟, 想, 成, 現, 說
prakampat 動震
prakampita 動
prakāra 理趣, 相, 種, 種種, 義, 行, 行相, 諸雜, 門, 類
prakaraṇa 事, 分別, 品類, 因緣, 時, 緣, 論, 鉢剌迦羅
prakaraṇa-grantha 阿毘達磨品類足論
prakaraṇa-pāda 阿毘達磨品類足論
prakaraṇârya-vācā-śastra 顯揚聖教論
prakaraṇârya-vācā-śāstra 顯揚論
prakāraśas 別異
prakarṣa-yukta 勝
prākarṣika 相續
pra-kāś 開示
prakāśa 修行, 光明, 如, 明, 相似, 等, 虛空, 顯示
prakāśana 了, 尊修受, 教, 演說, 等開示, 能現, 說, 開, 開演, 開示
prakāśanā 開示
prakāśana 顯了
prakāśanā 顯示
prakāśayāmas 當復
prakāśayanti 所可
prakāśayat 於
prakāśayati 了, 演說, 現, 解釋, 說, 說法, 開示
prakāśayer 講專
prakāśita 所可, 演散, 演說, 示, 開示, 顯示
prakāśyeta 講讚
prakaṭa 明顯
prakathita 說
prākhārat 流襦
prakhya 同
prakīrṇa-keśa 蓬亂
prakīrtita 說
prakrama 次第
prakrameya 捨去
prakriṭistha-gotra 性種性
prakrrameya 逃逝
prakṛṣṭa 勝
prakṛṣṭatara 勝
prākṛta ....śrotrêndriya 肉耳根
prākṛta 人
prakṛta 所作
prākṛta... śrotrêndriya 常耳
prākṛtaka 所生
prakṛtatva 自性
prakṛti 事, 因緣, 性, 性自, 本來, 本性, 法, 畢竟, 自性, 自性, 自然, 自相, 自體, 諸法實相, 鉢吉帝
prakrti 非變異
prakṛti sāvadya 性罪
prakṛti-bhāsvara 性淸淨
prakṛti-durbala 自性羸
prākṛtika 常耳
prakṛtika 性
prakṛti-pariśudda 自性淸淨
prakṛti-pariśudda-citta 性淨心, 本性淸淨心, 自性淸淨心
prakṛti-pariśuddhatva 自性淸淨
prakṛti-prabhāsvara-citta 自性淸淨心
prakṛti-śīla 性戒
prakṛtistha-gotra 本性住種性
prakṛti-sthaṃ bījam 本性住種子
prakṛti-śuddhatva 自性
prakṛtitva 自性
prakṛti-vimukta 自性解脫
prakṛti-viśuddha-gotra 淸淨性
prakṛtyā 任性, 性, 性自, 本來, 本性, 自性, 自然
prakṛtyā saṃdṛśyate 自性顯現
prakṛtyaiva-upapadyamānaḥ 稟性生時
prakṛty-ātmatā 性成就
prakśāita 說
prakṣālya 洗濯
prakṣeptavya 捨
prakṣipāt 擧著
prakṣipya 置
prakṣipyamāna 置
prakṣipyate 置
prāktana 前
pralambita 懸
pralayaṃyāti 滅
pralujyamāna 衰
praluṭhita 轉
prama 微妙
pramāda-caryā 放逸行
pramāda-kausīdya 放逸懈怠
pramāda-sthāna 放逸處
pramāda-sthānīya 居放逸處
pramādin 放逸
pramāditā 放逸
pramādya 放逸
pramadyati 極憍醉
pramāna 正
pramāṇaṃ na ... vidyate 稱度
pramāṇa-samuccaya 集量論
pramāṇa-traya 三量
pramāṇatva 量
pramāṇika 有限
prāmāṇikatvena stheyaḥ 取則
prāmāṇikī...bhavet...pramāṇena 有限
prāmānya 量
prāmāṇya 量
pramardayati 降伏
pramathana 降伏
pramathana-śamana 滅
pramathin 降伏
pramattāḥ sattvāḥ 放逸有情
pramattaka 放逸
pramocayāmi 度脫
pramocayante 度脫
pramocayat 度脫
pramodanā 喜
pramodârtha 第一義
pramodita 隨喜
pramodya 喜
prāmodya 喜
pramodya 大樂
pramodya 歡喜
prāmodya-bahula 極多歡喜
prāmodya-harṣa 歡喜
prāmodya-harṣaṃ janayasva 亙然
prāmodya-labdha 歡喜悅
pramodyate 著
pramokṣa-citta 解脫
pramoṣaka 忘念
pramuditā 極喜地
pramudita 歡喜
pramudita 歡悅
pramuditā bhūmiḥ 歡喜地
pramuditā-bhūmi 極喜地
pramudita-dānatā 歡喜惠施
pramudita-vihāra 極歡喜住
prāmukhya 上首
prāmukhyena 爲上首
pramuktatva 遠離
pramuñca 敷揚
pramuñcahi 敷揚
pramuñcamāna 演奮
pramuñcana 出
pramuñcat 墮
prāmuñcat 演放
pramuṣita 失
pramuṣitayā-smṛtyā 失念
pramuṣṭa 失
pramuṣyate 忘失
prāṇa-apeta 捨生
prāṇa-atipāta 殺生
praṇāda 聲
prāṇa-koṭī 無量衆
pra-ṇam 恭敬
praṇāmayati 曲
praṇāmita 示
praṇamya 供養
praṇāśāpraṇāśa-patha-vivaraṇa 開示壞不壞路
praṇāśayati 失
pranāśayitṛ 消滅
praṇaṣṭa 失
pranaṣṭaka 失
pranaṣṭa-rasa 變壞味
prāṇātipātād vairamaṇī 不殺生
prāṇâtipātāt prativirataḥ 不殺生
prāṇâtipāta-viramaṇa 不殺生
prāṇâtipātin 殺生
praṇāyaka 導師
pranāyaka 至導者
praṇetṛ 作
pranetṛ 至獎者
praṇetṛ 造
praṇeya 障礙
prāṇi- 群萌
pra-ṇī(nī) 造
pra-ṇi-√dhā 起正願
prāṇi-bhūta 衆生
praṇidadhat 起正願
pra-ṇi-dhā 起正願
praṇidhāna 勸助, 大願, 弘願, 思願, 意願, 本願, 本願行, 欲樂, 正願, 殊願, 發願, 祈願, 誓願, 雅願, 願, 願求
Praṇidhāna 願波羅蜜多
praṇidhānaṃ 發願
praṇidhāna-mahā-daśa 十大願
praṇidhāna-pāramitā 願波羅蜜, 願波羅蜜多
praṇidhāna-praṇidhāna-balika 願力
praṇidhāna-vaśitā 願自在
praṇidhāna-viśeṣa 大願, 弘誓, 本願, 願
praṇidhānu 所願
praṇidhātavya 所應願
praṇidhī 弘誓
praṇidhi 弘誓願, 本願, 本願力, 發心, 誓願, 願, 願求
praṇidhi-jñāna 願智
praṇidhiṃ cakāra 發願
prāṇin 人, 命, 思, 有情, 生, 群萌, 萌類, 蟲, 蟲蚤, 衆生
prāṇinaṃjīvitādvyaparopayet 殺, 殺
praṇipatita 敬禮
pranīta 殊勝
praṇīta-bhojana 美食
praṇīta-dharma 勝妙法
praṇīta-kāya 妙身
praṇītaṃ ---cittam 勝心
praṇītatā 勝
praṇītatas 妙
prāñjali 合掌
prāñjali-bhūta 合掌
prāñjali-kṛta 合掌
praṇodana 除
pransanga 開
prāp 受名
prâp 得
prāpaka 得
prapāka 成
prāpaṇatā 障礙
prapañcanā 戲論
prapañca-saṃjñā 戲論想
prapañcita 戲論
prapāṇḍara 充潔
prapanna 墮
prapāta 丘, 坑澗, 堆阜, 塹, 墜, 墮, 投, 深坑
prapatana 墮
prapāta-śvabhra 丘坑
prapatita 墮
prāpayati 顯示
praphullita 發
prapīḍya 割
prāpin 得
prāpita 得
prāpnuvanti 獲致
prāpsyanti 當得
prāpta 依, 具, 具足, 到, 受, 圓滿, 墮, 已得, 已證得, 應, 成, 成就, 所得, 所證, 獲, 獲致, 生, 至, 處, 證, 證得, 通達, 逮, 逮得
prāpta-)saṃjñin 謂爲
prāptavyam artham 應得義
prāptavye arthe 應得義
prāptavye-arthe 應得義
prapti 所證
prāpti 有所得, 求, 能得, 至, 至得, 證, 證得, 遭遇
prāptimat 所得
prāpti-sākṣāt-karaṇa 證得
prāpti-sākṣāt-krti 證得
prāpti-sākṣāt-kṛti 證得
prāptitas 由得
prāptyāvasthā 至位
prāpty-upāya 得方便
prapūjayati 供養
prapūjita 受供養
prāpuṇoti 獲成
prapūraṇa 圓滿
prapūrita 圓滿
prapūryate 成就
praroha-dharmin 所生
prarohaṇa 生
prārthana 希求
prārthana 求
prârthayaati 志
prārthayate 願樂
prārthayitavya 求
prārthenti 逮獲
prārthīya 所希求
prarudita 悲
prarūpaṇā 極推尋
pra-rūpaya 明
prasabham 力
prāsāda / kūṭāgāra 堂殿
prāsāda 樓閣
prasāda 歡喜, 歡喜信樂, 正信, 淨, 淨, 淨信
prāsāda 淨信心
prasāda 淨心, 淨心, 淳, 淳淨, 淸淨, 淸淨, 淸淨心, 生淨信, 端正
prāsāda 精舍, 觀, 講堂, 跋羅娑馱, 跋路娑陀, 跋路婆陀
prāsāda-gata 堂舍
prasāda-pratilabdha 有信
prasādavatī-samādhi 喜信淨三昧
prāsāda-vimāna 宮殿
prasādhana 成就
prasādhayati 成
prasādhayitu-kāma 欲顯示
prāsādika 善, 妙, 淨好, 淸淨無穢, 端嚴, 端正
prāsādikā 端正
prāsādikatva 淸淨
prāsādikāyo 端正
prasādya 淨信
prasaha 忍
prasahya 顯顯
prasahya prasahya 顯顯
prasajya-pratiṣedha 無滅
prasajyeran 得
prasajyet 應
prasajyeta 應
praśākha 鉢羅奢佉
praśākhā 鉢羅賖佉
praśama 寂滅, 寂靜, 息, 息除, 捨, 救療, 救藥, 斷
prasama 滅
praśama 除滅
praśamana 息, 治療, 滅, 療治, 除, 除愈, 除滅
praśamanatā 息滅
prasaṃkhyā 數
praśaṃsanīya 讚歎
praśaṃsita 讚歎
praśaṃsya 應可稱讚
prasaṅga 和合, 因, 墮, 失, 思量, 應, 應在, 應是, 成, 果, 相應, 相應義, 緣, 義, 著, 轉, 過
prasanna 信者, 善, 安, 恭敬, 欽信, 歡喜, 淨, 淨信, 淸淨, 純淨
prasanna-citta 欣樂, 歡喜, 淨信心, 淨心, 淸淨心, 至誠心
prasannêndriya 喜根
praśānta 安諦, 寂定, 寂滅, 寂靜, 息, 最極寂靜, 極寂靜, 滅盡, 盡, 除滅
praśānta-(cārin~) 定隱
praśānta-nirvṛti 寂滅度
praśānta-vihārin 寂靜
prasara 廣大, 流散, 無邊, 相續, 處, 行, 遍
prasaraṃ na dadāti 不令流散
prasāraṇa 伸
prasaraṇa 行
prasārayati 申
prasārita 伸
prasārita-oṣṭha 褰縮
prasarpaṇa 增
praśāstṛ 紹師
praśasyatama 可稱讚
praśaṭha-vāhitā 等流
prasava-dharma 生法
prasava-dharmin 能生
prasena 明顯
prasiddha 得, 成, 成就, 所成立, 有, 極成, 正, 皆有, 許
prasiddhy-artha 成
praśiṣya 徒孫
praskandati 趣入
praskandha 行
praskanna 墮
praśnaṃ aprākṣīt 問
praśnaṃ pṛcchanti 興問難
praśnaṃ pṛṣṭaḥ 問難
praśna-pṛṣṭa 於彼問難
praśna-udāhāra 能問
prasrabdha 寂靜
praśrabdha 息除
prasrabdha-kāya 身淨
praśrabdhi 伏意
prasrabdhi 安
praśrabdhi 安
praśrabdhi 猗
prasrabdhi 輕安
praśrabdhi 輕安
prasrabdhi-sukha 輕安
praśrabhya 息除
prasrabhya 止
praśrabhyate 輕安
prasravaṇa 河
prasṛta 具足
prasṛtā 具足
prasṛtā 莊嚴
prastāva 時
praṣṭha 勝
prastha 鉢羅薩他
prasthāna 分, 勝, 求, 發, 發願, 處, 行, 趣向
prasthāpana 安立
prasthita 住, 到, 去, 往, 慕求, 根求, 求, 行, 趣
prastuta 說
prasuta 正
prasūti 生
praśvāsa 出
prasveda 汗
prasyandamāna 動
prasyandita 流注
prasyanditaṃ praghāritam 流注
pratānayati 舒
pratanuka 輕
pratāpa 熱
pratāpana-naraka 極熱地獄
Pratāpana-narakaḥ 大熱地獄
pratāpane mahā-narake 極熱地獄
pratāpavat 苦行
pratāpita 燒
prātar 早
pratāraṇī 濟度
pratārayati 度
pratas 前
pratatam 恒常
pratata-pāṇi 常舒手
pratatya-udbhava 緣起生
prateyaka-buddha 緣覺界
prathama; ārambha; agra 始
prathama-anāsrava 初無漏
prathama-citta 初心
prathama-cittôpādika 初發意
prathama-cittôtpādika 初發心
prathama-cittôtpādika-bodhisattva 初發意菩薩
prathama-dharmacakra-pravartana 初轉法輪
prathama-dhyāna-bhūmika 初靜慮, 初靜慮地
prathama-dhyānika 初靜慮
prathama-dhyānôpapanna 梵世
prathamaḥ...bhavaḥ 後有
prathama-kalpa 劫初
prāthamakalpika 劫初
prathama-karmika 初業
prathamaṃ gotram 本所得性
prathama-prasthāna 初發
prathamataḥ 先
prathamatas 初
prathama-yāna-saṃprasthita 初發心
prathame yāme 初夜
prathamedhyāne 初靜慮
prati- 報
prati 對
prati- 相
prati 至
prati- 還
prati yathā-kāmam 隨所欲
prati-√budh 覺寤
prati-√diś 悔除
prati-√han 加害
prati-√kāṅkṣ; pratikāṅkṣati 希望
prati-√kṛ 悔除
prati-√labh; pratilabhate 能得
prati-√pad 施作
prati-√sṛ; pratisarati 流散
pratibaddha 得, 成, 所繫, 有, 縛, 繋屬, 起, 遍了知, 障礙
pratibaddha-citta 繫心
pratibādhana 壞
pratibadhyate 斷
pratibādhyate 障
pratibala 堪能, 大勢力, 有勢力, 有大勢力, 有智力, 能, 自能
pratibandhana 斷
prati-bhā 光明
pratibhā 辨了
pratibhādati 破
pratibhāga 分別
pratibhānam utpannam 善能問答
pratibhāna-pratisaṃvid 辯無礙解
pratibhāna-pratisaṃvit 辯無礙解
pratibhāsa 似, 像, 光影, 光明, 幻, 明, 現, 現起, 翳, 鏡像, 電, 電光, 顯現
pratibhāsa-sama 如電光
pratibhāsatā 顯現
pratibhāsatva 顯現
pratibhāsita 顯現
pratibhāti 追憶
pratibhāva 知
pratibhaya 怖畏
pratibhāyati 追憶
pratibhū 證
pratibimba 像, 影像, 色像, 鏡像, 面顏容, 顏容
pratibimbam atikramya 超過影像
pratibodhaka 示悟
pratibuddha 覺時
prati-budh 覺寤
pratibudhyati 覺寤
praticārin 行
praticchādanatā 隱覆
praticchādayati 蓋, 藏, 覆, 覆蓋, 遮, 障
praticchādika 藏
praticchādita 羅覆
pratīcchana 受
pratīcchanatā 護
praticchi 奉持
praticitta-kṣaṇam 念念
pratidarśana 見
prātideśanika 悔過
pratideśanīya 悔過, 波羅提提舍尼, 波羅舍尼
prātideśanīyāni 向彼悔
pratideśayanti 悔除
pratideśayataḥ 發露
pratideśayitavya 悔過
pratidivasam 日夜
pratidvaṃdva-bhāva 對治
pratidvaṃdvin 對治
pratigha 害, 對, 對治, 恚, 恚惱, 恨, 惱亂, 憎惡, 有對, 有待, 瞋, 瞋恚, 破, 礙, 誹謗, 閡
pratigha-citta 恚惱心, 惱, 有瞋恚心, 瞋, 瞋恚心
pratighâkāra 瞋恚
pratigha-sahagata 恚
pratighāta 壞, 嫉, 對, 恚惱, 礙, 能治, 障
pratigraha 取
pratigrāha 取
pratigrahītṛ 受
pratigrahītum 能受
pratigṛhītṛ 受
pratigṛhṇāmi 能受
pratigṛhṇeya 取
pratigṛhṇitavya 得
pratigṛhṇītvā 取
prati-han 加害
pratihaniṣyati 加害
pratihārya 神變
pratihārya 變
pratihata 壞, 憎背, 破, 礙, 誹謗, 輕毀, 違
prātihāya 示現
pratijñā 勸請, 妄稱, 宗, 弘誓, 所立, 稱, 立, 立宗, 立義, 立言, 答, 自所稱歎, 自稱, 自稱歎, 言說, 誓, 誓願, 願
pratijñākāraka-vinaya 多語毘尼
pratijñāna-sthāna 自稱歎處
pratijñā-pratibhāna-bala-sthāma 樂說辯力, 辯才慧力
pratijñāta 所立要
pratijñôttaraṇatva 本願
prati-kāṅkṣ 希求
pratikāṅkṣa 求
prati-kāṅkṣaṇatā 希望
pratikāṅkṣin 求
pratikāṅkṣitavya 得
pratikāra 報
pratīkāra 報
pratikāra 報恩
pratīkāra 報恩
pratikāra 對治
pratīkāra 對治
pratīkāra 能對治
pratīkāra-bhūta 對治
pratikaraṇatā 悔除
pratikartu 奪還
pratikopayati 毀謗
prati-kṛ 悔除
pratikrama 來
pratikrānta 鉢剌底羯爛多
pratikriyā 對治
pratikṛtika 報恩
pratikṣaṇa 念念
pratikṣaṇam 念念
pratikṣepaka 毀謗
pratikṣepaṇa sāvadya 遮罪
pratikṣepaṇatā 毀
pratikṣepsyanti .... pratibādhiṣyante 拒逆
pratikṣepsyanti...pratibādhiṣyante 毀
pratikṣeptum 生誹謗
pratikṣipati 毀
pratikṣipyate 著
pratikubjita 圍
pratikūlatā 違背
pratikūlatva 違
prātikūlya-saṃjñā 厭逆想
pratilabdha 具足, 已得, 得, 得已, 成就, 所得, 獲, 生, 證, 貫暢, 通達, 逮致
pratilabdhavat 得
prati-labh 還得
pratilābha 財利
pratilābhaṃ lapsyanti 得爲
pratilabhamāna 取
pratilabhante 還得
pratilabhate 感得
pratilābhika 獲
pratilābhita 得
pratilabhyate 得
pratilambha 受, 得, 成就, 所得, 獲, 生, 能令, 能得, 至得, 證, 證得, 通達, 逮, 逮得, 逮致
pratilapsyate 獲致
pratimaṇḍala 莊嚴
pratimaṇḍita-vyūha 莊嚴
prātimokṣa 別解
pratimokṣa 別解脫
pratimokṣâkhya 別解脫律儀
pratimokṣaṇa 解脫
prātimokṣaṇa 解脫
pratimokṣa-saṃvara 別解脫律儀
prātimokṣa-saṃvara-saṃvṛta 持戒
pratimukha 棄背
pratimukhatā 棄背
pratimukhī smṛtiḥ 背念
pratimukhīṃ smṛtim 背念
prati-ni-√vṛt 復還棄捨
pratiniḥsaraṇa 捨離
pratiniḥsareya 捨
pratinirvṛtta 還
pratinisevana 修
pratiniṣevaṇa 修習
pratiniṣevaṇatā 習近
pratinissareya 捨
pratinissarga 捨
pratinivartate 復還棄捨
pratinivartayiṣyāmo 免離
pratinivartita 還
pratinivṛtta 還
prati-pad 了別
pratipad 境, 正行, 法, 現行, 行, 行跡, 行迹, 趣, 道
pratipadam avatāram 行跡趣入
pratipādanā 行惠施
pratipādayati 供養, 施, 施與, 解, 貢, 開示
pratipādya 攝
pratipakṣa 制止, 對治, 對治道, 治, 能治, 除
pratipakṣa-bala 對治力
pratipakṣa-bhāvanā 修對治
pratipakṣa-bhāvana 對治修
pratipakṣa-lābha 得對治
pratipakṣatā 對治
pratipakṣatva 對治
pratipakṣôdaya 對治
pratipanna 住, 修, 修正行, 修行, 修行者, 修行者, 具, 具足, 勤修正行, 受, 向, 增, 安住, 常勤, 得住, 正行, 至, 行, 行者, 趣
pratipannatva 能正行
pratipat-satya 道諦
pratipatti 了, 修習, 修行, 勝行, 向, 善行, 德, 成就, 所作, 所修, 正行, 行, 證, 起, 趣向, 道, 隨順
pratipatti-pūja 上妙正行供養
pratipatti-pūjā 正行供養
pratipatti-sahagatā---pūjā 正行供養
pratipatti-saṃpad 行滿
pratipatti-yoga 善行
pratipatti-yukta 隨順
pratipattṛ 行者
pratiprasaraṇa 爲依
pratipraśrabdha 除滅
pratiprasrabdhi 息
pratiprasrabdhya 捨
pratiprasrabhyate 捨離
pratiprasrambhaṇa 捨
pratiprasrambhaṇatā 息
prati-prati 各各
pratipriya 報
pratipudgala 雙比
pratipūrayati 圓滿
pratirājan 率伏
pratirava 響
pratirūpa 似, 如法, 應, 所應, 相似, 相應, 相稱, 端嚴, 美妙, 虛
pratirūpaka 似, 像似, 名字, 對, 形像, 彼行相, 相似, 非實
pratirūpakah 像法
pratisalyānaṃ 修攝
prati-saṃ-√mud 慰問
prati-sam-√mud 慶慰
pratiśāmayīt 收撿
pratisaṃdhānīya 和合
pratisaṃdhi 受身, 合, 投胎, 次第, 生, 相續, 結, 結生, 結生相續, 託
pratisaṃdhi-bandha 生相續, 結生, 結生相續
pratisaṃdhiḥ 入胎
pratisaṃdhika 相續
pratisaṃdhi-vijñāna 結生識
pratisaṃdhīyate 和合
pratisaṃharaṇa 攝受
pratisaṃhārya 攝受
pratisaṃkhyā 審思惟, 思擇, 意思擇, 擇滅, 數, 數緣滅, 數緣盡, 正思擇
pratisaṃkhyāna bala 思擇力
pratisaṃkhyā-nirodha 擇滅, 數緣滅, 數緣盡
pratisaṃkhyā-nirodha-saṃskṛta 擇滅無爲
pratisaṃkhyāya 意思擇
pratisaṃkhyāya pratisaṃkhyāya 數數思擇
pratisaṃlāna-pratisaṃlyāna 燕坐行
pratisaṃlāpa 燕坐
pratisaṃlapanaṃ sevate 修攝, 辟屏, 辟屛
pratisaṃlaya 能閑居
pratisaṃlayana 住定, 宴默, 燕坐, 禪定, 閑定, 靜室
pratisaṃlyānaṃ 辟屛
pratisaṃlyānaṃ sevati 修攝
pratisammodayanta 慶慰
pratisaṃmodayati 慰問
pratisammodayati 慶慰
pratisammodayet 慶慰
pratisammodyamāna 慶慰
prati-saṃ-mud 慰問
pratisaṃskārita 造
pratisaṃvedanā 受者
pratisaṃvedana 知
pratisaṃvedayate 正受
pratisaṃvedayati 受
pratisaṃveda-yāti 覺知
pratisaṃvedayati 覺知
pratisaṃvid 悟, 無礙, 無礙智, 無礙解, 無礙辯, 無礙辯才
prati-saṃ-vid 覺知
pratisaṃvid 解
pratisaṃvida 無礙解
pratisaṃvid-vihāra 無礙解住
pratisaṃyukta 具, 具足, 應, 法, 相應, 繋屬, 繫, 著
pratiśaraṇa 依
pratisaraṇa 依怙, 依止, 依趣, 堅固, 所依, 所依止處
pratiśaraṇa 所依
pratisaraṇa 攝取
pratiśaraṇa 量
pratisaraṇa 障礙
pratiśarana 障礙
pratisaraṇa 隨順
pratisaraṇatva 所依
pratiśarīram 身身
pratiṣedha 對治, 滅, 破, 遮, 遮制, 遮戒, 遮遣, 除
pratiṣedha-artham 爲除
pratiṣedhaṃkaroti 遮
pratiṣedhana 遮
pratisedhanā 遮止
pratiṣevamāṇa 習近
pratiṣiddhānujñāta-karman 制業開業
pratismrta 正念
pratisṃvedin 受
prati-sṛ 依
pratiśruti 響
pratiśrutikā 深山響
pratiśrutkā 深山響
pratiśrutka 響
pratiśrutkā 響
pratiśrutkā-śabda 響
pratiśrutya 受
pratiṣṭha 住
pratiṣṭha 依止
pratiṣṭha 安住
pratiṣṭhā 安立
prati-sthā 建立
pratisthā 施設安立
pratiṣṭhahanti 化立
pratiṣṭhāna 住, 住持, 依住, 安住, 所立, 處
pratiṣṭhā-paṭala 建立品
pratiṣṭhāpayati 住, 供養, 安, 安住, 攝受, 立, 起
pratiṣṭhāpayitavya 住
pratiṣṭhāpita~ ..... parisaṃsthāpita~ 化立
pratiṣṭhāpyante 置
pratiṣṭhita 住, 住立, 依, 依住, 依託, 堅固, 安住, 安立, 所依住
pratisthita 施設安立
pratiṣṭhitatva 住
pratiṣṭhitvā 安住
pratīta-nāma 同所了名
pratītya 依, 具, 因, 因緣, 因緣故, 爲緣, 緣, 緣生, 緣起, 至, 障礙
pratītya samutpāda 緣生法
pratītya samutpanna 緣生法
pratītya samutpanna-dharma 緣生法
pratītya-dharma 因緣法
pratītya-dharmôdaya 緣起法
pratītya-samutpāda 因緣, 因緣法, 所生, 生緣, 緣, 緣生, 緣起, 緣起法, 緣起論
pratītya-samutpāda-jñāna 緣起智
pratītya-samutpādālambana 緣起觀
pratītya-samutpāda-pratisaṃyukto 'dhiprajña-vihāraḥ 緣起相應增上慧住
pratītya-samutpāda-pravṛtti 由從
pratītya-samutpāda-pravṛtti-nivṛtti-pratisaṃyukto 'dhiprajña-vihāraḥ 緣起流轉止息相應增上慧住
pratītya-samutpāda-yoga 緣起道理
pratītya-samutpādita 緣生
pratītya-samutpadyamāna 緣起
pratītya-samutpanna 因緣, 因緣生, 緣生, 緣起
pratītyasamutpanna-dharma 因緣生法
pratītya-samutpannaṃ dharma-dhātum 緣生法界
pratītya-samutpanneṣu dharmeṣu 緣生法
pratītyôtpāda 緣生
pratītyôtpāda-cakra 緣生輪
pratīty-utpanna 緣起
prativahana 誹謗
prativahiṣyaṃti 拒逆
prativandhâbhāva 無礙
prativarjaṇa 還離
prativāryamāṇa 遮斷
prativasati 居止
prativedayāmi 班宣
prativedayate 受
prativedayiṣyāmaḥ 當辯
prativedha 分別, 知, 能善通達, 能通, 覺悟, 證, 通達, 達
prativedha-avasthā 通達位
prativedhanā 通達
prativedhatva 通達
prati-vi-√nud; prativinodayati 爲開解
prativibhāvayamāna 信
prativibhāvayati 知
prativibuddha 覺
prativibudhya 覺寤
prati-vid 通達
pratividdhā 覺知
pratividhya 通達
pratividhyanti 了達
prativigata 捨
prativikalpa 分別, 執著, 妄想, 虛妄分別, 計
prativikalpanā 分別
prativikalpana 妄想
prativikalpanā 妄想
prativikalpana 虛妄分別
prativikalpanā 虛妄分別
prativikalpavitavya 生分別
prativilomatā 違逆
prativinodayati 捨
prativiṇodayati 捨離
prativinodayati 開解
prativīnodayati 除
prativinodya 開解
prativirati 離
prativiruddha 戰諍
prativiṣaya 別境
prativiśiṣṭa 最爲殊勝
prativivardhana 漸增長
prativśiṣṭa 勝
prati-vyadh 覺
praty-ā-√gam 還來
praty-ā-√śaṃs 勸讚
praty-ā-√śaṃs; pratyāśaṃsate 希望
pratyabhimukha 對
pratyabhiyoga 論
pratyācakṣāṇa 捨
pratyāgacchati 還來
pratyāgamana 來
pratyāgata 還
pratyagra 勝
pratyāhārin 伏
pratyājāti 生
pratyākhyāna 壞, 捨, 捨離, 棄捨, 破, 誹謗, 離
pratyakṣa 所證, 現, 現事, 現前, 現前, 現在, 現見, 現觀, 現證量, 現識, 現量, 親, 證
pratyakṣâbhāsa 似現量
pratyakṣa-bhāvin 現在
pratyakṣa-darśin 現見
pratyakṣa-jñāna 現量智
pratyakṣa-jñāna-utpatti 現量智生
pratyakṣa-kārin 現證
pratyakṣam 現量
pratyakṣaṃ paśyasi 現見
pratyakṣârtha 現量義
pratyakṣārtha 現量義
pratyakṣasamyak 現量
pratyakṣa-viṣaya 現境
pratyakṣī-kāra 證得
pratyakṣī-kṛta 所證
pratyāma 自內
pratyaṃśa 分
pratyānayana 還
pratyaṅga 分
pratyanīka-vāda 怨害諍論
pratyanta-janapada 邊地
pratyantarāyakatva 能障
pratyantika 邊地
pratyantima 邊地
praty-anu-√bhū 還受
pratyanubhavana 受
pratyanubhavanti 還受
pratyanubhūtavat 受
pratyanuṣaṅga 對治
pratyāpatti 還淨
pratyarpita 廁鈿
pratyarthika 外道, 怨, 怨嫌, 怨家, 率伏, 破
pratyarthin 怨家
pratyāśaṃsate 勸讚
pratyāśaṃsitavya 求
pratyāsannatā 親近
pratyāsannatva 親近
pratyātmādhigama 內證
pratyātmâdhigamana 內證
pratyātma-jñāna-gati 自覺聖智
pratyātmam 內
pratyātmaṃ bhāvanā-maya 內證修性
pratyātmârya-jñāna 自覺聖智
pratyātmāryajñāna 自證聖智
pratyātmaveditavya 內自所證
pratyātma-vedya 自覺聖智
pratyātmika 內
pratyātmikī 內滅
pratyavagamya 已覺悟
pratyavagantavya 當知
praty-ava-īkṣ 觀照
pratyavalokana 觀察
pratyavara 微細
pratyāvartya 退
praty-avêkṣ 觀
pratyavekṣa 詳
pratyavekṣa-jñāna 妙觀察智
pratyavekṣaṇā 能正觀察
pratyavekṣaṇā 觀察
pratyavekṣaṇā-jñāna 妙觀察智
pratyavekṣaṇaka 觀
pratyavekṣatā 現見
pratyavekṣate 觀照
pratyavekṣitavya 觀
pratyaya 依, 信, 信解, 因, 因緣, 憑, 智, 有爲法, 緣, 緣性, 緣生法, 緣起, 衆緣
pratyāya 貢
pratyaya 鉢羅底也
pratyaya-adhiṣṭhāna 緣依處
pratyaya-buddha 緣覺
pratyaya-hetu 緣
pratyaya-jñāna 緣智
pratyāyaka 證成
pratyaya-kṛti 緣起
pratyaya-lakṣaṇa 緣相
pratyayam apekṣya 待緣
pratyayaṃ kṛtvā 有因緣
pratyayanatā 信
pratyayāntara 異緣
pratyaya-pravṛtti 緣生
pratyaya-sāmagrya 緣和合
pratyaya-vaidhurya 違緣
pratyaya-vijñāna 緣識
pratyayī-bhāva 緣性
pratyayôdbhava 因緣生
pratyayôtpanna 緣生
pratyāytmika nirvṛti 內滅
pratyeka 一一各, 一一各有, 別, 各, 各各差別, 獨, 獨覺, 緣覺, 辟支, 辟支迦
pratyekabodhau cittam utpādayiṣyanti 辟支佛道
pratyeka-bodhi-buddha 緣覺
pratyeka-buddha 獨覺果
pratyekabuddha 獨覺
pratyeka-buddha 畢勒支底迦佛, 畢支佛, 緣一覺
pratyekabuddha 緣覺, 辟支佛, 辟支佛陀, 辟支迦佛, 辟支迦佛陀, 鉢剌翳伽佛陀, 鉢剌翳伽陀, 鉢剌翳迦佛陀
pratyekabuddha-bhūmi 獨覺地
pratyekabuddha-mārga 獨覺乘
pratyeka-buddhatva 獨覺
pratyekabuddha-yāna 獨覺乘
pratyeka-buddha-yāna 緣覺乘
pratyekabuddha-yānika 緣覺乘, 辟支佛人
pratyeka-jina 緣覺
pratyekaṃ trividhā 各有三
pratyeka-pratyeka 各
pratyeṣaka 受
pratyeṣemahi 受
pratyetavya 應如是知
pratykhyāna 遠離
pratyosareya 捨
pratyrtpanna 現
praty-ud-ā-√vṛt 復退轉
pratyudāhāra 答
pratyudāvartayati 復退轉
pratyudāvartita 超
pratyudāvartya 捨
praty-ud-ā-vṛt 退還
pratyudāvṛttaṃ cittam 囘心
pratyuddhāratā 持
pratyuddhṛtaṃpadam 說
pratyūḍha 違
pratyupasthāna 住, 止, 正現前, 正現在前, 現, 現前, 生
pratyupasthānatā 現前
pratyupasthānatva 能現
pratyupasthāpana 作
pratyupasthita 住, 供養, 依止, 出, 安住, 所起, 欲, 正現在前, 現, 現世, 現前, 生, 親近, 起
pratyupasthitaṃ bhavati 起現前
pratyupasthito bhavati 正現在前
pratyutīrṇa 度
pratyutpanna 今, 佛立, 現世, 現在, 現在世
pratyutpannā 現在
pratyutpanna-buddha-saṃmukhâvasthita-samādhi 常行三昧, 般舟三昧
pratyutpannādhvā 現在世
pratyutpannam adhvānam 現在世
pratyutpannamadhvānam 現在
pratyutpanna-samādhi 般舟三昧
pratyutpannasamādhi 般舟念佛
pratyutpanne---adhvani 於現在
pratyuttara 應
pratyutthita 起
pravacana 佛法, 佛語, 契經, 正法, 法, 經, 聖教, 聖言量, 言教, 說法
pravacana-dharmatā 教法
prāvaccana 正法
pravāda 論
pravādin 論
pravādita 鼓
pravāhinī 大海
pravaktṛ 傳說
pravaṇā 量
pravara viśiṣṭa 最尊妙
pravara-agra-dharma 上妙法
pravarâgra 微妙
pravarâgra-dharma 殊特
pravāraṇā 自恣
prāvaraṇa 衣
pravāraṇā 鉢利婆剌拏
pravāraṇa 隨意
prāvarayati 著
pravārayitavya 自恣
pravārayitvā 恣
pravardhita 增
pravāreya 自恣
prāvariyāṇa 報答
pravartaka-lakṣaṇa 流轉相
pravartanā 轉
pravartana 進
pravarteta 應起
pravartita 作, 出, 暢說, 生, 能轉, 起, 轉
pravartitatva 所轉
pravartitavya 轉
pra-vas 驅擯
pravāsana 驅擯
pravāsayati 驅擯
pravedanā 覺
pravedayanti 開覺
pravedayiṣyāmaḥ 當辯
praveṇī 餚饌
praveśa 入, 入胎, 得入, 悟入, 攝, 證入, 赴, 趣入, 通達, 進, 鉢羅吠奢, 門, 隨悟入
praveśayatisma 取
praveṣṭavya 得入
praveṣṭum 生
pra-vi-√bhaj 正分別
pra-vi-bhaj 正分別
pravibhajati 正分別
pravibhakti 差別
pravicārayamāna 覺
pravicārayat 觀察
pravicaya 分別, 妙簡擇, 揀擇, 最極簡擇, 極簡擇, 簡擇, 觀察
pravicaya-prabhāvita 簡擇顯示
pravicaya-vihāra 簡擇住
pravīcinoti 最極思擇, 最極簡擇, 極簡擇, 能正思擇
pravid 受
pravidārayati 觀
pravīṇa 能
pravisārayati 亙然
prāviṣkaroti 深生
praviṣṭa 住, 來入, 入已, 已入, 得入, 悟入, 歸, 現, 至, 處, 證入, 趣入, 隨入
praviṣṭa-bhāvanā 上品修
pravistaraṇa 廣大
pravistaraṇatā 廣辯
praviveka-sukha 遠離樂
pravivikta 空閑
pravivikta-śayana 遠離臥具
pravivkta 遠離
pravrājaka 出家
pravrājana 擯出
pravrajita 出家
pravrājita 出家
pravrajitāḥ 出家
pravrajita-pakṣa-gata 出家品
pravrajitvā 出家
pravrajya 出家
pravṛddhi 增長
pra-vṛt 應起
pravṛtika 伴黨
pravṛtta 修行, 欲, 流轉, 生, 發起, 行, 觀, 起, 轉, 開示
pravrtti 住
pravṛtti 增長, 得, 成, 流轉, 生, 生死, 用, 相續, 行, 起, 轉, 轉現, 轉生, 造, 進
pravṛtti-kāla 轉時
pravṛtti-lakṣaṇa 轉相
pravṛtti-pratītya-samutpāda 緣起流轉
pravṛttir duhkhasya 衆苦流轉
pravṛtti-tathatā 流轉眞如
pravṛtti-vairodhika 與流轉相違
prāvṛtya 覆
pravyāharī 出
pravyāhṛta 說
prāya 多
prayāṇa 行
prāyaṇa 顯
prāyaśas 總
prayata 一心
prayati 正行
prayatna 功, 功用, 動勇, 動發, 勤, 尋, 策勵, 精勤
prayāya 譬喩
prāyeṇa 多
prayoga 作, 作加行, 修, 修習, 修行, 加行, 加行位, 勤修, 勤加行, 和合, 始, 學, 成, 所作, 所修, 方便, 正行, 法, 用, 相應, 精勤加行, 精進, 經營, 能修習, 行
prayoga āyoga 息利
prayoga-āyoga 出內
prayogaḥ kṛtaḥ 加行
prayoga-ja 加行
prayogaṃ ca prayojayanti 入出, 紀別
prayoga-marga 方便道
prayoga-prabheda 加行差別
prayoga-śuddhi 加行淸淨
prayogâvasthā 加行位
prayogāvasthā 加行位
prayoga-viśeṣa 加行差別
prayoga-viśuddhi 加行淸淨
prayogika 加行
prāyogika-caryā-paripūri 加行行圓滿, 有加行行圓滿
prāyogikaṃ vīryam 加行精進
prayogitva 加行
prayojanīya 用
prayojya 教
prayoktavya 勤修加行
prayujyate 修, 修觀行, 加行, 勤修, 勤修習, 能修作
prayukta 修, 修行, 共相應, 加行, 勇猛精進, 勤修, 勤修正行, 勤修習, 勤修行, 合, 和合, 方便, 有, 正勤所修, 求, 相名, 相應, 精勤, 繫, 習, 行
prayuktatva 和合
prayuñjīta 和合
pṛcchā 問
pṛcchati 問
pṛcchā-visarjana 問答
prekṣamāṇa 觀察
prekṣaṇa 伎樂
prekṣaṇika 睇
prekṣin 伺
prekśin 伺求
prekṣin 伺求, 受, 思惟, 欲, 欲求, 求, 觀
prema 親昵
prema-citta 愛樂心
preman 哀憐, 恭敬, 愛, 愛念, 慈, 憐, 樂, 欽順, 親近
preman; kāmatā 愛敬
premaṇī 喜
premaṇīya 作意, 可愛, 可愛樂, 善, 愛, 慈悲
premanīya 所親昵
premaṇīya 欽敬
premânugata 慈念
prematā 愛念
preryate 動
preta 嬉怡, 薜荔多, 閃多, 閉多, 餓鬼, 餓鬼趣, 鬼, 鬼神, 鬼趣
preta-pakṣa 黑月
pretī 餓鬼
pretya 未來世
√prī 深生愛
prīnayati 受樂受
prīṇayati 自娛樂
prīta 歡喜
prītatara 歡喜踊躍
prītijanana 法喜
prīti-saṃbodhy-aṅga 喜覺支
prīti-saumanasya-jāta 歡喜
prīti-sukha 喜樂
prīti-sukha-janana 生喜樂
prīty-upekṣaṇa 喜捨
priya 可愛, 可樂, 可欣, 善, 喜, 尊重敬愛, 念, 愛, 慈愛, 所愛, 敬愛, 染, 樂, 欣悅, 親愛
priya manāpa 寵敬
priya viprayoga duḥkha 愛別離苦
priya-ākhyāna 愛語
priyâbhāṣin 愛語
priya-cittatā 愛樂心
priyadarśana 宗仰
priya-jana 所愛
priya-karaṇa 可愛
priyâkhyā 愛語
priyâkhyāna 愛語
priyâlāpa 愛語
priyaṃ kṛtaṃ bhoti 奉敬
priyaṃ-kara 愛敬
priyaṃ-vada 愛語
priyaṇgu 粟
prīyate 深生愛
priyatva 愛
priya-vacana 愛語
priya-vāditā 愛語
priya-vadyatā 愛語
priya-vikalpa 愛分別
priya-vinā-bhāva 愛別離苦
priya-vinā-bhāva-duḥkhaḥ 愛別離苦
priya-vipariṇāma-duḥkha 愛別離苦
priya-viprayoge duḥkham 愛別離苦
priya-viyoga 愛別離
prṇyamayaṃkṣetram 福田
proṇa 趣向
protkaṭa 現
protsāha 勇猛
protsāhanā 勸發
protsāhayati 忍
pṛṣṭa 問
pṛṣṭha-bhūta 後起
pṛṣṭha-labdha 後得
pṛṣṭha-labdha-laukika-jñāna 後得世間智
pṛṣṭha-labdhena laukikena jñānena 後得世間智
pṛṣṭha-labdhena-laukikena jñānena 後得世間智
pṛṣṭhataḥpṛṣṭhataḥ 障礙
pṛṣṭhatas 障礙
pṛṣṭha-vaṃśa 脊
prṭala-kośa 翳
pṛthag-bhāva 異相
pṛthagjana 獨生
pṛthagjana-bhūmi 異生地
prthagjanatva 異生性
pṛthag-vidha 各差別
pṛthak pṛthak 各
pṛthaktva-vyavasthāna 種種
pṛthivī 地
Pṛthivī-devatā 地天
pṛthivī-dhātu 地界
pṛthivii-maṇḍala 國界
pṛthivī-pradeśa 處
pṛthivī-sama 如地
Pṛthivī-tala 地
pṛthivyāṃ 反覆
pṛthu-vṛddhi-vaipulyatā 增長廣大
pṛthu-vṛddhi-vaipulyatāṃ gacchati 轉復增廣
pryojana 方便
puaśama 寂滅
pudgala 丈夫, 人, 士夫, 富特伽羅, 我, 有情, 有情類, 福伽羅, 者, 衆生, 補特伽羅
pudgala-dravya 人
pudgala-dṛṣṭi 我見
pudgala-pravicaya 簡擇補特伽羅
pudgala-saṃjñā 人相
pudgala-śūnyatā 生空
pūga 多
puggala 人
pūj 供事
pūjā 供具, 供物, 供養, 加供, 恭敬, 恭敬供養, 愛敬
pūja kṛtvāna 事敬
pūjā-karman 供養
pūjākarma niryātayāmāsa 貢上
pūjāṃ ca kurvatā 訖竟
pūjana 供養
pūjanā 供養
pūjana 供養事
pūjana-arthāya 欲供養
pūjā-parigrahaṇa 供養攝受
pūjayamāna 供養
pūjayati 供養
pūjayitvā 進上
pūjeṣyatī 供侍
pūjitva 恭敬
pūjôpasthāna 供養
pūjyamāna 供養
pūjyatva 供養
pukkaśa 卜羯姿
pukkasa 補羯娑
pulkasa 卜羯娑
puṃ-gava 勝
pūṇa 僕拏
punaḥ punaḥ 數起
punar api 復更
punar jāyate 更生
punarapi 還
punarāvartyate 還
punareva 還
punar-ukta 重罪
punaś ca 復次
punas tad eva 又卽此
puṇḍarī 分陀利
puṇḍarīka 分荼利花, 分荼利華, 分荼利迦, 分陀利花, 奔荼利迦, 奔荼利迦花, 本拏哩迦, 白蓮花, 白蓮華, 百葉華, 芬陀, 芬陀利華, 華
pundarīka 蓮華
puṇḍarīka 蓮華
puṅgala 人
punnappunam 數
punya 功德
puṇya 功德, 功祚, 勝, 善, 善本, 善根, 宿福慶
punya 德
puṇyâbhisaṃskāra 功德, 功德福, 福寧, 福施, 福行
puṇya-hetu 福因
puṇya-jñāna 福智
puṇya-jñāna-saṃbhāra 功德, 福德智慧資糧
puṇya-kāma 求福
puṇya-karman 福業
puṇya-kriyā-vastu 福業事
puṇya-kṣetra 福田
puṇya-kṣetra-bhūta 福田
puṇyaṃ karma 福業
puṇyam kriyā 福業
puṇyamaya kumāra 福子
puṇya-pakṣa 福分
puṇya-pāramitā 功德
puṇya-phala 福果
puṇyaphala kumāra 福子
puṇya-prasavāḥ 福生天
puṇyaśālā 奔攘舍羅
puṇya-saṃbhāra 善根, 福德, 福德資糧, 福行, 福資糧
puṇya-saṃcaya 福聚無量
puṇya-upārjana 修功德
puṇyôpaga 福行
puṇyôpapatti 福生
puraḥ-pṛṣṭhataḥ 前後
puraḥ-sarin 趣
purā-kalpa 儀軌
purāṇa 古
purāṇa-dvitīya 本二
pūraṇa-kāśyapa 富蘭迦葉
purāṇa-mitra 慈室長者
purāṇatā 故
purāṇī-bhāva 朽故
purastime 東
purato yāyin 前行
puri 過去
purimā 東
purima-cari 行
purimaka 前
purima-yāma 初夜
purimika 前
pūrita 滿足
pūrna 充滿
pūrṇaghaṭa 卍字
pūrṇa-ghaṭa 本囊伽吒
pūrṇaghaṭa 本囊伽吒
pūrṇa-maitrāyaṇ -putra 圓滿
pūrṇa-maitrāyaṇī-putra 滿足
pūrṇatā 增
pūrṇatva 增
puro-ga 等
purohita 國師
puro-hita 師
purohita 師家
purohita-kula 國師家
puro-java 爲本
pūruṣa 人
puruṣa 人我, 使, 使者, 原人, 士夫, 大士, 布嚕沙, 布路沙, 我, 男, 知者, 補盧沙
puruṣa-bhāva 丈夫相
puruṣa-bhūta 丈夫
purusadamya-sāratha 調御
puruṣa-damya-sārathi 丈夫調御士, 士道法御
puruṣa-indriya 男根
puruṣa-kāra 士夫作用, 士夫功業, 士夫用, 士用
puruṣakāra-phala 功用果
puruṣa-kāra-phala 士用果
puruṣa-liṅga 男根
puruṣa-pudgala 善男子, 士夫補特伽羅, 聖人, 賢聖
puruṣa-ṛṣabha 上人
puruṣarṣabha 上人
puruṣa-vara 天人師
puruṣendriya 男根
puruṣêndriya 男根
puruṣôttama 人中上
pūrva 先, 先世, 先已, 初, 前, 古, 始, 宿世, 往昔, 昔, 昔來, 本來, 東, 爲先, 舊, 補囉嚩, 過去, 過去世
pūrva-abhyāsa-vaśa 惑習氣
pūrva-apara-sahakrama 共
pūrva-ardha kāya 上身
pūrva-bhava 過去
pūrvabhaveṣu 過世
pūrvābhilāpin 先言
pūrvābhyāsa 先習
pūrvâbhyāsa 宿習
pūrvābhyāsa 宿習
pūrvābhyāsa-samutthitaṃ bījam 先習起種子
pūrva-dakṣiṇa 東南
pūrva-dakṣiṇā 東南
pūrva-dhyāna 初禪
pūrva-dvitīyā 故二
pūrva-gama 前行
pūrva-hetu 宿因
pūrvâhṇa 晨朝
pūrvâhṇa-kāla-samaya 晨朝
pūrva-jāta 前生
pūrva-kāla-bhava 本有
pūrvakaṃ saṃskāram 先行
pūrvakau dvau 前二
pūrvakejanmani 宿世
pūrvakeṣv abhyatīteṣu 先過去
pūrvako hetuḥ 宿因
pūrvako saṃbhāraḥ 先世資糧
pūrva-koṭi 前際
pūrva-kuśala-mūla 宿善
pūrvaṃ 往宿命時
pūrvam 從昔來
pūrvam eva 先
pūrvaṃ tāvat 先
pūrvam uktam 前說
pūrvam utpannānām 先起
Pūrvaṃ videho dvīpaḥ 東勝身洲
pūrvaṃ-gamaḥ 前導
pūrvaṃgamaṃ 本瑞應
pūrvaṃ-gamatvāt 爲上首
pūrvaṃ-gamāya 爲上首
pūrvamitra 慈室長者
pūrvaṅ-gama 先
pūrva-nimitta 瑞
pūrva-nirdeśa 先說
pūrva-nivāsa-jñāna 宿命智
pūrva-nivāsānusmṛti 宿住隨念
pūrva-nivāsânusmṛti-jñāna 宿命智
pūrvānta 前際
pūrvântâdi 三際
pūrvânta-koṭī 過去世
pūrvāntam anusmaran 前際隨念
pūrvānta-sahagata 前際倶行
pūrvântika 前際
pūrvānubhūta 先所受
pūrva-pakṣa 因緣法
pūrvāpara 前後
pūrvāparānta 前後際
pūrvâparânta-madhya 三際
pūrvāpara-virodhatā 前後乖反
pūrva-parikarman 宿業
pūrva-prahīṇa 本願
pūrva-praṇidhāna-caryā 本行願
pūrva-praṇihita 本願
pūrva-pratijñā 本願
pūrva-pratilabdha 先所得
pūrva-pūrva 前前
pūrva-rātra 初夜
pūrvârdha 上
pūrvārdha-kāya 身上半
pūrva-śamatha-carita 先修止行
pūrvasya 前前
pūrvataram 先
pūrva-ukta 前所說
pūrvavad vibhāgaḥ 如前分別
Pūrvavidehaḥ 勝身洲
Pūrva-videhaḥ 東勝身洲
pūrvehi lokâcariyehi 更歷
pūrveṇa 於前
pūrveṇāpara 前後
pūrveṇāparam 前後
pūrve-nivāsa 宿住
pūrve-nivāsânusmṛti-jñāna 宿命智
pūrve-nivāsānusmṛti-jñāna 宿住隨念智
pūrve-nivāsānusmṛti-jñāna-bala 宿住隨念智力
pūrvikā 爲先
pūrvôttara 東北
pūryate 成
puṣkalatā 妙
puṣkiriṇī 涌泉
puṣpa-cchatra 華蓋
puṣpa-citra 華嚴
puṣpadeva 弗波提
puṣpa-mālya 華纓
puṣpanāga 奔那伽
puṣpa-puṭa 華
puṣpa-vikīrṇa 散華
pusta 經卷
puṣṭa 長養
pustaka-gata 經卷
pusta-karmā-maya 經字
pustakarman- 膠漆布
puṣṭatā 圓滿
puṣṭi-hetu 增長因
puṣṭika 增益法
puṣṭy-artham 益
pūtanā 富多那
pūtana 富陀那
pūtanā 布單那
pūtika 摧朽
pūti-mukta-bhaiṣajya 腐爛藥, 腐爤藥, 陳棄藥
pūti-mūtraṃ bhaiṣajyānām 陳棄藥
putra jinasya aurasa 佛口所生子
putra-dāra 妻子
puttali 色相
pūvaka 過去世
pūya 膿
racanā 結集
racita 莊嚴
raga 欲
raga 貪
rāga-ādi 貪等
rāga-citta 欲心
rāgâdi 貪瞋癡
rāga-dveṣa 貪瞋
rāga-dviḍ-moha 貪瞋癡
rāga-rajas 貪
rāga-rati 貪煩惱
rāga-saṃkṣaya 離貪
rāgâvaraṇa 貪欲蓋
rāga-vaśa 欲
rāgo bandhanam 貪縛
rahitatva 離
Rāhula 羅怙羅
rāhula 障
rājā..cakra-vartī 轉輪王
rāja-bhūta 爲國王
rājācakra-vartī 轉輪聖王
rāja-dharma 王法
rājā-dhārmikaḥ 如法王
rāja-dhātu 阿羅闍界
rajaḥ-saṃkhyā 微塵數
rāja-kṛta 事王
rājâmātya 寮屬
rājan bala-cakravartin 大聖帝
rājānaṃ sevataḥ 事王
rajanī 夜
rajanīya 所染
rāja-p ā da-mūlika 官屬
rāja-puruṣa 寮屬吏
rājasa 憂
rajaska 塵穢
rāja-śrī 轉輪王
rajata 銀
rājata 銀
raja-vinirgata 晨朝
rājikā 芥子
rajju 索
rājya-dhana 國財
rājya-iśvarya 大自在
rājyaiśvarya 自在
rājya-jana 所統僚庶
rakṣa 護
rakṣā 護
rakṣaka 護
rākṣāsa 惡鬼
rākṣāsa 阿落迦婆
rākṣasa 鬼
rākṣasī 羅刹女, 羅刹斯, 羅刹私, 羅刹鬼, 羅叉私, 邪鬼
rakṣâvaraṇa-gupti 護
rakṣâvaraṇaguptiṃ kariṣyati 將接
rakṣitavya 愼護
rakṣya 牧
rakta 愛, 愛染, 愛著, 懷貪欲, 朱, 染, 染欲, 染汚, 染著, 甘露, 貪, 貪性, 赤色
ram 樂
√ram; ramiṣyāmi 受樂
rama 愛樂
rāma 羅摩
ramaṇīyaka 可愛樂
rāmaṇīyaka 樂
rāmatā 樂
ramata 歡樂
ramate 味著
ramī 好忤
ramita 喜
ramiti 勝
randhra 過
raṅgika 色
rañjana 染
rañjāpeti 染
rañjeti 染
rāṣ ra 國土
rasâhāra 飮食
raśami 光明
rasa-rasāgra-prāpta 於諸味中得最上味
rasa-rasāgratā 於諸味中得最上味
rasa-visaya 味境
rāśī-kṛta 累
raśmi-prabhāsa 光明
raśmi-pramokṣa 放大光明
raśmy-avabhāsa 光明
ratanāmaya 琦妙
ratha 車
rathaka 車
ratim abhilāṣam 欣欲
rati-rāgā 欲樂
ratna 三寶, 妙寶, 寶, 寶珠, 王, 珍寶, 羅陀
ratnadāmai samalaṃkṛtaṃ śobhitaṃ 絞絡
ratnadāmakṛtaśobha 絞絡
ratna-dāman 珠瓔
ratna-giri 寶山
ratna-gotra 寶性
ratna-gotra-vibhāgo 究竟一乘寶性論
ratna-gotra-vibhāgo mahāyānôttara-tantra-śāstram 究竟一乘寶性論
ratna-jāla-samīrita 珓珞
ratnakāra 寶生
ratna-megha 寶雲經
ratna-mukuṭa 寶冠
ratna-naya-stūpa 寶塔
ratnāni 三寶
ratna-padma 華
ratna-parvata 寶山
Ratnaprabhāsa 寶明
ratna-rāśi 珍寶聚
ratna-traya 三寶
ratnatva 寶性
Ratnâvabhāsa 寶明
Ratnāvabhāsa 寶音
Ratnaviśuddhā 寶淨
ratna-vṛkṣa 寶樹
ratna-vyomaka 寶床榻
rātraka 日夜
rātri 夜
rātri-devatā 主夜神
rātri-diva 晝夜
rātri-divasa 日夜等位
rātrim 夜
rātriṃ-diva 晝夜
rātriṃ-divā 晝夜
rātriṃ-divāni 晝夜
rātry-ahan 晝夜
raudra-karman 惡業
raudratā 暴惡
raukṣya 惡口
raupya 銀
raurava 叫喚
Raurava 呌喚
raurava 呼呼
Raurava 呼呼婆
Raurava 號呌地獄
raurava-naraka 叫喚地獄
Raurava-narakaḥ 號叫地獄
ravaṇa 羅被那
ravi 日
ṛcchā 忽然
ṛddhi 如意, 威力, 威神, 德, 神, 神, 神力, 神境通, 神變, 神足變化, 神通, 神通事, 神通力, 神通力, 福德, 聖通
ṛddhi-bala 威神足力, 神力, 神足力, 神通力, 神通力
ṛddhika 神
ṛddhi-nagarâvadāna 化城喩
ṛddhi-prabhāva 神力
ṛddhi-prātihārya 神力, 神變, 神足變化, 神足通, 神通力, 神通變化, 神通變現
ṛddhi-saṃpad 神通
ṛddhi-vaśitā 神通
ṛddhi-vidhi-jñāna 神境通
ṛddhi-vikrīḍita 神通遊戲
ṛddhi-vikurvaṇa-prātihārya 神足變化
ṛddhi-vikurvita 神通事業
ṛddhi-vimokṣa-kriyā kuśala 善證智通
ṛddhyā 神力
ṛddhy-abhijñā 神通
ṛdhi-vikrīḍita-samādhi 神足戲樂三昧
ṛdhyate 得
ṛdhyati 稱遂
re 唯
reṇukā 微塵
reṇu-kleśa 煩惱
repa 立播
repha 立播
revatī 流灌
riddhi 神通
ridhyate 得
rigs pa 如理
rigs pa'i tshul 如理
riktamuṣṭi 空拳
riraṃsā 欲
rīryavat 精進
ṛju-dṛṣṭika 正見
ṛju-gātratā 身不僂曲
ṛjuka 直
ṛkta 誑
rocana 喜
rocanā 愛樂
rocaya 令愛樂
rodāmaḥ 悲酸
rodati krandati paridevate 感慕
rodracitta 瞋濁
roga-bhūta 如病
roga-vyasana 病苦
rohitaka 盧醯多迦
ropana 安立
ropita 種
roruka 出生
roṣaka 瞋恚
roṣita 瞋
ṛsabha 牛王
ṛṣgiri 仙人掘山
ṛṣi 諸仙
ṛṣi jina 人仙
ṛta 實
ṛtīyamāna 深生慚愧
rtthāna 立
ruc 忍可
rucaka 瓔珞
ruci 好, 希求, 意樂, 愛, 愛著, 樂, 欲, 欲樂, 自恣, 隨意
ruci-phala 愛樂果
rucitas 隨意
rudhira 血
rudita 憂
rudra 大自在
rudrakṣa 鳴嚕捺囉叉
rujaka 正直
rukma 金
rūpa 塵, 形, 形相, 形色, 形色貌, 相, 礙, 色, 色像, 色形, 色法, 色界, 色相, 色蘊, 色處, 色貌, 色身, 質礙, 身
rūpa prasāda 淨色
rūpa-adi 色等
rūpa-arūpya 色無色
rūpa-arūpya-dhātu 上二界, 色無色界, 色界無色界
rūpa-arūpya-upapanna 生色無色界
rūpa-arūpya-upapatti 生色無色
rūpa-avacara 色行
rūpa-avacara-samādhi 色界定
rūpa-bhraṃśa 壞色
rūpa-chanda 色欲
rūpa-dhātûpapanna 生色界
rūpa-dhātv-āpta 色界繫
rūpa-dhātv-avacara 色界繫
rūpâdi 境
rūpādi-saṃjñaka 色等想
rūpa-gata 色
rūpaka 形相
rūpākṛti 色形
rūpa-lakṣaṇa 色相
rūpaṇā 推尋
rūpaṇā 變壞
rūpa-nikāya-pariniṣpatti 具足色身
rūpa-pratisaṃyukta 色界繫
rūpârtha 色
rūpa-saṃjñāka 色
rūpa-śarīra 色身
rūpa-skandha 色蘊
rūpata 形色
rūpatā 色相
rūpâtmabhāva 色身
rūpâtmaka 色
rūpâvabhāsa 色像
rūpa-vairāgya 離色
rūpavat 端正
rūpī rūpāṇi paśyaty-ayaṃ prathamo vimokṣaḥ 內有色想觀諸色解脫
rupin 有色
rūpiṇaḥ...dharmāḥ 色
rūpiṇāṃ saṃskārāṇām 色行
rūpi-sattva 有色有情
rūpita 變壞
rūpôtpatti 生色
rūpyamaya 銀
rūpyata iti rūpam 色
rūpyate 變壞
ruṣṭa 瞋
rutâbhinādita 洪音
sa-ātmaka 有我
sa-bala 強
śabda-āyatana 聲處
śabdaka 音聲
śabdâpadeśa 說
śabdāpita 來
śabda-śloka 聲頌
śabda-vidyā 聲明
śabda-vijñapti 聲
śabda-visaya 聲境
śabdaya 報
śabdâyatana 聲處
sabhāga 同, 同共, 同分, 同分, 相似, 相應, 等, 衆同分
sabhāga-carita 同行
sabhāga-dhātu 同分界
sabhāga-hetutva 同類因
sabhāgatāvat 同分
sābhāsa 似
sabhaya 怖畏
sabhayatva 怖畏
sabhikṣuka 有比丘
sābhirāma 喜
sābhisaṃskāraḥ sābhogo nirnimitto vihāraḥ 有加行有功用無相住
sābhisaṃskāra-parinirvāyin 有行般涅槃
sābhoga 有功用
sābhogo nirnimitto vihāraḥ 有功用無相住
sabhya 軌
sabījatva 有種
sa-brahma-cārin 同梵行
sabrahmacārin 同梵行者
sacca-vāda 眞實言
sacetana 有覺
sa-chidra 有間隙
śācī 舍脂
sa-citta 有心
sacittaka 有心者
sa-cittakāvasthā 有心位
ṣaḍ ādyātmika-āyatanāni 六內處
ṣaḍ anuśayāḥ 六隨眠
ṣaḍ āśrayāḥ 六根
ṣaḍ bāhya-āyatanāni 六外處
ṣaḍ divaukasaḥ 六欲天
ṣaḍ kāmadeva 六欲天
ṣaḍ vedanā-kāyāḥ 六受身
ṣaḍ viṣayāḥ 六境
ṣaḍ...deva-nikāyāḥ 六欲天
ṣaḍ...indriyāṇi 六根
ṣaḍ-abhijña 六通
ṣaḍ-abhijñā 六通
sad-ālambana 有所緣
ṣaḍ-aṅga 六根
ṣaḍ-anuśaya 六隨眠
sadā-paribhūta 常不輕菩薩
sad-asattā 有無
sadāsthitaḥ 常住
sadâvikāritva-guṇa 不變
ṣaḍāyatana 六入
ṣaḍ-āyatana nirmukta 離六處
ṣaḍ-bāhyâyatana 六塵
sad-bhāva 住, 實有, 有, 決定有, 法住, 眞實, 自性
sad-bhāvâbhāva 有無
ṣaḍbhiḥpāramitābhiḥ 六波羅蜜, 六波羅蜜多
ṣaḍ-bhūta 六大
sadbhūta 實有
sad-bhūta 決定
sadbhūta-dharmaḥ 實有法
sadbhūta-pratyavekṣā 妙觀察智
ṣaḍ-danta-pāṇḍara-gaja-pota 六牙白象
sad-dharaṃ śṛṇvataḥ 聽聞正法
saddharma- 大經典
sad-dharma 妙法
saddharma 妙法
sad-dharma 微妙法, 正法, 正要, 法, 法寶, 淨法
sad-dharma 藏法
sad-dharma- 雅典
sad-dharma-cira-sthitika 正法久住
ṣaḍ-dharmāḥ 六法戒
saddharma-kāya 法身
saddharma-parigraha 護法
saddharmâpavādaka 誹謗正法
saddharma-pratikṣepa 像法, 誹謗正法, 謗正法
saddharma-pratikṣepâvaraṇa-kṛta 誹謗正法
saddharma-pratikṣipta 誹謗正法
sad-dharma-pratirūpaka 像似正法
saddharma-pratirūpaka 像法
saddharmapuṇḍarīka samādhi 正法華定
saddharma-puṇḍarīka-samādhi 正法華三昧, 法華三昧
sad-dharma-śravaṇa 聞正法, 聽受正法, 聽聞正法
saddharma-śreṣṭha 尊正法
saddharmasyasthitirdīrghā 法住
saddharma-varṣa 妙法雨
saddharma-vipralopa 末法
sad-dharma-vṛṣṭi 微妙法雨
ṣaḍ-dhātavaḥ 六界
ṣaḍ-dhātūni 六界
ṣaḍ-digbhāga 六方
sad-gati 善生
ṣaḍ-grāma 六入
ṣaḍ-guṇa 六德
sādhana 作, 修習, 因, 成, 成就, 成就法, 成立, 招集
sadhāna 能成
sādhanâbhāsa 似能立
sādhanīya 成就
sādhāraṇa-karman 共業
sādhāraṇa-phala 共果
sādharana-siddhi 共同成就
sādharmya-dṛṣṭānta 同法喩
sādhayat 立
ṣaḍhetavaḥ 六因
sādhikā 成就
sādhika 過
sādhita 成就
sādhu 勝, 善, 善哉, 善巧, 善法, 善說, 好, 尼犍子, 諦
sādhu suṣṭhu 應善懇到
sādhu-cara 善行
sādhu-kāram anupradāsyati 讚善
sādhukāraṃ dāsyati 讚歎善
sādhukāraṃ pradāsyanti 讚歎善
sādhukāraṃ pradāsyati 讚歎善
sādhu-mati 善慧
sādhu-matī 善慧地
sādhumatī 第九地
sādhu-matī bhūmiḥ 善慧地
sādhv-ācābhāsa 似能立
sādhya 作, 化, 成, 成就, 所作, 所成立, 所立, 疑
ṣaḍ-kāma-deva 欲界六天
ṣaḍ-mūla-kleśa 六根本煩惱
sadôpasthita 常住
sadôpasthita-smṛtitā 常住正念
sadoṣa 有瞋
ṣaḍ-rasāḥ 六味
sādṛśa 如
sadrśa 平等
sadṛśa 相似
sādṛśa 相似
sādṛśaka 如
sadṛśam 如
sadṛśa-utpatti 相似生
sādṛśyānuvartin 相似轉
ṣaḍ-ṛtu 六時
ṣaḍsaṃvṛta 六境
sa-duḥkha 有苦
ṣaḍ-vaiśeṣika-padârtha 六句義勝論派
ṣaḍ-vargikā bhikṣavaḥ 六群比丘
saḍ-varṣa 六年
ṣaḍ-varṣa 沙婆婆瑟
sadveṣa 有瞋
ṣaḍ-vidha 六種
ṣaḍvidhaḥ sparśaḥ 六觸
ṣaḍ-vidhaṃ satyam 六諦
ṣaḍ-vidheviṣaye 六境
ṣaḍ-vijñāna 六識
ṣaḍ-vijñāna-dhātu 六識界
ṣaḍ-vijñāna-kāyaḥ 六識身
ṣaḍvijñānāni 六識
ṣaḍ-viṃśati 二十六
ṣaḍ-viṣaya 六塵
ṣaḍ-viṣaya-dhātavḥ 六境
sādya 降伏
sadyas 現
sāgara 大海
sāgara-buddha-bodhim 道意海
sāgara-mudrā-samādhi 海印三昧
sāgarêndra 龍
sāgata 海
sagotra 種
saḥ 索
saha (-pratilabdha~) ... punar 更卽
sahā 不死藥
sahā 合
saha 已卽
Sahā 平等忍辱
saha 竝
sahā 索訶
sahā 駛流
sahā lokadhātu 忍世界
saha vartate 倶轉
saha-bhū 倶生相應, 共有, 共生, 相應, 相應法
sahabhū-hetu 倶有因
saha-bhūta 共生
saha-bhūtāśraya 倶有依
saha-bhūto hetuḥ 倶有因
saha-cara 同處
saha-cariṣṇu 倶行
saha-carya 倶行
sāha-carya 同行
saha-caryā 善行
saha-dharmeṇa 如法
saha-dhārmika-bodhisattva 同法菩薩
śahaiḥ 漸漸
sahaika-āśaya 同一味意樂
sahajā 有倶生
saha-ja 現在
sahaja-dharmâtmâgrahā 倶生法我執
saha-jaḥ---āśayaḥ 倶生意樂
saha-jaḥ-prabhāvaḥ 倶生威力
sahaja-muditā 倶生喜
sahajânanda 倶生喜
sahaja-pudgalâtma-grāha 倶生人我執
saha-jāta 共生
sahaja-yāna 倶生乘
sahāloka 忍界
sahā-loka-dhātu 娑婆世界
sahālokadhātu 忍界
sāhaṃkāra-manaskāratā 我執
sahanavartate 遮
saharṣa 歡喜
sahas 凶力
sāhasa 兇險
sahasā balena 以凶力
sahasaiva 歘然
sahasôdgata 善生
sahasra-guṇa 千倍
sāhasra-lokadhātu 千世界
sahasram ākhyātam 說千數
sahasrāra 千輻輪相
sāhasraś cūḍikaḥ 小千世界
sahasratamīṃ---kalām 千倍
saha-śravaṇāt 聞
sāhasrika 一千
sāhasrika-cūḍika-loka-dhātu 小千世界, 小千世界
sāhasrikaś cūḍikaḥ 小千
sahatiṣṭhati 住
sahāvasthāna 同處
sahâya 同事
sahāyaka 朋友
sahāyāṃ lokadhātau 娑婆世界
sahāyī-bhāvaṃ gacchan 爲助伴
sahāyī-bhāvaṃ gacchati 作助伴, 爲助伴
sa-hetuka 有因
sahita 倶
sahitā 利益
śaikaṣāśaikṣa 學無學
śaikṣa 學, 學人, 有學, 有學者, 有學聖人, 有所作, 聖人, 聖者
śaikṣā 衆學
śaikṣa-citta 有學
śaikṣa-dharma 學法
śaikṣādharmāḥ 衆學法
śaikṣā-pada 學處
śaikṣatva 有學
śaikṣī 學
śaikṣya-bhūtasya bodhisattvasya 菩薩學道
śaila-guhā 石窟
śaila-rāja 須彌山
sainya 衆
śaiya 矢
sajāti 同
sajjaya 莊嚴
sajyeta 應
sajyotsnāyā vā rātryāḥ 晴明夜
sakala 一切, 一切所有, 具, 具足, 攝, 普, 皆具, 盡, 總, 遍
sakala-bandhana 具縛
sākalyena 邊量
sākalyena nirdeśaḥ 具演說
sākam 同
sakaraṇīya 有所作
sa-karaṇīyāvasthā 有功用位
sakāritra 功能
sa-karmaka 有業用
śakas 塞迦
śakaṭa 車
śākhā 樹枝
sakhi 朋
sakiṅkiṇījālâbhipralambita 珠交露幔
sa-kleśatva 有煩惱
śakra 天主
sakṛd-āgāmi 一來
sakṛdāgāmin 息忌陀伽迷
sakṛd-āgāmi-pratipannaka 一來向, 斯陀含向
sakṛdvāram 一遍
sakṛt 一, 一刹那, 一時, 一遍, 暫, 等, 速, 頓
sakṛt pratilabhate 頓得
sakṛta-kara-puṭa 合掌
sakṛt-pratilambha 頓得
sakṛt-sarva-sattva-parigraha 頓普攝受
sākṣāt-karaṇa 現證
sākṣāt-karana 證
sākṣāt-kartavya 應作證
sākṣāt-kartum 能證
sākṣāt-kṛta 作證, 悟, 所得, 所證, 現證, 證, 證得
sākṣāt-kṛti 證
sākṣāt-kṛtya 證
sākṣi-bhūta 作證
sākṣin-bhava 本有
sakta 住
śakta 能
śaktatva 得
śakti 力, 功力, 功能, 功能, 堪能, 戈, 爍訖帝, 用, 神力, 能, 舍支
śakti 鑠枳底
śakti-hīna 無能
śakuni 鳥
śakya 功能
sakya 可
śākya 波旬
śakya 能
śākya 釋
śakya-karaṇa 所作
śākyamuni 釋迦牟尼佛
śākya-puṃgava 釋師子
śākyaputriya 釋子
śākya-rājan 釋王
śākyasiṃha 大釋師子
śakyate 能
śakyeta 應
sāla 堅固
sala 沙羅樹
salajja 慚愧
śalākā 支
śalāka 籌
śalākā 籌
śālakā 舍羅
śalākā 設邏哥
salakṣaṇa 有相
sālamba 有所緣
sālambanatva 有所緣
sālarāja 沙羅王
śāli 米
salila 水
salilâñjali 甘露
sa-liṅga 有形
sal-lakṣaṇa 有相
sālohita 親屬
śāluka 舍樓伽
śalya 箭
sam- 普
saṃ 桑
saṃ-√cint 故作意思
sam-√cud 誨責
sam-√dṛś 顯照
saṃ-√grah 正攝受
saṃ-√hṛ 招集
sam-√pad 成辦
saṃ-√pad 能成辦
saṃ-√tṛp; saṃtarpayitvā 令充足
saṃ-√vas 共住
sama- 依
sama 倶時, 共同, 同, 善, 均, 坦然, 如, 安
śama 定
śama 息
śama 除
sam-ā-√ruh 起增益執
samabhiruta 逐
samabhyudhgacchet 踊現
śama-buddhi 寂靜
samācaraṇa 行
samādāna 修, 受, 受學, 受持, 受行, 得, 意, 所受, 所受持, 攝取, 攝受, 果報, 正受, 深心, 自攝, 誓願
samādāpaka 教
samādāpana 勸導
samādāpanā 勸導
samādāpana 勸發
samādāpana- 勸示
samādapana 勸示
samādāpanatā 勸授
samādāpanī 教導
samādāpayatām 教導
samādāpayati 勸, 勸修, 勸勉, 勸導, 勸授, 勸進, 教, 教令, 教化, 教導, 能正勸導
samādāpayitvā 教導
samādapenti 勸助
samādapeti 勸助
samādapiṣye 勸助化
samādāpya 勸化
sama-darśin 平等觀
samādātavya 應受
samādāya saṃrakṣya 受護
samādāya vartante 受行
samādāyaka 能受
samādāyapragṛhya 執
samādeśa 等顯
samādhāna 等持
sama-dhāraṇa 等住
samādhātu-kāma 欲定
samādhi 一心, 三摩地, 三摩提, 三摩提, 三昧, 三昧, 三昧之定, 三昧定, 三昧正取, 三昧正定, 住, 定, 定力, 定心, 寂定, 得定
Samādhi 正受
samādhi-bhāvanā 定修
samadhigama 趣
samādhi-kathā 定論
samādhiṃ samāpanna 定意
samādhi-mukha 三昧門
samādhîndriya 定根
samādhīndriya 定根
samādhi-nimitta 定相
samādhi-prabhāva 定力
samādhi-saṃbhāra 等持資糧
samādhi-saṃbhūta 定
samādhi-saṃbodhy-aṅga 定覺支
sam-adhi-ṣthā 加持
samādhi-sukha 三昧門
samādhi-sukha-samāpatti-manomaya 三昧樂正受意生身
samādhi-traya 三三昧
samādhi-viśeṣa 勝定
samādhīyate 定
samādhiyate 得定
saṃagra 結集
samagrāḥpatanti 集
samagra-saṃgha 和合僧
samagrya 具足
samāhāra 總
saṃāhita 定心
samāhita 寂定, 寂靜, 得定, 攝, 有等引, 禪定, 等引, 等攝, 行專一, 調定, 齊密
samājamāpadya 悉
sama-jñā 等想
sama-kāla 一時
sama-kālatva 倶時
samakālatva 等時
sama-kārin 平等
samakṣa 現前
samākula 具足
samākyāna 爲他說
samālabdha 得
samalā-tathatā 有垢眞如
samaṃ 同共
samam 如
samam ākranti mahīm 等案地
samaṃ vātsalyam 平等憐愍
samaṃ---cittam 平等心
samana 寂
samāna 平等
śamana 消滅
samāna-kāla 一時
samāna-kālam 倶時
samānaṃ phalam 等流果
samanantara āśrayaḥ 等無間依, 開導依, 開導根, 開避法
saṃanantarah-pratyaya 等無間緣
samanantara-kṣana 前刹那
samanantaram 次第
samanantara-pratyaya 初緣, 次第緣, 等無間緣
samanantara-pratyaya-bhāva 等無間緣
samānārthatā 同事攝事
samānârthatā-saṃgraha 同事攝
samānârthatā-saṃgraha-vastu 同事攝事
samāna-śīlatā 同戒
samanaska 意識
samānatā 無二
samānāyayati 集
samaṅgin 行
samanta- 廣普
samantabhadra-bodhisattva-carī 普賢行
samanta-bhadra-caryā 普賢行
samantabhadra-caryā 普賢道
samantabhadra-caryā-praṇidhāna-rāja 普賢菩薩行願讚
samanta-cakṣuṣ 普智尊
samanta-mukha 普門
samantânugata 平等
samantāt 普
samantâvabhāsa 遍照
samantena kṛte 充備
sam-anu-√smṛ 隨念
samanubaddha 障礙
samanubandha 障礙
samanuprāpaṇa 得
samanupraveśa 攝
samānuṣa 人
samanuśāsa 教勅
samanuśāsana 教誡
samanuśāsti 教誡
samanusmarāmī 憶識
samanusmarati 隨念
samanvābaraṇa 住持
samanvāgama-bhāva 成就
samanvāgamana 成就
samanvāgata 備, 具, 具足, 具足成就, 取證, 得, 成, 成就, 成滿, 有, 發, 相應, 造
samanvāgatatva 成就
samanvāharaṇa 發起
samanvāhṛta-cetas 護念
sāmānya 共相, 同, 均, 平等, 惣, 相似, 等, 總, 總
sāmānya-gata 同
sāmānya-kleśa 共相惑
sāmānyatas 總說
sāmānya-vaiśeṣikapadârtha 同句義
sāmānyôpagamana 同趣
sam-ā-pad 證入
samāpādana 平等
samāpadana 證入
samāpadya 受
samāpadyate 證入
samāpadyate vyuttiṣṭhate 入出
samāpadyati 受
samapagama 寂滅
samāpana 究竟
samāpanna 住, 入定, 和合, 在定, 定, 得, 有, 生
samāpatsyante 能入
samāpattavya 現入
samāpatti 三摩拔提, 三摩越, 三摩鉢底, 三摩鉢提, 修觀, 受, 定, 平等, 正受, 正定, 相續, 禪定, 等至
samāpatti-āvaraṇa 定障
samāpatti-dravya 定, 定法, 等持, 等至
samāpatti-nirdeśa 定品
samāpatti-nirdeśe kośa-sthāne 定品
samāpatti-prayoga 修觀
samāpatty-antara 定
samāpatty-indriya 定根
samāpattyupapatti 若定若生
sama-prāpta 平等
sama-prastara 平等
sama-pravṛtti 同行
samāptatva 究竟
samāpti 圓滿
saṃāpti 圓滿
samārāgita 得
sama-rasa 等味
samāropa 增, 增益, 妄生增益, 建立, 有, 益
samaropa 立
samāropaṇa 增益
samāropâpavāda 有無
samāropâpavādânta 有無二邊
samāropika 增益
samāropitatva 增益
samarpitâbhavan samanvitâsi 悲惱
samartha 了, 力, 功能, 堪, 堪能, 有功能, 有堪任, 有堪能, 能, 能辦
samarthya 力
sāmarthya 功用, 功能, 堪能, 成辨, 用, 神力, 能
samārūḍha 乘, 伏, 住, 同行, 安住, 昇上, 行
sam-ā-ruh 起增益執
sama-sādṛśa 如
sama-sahita 齊密
sama-sama 平等, 平等平等, 相當, 等等, 與等者, 齊等
samāsa-nirdeśa 略說
samāsa-nirdeśatas 略說
samāsanna kāraṇatva 近因
samāsanna-pratyaya 近緣
samāsārtha 略義
samāsa-saṃgraha-nirdeśa 略說
samāśāsti 求
sāmāsika 總說
samastāt 一切
sama-svabhāva 平等
samāśvāsana 安穩
samāśvāsayati 慰
samatā-citta 平等心
samatā-jñāna 平等性智
samatâśaya 平等
śamatha 修觀, 停, 奢摩他, 奢摩陀, 定, 定心, 寂止, 寂滅, 寂靜
samatha 止
śamatha 止, 止住, 止息, 消滅, 滅, 禪定, 禪定, 等靜, 舍摩他
śamatha-bhāvanā 止觀
śamatha-carita 修止行
śamatha-pakṣa 止
śamatha-pakṣya 奢摩他品
śamatha-vipaśyanā 奢摩他毘婆舍那, 奢摩他毘鉢舍那, 止觀, 止觀
śamatha-vipaśyanā-bhāvanā 修止觀
śamatha-vipaśyanā-upekṣā 止觀捨
śamathôpastabdha 奢摩他力之所任持
sam-ati-√kram 悉遠離
samatikrama 出離, 度, 息, 捨, 能破, 超, 超越, 越, 過, 遠離, 離
samatikramatā 超
samatikrama-utpatti 超越三昧
samatikramāya nirvāṇa-paryavasānaṃ 入近
samatikrāntatva 違越
samatīta 過
samātta-śikṣa 受戒
samātta-śikṣā 所受學
samatva 平等
sama-utpatti 倶生
samavadhāna 値遇, 值遇, 合, 和合, 成就, 會, 植, 植遇, 現前, 見, 親近, 遇
samavadhāna-gatābhaveyuḥ 具足
samavahata 遣
samavaśaraṇa 依止
samavasaraṇa 攝, 攝取, 普, 究竟, 等, 等趣, 證入, 趣向, 通達, 遍, 達
sāma-vedaḥ 娑摩吠陀
sāmayika 時
sāmayikī 時
samā-yoga 制立
samāyoga 勤修
samāyukta 合, 所應, 攝, 相應, 結集, 統攝
samāyuktavat 和合
samāyuta 合
saṃbaddha 依, 合, 和合, 相, 相屬, 相應, 相續, 縛, 繋屬
saṃbādha-saṃkaṭa 艱難事
saṃbadhyate 相應
saṃbahulāḥśaikṣa-dharmāḥ 衆學法
saṃbandha 依止, 合, 同, 和合, 引導, 相合, 相應, 相續, 結
saṃbandha-uparama 相應斷
sāṃbandhika 相應
śambara 鹿
saṃbhāra 具, 功德, 和合, 圓滿, 方便, 福德, 莊嚴, 行, 資糧
saṃbhāra-bhāva 資糧
saṃbhāra-mārga 資糧道
saṃbhāratā 資糧
saṃbhārâvasthā 資糧位
saṃbhārayati 修
saṃbhāṣita-nirdeśa 敷闡
saṃbhava 串習, 事, 出, 出生, 合, 因, 容有, 得有, 成, 所生, 有, 理, 生, 生有, 種, 立, 能
saṃbhāva 興
saṃbhavâbhāva 不生
saṃbhavaiṣitva 樂受生
saṃbhava-lakṣaṇa 生相
sambhavat-pramanā 量有
saṃbhāvita 疑
saṃbheda 分, 分別, 別異, 壞, 差別, 攝, 種種
saṃbhinna 分別, 別, 壞, 差別, 斷, 有差別, 綺, 離
saṃbhinna-pralāpāt prativirati 不綺語
saṃbhinna-pralāpa-viramaṇa 不綺語
saṃbhinna-pralāpin 兩舌
saṃbhinna-prarāpa-viramaṇa 不綺語
saṃbhinna-vedanā 雜受
saṃbhogakāya 受用身
sāṃbhogya 食
saṃbhṛti-dvaya 二諦
śaṃbhu 息災
saṃbhu 所生
saṃ-bhū 與
saṃbhūta 出生, 所生, 所起, 有, 現, 生, 發, 起
saṃbodhita 開度
saṃbodhyamāna 道意
saṃbodhy-upāya 菩提方便
saṃbuddha 三佛陀, 世尊, 佛如來, 如來, 正覺, 等正覺, 等覺, 覺性, 覺者, 遍知
saṃbuddha-garbha 如來藏
saṃbuddha-kārya 佛事
saṃbuddha-kṛtya 佛事
saṃbuddha-pṛthivī 佛地
saṃbuddha-sūrya 佛日
saṃcāra 動
saṃcara 去行
saṃcāra-vyādhi 證
saṃcārayati 動
saṃcarita 行
saṃcaya-gata 集
saṃcayana 招
saṃcchanna 覆
saṃcetanīyaṃ karma 故思業
saṃcetanīyaṃ karman 故思業
saṃchādayati 覆
saṃchādita 覆
saṃchindati 斫
saṃchinna 決除
saṃcitanika-karman 故思業
saṃcodaka 開發
saṃcodayati 勸發, 勸請, 彰, 悟, 熏修, 誨責
sam-cud 誨責
saṃdarśaka 合集, 演說, 示, 示悟, 示現, 開示
saṃdarśana 出, 得見, 明, 現, 現前, 示, 示現, 示現, 見, 觀, 說, 開示, 顯示
saṃdarśayamāna 解現
saṃdarśayeyuḥ 顯照
saṃdarśayitṛ 顯示
saṃdarśika 開示
saṃdarśita 示
saṃdeha-kara 生疑惑
saṃdeśanatā 顯示
saṃdhā-bhāṣya 隨宜說
saṃdhāraka 受持
saṃdhāraṇa 不斷, 住持, 受持, 執, 守護, 持, 攝住, 能持
saṃdhāraṇatā 護
saṃdhāvat 縛
saṃdhāya 密意
saṃdhāyôkta 密意說
saṃdhāyôktam 密意說言
saṃdhibhyaḥ 故
saṃdhi-citta 結生識
saṃdhi-kriyā 往返和好
saṃdhi-nirmocana 解深密
saṃdhi-sāmagrī 和合
saṃdhi-visaṃdhayaś ca duḥkhanti 患厭
saṃdhukṣaṇa 增長
saṃdhukṣita 熱
saṃdhyā 祕密
saṃdhya 輪迴
saṃdhyā-bhāṣā 佛語
saṃdigdhârtha 疑惑
saṃdoṣa 惡業
saṃ-dṛś 現有
sam-dṛś 示現
saṃ-dṛś 顯現
saṃdṛśya 觀覩
saṃdṛśyamāna 正等顯現
samena 以正
sametu 和合
saṃgacchati 滅盡
saṃgamārtha 和合義
saṃgamya 和合
saṃgaṇanāṃ karoti 計校
saṃgaṇikā 憒鬧
saṃgata 僧伽陀
saṃgati 事
samgati 合
saṃgha 僧, 僧企耶, 僧伽, 僧佉, 僧衆, 和合僧, 多, 大衆, 教團, 桑渴耶, 衆, 衆僧, 集會
saṃgha-avaśeṣa 僧伽婆尸沙
saṃghādisesa 僧殘
saṃghaṃ śaraṇaṃ gacchāmi 南無歸依僧
saṃgha-madhye 衆中
saṃghânusmṛti 念僧
saṃghârāma 僧伽藍
samghārāma 寺院
saṃghārāma 衆寮
saṃgha-ratna 僧寶
saṃgha-sāmagrī 和合僧
saṃgha-saṃmuti 僧羯磨
Saṃghāta 衆合
saṃghāta 衆合地獄
Saṃghāta 衆磕
saṃghāta 集
saṃghāṭa 集會
Saṃghāta-narakaḥ 衆合地獄
saṃghāvaśeṣa 僧殘
saṃghha-ārāma 僧伽利依
sāṃghikaṃdravyam 僧物
sāṃghikaṃlābham 僧物
sāṃghika-vihāra 僧房
sāṃghikebhikṣu-vihāre 僧房
saṃgīti 伎樂, 會, 演說, 結集, 衆誦, 要集, 集, 集結
saṃgīti-kāra 結集者
saṃ-grah 擧
saṃgraha 取
saṃgrāha 取
saṃgraha 受, 受持, 和合, 增, 得, 愍, 所攝, 持, 攝, 攝取, 攝受, 攝持, 攝濟, 方便攝受
saṃgrāha 普攝
saṃgraha 獲, 略, 益, 能攝, 能攝受, 著, 集
saṃgraha-padârtha 和合句義
saṃgraha-vastu-catuṣka 四攝事
saṃgrahītavya 應攝受
saṃgrāhy 攝受
saṃgrāhya 攝取
saṃgrāme pratyupasthite 戰諍
saṃgrasana 除
saṃgṛddha 貪
saṃgṛhīta 所取, 所攝, 攝, 攝取, 攝受, 相應, 總持, 能攝
saṃgṛhṇāti 正攝受
saṃhanana 堅固
saṃharaṇa 集
saṃhata 堅固
saṃhriyante 招集
saṃhriyate 衰
saṃhṛtya 攝受
sāmīcī-karman 修和敬業, 修和敬業, 和敬業, 和敬業
sāmīcī-karma-śīla 修和敬業
sāmīcīṃ kṛtvā 恭敬供養
samīkṣaṇa 見
samīpa-vāsin 近住
śamitṛ 息
saṃjalpa 論
saṃjānaṃti vā vedayaṃti vā cetayaṃti vā budhyaṃti vā 識省
saṃjānante 念知
saṃjānanti 解知
saṃjanayitvā 作
saṃjānīyāt 領知
saṃjānīyuḥ 諦觀
saṃjāti 等生
saṃjīva 等活地獄
Saṃjīva-naraka 等活地獄
saṃjīvane mahā-narake 等活地獄
saṃjñ 執
saṃjñā 假建立, 假想, 名, 名字, 名想, 名號, 心, 思, 悟, 想, 想念, 想蘊, 意, 智見, 相, 等解了, 蘇, 覺, 觀, 謂, 願
saṃjñā-bhikṣu 名字比丘
saṃjñā-grāha 顚倒
saṃjñāna-skandha 想蘊
saṃjñāpanatā 曉悟
saṃjñā-parikalpa 妄想分別
saṃjñaptim anuprayacchati 諫誨
saṃjñā-saṃketa 假想施設
saṃjñā-skandha 想蘊
saṃjñā-vedayita-nirodha 想受滅
saṃjñā-vedayita-nirodha-asaṃskṛta 想受滅無爲
saṃjñā-vedita-nirodha 想受滅, 無心定
saṃjñā-vijñāna 識相
saṃjñā-vikalpa 憶想分別
sāṃjñika-sāttva 有想有情
saṃjñitva 想
saṃkalana 合數, 和合, 數, 禁戒, 能數, 集
saṃkalayya 攝
śaṃkalikā 鎖
saṃkalpa 分別, 大願, 尋, 心, 志, 念, 思惟, 思惟, 想念, 想習, 智, 正思惟, 覺, 覺觀, 願
saṃkalpa-mātra 暫思惟
saṃkalpita 分別
saṃkāra 蘊積
saṃkara 調習
saṃkara-śodhayeyu 繕治
saṃkāra-śodhayeyu 繕治
śaṃkara-svāmin 商羯羅主
saṃkara-svāmin devêndra 天主
saṃkarṣaṇa 合
sāṃkarya 亂
sāṃkārya 亂
sāṃkāśya 光明
saṃkathā 論
saṃketa 世俗, 假, 假名, 假立, 假設, 名字, 和合, 施設
sāṃketika-duḥkha-hetu 世俗苦因
sāṃketika-jñāna 世俗智
saṃkhyā 名
saṃkhya 數
saṃkhyā 數
sāṃkhya 數
saṃkhyā-gaṇita 數
saṃkhyeya 數
saṃkileśa 煩惱
sāṃkileśika 煩惱
saṃkīrṇa 憒鬧
saṃkleśa 不淨, 和合, 垢, 惱亂, 染, 染惱, 染汚, 煩惱, 穢汚
saṃklesa 雜染
saṃkleśa 雜染
saṃkleśa-lakṣaṇa 染相
saṃkleśa-nivṛtti 雜染還滅
saṃkleśa-pakṣa 染品
saṃkleśa-pakṣa-prātipakṣika 對治
saṃkleśa-pakṣya 雜染品
saṃkleśa-vyavadāna 染淨
saṃ-kliś 惱亂
saṃkliṣṭa-citta 雜染心
saṃkliṣṭaṃ-dānam 雜染施
saṃkliṣṭānicittāni 染心
saṃkliṣṭatā 染相
saṃkoca-vikāsa 開合
saṃkramaṇaka 遊行
saṃkrāmaṇī 還
saṃkrāmita 取合
saṃkrīḍate 嬉戲
saṃkṣepa-nirdeśa 略說
saṃkṣepa-prathana 卷舒
saṃkṣepataḥ 略說
saṃkṣepatas 略
saṃkṣepatodeśitaḥ 略說
saṃkṣepeṇôktam 略說
saṃkṣepeṇôktiḥ 略說
saṃkṣepôkti 略說
saṃkṣiptena 取要言之
saṃkṣīptena 略說
saṃkṣiptena 若略
saṃkṣobha paścima 最末世
saṃkṣobha-kaṣāya 穢濁
saṃkṣobhita 惑亂
saṃkṣobhya 憤發
saṃkṣubdha 瞋
saṃkula 和合
saṃkusumita 華
saṃkusumita-rāja-tathāgata 開敷華王如來
saṃ-lakṣ 等解了
saṃlakṣaṇā 解了
saṃlapana 論
saṃlikhita 儉約
saṃlīna 怯弱
saṃlīyana 怯軟
saṃlīyate 捨
saṃlulita 亂
saṃmāna 恭敬
saṃmānanāṃ-karoti 恭敬供養
saṃmantrita 教
saṃmantrya 說
saṃmarṣaṇa 忍
saṃmati 想
saṃmita 量
sammitīya-nikāya 三密栗底尼迦耶
saṃmodanī-vāc 慰喩語
saṃmodayati 歡喜
saṃmoha ... bhoti 忘錯
saṃmohanīya 幻惑
saṃmoṣa 失
saṃmuḍha 愚癡
sammūdha 迷
saṃmūḍha 迷
saṃmūḍha-buddhi 癡
saṃmukham (upadarśayitvā) 目自
saṃmukha-vinaya 現前毘尼
saṃmukhībhāva 現
saṃmukhī-bhāva 現來, 現前, 現行, 現證, 生
saṃmukhībhāva 行
saṃmukhī-bhāva 起
saṃmukhībhūta 目下
saṃmukhī-bhūta 面現
saṃmukhī-kṛtya 令現在前
sāṃmukhya 現
saṃmūrcchita 癡
sammutthāna 發起
saṃnahana 被甲
saṃnāhayati 莊嚴
saṃnati 尊教
saṃ-ni-√viś 安其所
sam-ni-√yuj 勸令修習
saṃnidhānārtha 於格
saṃnidhānârthaḥ 所依聲
saṃnihitatva 現前
samnikarsa 合
saṃnipāta 合, 和合, 會, 生, 病, 衆, 集, 集會
saṃnipātayati 集
sāṃnipātika 和合
saṃnipātya 幷會
saṃniruddha 纏
saṃniṣaṇṇa 坐
saṃniśraya 依, 依止, 所依, 所依止, 爲依止, 爲所依止
saṃniśrayādhiṣṭhāna 依止處
saṃniśrityādhiṣṭhāna 依止處
saṃniṣṭhāpana 決定
saṃnivāsa 居處
saṃniveśa 住, 依, 依止, 和合, 安住, 形相, 處, 衆生
saṃniviṣṭa 住, 依附, 備足, 安立深固, 著, 起
saṃniviṣṭatā 悉備足
saṃniyoga 合
saṃniyojana 安住
saṃniyojayati 勸令修習, 成就, 正安處, 能正安立, 能正安處
samohatā 闇癡冥
saṃpad 修行, 具, 具足, 具足, 善, 圓滿, 德, 成就, 果, 示現, 究竟, 義, 莊嚴, 行
saṃpada 具足
saṃpadā 具足
saṃpāda 成辦
saṃpādaka 能辦
saṃpādanatā 能成辦
saṃpadin 具足
saṃpadyate 能成辦
saṃpanna 具, 具足, 具足, 圓滿, 成就, 滿足, 相應, 著
saṃpannasya vastrasya 極鮮白衣
saṃpanna-vipannatā 盛衰
sāṃparāyika 未來世
sāmparāyika 當來
saṃparīkṣā 等解了
saṃparivārayitavya 護念
saṃpaśyamāna 見
saṃpaśyanta 觀見
saṃpatti 三跋諦, 具, 具足, 圓滿, 成, 成就, 成熟, 成辨, 樂具, 福, 究竟, 與, 興盛, 遂
saṃpatti-kāla 成
saṃpatti-vipatti 興盛衰損, 興衰, 遂不遂
saṃpīḍyate 壞
saṃ-pra-√kāś 爲開顯
saṃ-pra-√muṣ 忘失
saṃprabuddha 正覺
saṃpradālayati 裂
saṃpradāna 施與
sampradānaṃ 所爲聲
sāmpradānika 爲格
saṃpradhārya 應思擇
saṃpradhāryate 可說
saṃpradhī 慧
saṃpradīpayati 慶喜
saṃpragrāhaka 擧恃
saṃpragṛhīta 策勵
saṃpraharṣanī 慶慰
saṃpraharṣayatām 慶慰
saṃpraharṣayitavya 慶慰
saṃpraharṣayitvā 慶慰
saṃprajāna 正了知, 正念, 正智, 正知, 正解
saṃprajānad-vihāritā 正知而住
samprajanya 正知力
saṃprajanya 正知
saṃprajanya-bala 正知力
saṃprajvālayām āsa 蛇維
saṃprajvālayati 燒
saṃprakalpyate 分別
sam-pra-kāś 開示
saṃprakāśa 開示
saṃprakāśaka 開示
saṃprakāśayiṣyāmaḥ 布露
saṃprakāśayiṣyanti 班宣
saṃprakāśayti 開示
saṃprakāśita 正善開示, 演散, 演說, 照了, 說, 顯現
saṃprakāśitavat 說
saṃpramoṣa-dharma 忘失法
saṃpramuṣyate 忘失
saṃprāpaṇâśaya 證
saṃprāpayāmi 纏綿
saṃprapūraṇa 圓滿
saṃprasajyeta 應
saṃprasthita 作, 修行, 去, 向, 學, 安住, 發, 等趣, 行, 趣
sāṃprata-kāla 現
sāṃpratam 今
saṃpratibala 堪任
saṃpraticchādana 蓋
saṃ-prati-iṣ 領受
saṃpratipatti 正行
saṃpratîṣ 受持
saṃ-pratiṣ 障礙
saṃpratyaya-jananā 生淨信
saṃpratyaya-jāta 生信
saṃpratyāyana 顯了
saṃpratyeṣaka 求
saṃpratyeṣaṇa 受
saṃpravarjana 離
saṃpravartika 生
saṃpravedayati 顯示
saṃpraveśayet 擧著
saṃpravṛtti 行
saṃprayoga 共相應, 會, 相應, 相應法, 相續, 繫
saṃprayogatas 相應
saṃprayoga-vedanīyatā 相應受
saṃprayogin 相應
saṃprayojana 結
saṃprayujyate 相應
saṃprayukta 共相應, 應, 懷, 相應, 相應法, 繋屬, 繫, 行
saṃprayuktādharmāḥ 相應
saṃprayukta-hetu 相應因
samprayuktānām...dharmāṇām 相應法
saṃpreṣaṇa 遣
saṃpreṣayati 趣
saṃpreṣeṇa 至
sāṃpreya 應
saṃpūjayati 供養
saṃpūjya 供養
saṃpuraskṛtya 向
sampūrṇa-karuṇâṅga 大悲周遍
saṃrajyate 起著
saṃrakṣaṇa 護
saṃrakṣya 愛念救護
saṃrakta-citta 愛染心
saṃrañjanī 喜
samṛddhi 圓滿, 得, 成, 成就, 樂, 生, 皆悉成就, 自在, 隆盛
saṃśabdita 名
saṃsādhana 成就
saṃsakta 樂
saṃśamaka 息滅
saṃśamanatā 療
saṃśamayati 息
saṃśānta 靜息
saṃsāra 世, 世間, 僧娑洛, 有, 流轉, 流轉生死, 海, 無始生死, 生死, 輪廻, 輪迴, 轉輪, 遊行
saṃsāra eva nirvāṇam 生死卽涅槃
saṃsāra-avacarin 生死中
saṃsāra-kāntāra-mārga 生死曠野嶮道
saṃsāra-mahārnava 惑
saṃsaraṇa 生死
saṃsāra-nirvāṇa 生死涅槃
saṃsāra-saṃsṛti 流轉生死
saṃsāre saṃsaratā 流轉生死
samsarga 合
saṃsarga 合, 和合, 喧嘩, 憒鬧, 所合, 會, 相應, 相雜, 習俗, 親, 親近, 觸, 近, 雜住
saṃsarga-bhūmi 螯閙
saṃsargaṃvrajanti 合
saṃsarga-viveka 遠離憒鬧
saṃśaya-prāpta 疑惑
śaṃsayati 說
saṃśaya-vimati 疑惑
saṃsevate 交啓
saṃsevin 親近
saṃsevita 親近
saṃshaya 猶疑
saṃsiddhi 成就
saṃsiddhika 自然
samskāra 僧塞迦羅
saṃskāra 所作, 所行, 有, 有爲, 有爲法, 爲作
saṃskara 生死
saṃskāra 生死, 行, 行, 行勢力, 行蘊, 諸行
saṃskāra duḥkhatā 行苦
saṃskāra-duḥkha 行苦
saṃskāra-gata 有爲
saṃskāra-gati 生死
saṃskāra-lakṣaṇa 行相
saṃskārāṇām 一切有爲法
saṃskārânityatā 諸行無常
saṃskāra-pratyaya 行緣
saṃskāra-saṃtati 諸行相續
saṃskāra-skandha 行蘊
saṃskrta 有爲法
saṃskrta-dharmāh 有爲法
saṃskṛtaḥ-saṃsāraḥ 有爲世間
saṃskṛtam 僧柯慄多弭
saṃskṛta-śūnyatā 有爲空
saṃskṛtasya vastunaḥ 有爲事
saṃskṛtatva 有爲
saṃśliṣṭa 和合
samsṅgin 相應
saṃśobhita 莊嚴
saṃsparśa 觸
saṃsparśa-ja 觸
saṃsparśana 觸
saṃspṛṣṭa 觸證
saṃśrava 聞
samśraya 依止
saṃśraya 依附
saṃśrayatva 依
saṃsṛṣṭā 近住
saṃsrsta 雜
saṃsṛṣṭatva 合
saṃsṛṣṭa-vihāritā 樂相雜住
saṃstaraṇa 座
saṃstava 串習, 問訊, 數習, 親, 親近, 讚歎
saṃstavitvāna 稱詠
saṃsthā 隨住
saṃsthāna 住, 如, 形, 形相, 形色, 狀, 相, 相好, 體
saṃsthāna-rūpa 形色
saṃsthāpayitvā 勸助
saṃsthāsyate 存立
saṃsthito'bhūt 化成
saṃstṛta 覆
saṃstutaṃ vijñair 明立
saṃstutikā 知友
samśuddhi 淸淨
saṃśuddhi 淸淨
saṃśuṣka- 枯燥
saṃsveda 濕生
saṃsveda-ja 濕生
saṃsveda-jā yoniḥ 濕生
saṃsvedajā-yoni 濕生
saṃtānatas 依相續
saṃtāpa 憂
saṃtāpita 燒鍊
saṃtapye 灼愓
saṃtāraṇa 導御
saṃtarpayati ... jātipramāṇataṃ gacchanti 滋育
saṃtarpayet 豐足
saṃtarpayiṣyāmi 充潤
saṃtarpayiṣye 充潤
saṃtati-samārūḍha 相續逼切
saṃtīraṇa 推求
saṃtīraṇā 觀察
saṃtīrita 思
saṃtiṣṭhate 能正安住
saṃtoṣaṇa 喜, 愛敬, 慰喩, 慰喻, 歡喜, 滿足
saṃtoṣaṇīya 歡喜
saṃtoṣayati 歡喜
saṃtrāsam āpatsyaṃti 驚疑
saṃtrāsana 怖畏
saṃtuṣṭi-karin 喜
saṃtuṣto-deva-rājaḥ 珊覩史多天王
samucchedana 斷
samucchedika 休廢
samucchina 永滅無餘
samucchinna-kuśala-mūla 斷善根
samucchinnānikuśala-mūlāni 斷善根
samucchraya 勝事, 化身, 尊位, 最末後身, 極尊貴位, 榮, 蔭蓋, 身, 量
sam-ud-a√gam 圓滿證
sam-ud-ā-√gam 得圓證
samudācāra 作, 作意, 因, 所行, 數行, 現在前行, 現行, 生, 發, 習, 行, 起, 造行, 集, 集起
samudācāratā 行
samudācāra-vaśa-vartitā 能現行自在轉
samudācaritatta 數
samudāgacchanti 得圓證
samudāgama 修, 修證, 具足, 功德, 圓證, 尋, 得, 成, 成就, 成辨, 所行, 所證, 果, 歸
samudagama 知
samudāgama 究竟, 習, 習起, 能圓滿證, 能圓證, 能成辦, 能證, 至, 證, 證入, 集
samudāgata 修學, 修行, 得, 成就, 所修, 所集成, 滿足, 生, 證得
samudāhāra 演說
samudān tavat 圓滿
samudānāyayati 求
samudānayita 成辨
samudānayitavya 請
samudānetavya 取
sam-ud-ā-nī 精勤修習
samudānīta-gotra 習種性
samudānitavat 圓滿
samudānītavat 成
samudāniya 合集
samudāya 總
samudaya 習, 習, 苦集滅道, 起, 集, 集聖諦, 集起
samudaya-jñāna 集聖諦
samudaya-satya 集
samudayasatya 集聖諦
samudaya-satya 集諦
samudayāstaṃga 起盡
samudgama 涌出
samudgata 出, 出生, 成就, 涌出, 無上, 生, 等起, 起, 超, 踊出
samudgatatva 平等出現
samudghāta 壞, 斷, 永害, 消, 滅, 遠離, 除
samudghāṭa 除
samudghāta 除滅
samudghāṭin 除
samudīraṇa 動
samudīrita 所引
samudīrṇā 動
samudra-madhya 海淵
samudra-sāgara 三母捺羅娑誐羅
samudravat 如海
sam-ud-tij 讚勵
samūha 和合
saṃūha 積聚
samūhâgama 集
samūhatva 合
samukti 總說
samūla 相應
samullokita 觀
samupa- 依
samupādanīya 取
samupanāmayāmāsa 貢上
samupanāmayati 供養
samupārjita 所得
samupasthāpayati 發起
samupekṣa 捨
samupekṣā 除捨
samupekṣaka 捨
samupeta 得
samuthāpika 成
sāmutkarṣika 增長
samutpatti 生
samutsarga 施
samuttejana 讚勵
samuttejanī 讚勵
samuttejayatām 讚勵
samuttejayitvā 讚勵
samutthāna 出, 因, 等起, 緣起, 起, 集起
samutthānena kuśalāḥ 等起善
samutthāneṇa-kuśalāḥ 等起善
samutthāpanatā 發起
samutthāpita 所發, 所起, 有, 發, 發起, 造
samutthita 所得, 所生, 所起, 發, 發起, 起
samuttīrṇa 超
saṃvara 律, 律儀, 戒, 持戒, 禁戒, 護, 防護
saṃvara-karaṇīya 禁戒
saṃvaraṇa 能防
saṃvaraṇa-prahāṇa 律儀斷
saṃvara-samādāna 受戒
saṃvara-sthāyin 安住律儀
saṃvardhaka 育
saṃvardhika 長養
sāṃvarika 律儀
saṃvarjaṇa 厭離
saṃvarṇanatā 歎
saṃvartaka 出生
saṃvartanīya-karman 能感
saṃvartante 能令
saṃvartanyaḥ...tisraḥ 三災
saṃvarta-siddha-kalpaḥ 空劫
saṃvartate 能證
saṃvarta-vivarta 成壞
saṃvartu-kāma 供養
saṃvāsa-anvaya 共住多時
saṃvasana 住
saṃvasat 和合
saṃvasati 共住
saṃvāsayati 住
saṃvāsin 住
saṃvegam āpadyante 厭患
saṃvegamāpadyate 離
samvejana 厭心
saṃvejana 厭離
saṃvejanīya 可厭
saṃveṣita 住
saṃveṣṭa 纏繞
saṃvibhāga 分
saṁvibhāga 平等而分布
saṃvibhāga-kriyā 行惠施
saṃvibhāga-śīla 性
saṃvibhajana 施
saṃ-vid 現有
saṃvida 悟
saṃvidhā 方便
saṃvidita 正知
saṃvidyamāna 現有
saṃvidyamāne 若有
saṃvidyante 現有
saṃvigna 厭離
saṃvij 生厭
saṃvīta 具
saṃvitti 思惟
saṃvṛddha 增長
saṃvṛddha-karuṇa 增長悲愍
sāṃvṛta 世俗
saṃvṛta 律儀, 戒, 持戒, 攝護, 藏, 護, 防, 防禁, 防護
saṃvṛta-ātman 能自防禁
saṃvṛti 三佛栗底, 世, 世俗, 世俗, 世諦, 假, 施設, 生死, 護
saṃvṛti-dharma 世間法
saṃvṛti-dhī 世俗智
saṃvṛti-pada-sthāna 世諦
saṃvṛti-satya 世俗諦, 世俗諦, 世諦, 俗諦
saṃvṛtta 出, 到, 受, 圓滿, 壞, 成滿, 生
saṃvṛtta-m-abhūt 化成
saṃvṛtti 世俗
saṃvṛtti-satyatva 世俗諦
samvṛtti-satyatva 俗諦
saṃvṛtto bhavati tathāgata-kule 長如來家
samyag evôpaparīkṣate 正觀察
samyag vidūṣayati 正毀
samyag-ājiva 正命
samyag-ājñā 正智
samyag-ālambanī kurvat 正緣
samyag-anuṣṭhāna 正隨念
samyag-āśaya 無倒意樂
samyag-āśu 無倒速疾
samyag-āśvāsanā 正安慰語
samyag-dharma 正法
samyag-dṛś 正見
samyag-dṛṣṭika 正見
samyag-jñānin 正智
samyag-jñāta 正知
samyag-manasikāra 正思惟
samyag-mati 正思惟
samyag-nirāmiṣa-citta 無染心
samyag-upanidhyāna 正思惟
samyag-upasthita 正現在前
samyag-vadamāna 正語
samyag-vīrya 正精進
samyag-vyapadeśa 正教
samyag-vyavacāraṇa 正觀察
samyag-vyāyāma 正精進
samyag-yoga-kriyā 正勤修學
samyak 三藐, 具足, 勝, 善, 如實, 正, 正等, 無顚倒, 眞, 等, 能正
samyak cittaṃ praṇidhadhāti 自誓心發正願
samyak parigṛhītaḥ 正攝受
samyak pratividhyati 正通達
samyaka 聖
samyak-codaka 正擧
samyak-jñāna 正智
samyak-jñāna-samārambha 無顚倒智發起
samyak-karma-anta 正業
samyak-karmānta 正業
samyak-niyata-rāśi 正性定聚
samyak-parijñāna 正了知
samyak-pariṇāmanā 迴向
samyak-paryeṣaṇa 能正推求
samyak-pradhāna 正懃
samyak-prahāṇa-vibhāga 四正勤
samyak-praṇidhāna 正願
samyak-praṇihita 正願
samyak-pratipad 勝業
samyak-pratipanna 勤修正行, 正修行, 正行, 能正行
samyak-pratyupasthita 正現在前
samyak-pravāraṇa 正廣恣
samyak-pravāraṇā 正廣恣語
samyak-prayogatā 正加行
samyak-prayoga-vibhāga 正行
samyak-prāyogikaṃ jñānam 正加行智
samyak-prayukta 修正行, 正修方便, 正勤修學, 正行
samyak-samādāpanatā 正勸導
samyak-saṃbodhi 一切種智, 三藐三菩提, 三貌糝帽地, 正智, 正眞道, 正等菩提, 正等覺, 正覺, 等正覺
samyak-saṃbuddha 三耶三佛, 三耶三佛陀, 三藐三佛陀, 佛世尊, 佛如來, 正等覺, 正等覺, 正等覺無畏, 正覺, 正遍知, 等正覺, 等正覺
samyak-saṃbuddhaḥ 正遍知
samyak-saṃbuddhatva 佛道
samyak-saṃgraha 正攝受
samyak-saṃniyoga 正安處
samyak-saṃtīraṇā 正觀察
samyak-smṛti 正念
samyak-sthiti 正定
samyaktvaṃ---nyāmam avakrāmati 趣入正性離生
samyaktva-niyāma-avakramaṇa 入正定
samyaktva-niyāma-avakrānti 入正性離生
samyaktva-niyatāḥ sattva-rāṣih 正定聚衆生
samyaktva-niyato rāṣiḥ 正定聚
samyaktva-parigraha 無倒攝受
saṃyamayya 能止息
saṃyata 護
samyoga 依
samyoga 和合
saṃyoga 和合, 會, 有, 相應, 結, 繋屬, 繋縛, 繋縛, 繫, 繫, 繫縛, 聚集, 觸
saṃyoga-dravya 結
saṃyogin 合
samyojana 結
saṃyojana-bandhana 結縛
saṃyojana-dvaya 二結
saṃyojanānām 五下分結
saṃyojana-prasaṅga 結
saṃyojanīya 所繫縛
saṃyojayāmi 纏綿
saṃyukta 共生, 助伴, 勤, 合, 和合, 應, 相應, 相應法, 繋縛, 繫
saṃyuktapiṭaka 雜藏
saṃyuta 依
samyuta 倶
śanaiḥ 漸漸
śanais 漸
sanaraka 地獄
sanātana 不動
sānāthya 依怙
ṣaṇḍa 密迹力士
śaṇḍāgārikā 密林山部
śaṇḍha 奄人
saṇḍha 扇搋
ṣandha 扇搋
ṣaṇḍha 黃門
ṣaṇḍhaka 半擇迦
sandhânulepa 塗香
ṣaṇḍha-paṇḍaka 黃門
sandhāraṇatā 傳持
ṣaṇḍhatā 黃門
ṣaṇḍhilā 扇提羅
saṇḍhilā 羼提羅
ṣaṇḍhilā 闡提羅
śaṇḍila 羼提羅
sāṅga 總
sāṅgana 有點
saṅgha 桑渴耶
saṅghārāma 藍宇
saṅghāṭī 伽梨
saṇghāṭi 伽胝
saṅghātī 納加梨
sa-nidāna 有因緣
sanidarśana 有見
sanidarzana 現
sanimitta 有相
sañjāti 等生
sañjīva 等活
saṅkalī-kṛta 鉤鎖
saṅkalī-kṛtaṃ brahma-caryam 鉤鎖梵行
śaṅkara 骸骨
sāṅkāśya 僧柯者
śāṅkha 珂
śaṅkha 珂貝, 螺, 螺文, 蠡, 角貝, 角鬢, 霜佉, 餉佉
śaṅkha-svara-samācāra 螺音狗行
śaṇkha-svara-samācāra 螺音狗行
śāṅkhya 珂
saṇṇagarika 六城部
saṇṇagārika 六城部
śaṇṇāgarikavādinaḥ 六城部
sannāha 大誓
ṣaṇṇāṃ viṣayāṇām 六塵
saṇṇāṃviṣayāṇām 六境
ṣaṇ-ṇavati 九十六
sanniveśa 安立
sanskrit 梵
saṅskrit 梵語
śānta 停, 冷, 善寂, 善順, 奢多, 寂定, 寂滅
sānta 寂靜
śāntā 捨
santa 有
santa 物
śanta 盡
śānta saddharma 寂正法
śānta-citta 勝奢摩他
śānta-dharma 寂滅法
śānta-dharmatā 寂靜
śāntaṃnirvāṇam 涅槃寂靜
śānta-nirodha 滅盡
śānta-praśānta 寂滅
santāpta 熾然
sântar 超外
sântara 有間
sāntara 有間
sāntara-vyantara 有異品無異品
santâsanta 有無
śāntatā 捨
śānta-tara 極靜
śāntatva 寂靜
śānti 寂, 寂寞, 寂淨, 寂滅, 寂靜, 息, 息災
śanti 淸涼
śānti-karī 寂靜
santike 向
śānti-patha 寂靜處
śānti-prāpta sunirvṛta 善寂滅度
śānti-svasty-ayana 安樂
śāntitva 滅
sānu 頂
sānubandha 相續
sānuśaya 有隨眠
sānusrava 有漏
sāpakṣāla 有過失
sa-parigraha 所有
saparivāra 其眷屬
saparivartamāna 行
saparyavasthāna 纏
śapatha-hṛdaya 誓心
sāpekṣa 貪
saprabha 明
saprabheda 差別
saprajñapti 假
sāpramādika 不放逸
sapratigha 有對
sapratighatva 有對
sa-prātihārya 有神變
sa-pratisaraṇa 有依怙
sapratisaraṇa 有所依
sa-pravibhāga 廣分別
saprayanta 有功用
sapta 七
sapta manaskārāḥ 七種作意
sapta parigraha-vastūni 七攝受事
sapta sthānāni 七處
sapta vibhaktayaḥ 七例句
sapta-anitya 七種無常
saptabauddha-parṣadāḥ 七衆
sapta-bodhy-aṅga 七菩提分, 七覺分, 七覺支
saptabodhyaṅga 七菩提分
sapta-bodhy-angāni 七覺支
saptabodhy-aṅgāni 七菩提分
saptabodhy-aṇgāni 七等覺支
sapta-bodhy-bodhy-aṅga 七菩提寶
sapta-citta 七心
saptacitta-dhātavaḥ 七心界
saptacittāni 七心界
sapta-daśa bhūmayaḥ 十七地
saptadhana 七聖
saptadhātavaḥ 七心界
saptādhikaraṇa-śamatha 七滅諍法
saptâdhikaraṇa-śamathādharmāḥ 七滅諍法
saptâdhikaraṇa-śamathāḥ 七滅諍
sapta-haimāḥ 七金山
sapta-karman 七羯磨
sapta-māna 七慢
saptamātṛ 七摩怛里
sapta-naikāyika 七衆
sapta-nairyāṇika 七衆
saptānāṃ ratnānām 七寶
saptâṅga-pūja 七支
sapta-pada-gamana 行七步
sapta-parṇa-guhā 七葉窟
sapta-prakāra 七種
sapta-pravṛtti-vijñāna 七轉識
sapta-ratna-maya 七寶
saptaratnamaya 七寶浮圖
sapta-ratna-maya 珓珞
saptaratnamaya kūṭāgāra 七寶臺
sapta-ratna-maya stūpa 七寶塔寺
saptaratnamaya stūpa 七寶寺
saptaratnamaya... bhājana 七寶鉢
saptāryadhāna 七聖財
saptāryāṇi dhanāni 七聖財
sapta-saṃbodhy-aṅga 七覺分
sapta-sapti 日
sapta-śatāninaya-saṃgītāḥ 七百結集
sapta-śītāḥ 七香海
sapta-tathāgata 七佛
sapta-tathāgatāḥ 七如衆
saptati 七十
sapta-triṃśad-bodhi-pakṣikā dharmāḥ 三十七覺支
saptatriṃśad-bodhi-pakṣikādharmāḥ 三十七菩提分法, 三十七道品
sapta-triṃśad-bodhi-pakṣyān dharmān 三十七菩提分法
sapta-triṃśat 三十七
saptatriṃśat bodhipakṣika dharma 三十七品助道法
sapta-vijñāna-sthitayaḥ 七識住
saptavijñāna-sthitayaḥ 七識住
saptôtsada-kāyatā 於其身上七處皆滿
śara 射
sarabha 師子
sāra-dṛḍha 堅固
sa-rāgaṃ cittam 有貪心
sāra-gata 在肉
sarāgatā 有貪
sāra-gatasya---jñeya-āvaraṇa-pakṣyasya 在肉所知障品
sarahasya 祕密
sarajas 有塵
sāraka 堅固
sārambāṇa 有所緣
śaraṇa 依
saraṇa 有諍
saraṇa 流轉
śaraṇa-gata 歸
śaraṇa-gati 歸依
śaraṇa-pragata 歸
śaraṇatā 歸
śaraṇa-traya 三寶
śaraṇya 所歸依
sāra-saṃjñin 堅固想
sarasi-sujāta 蓮華
sarasvatī 妙音
śarati 謝
śarāva 瓦器
sāravat 堅固
saraya 依
sārāyaṇīya 和合
sārdha 一時
sārdham 倶
sārdhaṃ 共倶
sārdhaṃ saṃmukhaṃ 對相
sārdhaṃ-vihārin 共住
śārdūla 師子
sargaka 出生
śari 舍利
śarī 舍利
śārī 舍羅
sārīkā 舍利
śārikā 舍羅
śarīra 佛舍利, 佛骨, 依止, 像, 形, 形像, 形色, 攝哩藍, 相, 聖軀, 舍利, 色身, 設利羅, 身, 身體, 軀, 遺形, 靈骨, 骨身, 體, 體性
śarīra-bheda 捨身
śarīra-dhātu 身界
śarīra-dhātuka 身界
śarīra-pratimā 形像
śarīratā 身
śarīravat 有身
śarīrika 身
śarīrin 衆生
śarkalā 瓦
śarkarā 石蜜
śārkara 石蜜
śarkara-madhu 石蜜
śarman 樂
sarpa 龍
sarpi-maṇḍa 醍醐
sarpir-maṇḍa 醍醐
sarṣapa 芥子
sarṣapa-phala 芥子
sarṣapopama-kalpa 芥子劫
sârthaka 有義
sārthakya 利益
sārtha-vāha 商主
sārthavāha 商主
sarūpa 似
sarva 一切, 一切世間, 一切所有, 一切有情, 一切法, 一切皆, 僉共, 具, 悉, 所有, 普, 無量, 皆悉, 皆普, 盡, 種種, 等共, 總, 薩婆, 衆, 諸所有, 諸法, 遍
sarvā avasthā 一切分位
sarva eva 咸倶
sarva-acāra-mala 一切有漏法
sarva-alamba 一切境
sarva-aṅga 一切分
sarva-artha 一切種利
sarva-arthatā 一切利
sarva-ārya-pudgala 諸聖者
sarva-āvaraṇa-vimukti-lakṣaṇa 離一切障
sarva-bhadra-caryā 普賢行
sarva-bhāva 一切法
sarvabhāva 諸法
sarva-bhaya 一切惡趣
sarva-bhaya-upadrava 一切憂苦
sarvabhayopadravakāntāra 險道
sarvâbhibhū 無畏
sarvâbhilāpâviṣaya 不可說
sarva-bhūmi 諸地
sārva-bhūmika 一切地
sarva-bhūta 一切有情
sarva-bījakam ālaya-vijñānam 一切種子阿賴耶識
sarva-bījakam vijñānam 一切種子識
sarva-bījaka-vijñāna 一切種識
sarva-bīja-vijñāna 一切種子識
sarva-bodhi-pakṣya 一切菩提分法
sarva-bodhisattva 一切諸菩薩
sarva-buddha 一切佛, 一切諸佛, 諸佛, 諸佛世尊
sarva-buddha-dharma 一切佛法
sarva-buddha-dharma-deśanā-saṃdhāraṇata 持一切佛法
sarva-buddhaiḥ samam 與諸佛同
sarva-buddhâṅgavatī dhāraṇī 諸佛集會陀羅尼經
sarva-buddha-saṃgīti 諸佛集
sarva-buddhi 一切智
sarva-cetas 一切心
sarva-cetasā 專心
sarva-citta 一切心
sarva-darśin 諸佛
sarva-deśa 一切方所
sarva-dharma 一切
sarva-dharma 諸法
sarva-dharma-abhisaṃbodhi-vaiśāradya 一切智無所畏, 等覺無畏, 諸法現等覺無畏
sarva-dharmâbhisambodhi-vaiśāradyaṃ 正等覺無畏
sarva-dharmāḥ 無願
sarva-dharmāḥ anityāḥ 一切法皆無我
sarva-dharmāṇāṃbhūta-nayaḥ 諸法實相
sarva-dharmāṇāṃdharmatā 諸法實相
sarva-dharmāṇāṃprakṛtiḥ 法性
sarva-dharma-naya-kuśala 門
sarva-dharma-paramārthāvatāra-jñāna 一切法第一義智, 入一切法第一義智
sarva-dharma-parikṣā 觀法
sarva-dharma-saṃjñā 一切諸法想
sarva-dharma-śūnyatā 諸法皆空
sarva-dharma-svabhāva 諸法自性
sarva-dharmatā 一切法
sarva-dharma-tathatā 諸法實相
sarvādhiṣṭhāna 一切依處
sarvâdhvaka 三世
sarva-dhyāna 一切靜慮
sarvādīnavānuśaṃsa 一切過患及與功德
sarva-doṣa 衆過患
sarva-dṛṣṭi 諸見
sarva-duḥkha-prakāra 衆苦
sarva-gāmin 遍行
sarva-gatatva 遍
sarva-gati-hetu 一切趣因
sarva-guṇalaṃkāra-vyūha 一切淨功德莊嚴
sarva-guṇâlaṃkāra-vyūha 衆德本嚴淨三昧正定
sarva-jagad-upajīvya 衆生
sarva-janman 一切生
sarvajña 一切敏
sarva-jña 一切智者
sarvajña-bala 一切智
sarvajña-bhūmi 一切智地
sarvajña-dharmatā 一切智
sarva-jña-jñāna 一切智智
sarvajña-jñāna 一切智, 一切智智, 一切種智
sarvajña-jñāna- 愍慧
sarvajña-jñāna 敏慧
sarvajñāna 一切相智
sarva-jñatā 智慧
sarvajñatā 薩般若多
sarva-jñatā-jñāna 一切智智
sarvajña-tattva 一切智
sarvajña-yāna 敏慧
sarva-jñeya-suvicāritayā buddhyā 一切所知善觀察覺
sarvākâbhisaṃbodha 圓滿加行
sārva-kālikam 一切時
sarvakāma 薩婆迦摩
sarvākārāḥ pariśuddhayaḥ 一切種淸淨
sarva-karaṇa 一切因
sarvākārāpagata-tamaska 離一切闇
sarvākārāś catasraḥ pariśuddhayaḥ 四一切種淸淨
sarvâkāra-sarva-dharma 一切法
sarvākāra-sarva-jña-jñāna 一切行相一切智智
sarvâkāra-satya-darśana 一切種智
sarvākāra-vara-jñāna 一切種妙智, 一切種妙智
sarvâkāra-varôpetāśūnyatā 一切種智
sarvâkāra-varôpeta-śūnyatâbhinirhāra 一切種智
sarva-karma-patha 一切業道
sarvakleśa 薩婆吃隸奢
sarva-kleśa 諸煩惱
sarva-kriyā 一切所作事
sarvakṛt 一切所作
sarva-kṣetra 諸世間
sarva-laukika 一切世間
sarva-loka-dhātu 一切世界
sarva-loka-stha 一切
sarvaloka-vipratyanīyaka 俗穢
sarva-loka-vyavalokanā 遍觀世間
sarvaṃ 普悉
sarvaṃ śūnyam 一切皆空
sarvam...jagat 一切世間
sarva-mala-apagata 離諸垢
sarvamanātmakam 無我
sarvamanityam 無常
sarva-māra-bala 一切魔怨大威力
sarvamaśubham 不淨
sarvaṃ-vijñānam 一切識
sarvān 此輩
sarva-nidāna 一切因緣
sarva-nimitta 一切相
sarva-nivaraṇa-viṣkambhin 除蓋障
sarva-nivāraṇa-viṣkambhin 除蓋障
sarva-paścima 最後一念
sarva-pūjā 種種供養
sarva-puṇya-samuccaya 集一切功德
sarva-puṇya-samuccaya-samādhi 等集衆德三昧
sarva-raṅga 五色
sarvārtha-samṛddhi 一切事成
sarva-rūpa-saṃdarśana 現入衆像
sarvarūpasaṃdarśana 現一切色身
sarvarutakauśalyā .... dhāraṇī 曉了一切諸音總持
sarva-ruta-kauśalya 普曉諸音
sarvarutakauśalyā 法音方便
sarva-ruta-kauśalya 解一切衆生語言
sarva-ruta-kauśalya-dhāraṇī 了一切音總持
sarvaruta-kauśalyânugatā dhāraṇī 曉一切音方便總持
sarvarutakauśalyâvartā 曉一切音方便總持, 曉了一切諸音總持, 法音方便
sarvāsā 薩羅縛奢
sarva-samayam 恒
sarva-saṃgrāha 攝一切
sarva-saṃgraha 總攝
sarva-saṃgrāha 總攝一切
sarva-saṃpatti 一切具足
sarva-saṃskāra 一切諸行
sarva-saṃskārā duḥkhāḥ 一切皆苦, 一切行苦
sarva-saṃskārāanityāḥ 諸行無常
sarva-saṃskārāḥ 一切行
sarva-śarīra 一切身
sarva-sāsrava 一切有漏
sarva-śāstra-jñāna-samudāgama 證得一切論智
sarvāsat ī 咸
sarva-sattva 一切, 一切有情, 一切有情之類, 一切衆生, 有情
sarvasattva- 薩和薩
sarvasattva 薩和薩
sarva-sattva 衆生, 諸有情, 諸群生, 諸衆生
sarva-sattva-adhiṣṭāna 安樂一切有情
sarva-sattva-apāya 棄於衆生一切惡趣
sarva-sattva-apāya-jahanā 離諸惡趣
sarva-sattva-dhātu 一切有情界
sarva-sattvair 衆生類
sarva-sattva-kleśa-vāsanā 一切煩惱習氣
sarvasattva-pāpa-prahāṇa 一切衆生離諸惡趣
sarva-sattvās tathāgata-garbhāḥ 一切衆生有如來藏
sarva-sattva-vinaya 一切有情調伏
sarva-śeṣatas 一切處
sarvāsrava-kṣaya 一切漏盡
sarva-sthānântara 一切處
sarvâsti-vāda-vinaya 十誦律
sarva-sukha-phāṣa-vihārartha 採毅
sarva-sukhôpadhāna- 施安
sarvasyāṃjātau 生生世世
sarvatā 一切性
sarvataḥ 遍一切種
sarvatas 一切, 一切處, 遍, 遍一切, 遍一切處
sarva-tathāgata 一切如來, 一切諸佛, 群聖, 諸如來
sarva-tathāgata-jñāna-mudrā 一切如來智印
sarvatathāgata-jñāna-mudrā 一切如來智印
sarva-tathāgata-muṣṭi 一切如來智印
sarva-tathāgata-tattva-saṃgrahaṃ nāma mahāyāna-sūtram 金剛頂經
sarvathā 一切, 一切方便, 一向, 定, 必定, 永, 決定
sarvathā na-asti 一向無
sarvathā-jñāna 一切種智
sarvathānâsti 除
sarvāthasiddha 一切事成, 一切成就, 一切義成就, 薩婆悉達多, 薩婆悉馱, 薩婆曷剌他悉陀
sarvatra 一切, 一切世, 一切位中, 一切所, 一切處, 恒, 於一切, 於一切世, 於一切時, 普, 普恒, 普於一切, 盡, 遍, 遍一切處, 遍行
sarvatra vaśitāprdpti 十自在
sarvatraga 遍
sarvatra-ga 遍行一切
sarvatraga 遍行
sarvatragâkhya 遍行
sarvatra-gāminī pratipad 遍趣行
sarvatra-gāminī---pratipad 遍趣正行
sarvatra-gāminī-pratipaj-jñāna-bala 遍趣行智力
sarvatragatva 遍行
sarvatra-jñāna 一切智
sarvatra-jñeye 於一切法
sarvatrânugata 遍行
sarvatva 普攝
sarva-vāda-caryôccheda 言語道斷
sarvāvasthā-prayoga 一切分位加行
sarva-vastuka 一切事
sarva-vastūni 諸法
sarvāvatī'yaṃ lokadhātu 三千大千
sarva-vedita 一切受
sarvāveṇika-buddha-dharma 一切不共佛法
sarva-vid 一切智
sarva-vīrya 一切精進
sarva-viṣaya 一切境
sarva-vyasana 一切煩惱障
sarve anyonya-bhavanāni gatvā 各相
sarve bhāvāḥ 一切有爲
sarve dharmā anātmānaḥ 諸法無我
sarve dharmāḥ 一切法
sarve saṃskārāḥ 一切有爲
sarve saṃskṛtā 一切有爲
sarve saṃskṛtā dharmāḥ 一切有爲法, 一切法
sarve-bodhi-sattvāḥ 一切菩薩
sarvedharmāḥ 諸法
sarveṇa sarvam 一切一切, 一切種皆, 一切種類
sarveṣu nikāya-antareṣu 諸部
sarvo mohaḥ 一切無明
sarvôpadhi 一切依
sarvôtpatti 一切法
śaśa-dhara 懷兎
śasaka 導示
saśakya 能
saśalya 苦惱
śāsana 佛教, 佛法, 佛聖教, 學世, 所說法, 所證, 教令, 教化, 教法
śāsanam 佛教
śāsana-pratihata 憎背聖教
śāsana-pratyarthika 聖教怨敵
śaśa-roma 兔角
śaśa-viṣāṇa 兔角
śāsayaṃti 導示
śaśī 舍支
śaśin 舍支
śaśorṇa 一兎毛塵
sāsrava-jñāna 有漏智
sāsrava-karma-hetuka 有漏業因
sāsrava-karma-klesa 有漏諸業煩惱
sāsrava-karman 有漏業
sāsravaṃ vastu 有漏法
sāsravânāsrava 有漏無漏
sāśraya 有所依
śāsṛ-kula 佛家
śāstā deva-manuṣyāṇām 天人師, 舍多提婆摩菟舍喃
śāstā saddharmaṃ 寂正法
śāstādeva-manuṣyāṇām 天人師
śāstādevānāṃcamanuṣyāṇāṃca 天人師
śāstāloke 天人師
ṣaṣṭha 第六
śāsti 教誡
śāstisma 說
śāstṛ 世尊, 佛大師, 大師, 天人師, 如理師, 寂靜, 尊者, 導師, 師, 師, 師主, 聖師
śāstra 因論, 教, 書論, 本論, 聖教, 舍薩擔羅, 論, 諸論, 阿毘達磨藏
śāstra-jñatā-vipakṣa 善知論所對治
śastra-kāra 法主
śastra-kṛt 法主
śāstra-pāṭha 阿毘達磨藏
śāstra-saṃjñāka 論
śāstṛ-kṛtya 佛事
śāstṛ-saṃpad 大師圓滿
śāstuḥ 佛教
śāstuś śāsanedharmeṣu 佛法
śaśvat 常
śaśvat dṛṣṭi 常論
śāśvata 不壞, 不變, 常, 常住, 常恒, 恒, 無有變易, 究竟
śāśvata-dṛṣṭi 常見
śāśvata-lakṣaṇa 常住相
śāśvatam 常
śāśvatânta 常邊
śāśvata-prasaṅga 應是常
śāśvatatva-prasaṅga 常
śāśvatika 常住
sasya-jāti 稼穡
sat 勝, 善, 妙, 實, 微妙, 有, 有智者, 正, 法, 眞, 眞實
ṣaṭ kāmavacarā devāḥ 六欲天
ṣaṭ samāsāḥ 六合釋
ṣaṭ sparśāḥ 六觸
ṣaṭ sparśa-kāya 六觸身
ṣaṭ tṛṣṇā-kāyāḥ 六愛身
śata 一百
śāta 可愛
sāta 平安
śāta 樂
sāta 正
śata 正
śāta 正
śāṭa 衣
sāta 適悅
Śatabhiṣā 舍多毘沙
śata-guṇa 百倍
śāṭaka 手巾
śataka 百論
śāṭaka 舍吒迦
śataka-śastra 百論
śatam śikṣā-karaṇi 百衆學
śatamdharma 百法
śātana 墮
sātantya-kāri 常恒
śatāpadīyo 蚰蜒
śatapuṇya 百福法
śata-puṇya-lakṣaṇān 百福相, 百福莊嚴相
śata-rasa 百味
śata-sahasra-guṇa 百千倍
śata-sahasra-guṇaṃ samākhyātam 說百千數
śata-sāhasrikā prajñā-pāramitā 大般若波羅蜜多經
sataścâsataśca 有無
sāta-sukha-sahagata 樂倶行
sātata 恒
satata 恒常
satata-dṛṣṭi 身見
śatatamīṃ---kalām 百倍
satata-pravardhita 增
satata-samita 常恒
satata-samitam 常, 恒, 恒常, 恒常無間, 無間無缺
sātatika 常
sātatya 常, 恒, 恒常, 無間, 畢竟, 相續無間
sātatya-karaṇīya 常修習
sātatyena 恒
ṣaṭ-cetanā-kāyāḥ 六思身
śāthya 誑
śāṭhya 誑
śāthya 諂
śāṭī 衣
sati 雖有
śāṭikā 衣
sātisārobhavati 違
ṣaṭkāmavacarā deva-nikāyāḥ 六欲天
satkāra 奉侍
sat-kāra 恭敬
satkāraṃ kariṣyati 方當
ṣaṭ-kāraṇa 六因
ṣaṭkāraṇāni 六因
satkareta 供奉養
satkartavya 恭敬
sat-kartavya 應恭敬
sat-kārya 因中有果
sat-kārya-vāda 因中說果
satkāya-darśana 身見
satkāya-dṛḍṭi 有身見
satkāya-dṛś 身見
sat-kāya-dṛṣṭi 僞身見
satkāya-dṛṣṭi 我見, 薩迦耶見, 身見, 身見
satkāya-dṛṣṭi-patita 身見
sat-kṛ 恭敬
sat-kriyā 供養
sat-kṛta 恭敬
ṣaṭ-kṛtvas 六時
satkṛtya-dānatā 慇重惠施
satkṛtya-kārin 恭敬
satkṛtya-prayoga 殷重加行
satkṛtya-prayogitva 殷重加行
ṣaṭ-pāramitā 六德, 六波羅蜜, 六波羅蜜多, 六種波羅蜜
ṣaṭ-pāramitāḥ 六到彼岸
ṣaṭ-pāramitā-saṃgīti 六波羅蜜
sat-pauruṣya 丈夫
sātpauruṣya-yukta 善士
sat-puruṣa 丈夫, 上士, 善丈夫, 善人, 善士, 善知識, 大士, 正善丈夫
satpuruṣa 賢善
sat-puruṣa 賢聖
satṛṣṇa 愛
ṣaṭ-samāsāḥ 六合釋
ṣaṭ-śāstārāḥ 六師外道
ṣaṭsu kāleṣu 六時
satsu saṃvidyamāneṣu 現有
sattâsattā 有無
sattva 事, 人, 剛決, 力, 勇, 勇猛, 含識, 喜, 境, 士夫, 大士, 天, 心力, 情, 我, 有, 有情, 有情類, 有相, 根, 民, 物, 索哆, 群萌, 群萌, 萌類, 薩埵, 衆生, 諸有情類, 闇塞
sattva-artha 利衆生
sattva-bhājana-loka 器世間
sattva-bhavana 衆生身
sattva-carita-sahasra 有情八十千行
sattva-deha 衆生身
sattva-dhātu 人本, 有情界, 衆生, 衆生界, 衆生身
sattva-dravya 有情
sattva-dṛṣṭi 衆生見
sattvāḥ 群品類
sattva-hetu 爲諸衆生
sattva-hita 有情利益
sattvâkara 衆生
sattva-kārya 利衆生事
sattva-kaṣāya 衆生濁
sattva-kṛtya 利衆生事
sattva-lakṣaṇa 衆生相
sattvālambanā maitrī 有情緣慈
sattvānām 無色界
sattvānāṃ pratityasamutpādaḥ 有情緣起
sattvānāṃ-kṛtaśaḥ 爲度有情
sattva-nikāya 有情之類, 有情種類, 有情衆, 衆生
sattva-nimitta 衆生
sattvānugraha 攝衆生
sattvānugrāhakaṃ śīlam 饒益有情戒
sattvânugrāhakam...śīlam 攝衆生戒
sattvânugraha-śīla 攝衆生戒
sattvānukampā 愍有情
sattva-pada 衆生見
sattva-paripācanatā 成熟有情
sattva-paripāka 成熟, 成熟有情, 成熟有情行
sattva-prajñapti 施設我
sattvārtha 利衆生事
sattvârtha 大義
sattvārtha 有情饒益
sattvârtha 衆生
sattvârtha-kriyā 利他
sattvārtha-kriyā 利有情事, 利益安樂一切有情
sattvārtha-kriyā-prayoga 勤修習利有情事
sattvārtha-kriyā-śīla 接生戒
sattvârtha-kriyā-śīla 攝衆生戒
sattvārtha-kriyā-śīla 攝衆生戒, 饒益有情戒
sattvârtha-prayukta 利他
sattvārthôpāya 有情饒益方便
sattva-sabhāgatā 有情同分
sattva-saṃbhava 有衆生
sattva-saṃgraha 攝受有情
sattva-saṃkhyāta 有情, 有情數, 有情數色
sattva-sāpekṣa 顧念有情
sattvāśaya 衆生心
sattvāvāsa 有情居
sattva-vikṛti-pratisaṃyukta 衆生
sattvêndriya-parâpara-jñāna-bala 根上下智力
satva 有情
satva-avabodha 諦能覺
saty ātmani 我有
satya 事實, 四諦, 實, 實語, 眞, 眞實, 眞理, 眞諦, 聖諦, 薩底也, 薩跢也, 誓, 誠諦, 諦, 諦實
satya-abhisamaya 聖諦現觀
satyābhisamaya 諦現觀
satya-catuṣṭaya 四諦
satya-dvaya 二諦
satya-jñāna 實智
satya-kāra 眞實
satya-kauśalya 諦善巧
satyālambana 緣諦
satya-naya 諦道理
satyāny abhisamāgacchanti 入諦現觀
satya-pada 諦句
satya-pratisaṃyukto 'dhiprajña-vihāraḥ 諸諦相應增上慧住
satyatva 諦
satyāvabodha 覺諸諦
satya-vāc 實語
satya-vāda 實語
satya-vādinī 實語
saubhāgya 大樂
saubhāgyā 愛敬
saubhāgya 樂
saukarâurabhrika 魁膾
saukarrabhrika 漁捕
saukhyatā 安穩
saukṣmya 細
saumanasya 喜, 喜受, 喜愛, 喜根, 意樂, 歡喜
sāumanasya indriyam 喜根
saumanasya-jāta 歡喜
saumanasya-prīti 歡喜
saumanasya-svabhāva 喜受
saumanasyavedanā 喜受
saumanas-yendriya 喜根
saumanasyin 喜
saumya-darśana 歡喜
saumyatā 寂靜
saundarya 端正
saunikaurabhrrika 漁捕
saunikâurabhrrika 魁膾
saunikôrabhrika 魁膾
sa-upādāna 有取
saura 日
śauraya-bodhisattva 大精進菩薩
saurya 日
sauṭīra 吉祥
śauṭīryavat 精進
sauvarṇa 金
sauvarṇaṃcakram 金輪
śava 攝嚩
sāvadāna 次第
sāvadāna-piṇḍa-pātika 次第乞食
sa-vadya 有罪
sāvagraha 有所制約
sāvara-buddha-bodhis 道意海
savāsanā 習氣
sāvaśeṣa 有餘
sāvaśeṣā 有餘
sa-vastuka 依緣事
savastuka 有事
sāvayava 有分
savicāra 念
savidyu niścarī 掣電
sa-vijñānaka 有識
sa-vikalpa 有分別
savikalpa 有分別
savikalpa-jñāna 有分別智
savikalpaka 有妄想
sa-vipāka 有異熟
savipāka 異熟
savisaṃyoga 擇滅
sa-vistara-prabheda 廣分別義
savitarka 有覺
sa-vyāyāma 有超越
śaya 臥具
śayana-āsana 臥具
sayānaṃ 臥
śayanāsana 敷具
śayanâsana 牀褥
śayyâsana 床褥
ścota 動
secayati 灑
śekhiya 學
śekhiya-dharma 學法
senā 軍
sêndriya 有根
sendriyaḥ kāyaḥ 有根身
senika 先尼
śeṣa 有餘
śeṣâstitva 有餘
śeṣsa 餘
setu 橋梁
sevakara 親
sevanā 習近
sevana 親近
sevanā 親近
sevanatāsādhana 修習
sevanīya 親近
sevat 事
sevate 交啓
sevati 交啓
sevin 親近
sevitavya 受
siddhā 成就
siddham 悉談
siddhânta 宗
siddhānta 宗趣
siddhânta 道理
siddhavastu 悉曇章
siddhi 圓滿, 大義, 悉地, 成, 成就, 成滿, 成立, 極成, 神驗, 究竟, 立
sidhyate 立
sidhyati 成
sidhyet 能
śīghra-gāmin 迅
śīghratā 速
sikatā 砂
śikhā 頂
śikhā-jaṭā 辮髮
Śikhin 大梵天王
√śikṣ 能正修學
śikṣ 修學
śikṣa 修學
śikṣā 修學, 學, 學處, 戒, 所學, 教, 法, 禁戒, 習學
śikṣa-dhuta 頭陀行
śikṣākaraṇī 去叉迦羅尼, 尸叉罽羅尼, 式叉迦羅尼
śikṣā-karaṇīya 修學
śikṣamāṇa 修學
śikṣamāṇā 六法事
śikṣamāṇa 學
śikṣamāṇa 正修學時
śikṣā-mārga 學道
śikṣā-mārga-saṃgṛhīta 學道所攝
śikṣaṇa 學
śikṣaṇa-śīla 有學
śikṣā-pada 修學
śikṣāpada 十戒
śikṣāpita 學
śikṣā-sāmīcī-samāpanna 具足戒, 受具
śikṣayati 教
sikta 灑
śīla 具, 可, 善行, 學處, 尸羅, 性, 戒, 戒律, 持戒, 授戒, 根
śila 樂
śilā 試羅
śila 護
śilā 頗梨珠
śīla-abhisamaya 戒現觀
śīla-bhraṃśa 壞戒
śila-bhraṃśa 破戒
śīlâcārya 戒師
śīla-dhana 戒財
śīla-dhara 持戒
śīla-gaurava 敬重戒
śīlaṃ samādāya 受持淨戒
śīlaṃ vipātayitvā 毀犯淨戒
śīlamaya 持戒
śīlaṃrakṣati 持戒
śīlaṃsamādāyavartate 持戒
śīlâṅga 戒
śīlânusmṛti 念戒
śīla-pāramitā 尸波羅蜜, 尸羅波羅蜜, 戒波羅蜜
śīla-prasāda 淨尸羅
śīla-samādhi-prajñā 戒定慧
śīla-saṃvara-samādāna 受戒, 受戒, 所受淨戒
śīla-skandhika 戒蘊
śīla-vipanna 毀犯淨戒
śīlavrata 受持禁戒
śīla-vrata 戒禁
śīla-vrata-parāmarśa 戒禁取
śīla-vrata-parāmarśa-dṛṣṭi 戒禁取, 戒禁取見
śīla-vrata-upādāna 戒禁取
śīla-vratôpādāna 戒禁取
śīlaya 戒
śilpa-karman 工業
śilpa-karma-sthāna 工巧業處
śilpa-karma-sthāna-vidyā 工業明處
śilpa-sthāna 工巧業處
śilpa-sthāna-karma-sthāna 工巧業處
śilpasthānāni kauśalam 受學技藝
śilpa-sthāna-vidya 工巧明
śilpa-vidya 工業明
śilpin 作者
śima 四摩
ṣīmā 戒壇
sīmā-bandha 結界
sīman 界分
siṃha-hanu 頷如師子
siṃhaka 師子
siṃhala 師子
siṃha-nāda 獅子吼
siṃha-nāda-nādin 師子吼
siṃha-nādin 師子吼
siṃhāṇaka 涕
siṃha-pūrvārdha-kāyatā 身上半如師子王
siṃhāsana 師子寶床
siṃhâsana 師子床
siṃhāsana 師子牀
siṃha-saudāsa 師子
siṃha-vijṛmbhita-samādhi 師子奮迅三昧
siṃha-vijṛmbhito nāma samādhiḥ 師子奮迅三昧
siṃha-vikrīḍita-saṃādhi 師子奮迅三昧
siñcet 澆
siñceya 澆
sindhupāra 辛頭波羅香
sindūra 申頭羅
sīṅgālaka 善生
śirasā 頂禮
śirī 功德
śiri 吉祥
śirī 吉祥
sirī 福德
śīrṇa-pakṣa 羽翮摧殘
śirṣa 頂
śīryate 斷
śiśira 淸涼
śiśu-māra 龍
śiṣya-gaṇa 諸弟子
śiṣyatva 弟子
śīta 冷
śitā 海
śīta-dā 淸涼
śītaḥ...aṣṭau 八寒地獄
śīta-saṃsparśa 冷觸
sitātapatroṣṇīṣa-dhāraṇī 佛頂咒, 楞嚴咒
śītavana 安陀林
śithila 墮, 慢, 慢緩, 懈, 懈怠, 緩, 縵緩
śithila-gati 懈怠
śīti-bhāva 淸涼
śīti-bhūta 淸涼
śiva 吉祥, 大自在, 大自在天, 妙, 安, 安隱, 寂靜, 寂靜法, 樂, 淨, 淸涼, 淸淨
śivaṃ-kara 吉祥
sīvanī 縫
śivatva 淸涼
śivikā 輦輿
sīvitvā 縫
skanda 嗹菫
skandha 取蘊, 嗹菫, 塞建陀, 娑揵圖, 性, 所依, 犍度, 種種, 肩, 胸, 藏, 蘊, 衆, 身, 陰
skandha-dhātv-āyatana 蘊處界
skandha-mātra 蘊
skandhānām udayaṃ vyayam 陰衰
skandhānām udaya-vyayam 陰衰
skandha-vyavasthāna 五陰
skandhâyatana-dhātu 蘊處界
skhalita 失, 差違, 惡, 有所犯, 毀犯, 誤失, 過, 錯誤
skhālitya 衰
skhandhaka 犍度
ślaiṣmika 癃
ślakṣṇatva 滑
ślakṣṇena vacasā 軟言
śleṣatā 生
śleṣayati 和合
śleṣman 水
ślesman 淡
śliṣtā-bhāvanā 密合修習
śloka 名, 名利, 名稱, 名聞, 名譽, 室盧迦, 室路迦, 讚頌, 輸盧迦, 首盧, 首盧柯
smara-saṃkalpa 念
smaratā 念
smarayitavya 憶念
smārayitavya 憶念
smārita 念
smarita 憶念
śmaśānika 塚間
śmāśānikaḥ 塚間住
smauccita 集
smitaṃ-karoti 欣笑
smita-pūrvaṃgama 含笑爲先
smṛta 了, 名, 念, 正念, 此名, 立, 說, 謂
smṛti 專念, 念, 念, 思, 意, 憶念, 憶念, 憶持, 智, 正念, 正念, 知, 記, 記念, 隨念
smṛti-buddhi 念慧
smṛti-lopa 失念
smṛtimat dhīra 總智
smṛtimat-paṇḍita 總智
smṛti-moṣa 失正念
smṛtîndriya 念根
smṛti-pariśuddhi 念淸淨
smṛti-prajñā 念慧
smṛti-pramoṣa 失念
smṛti-saṃprajanya 正念慧
smṛti-vaikalya 失念
smṛty-upasthāna 念住
smrty-upasthāna 念處
smṛty-upasthāna 念處
smṛty-upasthāna-adi 念住等
snāna-śalā 浴室
snāpaka 沐浴
snapana 沐浴
snāti 沐浴
snātra 沐浴
snātra-śāṭaka 手巾
snāyu 筋
sneha 愛, 愛著, 我愛, 歡喜, 水, 沃, 潤, 濕性, 眷, 穢濕, 膏, 親愛, 計, 貪, 貪愛
sneha-gata 穢濕
snehana 潤澤
snigdha 妙, 微妙, 柔和, 滋潤, 潤滑, 肥膩, 膩, 親愛, 親昵
śobhā 好
śobhā 莊嚴
śobhā-karatva 莊嚴
śobhaṃti 豐羨
śobhana 吉祥, 善, 善事, 妙, 安穩, 淨, 端正, 莊嚴
śobhanaka 淸淨
śobhate 爲妙
śocāmi 悼感
śocati 愁憂
śocita 苦
ṣoḍaśa 十六
ṣoḍāśa-ākāra 十六行相
ṣoḍaśa-arhantaḥ 十六羅漢
ṣoḍaśa-citta 十六心
ṣoḍaśa-cittaka 十六心
ṣoḍaśa-jāna-pada 十六大國
ṣoḍaśa-mahā-janapadā 十六大國
ṣoḍaśa-śūnyatā 十六空
sodbhava 現在
soḍhavya 忍
śodhayitvā 還
śodhita 淸淨
so'haṃ 鄙
śoka-parideva-duḥkha-daurmanasya-upāyāsa 愁悲苦憂惱
sōma 月曜
somaḥ 月曜
soma-śukla 白月
soma-vaṃśa 月種
sona 減
sopādānasyavijñānasya 有取識
sopadhika 有餘依
sopadhikā-bhūmiḥ 有餘依地
sôpadhi-śeṣa 有餘
sopadhiśeṣa 有餘依
sopādhiśeṣa-nirvāṇa 有餘依涅槃, 有餘涅槃
sopāna 階陛
sopāyitaka 眠
sopekṣa 捨
śoṣaṇa 枯
śoṣayan 乾
śoṣayati 乾竭
sôtpattika 有因
sottara 有上
sôttara 有上
sotthāna 緣起
spandita 動
spardhā 勝
spariśa 觸
sparśa ... sarva-saukhya 細柔
sparśa-bhāva 觸
sparśa-bhūta 觸
sparśana 得
sparśanā 得
sparśa-sukha 妙樂
sparśayati 得
sparśita 證得
sparśitavya 觸
sparṣṭavya 觸
spaṭikā 頗胝迦
spharaṇa 廣大, 普, 普照, 普覆, 流布, 究竟, 覆, 遍, 遍照
spharitvā 普緣
sphoṭam āpadyante 分裂
sphoṭana 破
sphoṭita 破
sphuṭam 定
spraṣṭavya 觸
sprastavya 觸境
spraṣṭavyatva 觸
spraṣṭavyâyatana 觸
spraṣṭṛ 能觸
spṛhā 希慕, 希慕, 惜身命, 愛慕, 欣樂, 欲, 欽樂
spṛha 求
spṛha 貪著
spṛhā 貪著
spṛhā;adhyavasāna 貪求
spṛhâbhilāṣa 求
spṛhaṇā 求
spṛhaṇa 貪
spṛhayamāṇa-rūpa 希求品類
spṛhayamāna-rūpa 深生愛樂
√spṛś 所證得
spṛś 觸證
sprśati 覺
spṛśati sākṣī-karoti 觸證
spṛśemahi 逮得
spṛśiṣyatha 發求
spṛṣta 受
spṛṣṭi 觸
spṛṣṭo bhavati 觸著
spṛśyate 所證得
√sṛ 變生
śraddadhāna 信
śraddadhānatā 信解
śraddadhāsyanti 欽樂
śraddadhī 覩信
śraddhā 信
śrāddha 信
śrāddha 信心
śrāddha 信解
śraddhā 愛敬
śrāddha 有信
śraddhā 欲
śrāddha 正信
śraddhā 淨信
śraddhā-adhimukti-viśuddhi 信勝解淨
śraddhā-āśaya 淨增上意
śraddhā---cetasaḥ prasādaḥ 淨信心
śraddhā-deya 信施
śraddhā-dhana 信財
śraddha-dhānatā 深信
ṣraddhâdhimukta 信解脫
śraddhâdhimukti 信解
śraddhāgamana 信
śraddhā-gamanīya 信
śraddhā-jātâdhimukti-gata 生信勝解
śraddhā-mātraka 信心
śraddhā-mūla 信根
śraddhânusāra 隨信行
śraddhânusārin 信行
śraddhā-prasāda 淨信
śraddhā-prasanna 信心
śraddhāsyanti 聽受
śraddhêndriya 信心
śraddhendriya 信根
śraddhêndriya 信根
śrama 疲
śrama-klama 勞倦
śramaṇa 勤策, 喪門, 室拏, 寂志, 息, 息心, 桑門
śramana 止息
śramaṇa-kāraka 作沙門
śrāmaṇera 沙彌
śrāmaṇeraka-saṃvara 勤策律儀, 勤策擁護, 室羅摩拏洛迦三跋羅
śrāmaṇera-saṃvara 勤策律儀, 沙彌十戒, 沙彌戒
śrāmaṇerikā 沙尼
śrāmaṇya 沙門果
śrāmaṇya-phala 沙門果
sraṃsitavat 懈
śrānta-kāya 自苦行邊
sraṣṭṛ 生者
śrāvaka-bhūmi 聲聞地
śrāvaka-kāya 聲聞身
śrāvaka-piṭaka 聲聞藏
śrāvaka-pratyeka-bodhi 聲聞獨覺
śrāvaka-pratyeka-buddha 二乘
śrāvaka-rūpa 聲聞身
śrāvaka-saṃgha 聲聞僧
śrāvakatva 聲聞
śrāvaka-yānâbhisamaya-gotraḥ 聲聞乘種性
śrāvaka-yāna-gotra 聲聞乘種性
śrāvaka-yānika 聲聞乘
śrāvakayānika 聲聞人
śrāvaka-yāniya 求聲聞
śrāvakayānīya 聲聞人
śrāvakīya 聲聞乘
śravaṇa-cintanā 聽受思惟
śravaṇam 聽聞
śravaṇa-patha 聞
śravaṇatā 聞
śravaṇāya gamiṣyāmaḥ 宜應
śravaṇāya gamiṣyāvaḥ 宜應
śravaṇīya 樂聞
śrāvastī 舍衞城
śrava-vihāra 聞受持
śrāvayitu-kāma 聞服
śrāvedavarṇam 誹謗
śreṣṭha 上, 上人, 上士, 上首, 勝, 妙, 微妙, 最勝, 最爲殊勝, 無上
śreṣṭhaṃpraṇītam 微妙
śreṣṭhika 長者
śreyas 利益, 勝, 勝法, 善, 善業, 增益, 大, 妙
śrī 功德, 勝, 吉祥, 妙, 德, 祥, 祿, 福, 福德
śrī-ghana 功德聚
śrī-mahā-vidya-boddhisattva 大吉祥明菩薩
śrī-mahiman 天
śriṅkalā 索
śriṇotu 諦聽
śrī-samudaya 供養
śrīvāsas 室利嚩塞迦
śrī-vatsa 卍字
śrīvatsa-lakṣana 卍字, 吉祥海雲相, 室利靺蹉洛刹曩
sṛjana 捨
sṛjati 變生
śṛṅgāra 執
śṛṅkhala 索
śṛṅkhalika 索
śṛṇutasādhu 諦聽
śṛṇute 聽采
śṛṇvanti 聽禀
śṛṇvat 聽聞
śroṇa-koṭī-viṃśa 二十億耳
śrota 耳
srota-āpanna 入流, 道跡, 道迹, 須陀洹, 須陀洹人, 須陀洹道, 預流, 預流向
srota-āpatti-āpanna 預流果
srota-āpatti-phala 預流果
srota-āpatti-phala-pratipannaka 預流向
srota-āpatti-pratipannaka 預流向
srotā-panna 預流果
śrotāpanna 預流果
srotâpatti 預流
srotâpatti-phala 須陀洹果
śrotâpatti-phala 須陀洹果
srotas 水
śrotas 水
śrota-vijñāna 耳識
śrotavyaka 聲
srotobhiḥpravṛttiḥ 流轉
śrotṛ 聞
śrotra-indriya 耳根
śrotrâvabhāsa 耳
śrotra-viṃśati-koṭī 二十億耳
śrotrêndriya... prākṛtaka 常耳
sṛṣṭa 所生
srstitva 化作
√sru 淪
śruṇitva ... nāyakasya 緣從
śrunitvā 聞
śruṇitva 聞
śruta-bala 聽聞力
śruta-cintā-bhāvanā 聞思修
śruta-cintā-bhāvanā-maya 聞思修所成
śruta-cintā-bhāvanā-mayāḥ prajñāyāḥ 聞思修慧
śruta-cintā-bhāvanā-mayyāḥ prajñāyāḥ 聞思修慧
śrutâdi 聞所成慧
śrutākāra 聞行
śrutâkāra-dharmâlokâvabhāsa 聞行正法光明
śrutamaya 聞
śruta-maya 聞慧
śrutamaya 聞所成
śruta-paryavāpti 多聞
śruta-prayoga 聞所成慧
śruta-vyasana 匱聞
śrutkā 響
śrūyate 聞
stainya-saṃvāsika 賊住
stambha-mūla 柱根
stambhanī 施
stambhin 憍
stana 乳
stanya 乳
stava 讚歎
stavita 讚歎
stena 盜
steya-saṃvāsika 賊住
stha 停住
sthala 地
sthālaka 甁
sthalī 分
sthāmatva 勇猛
sthāmavat 有勢
sthāna 事, 伸, 住, 住處, 具, 吒那, 地, 安, 座, 所, 所住, 所住處, 所居處, 是處, 有處, 止, 法, 立, 立因, 義, 能住, 處, 處住, 處所, 阿薩曩
sthāna-asthāna 是處非處
sthāna-jñāna-bāla 處智力
sthānaṃ niṣadyā śayyā-abhikramaḥ 行住坐卧, 行住坐臥
sthānântara 處
sthānāsthāna 處非處
sthānāsthāna-jñāna-bala 處非處智力
sthānatva 處
sthāna-yoga 法住
sthaṇḍila 地
sthānīya 具, 名, 如, 相似, 稱, 等, 處, 起
sthāṇu 處
sthāpana 念
sthāpanīya-vyākaraṇa 捨置記
sthāpayati 住, 內住, 安, 安住, 生, 著, 除
sthāpayitavya 減
sthāpya 捨置記
sthatā 住
sthātavya 住
sthaulya 麤
sthāvarā 安住
sthāvarī 上座部
sthāvira 上座部
sthavira 上首, 大德, 尊者, 悉替耶, 慧命, 老, 老年, 耆年, 耆長, 長老
sthavira-vāda 上座部
sthhāsyatesvaliṅgavān 常住
sthira 不動, 住, 堅, 堅住, 堅固, 安住, 息
sthirī-karaṇa 住
sthita 住, 住立, 坐, 存立, 安住, 常住, 敦肅, 有, 正安住, 立, 立住, 處, 行, 貪著
sthitaka 立
sthitatva 住
sthiti 久住, 住, 住持, 住相, 堅住, 安住, 定, 定意, 能住, 處, 軌則
sthiti-bhāva 住法
sthiti-kāla 住時
sthitikatā 住
sthiti-saṃjñaka 住
sthity-utpāda 生住
sthorā 物
sthūla-bhittikatas 障
sthūlatā 肥
sthūra 麤
stokam 少
stoka-stokam 漸
strîndriya 女根
strīndriya 女根
strī-pumāṃs 男女
strī-puruṣa 男女
strotas 流
stṛta 遍布
stūpa 七寶浮圖, 佛塔寺, 佛廟, 佛支提, 偷婆, 兜婆, 刹, 塔, 塔婆, 塔廟, 廟寺, 浮圖, 私鍮簸, 窣, 窣堵波, 窣覩波, 素覩波, 舍利塔, 藪斗婆, 藪斗波, 蘇偷婆, 龕
stūpavat 有窣堵波
stuta 稱揚
stutavat 讚歎
stuvanti 稱揚
styāna-middha 惛沉睡眠蓋, 惛眠, 惛眠蓋, 睡, 睡眠
styāna-middha-āvaraṇa 惛眠蓋, 睡眠蓋
styāna-middha-nivaraṇa 惛沈睡眠蓋, 惛眠蓋
styaya 盡
styāyana 睡
su 妙
subāhu-paripṛcchā 蘇婆呼童子請問經
subanta 蘇漫多
√śubh 爲妙
śubha 信, 可愛, 可愛, 吉祥, 善, 善業, 善法, 妙, 愛, 淨
śubha- 淨好
śubha 淨業, 淸淨, 無漏, 眞實, 福, 福業, 端正
śubhā laukikī samāpattiḥ 世間可愛妙定
śubha-ātma-sukha-nitya 淨我樂常
śubha-dharma 善法
subhadraka 賢聖
śubha-janman 善生
śubha-karman 善業者
śubha-kṛtsna 遍淨天
śubha-kṛtsna-deva 遍淨天
śubha-kṛtsnāḥ 遍淨天
śubha-lakṣaṇa 淨法
śubha-locana 眞觀
śubham karma 善
śubha-manāpa-vastv-ālambana 緣淨妙可意事境
śubhaṃ-karma 善業
śubhaṃkarma 善業
śubha-ratna-traya 三寶
subhāṣita dharma 法誨
śubhâśubha 淨不淨
śubhāśubha 淨不淨
śubhatā 善
su-bhāvita 善修習
śubha-vyūha 淨莊嚴
śubhenamanasā 淨心
śubhin 有善
subhīṣma-rūpa 傾搖
śubhra 淸淨
sūcanā 名
sucaukṣa 淸淨
sūcaya 示
succhādita 張施
śucin 淸淨
śuci-puṣpa-mālya 華纓
sucira 久遠
suciram 從昔來
sucireṇa 多時
sūcita 顯示
sucitra-citra 麗妙
sūdana 除
sudarśaka 可說
su-darśana 善見
Sudarśana 須達梨舍那
sudarśanāḥ 善見天
sudāruṇāṃ te anubhonti vedanāṃ 憂瘀
śuddhā 淸淨
śuddha 澤光
śuddhā 眞實
śuddha-bhūmi 淨地
śuddha-citta 淨心
śuddhâdhyāśaya 直心
śuddhâdhyāśaya-bhūmi 淨心地
śuddhādhyāśaya-bhūmi 淨勝意樂地, 淸淨勝意樂地
śuddha-gocara 空閑
śuddhâjīva 淨命
śuddha-jñāna 淸淨智
śuddha-laukika-jñāna 世間淸淨
śuddha-mati 淨意
śuddha-prāyaścittika 單墮
śuddha-sattva 淸淨
śuddha-sattvânuvṛtti 淸淨
śuddhāśaya 意樂淸淨
śuddhâśaya 淨心地
śuddhâśaya-bhūmi 淨心地
śuddhāśayatā 淸淨意樂
śuddhatā 淨
śuddhāvāsa 淨居天
śuddhâvāsa 遍淨天
śuddhi-dūra āśayaḥ 遠淸淨意樂
śuddhitas 淸淨
śuddhy-abhiprāya 淸淨意樂
sudeśana 善說
sudeśikatva 善說
sûdgṛhīta 善取
√śudh 行淸淨
sudhā 甘露
ṣudha 飢
sudhana-śreṣṭhi-dāraka 善財童子
su-dharma 善法
sudharma 善法
sudharman 善法
sudhīra 勇猛
śudhyantī 戍輪聿提
śūdra 戌捺羅, 戌達, 戌陀羅, 戍達羅, 戍陀羅, 輸達羅, 須陀, 首陀羅
śūdraḥ 戌陀羅
sudṛḍha 堅固
su-dṛśa 善現
sudṛśa 善見天
sudṛśāḥ 善現天
Sudṛśās 須達天
sudṛṣṭa 善見
suduḥkhito'smi 愁惱
suduḥkhito'smī 愁惱
sudūra 遠離
sudurdṛśa 難見
su-durjaya 極難勝
sudurjayā 難勝地
sudurlabha 善利
su-gandha 好香
sugandha 好香
sugandha- 快妙
su-gandha 芬馥
sugandha 香
sugandha-cūrṇa 妙香
sugandhi 香
sugata 修伽多, 善行, 善趣, 善逝, 大聖尊, 如來, 安住, 蘇揭多, 騷揭多
sugatasyaśrāvakāḥ 佛弟子
sugatâtmabhāva 如來藏
sugatâtmaja 佛子
sugateh...pradeśaḥ 人趣
sugati-gāmin 往善趣
sūgatī-gata-patha 善趣
sugati-gati 善趣
sugati-paryāpanna 善趣攝
sugīta 善說
sugītaṃ 理作
sugṛhitaṃ 善知
sugrīva 和合
suharṣita 歡喜
suhṛd 親
sujāta 善生
sujāṭā 善生
sukalyāṇa 吉祥
sukathita 善說
sukha 安, 安樂, 安穩, 富樂, 快, 快樂, 悅, 所樂, 曬罽, 極樂, 樂, 樂受
sukha-avaha 樂具
sukha-citta 安樂
sukhādhyāśaya 安樂意樂
sukha-duḥkha 苦樂
sukha-duḥkhâdi 三受
sukha-duḥkhānubhava 受用苦樂
sukha-duḥkha-pratisaṃvedin 領受苦樂
sukhaidhita 自在
sukha-kara 歡喜
sukhaṃ 隱定
sukhaṃ sparśaṃ viharati 安樂而住
sukhaṃ vihārāya 安樂行
sukhāmatī 須摩提
sukhânubhava 樂受
sukha-pakṣya 樂品
sukha-saṃjnā 樂
sukha-saṃjñā 樂想
sukha-saṃprayukta 樂相應
sukha-saṃvāsya 易可共住
sukha-saumanasya 喜樂
sukhāśaya 安樂意樂
sukha-sparśa 樂
sukha-sparśaṃ viharati 安樂住
sukha-sthito bhavati 安樂行
sukha-svabhāva 樂
sukhâsvāda-dhāra 安樂
sukha-upodāna 樂具
sukhāvatī 安樂, 安樂國, 安養世界, 安養淨土, 極樂世界, 極樂國土, 極樂淨土, 淨土, 蘇訶嚩帝, 西方淨土, 須摩提, 須阿提
sukhāvatī-kṣetra 安樂國
Sukhāvatī-lokadhātu 安養國
sukhāvatī-vyūhôpadeśa 無量壽經論
sukhāvatyamṛta-vyūha 阿彌陀經
sukha-vedanā 樂受
sukhāvedanā 樂受
sukha-vedanīya 樂受
sukha-vedanīyaṃ karma 順樂受業
sukha-vedya 樂
Sukhavihāra-parivarta 安樂行
sukha-vihārârtha 採毅
sukha-vihāratā 樂住
sukha-vihārin 安樂而住
sukhêndriya 樂
sukhendriya 樂根
sukhin 歡樂
sukhita-duḥkhita 苦樂
sukhita-karma 善業
sukhitāś ca viharanti 安樂行
sukhīyati 樂
sukhôpabhoga-paratva 受極樂
śukla 不染汚, 不淨, 叔離, 善, 明, 淨, 淸淨, 白, 白淨
ṣukla-dharma 善法
śuklâṃśa 善根
śukla-praṇidhāna 白淨願
śukla-vidarśanā-bhūmi 乾慧地
śukla-vipaśyanā-bhūmi 乾慧地
śukra-śoṇita 不淨
sukṛta 善事
su-kṛta 善作
sukṛta 善修作
sukṛta-karma-kārita 善修作
su-kṛta-karmāntatā 善修事業
sukṣetra 福田
śūkṣma 微妙
sūkṣma-audārika 細麤
sūkṣma-mati 妙慧
sūkṣma-nimitta 細相
sūkṣma-nimitta-prapañca 細相戲論
sūkṣmārtha 微義
sūkṣmārtha-cintaka 能思微義
sūkṣma-saṃjñā 微細想
sūkṣma-ślakṣṇa 細滑
sūkṣma-ślakṣṇa-tvacatā 身皮細滑
sukṣmebīja 微妙字
śūla 苦惱
sulakṣita 莊嚴
sulapita 善說
sulekha 文字
sumagadhi 須摩提
sumahā 甚大
sumanā 修摩那
sumana 拘蘇摩
sumanā 稱意華, 蘇摩那, 蘇末那, 蘇蔓那, 須曼那, 須末那
su-manasikṛta 善思
su-manasīkṛta 善思
sumanasikṛta 善思惟
sumanaska 歡喜
sumanaskatā 喜
su-maṇḍita 妙莊嚴
sumānita 親近
sumanojña 可愛
sumedhatā 念
Sumeru 妙顯山, 妙高, 妙高, 妙高山, 蘇彌樓, 蘇彌樓, 蘇迷, 蘇迷盧, 須彌, 須彌山, 須彌樓, 須彌樓
sumeru-giri 須彌山
sumeru-kūṭa 須彌山
sumeru-parvata-rāja 須彌山
śuna 狗
sunātha-sādhukam 諦聽
śuṇḍa 鼻
śuṇḍaka 鼻
sundara 端正
sundara-nanda 孫陀羅難陀
sunibaddha 繫
su-nirmita 妙化
sunirmitaḥ-deva-rājaḥ 妙化天王
su-nirukta 善釋
suniṣpanna 極成
suniṣṭhita 究竟
śunya-bhūta 空
śūnya-bhūta 空寂
śunya-dharma 空
śūnya-dharma 空法
śunyāḥ sarva-dharmāḥ 一切法空
śunya-jñāna-avabodha 空智
śūnya-jñāna-vihīnatva 空智
śunyaka 空
śūnyakā 空寂
śūnyākāra 空行
śunyânātmâkāra 空無我
śunyânātman 空無我
śunyânimittâpraṇihita 空無相無願
śūnyatā 空, 空寂, 空觀, 空解脫門, 空誼, 虛空
śūnyatā-dṛṣṭi 空見
śunyatânupaśyanā 空觀
śunyatā-pada 空見
śūnyatā-pratisaṃyukta 空性相應
śunyatā-samādhi 空
śūnyatā-śūnyatā 空空
śunyatāvarūpam 空卽是色
śunyatā-vimokṣa-mukha 空解脫門
śūnyatāyā na pṛthag rūpam 色不異空
śunyatva 空
sūpa 羹
sūpadhārita 善黠慧
sûpalakṣita 審思惟
sûpanibaddha 善安住
supāpaka 罪
su-paribhāvita 善修習
suparibhāvita 行
suparicita 久習
suparigṛhīta 親近
suparikarma-kṛta 修
supariniṣṭhita 善
suparipūrṇa 具足
su-paripūrṇa 善周備
suparipūrṇa 圓滿
suparipūrṇa 滿足
supariśodhita 妙善修治
su-pariśuddha 善淸淨
supariśuddhâdarśa-maṇḍala 明鏡
supariśuddhi 明
supariśuddhy-ādarśa-maṇḍala 明鏡
suparītta 少
suparṇa 揭路荼
suparṇi-pakṣin 金翅鳥
sūpāsita 親近
sūpika 羹
supita 夢
suprabuddha 通達
suprajñapaka 可說
suprajñapta 快善
supramattaka 放逸
suprasanna 淸淨
suprasanna-manas 淨心
Supratiṣṭhasya nāga-rājasyaga 善住龍王
su-pratiṣṭhita 善安住
su-pratiṣṭhita-pāda 足善安住
su-pratiṣṭhitapādatva 善安住
su-pratiṣṭhita-pādatva 足下善安住相
supravartita 善轉
supravedita 善覺
supravyāhṛta 善說
su-prayukta 善修習
supremaka 親近
supremaṇīya 勝
su-premaṇīya 限節
supūrita 經
supuṣpa 肥壯
supuṣṭa 肥壯
supuṣya 肥壯
śūra 勇猛
sura 天
surā 窣羅
śura 精進
sura-bandhu 天女
surabhi 香
sura-ga 天
sura-kanyā 天女
su-rakṣita 將御
surâlaya 天上
surā-maireya 酒
śūraṃgama 首楞嚴
śūrāmgama-samādhi 勇伏定
śūraṃ-gamo nāma samādhiḥ 健行三摩地
sura-rṣi 天仙
śūratā 勇猛
surata 蘇囉多
sura-vadhū 天女
surêndra 天主
surucira 妙
sūryābhā 日光
sūryā-candramas 日月
sūryâṃśu 日
sūrya-prabhāsana 日光菩薩
sūrya-vaṃśa 日種
sūryâvarta-samādhi 日轉三昧
susamāhita 等引
susamārjita 滿足
susamāyukta 圓滿
susaṃbhava 善生
susaṃnaddha dṛḍha-sthāma 無上意
su-saṃniviṣṭatā 善安立
susaṃpanna 圓滿
su-saṃpannatva 極善圓滿
susaṃprajñā 智
su-saṃskṛta 善安其所
su-saṃsthita 缺減
susaṃsthita 雅妙
susaṃvṛta 護
su-saṃvṛtta 善圓滿
susaṃvṛtta 圓滿
su-saṃvṛtta-skandha 肩善圓滿
susanniṣṭhā 善攝受
susāra 實
su-sārtha-vāha 大導師
susārthavāha 導師
susarvaga 遍行
susiddhi 妙成就
su-siddhi 悉地
susiddhi-kara-mahā-tantra-sādhanôpāyika-paṭala 蘇悉地經
susīma 功德
suṣira 空
śuṣira 空
śuṣiratva 空
suśobhana 莊嚴
suśobhita 微妙好
śuśrūṣaka 供養
śuśrūṣaṇa 供養
śuśrūṣate 親近
suṣṭhu 善
suṣṭhu 諦
suṣṭhū paribhāṣayitvā 苦切
suṣṭhûpadeśita 善說
susukhita 安樂
su-śukla 鮮白
su-śukla-danta 齒鮮白
su-sūkṣma 最極微細
susvāgata 極善來
susvara 妙音
śuṣyati 減
sutoṣaka 妙喜
sūtra 修他羅, 典詔, 善訓, 影訓, 正典摸, 法花, 素呾纜, 素怛纜, 素憺纜
sūtra-anta 微妙經典
sūtra-antara 餘經
sūtra-dhara 多聞
sūtram...vinayaḥ...abhidharmaḥ 三藏
sūtrānta 典詔
sūtrānta 方等頌經
sūtrânta 經
sūtrānta 經典
sūtrânta 言說
sūtrānta-dhāraka 受持者
sūtrânta-dhāraka 學持者
sūtrānta-lekhaka 持書
sūtra-rājan 經王
sūtrasa 索
sūtra-vacana 契經說
sūtra-vinaya-mātṛkā 契經調伏本母
sūtrita 文
suvajrâjñā 教令
su-varṇa 好色
suvarṇa 眞金
suvarna 紫磨金
suvarṇa 紫磨黃金, 蘇伐刺, 蘇伐剌, 蘇伐羅, 金, 金光明
suvarṇa-bhāsôttamaḥ sūtrêndra-rājaḥ 金光明經
suvarṇa-bhāva 金
suvarṇa-kāra 金師
suvarṇa-kuśalasya karmārasya 世間善巧工匠
suvarṇa-paryaṅka 金床
suvarṇa-prabhāsôttama 金光明經
suvarṇa-prabhāsôttamaḥ sūtrêndra-rājaḥ 金光明經
suvarṇapuṣpāṇa kṛtaiś ca dāmair 煒曄
suvarṇapuṣpāṇa sahasradāmair 煒曄
suvarṇa-rūpyā 紫磨天金
suvarṇa-vālukā 金沙
Suvarṇuagotra 蘇伐剌拏瞿怛羅
suvibhāga 善分別
suvibhakta 善分別
su-vicārita 善觀察
suvicārita 善觀
su-vicintita 善思
suvicitrita 莊嚴
suvicitta 善解
suvidhi-jña 能知
suvihita 善
suvimokṣa 善解脫
suvimukta 解脫
suvineya 善化
su-viniścita 善決定
su-viniścitaṃ-praṇidhānam 善決定願
suvipula 廣大
suvismayat 奇雅
suviśuddha 善妙
su-viśuddha 善淸淨
suviśuddha 淸淨
su-viśuddha-cakṣus 極淨眼
suviśuddha-dharma-dhātu 淸淨法界
su-viśuddhasya pradīpasya 明燈
su-viśuddhasya pradīpasya svabhāvaḥ 明燈體
su-viśuddhatā 善淸淨
suvuta 廣大
suvyaktam 定
su-vyañjana 文巧
suvyavasthita 安住
suyāma 夜摩天
su-yāma 蘇夜摩
suyāmatva 夜摩天王
suyāmo deva-rājaḥ 蘇夜摩天王
suyoga 善寂
suyukta 勤
svabāhu-bala 自力
sva-bala 自力
svabhāva 性
sva-bhāva 本性
svabhāva 本性
svabhāva 私婆婆
sva-bhāva 自性
svabhāva 自性
svabhava 自有
svabhāva 自有
svabhāva 自體
svabhāva-dvaya 二自性
svabhāvâkāraka 性
svabhāva-kāya 自性身
svabhāva-lakṣaṇa 一實相, 實相, 自性, 自性相, 自相
svabhāva-prajñapti-paryeṣaṇā 自性假立尋思, 自性施設求
svabhāva-śarīra-vastu 自性體事
svabhāva-siddhi 自性有
svabhāva-śīla 自性戒
svabhāva-śuddha 自性淨
svabhāva-śūnya 有法空
svabhāva-śunya 空
svabhāva-śūnyatā 有法空
sva-bhāvatā 自性
svabhāvatā 體
svabhāva-vastu 自性事
svabhāvavat 體
svabhāva-vigraha 身
svabhāva-vikalpa 自性分別, 自性妄想, 自體分別
svabhāva-vimukta 自性解脫
svabhāva-viśeṣa 自性差別
svabhāva-viśeṣaṇa 自性差別
sva-bhāvena 自性
svabhāvena pariniṣpannaḥ 自性眞實
svabhāvika 自性身
svābhāvya 自性
svâbhāvya 自體
svabhisaṃbandhita 能善現等覺
svābhisaṃbodhi-sthāna 證得
śvabhra-prapāta 丘坑
svabhūmika 自地
sv-abhyūhita 善思
sva-bīja 自種子
sva-buddhi-viṣayatā 自覺慧境界
sva-cchanda 自在
svacittadṛśyamātra 自心現量
sva-citta-vaśa-vartana 心自在轉
sva-citta-vaśitā 於其自心能自在轉
svāda 味
svādana 味
sva-deha 己身
svadeha-parityāga 捨身
sva-dhā 己法
sva-dharman 己法
svādhyāya 讀誦
svādhyāya-kriyā 讚歎
svadhyāyamāna 念誦
svādhyāyamāna 念誦
svadhyāyānam 諷頌
svadhyāyanti 精修
svādhyāyat 諷學
svāgata 善來, 善生, 沙伽陀, 海, 莎伽陀, 莎迦陀
svāgataṃ te astu 善來
sva-gocara 境界
sva-gotra 自性
svagotra 自種性
svagotra-vihāra 自種性住
sva-hita 自利
sva-hṛdaya 自心
svaiḥ svaiḥ 各
svairam 隨意
sva-jana 親
sva-jāta 自性
svajāti-lakṣaṇa 自性
svâjñā 解
sva-kalāpa 自類
svakalpa-kalpita 分別
sv-ākāra 善因室
sva-kāraṇa 自性
svakārtha 自事義
svakârtha 自利
svaka-svakaṃ karma 自業
svaka-vijita 自境
svakāya-dṛṣṭi 身見
svakhyāta 善說
svākhyāte 善說
sva-kleśa 自煩惱
sva-kukṣi 胎
sva-kuśala 己德
svalābha-saṃtuṣṭa 少欲知足
svalakṣaṇâkāra 自相
svalakṣaṇa-kleśa 別相惑
svalakṣaṇa-manaskāra 自相作意
svalakṣaṇa-nirdeśa 說其相
sva-lakṣaṇataś 自相
svālakṣaṇya 自相
svalaṃkṛta 光觀
sv-alaṃkṛta 妙莊嚴
sva-liṅga 自相
svalpa 少
sva-māṃsa 自身肉
sva-mano-ratha 隨意
sva-mata 自許
svaṃcittam 自心
svāmi-bhūta 爲家主
svāmika 主宰
svāmivacana 屬格
svāmi-vacanaṃ 所屬聲
śvan 狗
śvāna 狗
svana 聲
śvānāḥ 狗犬
sva-nāma 自己名
sva-naya 眞實
svanaya-pratyavasthāna 眞實
sva-para-hita 自利利他
sva-para-hita-pratipatti-saṃpad 自利利他圓滿
sva-parārtha-paṭala 自他利品
sva-para-saṃtāna 自他身
sva-parôbhayârtha 自利利他
svāpateya 主宰
svapitṛ 父王
svapna-antaragata 夢中
svapnântaragata 夢
svapnāntara-gatasya citta-pracāraḥ 夢中心行
svapnôpabhoga 夢
sva-prajña 智慧
svapratyātmâdhigama 所證
svapratyātmârya-jñāna 自覺聖智
sva-pudgala 人
svara~ ... madhura 美響
svārakṣita 護
svarâṇga 音詞支具
svarāṅga-vibhakti 音詞支具剖析
svarasa-vāhin 任運
svarasena 無功用
svar-ga 善趣
svarga 天, 天上, 天宮, 天物, 天界, 天趣, 天道, 解脫
ṣvarga-loka 天
svarga-patha 天趣
svarṇa 金
svartha 義妙
svârtha 自事
svārtha-parârtha 自利利他
svārtha-prāpti 自利
svârthin 自利
svarūpa 自相
svarūpatva 性
sva-rūpin 自性
śvas 明
sva-śakti 自能
sva-sāmānya-lakṣaṇa 自相共相
svāsāṃtānika 相續
svasiddhānta-naya 如實
śvaśrū 姑
svastha-citta 定
svastika 卍字, 卐, 吉祥, 塞縛悉底迦, 寶悉底迦, 德字, 穢佉阿悉底迦
svastika-pariyaṅka 結跏趺坐
svastika-paryaṅka 跏趺坐
svasty-ayana 安穩
svastyayana 趣吉祥
svastyayanaṃ ..... kariṣyāmo 加施
sva-sukha 自樂
śvaśura 丈夫
sva-suta 己子
sva-sva 任運
svataḥ...utpannaḥ 自生
svātantrya 自在
svâtma-bhāva 己身
svātman 自相
svâtman 自體
sva-vāda 自論
svavāda-vyavaṣṭhapana 成立一切自論
svavaśa-ga 自在
sva-vikalpa 自分別
sva-vikalpa-vaśa 自分別力
svayam abhijñayā sākṣāt-kṛtvôpasaṃpadya 自證通慧具足
svayam-ajāta-samatā 自然不生平等性
svayaṃ-bhāva 自然
svayaṃ-bhū 世尊, 善逝, 大聖, 大自在, 如來, 無師自然, 自在
svayam-bhū 自然
svayaṃ-bhū 自然
svayaṃbhū 自然聖道
svayaṃ-bhū-jñāna 無師自然妙智
svayaṃbhū-jñāna 無師智
svayaṃbhu-jñāna 自然智
svayaṃbhū-jñāna 自然智慧
svayaṃbhuvaḥ 自然成佛道
svayamṃ-kārin 自能成辦
svayaṃ-prabha 拘礙
sveda 汗
svena 自內
svenâtmanā 自體
śveta ṣaḍdanta gajarājan 白象王
śveta-vastra 白衣
svī-√kṛ 耽
svīkaroti 耽
svyaṃ-bhū 自然
śyāmā 奢摩
śyāma 黑色
śyāmaka 商莫迦
syāmo 及逮得
syāt 卽爲, 名, 得, 應, 成, 方得, 方有, 是則, 有, 至, 謂
śyena 嘶夜那
ṭa 吒
tā 性
tad anena paryāyeṇa 由此道理
tad anena---paryāyeṇa 由是因緣
tad etad abhisamasya 如是略說
tad evaṃ 由此
tad upādāya 由此
tad yadi 縱使
tada 過世
tad-ādi 等
taḍāga 池
tāḍanā 杖痛
tāḍana 鞭杖
tad-anurūpa 隨彼彼色類
tad-anyatra 於餘
tad-artham 爲是義
tadartham 爲此
tad-āśraya 依
tāḍayanti 打
tad-balina 依彼
tad-deha 身
tad-dhetoḥ 因此
tad-dhetu 彼因
tad-dhetus tat-pratyayam 由是因緣
tad-hetuka 依彼
tādṛś 自爾
tādṛśa 似, 同, 如, 如是相, 如此等, 此, 相似
tādṛśaka 比像
tādṛśaṃ darśanam 妄見
tad-ubhaya-anabhilāṣin 不求彼二
tadubhayamabhisamasya 合
tad-upama 相似
tad-upamâgamaṇ dharmam 相稱法
tad-uttarim 過
tad-vyatirekeṇa 離此更
tad-yathā 如
tad-yathā 譬如
tadyathâpi nāma 假喩
tad-yathâpi nāma 如
tad-yathāpi nāma 譬如
tagara 伽羅
tāgara 伽羅
tagaraka 多揭羅
tahi āgata 普等心
tahi śāsane 一坐之頃
tahiṃ tahiṃ gacchati 發來
taila-pātra 油鉢
taila-pradīpa 麻油燈
taj-jātiya 類亦爾
tala 上
tala 表裏
tala-saktikā 合掌
tāluka 齶
taṃ dharmam 此法
taṃ muktāhāraṃ .... niryātayāmāsa 以持
tamaḥ-parāyaṇa 趣黑闇者
tamāla 多摩羅
tamāla-patra- 靑木榓
tamāla-pattra 多摩羅跋
tamālapattra 多阿摩羅跋陀羅
tāmbūla 耽餔羅
tāmisra 瞋恚
tamo'ndhakāra 盲闇
tāmra 銅
tāmrika 鍮石
tāmṛka 鍮石
tāṇa 救
Tapana-narakaḥ 炎熱地獄
ṭikkā 鈴
ṭīkṣṇêndriya 利根
√tras 驚
√tul 籌量
Tuṣita 兜率, 兜率哆, 兜率天, 兜率陀, 兜術, 珊覩史多, 珊覩史多, 都史多, 都史天
√tyaj 令漸捨離
ūcus 訴訟
ūḍhi 乘
ūdhi 持
ūha 思量
ūhana 思
ūhâpoha-samartha 能解
ūnamāna 我劣慢
ūna-pūrṇatā 增減
ūnatva 減
ūrdham 上
ūrdhva-bhāga 上分
ūrdhva-deha 上
ūrdhva-gāmin 上
ūrdhvam 一向, 上, 以上, 仰, 向, 在上地, 已上, 已後, 後, 過
ūrdhvam apy adho 'pi 有上有下
ūrdhvaṃga-roma 毛上靡
ūrdhvaṃga-romatā 身毛上靡相
ūrdhvaṃ-srotas 上流
ūrdhvaṃ-srotṛ 上流
ūrdhvāṅga-roma 身毛上靡
ūrdhvāṅga-romatā 身毛上分
ūrdhvasrota-parinirvāyin 半超
ūrdhva-srotas 上流
ūrdhvasrotas 上流
ūrdhva-vihāra 上住
ūrdhve'dhaḥ 深
ūrṇā kośāto raśmi pramuktā 白毫相光
ūrṇā śvetā 眉間白毫相
ūrṇā-keśa 眉間白毫
ūru 股
ūsma-gata 煖
ūsman 煖
Uttara-kuru 北倶盧洲
Uttara-kuru 北鬱單越
Uttarakuru 嗢呾羅矩嚕
Vairocana-raśmi-pratimaṇḍitā 光明莊嚴, 照明嚴飾, 莊嚴照明
Vajra-pāṇi-balin 金剛力士
√vid 受
Vijñānavādin 唯識宗
Vimalacitra 吠摩質怛利
Vinirbhoga 離衰
√yāc 研磨
Yamadevaloka 焰摩天
Yamaloka 夜摩盧迦
tandrā 惓
taṇḍula-kaṇa 稻
tan-mārta 唯
tanmātra-pañcaka 五唯
tanmayatā 有分
tan-nidāna 因此
tan-nidānam 由彼, 由是因緣, 由此因, 由此因緣
tan-niyati-patita 闡提同位
tantra-vidhi 儀軌
tantrayāna 密宗
tantunā 連
tanū 身
tanu-bhūmi 薄地
tanū-bhūmi 薄地
tanu-doṣa 小罪
tanū-karoti 得微薄
tanutara 少
tanu-tara 薄
tanu-vāṅ-manas 身口意
tapa 熱
tapa 苦行
tapana 炎熱地獄
tāpana 炎熱地獄
tapana 熱
tāpana 燒
tapasrāga 煩惱
tapas-titikṣā 勤
tapo-dhana 仙人
tapo-vana 苦行林
tapta 熱
tapyate 修
tārā 陀羅
tārakôpame kalpe 星宿劫
tarakṣu 狼
tāraṇa 度
taraṅga 波
taraṇga 波浪
taraṅ-ga 浪
tarjana 恐怖
tarjanā 捶打
tarjana 期剋
tarjanī 期剋印
tarjanīpāśa 期剋印
tarjanīya 折伏
tarjita 恐怖
tarka /-parīkṣā 審悉
tarka 分別, 尋思, 念, 思量, 知覺, 覺, 覺觀, 計度
tarka-cāra 覺觀
tarka-dṛṣṭi 惡見
tarpayati 成熟
tarṣa 愛
tarṣā 愛著
tarṣa 求
tarsa 渇
tarṣa-pipāsa 渇
taruṇa 軟
tasmāt paramanyam 過此
tasmāt tarhi 是故當知
tasmi kāle 來便
tasminkāle 時
tasminn eva 於如是
tāsu tāsu 於彼彼
tasyāivaṃ bhavati 作如是念
tasyāṃ 卽便
tasyāṃ velāyām 輒復
tasyānantaram 從此無間
tat kasya 所以者何
tat kasya heto 所以者何
tat kasya hetoḥ 何以故
tat kiṃ manyase 於意云何
tat ūrdhvam 從此已後
tata ūrdhvam 然後
tataś-côttari 從此已後
tatauttaram 過
tathā 一如, 並, 亦如是, 亦爾, 似, 又, 如實, 如是, 如此, 實, 彼爾, 此如, 無異, 眞, 竝, 等
tathā hy uktam 如契經
tathā tad-yathā 如
tathā tathā... kathaṃ nu ... katha(ṃ) 隨應
tathā yathā 如
tatha-api 同前
tathā-bhūta 如實
tathā–bhūta 彼所有
tathābhūta-jñāna 如實智
tathâgama 眞如
tathāgata 世尊, 佛世尊, 多他阿伽度, 多他阿伽陀, 多陀阿伽度, 多陀阿伽度, 多陀阿伽陀, 如來, 如來尊, 如去, 怛他揭多, 怛他蘖多, 怛陀竭多, 正覺, 淸淨, 陀多竭多
tathāgata-bala-ādhānena 聖力
tathāgata-bhāṣita 佛說
tathāgata-bhūmy-ākāra-praveśa 入如來地
tathāgata-bhūta 如來
tathāgata-bodhi 如來菩提
tathāgata-bodhi-jñāna 如來菩提智
tathāgata-caitya 佛神寺
tathāgata-caryā 如來行
tathāgata-cīvara 如來衣
tathāgata-dharma-kāya 如來法身, 如來身, 法身
tathāgata-dharma-śarīra 如來法身
tathāgatâditya 佛日
tathāgata-garbha 如來藏
tathāgata-garbha-hṛdaya 如來藏心
tathāgata-gotra 如來性
tathāgataḥ-vihāraḥ 如來住
tathāgata-jñāna 佛慧, 如來妙智, 如來慧, 如來智
tathāgata-jñāna-darśana 佛慧, 佛知見, 如實知見
tathāgata-karaṇīya 如來所作
tathāgata-kāya 佛身
tathāgata-kāyeduṣti-citta-rudhirôtpādaḥ 出佛身血
tathāgata-kośa 如來藏
tathāgata-kṛtya- 如來事
tathāgata-kṛtya 如來事業
tathāgata-kula 佛家, 如來地, 如來家, 如來家
tathāgata-kula-vaṃśa 如來種性
tathāgata-kuleṣu niryātāḥ 生如來家
tathāgata-mahā-karuṇā-nirdeśa 大悲經
tathāgata-mṛḍitā 如來愍菩薩
tathāgatânusmṛti 念佛
tathāgata-pāṇi 如來水
tathāgata-pravacana 佛語
tathāgata-pravedita dharma 典教
tathāgata-pūjôpasthānatā 供養如來
tathāgataśāsane dvāra 生死門
tathāgataśāsane dvāreṇa 佛教門
tathāgatasyāntike 如來所
tathāgatasyāntike duṣṭa-citta-rudhirotpādana 出佛身血
tathāgatasyântikeduṣti-citta-rūdhirôtpādanam 出佛身血
tathāgatasyāurasaḥ putraḥ 佛眞子
tathāgatasyôpāyakauśalyaśāsanadvāra 生死門
tathāgatasyôpāyakauśalyaśāsanadvāreṇa 佛教門
tathāgatatva 佛道, 如來, 如來性, 如來果, 如來法身, 如來身
tathāgata-vaṃśa 如來家, 如來種, 如來種性, 如來聖種
tathāgata-viṣaya 如來境界
tathāgata-yānâbhisamaya-gotra 如來乘種性
tathāgatī 佛地
tathāgatī bhūmiḥ 如來地
tathāhi 謂
tathāiva 隨其
tathātā 眞如
tathatā-jñāna 眞如智
tathatâsaṃskṛta 眞如無爲
tathatā-svabhāva 眞如
tathatva 如如
tathātva 如如
tathātva 眞如
tathatva 眞實
tathātva 眞實
tathya 實
tat-kiṃcid 少物
tat-kṣaṇa 一念之頃
tatkṣaṇa 呾刹那
tat-kṣaṇa 怛刹那
tat-kṣaṇikāyām 須臾
tato 復更
tat-para 勤
tat-prathamataḥ 最初
tat-prathamatas 初
tat-pṛṣṭha-labdha-jñāna 如量智
tat-pṛṣṭha-labdha-śuddha-laukika-jñāna 後得淸淨世智
tatpuruṣaḥ 依士釋
tatra 今, 其, 於中, 於其中, 於此, 於此中, 於爾時, 時, 此中, 此處, 謂
tatra prathamaṃ tāvat 復次此中
tatrâditaeva 初
tatraiva 卽此
tatraiva-janmani 於此生
tatra-tatra 處處
tatratya 上
tatra-uttari 若過
tatra-yatra 在在
tat-sabhāga 彼同分
tat-sabhāgānuvartanī upapattiḥ 隨類生
tat-saṃjñā 如是想
tatsvabhavaiṣīya-vinaya 自言毘尼
tattva 一, 如如, 如實, 實, 物, 眞, 眞如, 眞如理, 眞實, 眞實義, 眞理, 諦
tattva-bodha 實覺
tattva-bodhi 實覺
tattva-darśaka 正見
tattva-jñā 慧者
tattvārtha-paṭala 眞實義品
tattvārtha-prativedha 達眞實義
tattvārtha-saṃmoha 眞實義愚
tattvārthāśaya 眞實義意樂
tattvasya-lakṣaṇam 實相
tattvâvabodha 眞覺
tattva-vādin 佛世尊
tattvena 如實
tāvadbhir dravyaiḥ 爾所事
tāvat...yāvat 乃至
tāvat-kālika 暫時
tāvat-kālikatā 暫時
tāyaṇa 度
tāyin 增, 增長, 大聖, 大聖, 如來, 導師, 度, 弘妙, 得
te .... kulaputrā vā kuladuhitaro 倫黨
te sarvi 此輩
tejaḥ-saṃvartanī 火災
tejas 光明, 大光, 威力, 威神, 威神力, 火, 火界
teja-skandha 火
tejas-kṛtsnâyatana 火一切處
tejita 巍巍
tejorāśy-uṣṇīṣaḥ 光聚佛頂
temana 汁
tena 以此
tena hetunā tena pratyayena 由此因緣
tena tenaiva dhāvanti vidhāvanti 走戲
tena...āha 是故說
tenakālena 時
tenakhalusamayena 時
tenasamayean 時
teṣa 倫品
teṣāṃ vyupaśamaḥ sukhaḥ 寂滅爲樂
thāma-bala 勢力
thathāgata-dhātu 如來法身
thathaiva 卽
thativa 如
thatôktam 經說
the limit of form 色究竟
thera 長老
thoka 少
ththāgatānām anutpādaḥ 如來不出世
thūpa 率都婆
thūti 眞實
tigma-bhānu 日
tīkṣna-indriya 利根
tīkṣṇa-indriya 有利根
tikta 苦
tila 麻油
timira-nuda 日
tiṅ-anta 丁岸哆
tiṅanta 底彦多
tinduka 柿
tīra 岸
tira 津
tīraṇa 度
ti-r-apāya 三惡趣
tiras-kṛta 離
tiraskrta 離
tīrṇa-kāṅkṣā 越渡惑
tiro-bhūta 變異
tīrthaka 外道
tīrtha-kara 外道
tīrtha-kāra 外道
tīrtha-saṃcara 外道行
tīrtha-yoga 外道行
tīrtheka 外道
tīrthika-saṃmata 外異學
tīrthya-kara 外道
tīrthya-mārga 外道
tīrthya-varga 諸外道
tiryaak-preta 鬼傍生
tiryag-yoni 傍生
tiryagyoni 底栗車
tiryag-yoni 畜生
tiryagyoni 畜生處
tiryagyoni-gata 傍生
tiryag-yoni-gata 畜生
tiryagyoni-gati 傍行
tiryagyony-upapatti 傍生
tiryāñc 傍生趣
tisraḥ kṣāntayaḥ 三法忍
tisra-loka 三界
tisro bodhayaḥ 三菩提
tisrovidyāḥ 三明
tiṣṭhantidhriyanteyāpayanti 住
tiṣṭhatā 停住
tiṣṭhati 久住
tithi 日
titi.lambha 地致婆
tiṭibha 地致婆
titikṣā 忍辱
titikṣate 能忍
tīvra 勇決, 增, 增上, 大, 專精, 深, 淳, 烈, 猛利, 重
tīvra-cchandatā 猛利樂欲
tīvra-dveṣa 猛利瞋
tīvra-kṣānti 猛利忍
tīvram 深
tīvra-moha 猛利癡
tīvra-rāga 猛利貪
tīvreṇa apekṣā 猛利愛
tīvreṇa praharṣa 猛利樂
tīvreṇa pramodya 猛利樂
tīvreṇa prasāda 猛利信
toraṇa 樓閣
toṣa 喜
toṣaya 令喜樂
toṣayatā 悅豫
toṣayati 歡喜
toṣeti 可悅
toṣita 歡喜
toya-daivata 水天
trai-cīvarika 三衣
traicīvarika 但三衣
traidhātuka- 三處
traidhātuka 諸界
traidhātuka-pratisaṃyukta 三界所繫
traidhātukena karmaṇā 三界業
traiguṇya 德
traikālya 三世
traividya 三明
traivṛttā 轉
traiyadhva 三際
traiya-dhvika 三世
trāsa-karin 生怖畏
trasana 怖畏
trasati 驚
trāsita 怖
trasta 恐怖
trastāḥ 怖畏
trāta 度
traya āsravāḥ 三漏
traya-āsravāh 三漏
traya-cīvara 三妙行
trayaḥ pakṣāḥ 三品
trayaḥparivartāḥ 三轉
traya-mukha 三門
trayāṇāṃ manomayānāṃ kāyānām 三種意生身
trayāṇāṃ saṃyojanānām 三結
trayas 三
trayas-triṃśa 三十三天
trāyastriṃśa 三十三天
trāyas-triṃśa 忉利天
trāyastriṃśa 忉利
trayas-triṃśa-deva 三十三天
trāyas-triṃśānāṃ sthānam 三十三天
trayastriṃśat 三十三
trayo durgatayaḥ 三惡道
trayo rāśayaḥ 三定聚
trayo vihārāḥ 三住
trayobhavāḥ 三有
trayodaśa 十三
trayodaśa-saṃghâtiśeṣādharmāḥ 十三僧殘
trayodaśa-saṃghâvaśeṣādharmāḥ 十三僧殘
trayodhātavaḥ 三界
trayo'dhvānaḥ 三世
trayo'ntarāyāḥ 三障
trayo-viṃśati 二十三
tṛ-bhava 三有
tredhā saṃkleśaḥ 三雜染
tri saṃyojana 三結
tri-ācāryāḥ 三師
tri-bhāga 三分
tribhavêśvara 世尊
tribhayāni 三災
tribhiḥ 由三
tribhir mahā-kalpāsṃkhyeyaiḥ 經三無數大劫
tri-citta 三種心
tri-cīvara 三妙行
tricīvaraka 怛哩支伐離迦
tri-dānāni 三施
tridaśa 三十
tridaśêndra 三十三天
tridhākarma 三業
tri-dharmacakra 三轉法輪
tri-dhātu 三界
tri-dhātu-nava-bhūmi 三界九地
tri-dhātu-saṃkleśa 三界
tri-dhyāna 三觀
tri-diva 忉利天
tri-doṣa 三毒
tri-dṛṣṭi-namitta-mudrā 三法印
tri-durgati 三趣
triḥ-parivarta 三轉
trijāti 三生
tri-jñāna 三智
tri-kalpâsaṃkhyeya 三阿僧祇劫
tri-kāṇḍa 三際
tri-kāṇḍaka 三際
tri-karaṇa 三因緣
tri-karman 三業
tri-karūṇa 三種慈悲
trika-samavāya 三和
trika-saṃnipāta 三和合
tri-kāśyapa 三迦葉
trikāya 三身
trikoṇa 一切佛心印
tri-kṣānti 三忍
tri-loka 三界
tri-mala 三垢
tri-maṇḍala 三世
triṃśat-nāiḥsargikāḥpāyattikāḥ 三十捨墮
tri-mukha 三門
tri-mūla 三根
tri-mūrti 一體三分
trīn...saṃvarān 三律儀
trīṇi guhyāni 三密
trīṇi pramāṇāni 三量
trīṇi ratnāni 佛法僧
trīṇi smṛty-upasthānāni 三念住
trīṇi smṛty-upasthānāni granthataḥ 三念住文
trīṇi sucaritāni 三妙行
trīṇi yānāny ārabhya dharma 三乘法
trīṇi...saṃyojanāni 三結
trīṇiāryāḥ 三聖
trīṇi-dhyānāni 三靜慮
trīṇiindriyāṇi 三無漏根
trīṇikāṇḍāni 三際
trīṇikarmāṇi 三時業
trīni-karmāṇi 三業
trīṇikarmāṇī 三罰業
trīṇikuśala-mūlāni 三善根
trīṇilakṣaṇāni 三相
trīṇîndriyāṇi 三根
trīṇiprātihāryāni 三種示導
trīṇiratnāni 三寶
tri-nirvāṇa 三涅槃
trīṇivimokṣa-mukhāni 三解脫門
trīṇiyānāni 三乘
trīṇy arakṣyāṇi 三不護
trīṇy a-rakṣyāṇi granthataḥ 三不護文
trīṇya-rakṣyāṇi 三不護
trīṇyāvaraṇāni 三障
tri-parivarta 三轉
tri-piṣṭapa 天
tri-piṭa 三藏
tri-piṭaka 三藏
tri-piṭakâcārya 三藏法師
tri-prajñā 三般若
tri-prajñapti 三假施設
tri-prakāra 通三性心
tri-prathaṃ dhyānâdhisthāna 初禪三天
tri-ratna 三寶
triratna 三寶
tri-ratna 佛法僧寶
tri-rūpa 三相
tri-rūpa-liṅga 三種相
tri-sahasra 三千界
tri-sāhasra 三千
trisāhasra 三千大千土
tri-sāhasra 大千界
trisāhasra... kṣetra 三千大千界
tri-sāhasra-mahā-sāhasra 三千大千
trisāhasra-mahāsāhasra 三千大千國土
trisāhasra-mahāsāhasra lokadhātu 三千世界
tri-sāhasra-mahā-sāhasra-lokad-hātu 大千世界
trisāhasra-mahāsāhasra-loka-dhātu 三千大千世界, 大千
trisāhasra-mahāsāhasra-pramāṇa 量等三千大千世界
tri-samādhi 三三摩地
tri-samāpatti 三觀
tri-śamatha 三觀
tri-saṃgati-pratyaya 三緣
tri-saṃskāra-karma 三行
triśaraṇa 三歸
tri-śaraṇa-gamana 三歸依
tri-siddhi 三品悉地
triṣ-kāla 三世
triṣu yāneṣu 三乘道
triṣudhātuṣu 三界
tri-sugati 三善趣
tri-svabhāva 三性
tri-vastra 三妙行
tri-vastu 三事
tri-vastu-janaka 能生三事
tri-vedanā 三受
trividhā durgatiḥ 三惡趣
trividhā prajñā 三慧
trividhā vedanā 三受
trividhādurgatiḥ 三惡趣
trividhaḥ svabhāvaḥ 三自性
trividhaḥsvabhāvaḥ 三性
trividhaṃ pramāṇam 三量
trividha-manomayâtmabhāva 三種意生身
trividhaṃkarma 三業
trividhaṃyānam 三乘
tri-vidhāni śīlāni 三聚淨戒
trividhāni śīlāni 三聚淨戒
tri-vidhāniḥsvabhāvatā 三無性
trividho'bhisamayaḥ 三觀
tri-vidya 三明
tri-vikalpa 三分別
tri-viṣa 三毒
tri-vyādhi 三病
tri-y-adhva-jina 三世佛
tri-y-adhvan 三世
tri-y-adhva-yukta 三世
tri-y-adhvika 三世
tri-yāna 三乘
triyāna-nirdeśa 三乘教
tri-yānika 三乘
tṛṇa-parṇa 草葉
tṛṇa-saṃstara 草敷
tṛṇastāraka-vinaya 草覆地毘尼
tṛṛṇcchada 覆苫
tṛṣa 渇
tṛṣā 渇
tṛsāhasra-lokadhātu 千世界
tṛsahasrra... lokadhātu 三千大千土
tṛṣṇa 愛
tṛṣnā 渇
tṛṣṇā 渇乏, 渇愛, 渇極, 渴愛, 癡, 著, 貪, 貪愛, 貪愛, 貪欲, 貪求, 貪著
tṛṣṇā-dāha 愛火
tṛṣṇa-ratī 可愛
tṛṣṇā-utpatti 生愛
tṛṣṇôpādāna 愛取
tṛṣṇôtpāda 愛
tṛṣṭa 渇仰
tṛṣṭi 渇
tṛṣv apāyeṣu 三惡趣
tṛṣvapāyeṣu 三惡趣
tṛtīyā koṭiḥ 第三句
tṛtīya-dhyāna-bhūmika 第三靜慮
tṛtīyam padam 第三句
try-adhva 三世
tryadhva-buddha 三世諸佛
try-adhva-ga 三世
try-adhvahak 三世
tryadhvaika-buddha 三世諸佛
try-adhvaka 三世
try-adhvan 三世
try-adhva-samaya 三世
tryadhva-vyavasthitāḥ sarva-buddhāḥ 三世諸佛
tryanta 底彦多
tsa 嗟
tul 籌量
tulana 稱
tulanā 稱量
tulayati 籌量
tulayitvā 籌量
tūli 籌
tūlī 籌
tulita 所量
tulya-jātīya 等類
tulya-kāla 一時
tulya-kālam 倶時
tulya-kalpa 等
tulyâkāra 同相
tulyatā 同
tulyate 可稱
tumburu 兜牟盧
tuṇadā 箏笛
tuṇava 琵琶
tupannôtpanna 所生
turuṣka 兜樓婆, 咄嚕瑟劍, 妬路婆, 杜魯瑟劍, 突縮迦, 茅香, 蘇合香, 都盧瑟迦, 酥合香, 香草
tuṣāra 兜沙
tuṣita-deva 睹史多天
tuṣiteṣu cyutiṃ tataḥ 從兜率天下
tūṣṇīṃ-bhāva 默
tūsnīmbhāva 默然
tuṣṭamanāḥ 好慕
tuṣṭatā 喜
tuva 仁輩
tv eva 唯
tvacatā 身皮
tvaṃ 仁輩
tvaṃ 汝黨
tvaritam 速疾
tvarita-tvaritam 疾疾
tvayi 於所
twenty-five bodhisattvas 二十五菩薩
tyāga 失, 布施, 惠捨, 惠施, 捨, 捨離, 斷, 施, 施與, 除, 離
tyāgatā 捨
tyajana 捨
tyajyate 捨
tyakta-muktena 決定
ubhaya 二, 二種, 倶, 兩, 具, 合, 有無, 雙
ubhaya-bhāga-vimukta 滅盡定
ubhayâmśa 雙
ubhaya-prakāra 二種性
ubhayato-bhāga-vimukta 倶分解脫, 倶解脫, 滅盡定
ubhayato-vimukta 倶解脫
ubhaya-vyābādha 倶害
ubhya-ja 共生
uccagghana 輕
uccagghitavat 輕
uccaiḥ-svara 擧聲
ucca-nīcatā 高下
uccāraṇa 正法
uccarita 捨
uccāṭana 分
ucceṣu kuleṣu 豪貴家
ucceṣu kuleṣu pratyājāti 生豪貴家
ucchada 增
ucchalita 出
ucchāndaka 敷擧
ucchaṅga-caraṇatā 立手摩膝
uccheda-darśana 斷見
uccheda-dṛṣṭi 斷見
ucchedakatva 能斷
ucchedana 斷
uccheda-pada 斷見
uccheditva 斷
ucchinna 斷
ucchiṣṭa-piṇḍa-bhojana 乞食
ucchraya-māna 憍慢
ucchrayamāna 高慢
ucchrāyita 示現
ucchrepaṇa 能正策擧
ucchreya 增上
ucchṛta 出
ucchvāsa 息
ucchvasa-āhāra 鄔斜訶羅
ucyate 名, 名爲, 得, 所言, 知, 言之, 說, 謂
ud- 違
ud-√īr 爲說
ud-√tras 生驚怖
uda 水
udāgama 出生
udāgata 出
udagra-citta 欣悅豫
udagratva 明淨
udāharati 宣說
udāhārya 如
udāhriyate 證
udaka-candra 水月
udaka-candra-bimba 水月
udāna 優陀那, 嗢拖南, 嗢柁南, 憂陀那, 法頌, 烏陀南, 自說, 自說經, 鬱陀那
udānam 自說
udānamudānayati 說
uda-pāna 井
udāra 上, 上妙, 上珍, 勝, 勝者, 多, 大, 好, 妙, 尊貴, 廣大, 微妙, 有多, 深, 珍, 甚深, 綺燦
udāra dharmaparyāya 妙典要
udāra-citta 廣大心
udāra-dānatā 廣大施性
udāram ārṣabhaṃ sthānam 大安隱處
udāra-rddhi-bala-sthāma 大神通力
udāra-rucitā 大樂
udāratā 廣大
udāratama 上首
udāra-varṇo rañjanīyaḥ 美妙形色
udāreṇāvabhāsena 大光
udārika 勝
udārôdāra 廣大
udāsīna 處中者
udāsīna-pakṣa 中品
udaya 出, 出生, 出離, 增, 得, 現, 生, 產, 發, 知, 能起, 起
udayañātâva 知
udaya-vyaya 生滅
udaya-vyaya-bhāj 生滅
udaya-vyaya-dharmin 生滅相
udaya-vyaya-saṃtāna 相續
udaya-vyayatva 生滅
udayika 出
udāyin 優陀夷
udbandhana 殺害
udbhava 出生, 成佛, 所生, 有, 現, 生, 起
udbhāvanā 顯了
udbhāvana 顯示
udbhāvanā 顯示
udbhāvana-artham 爲顯
udbhāvitam 顯示
uddāha 燒
uddarśana 見
uddeśa 分, 宣說, 所宣說, 教, 標說, 略, 略標, 略說, 經, 總標, 說, 論議
uddeśamāgacchati 說
uddeśa-mukha 總
uddeśa-nirdeśa 略標廣釋
uddeśasvādhyāya visthāsi 棄舍, 棄香
uddeśa-svādhyāya-(rata~) 讀誦讚
uddeśa-svādhyāya~ 諷誦讀
ud-dh 取
uddhāra 捨
uddharati 度
uddharitvā 出
uddhava 憍慢
uddhikasya...citrikasya 相形
uddhṛtya 漉
uddhur 精勤
ud-diś 標
uddiśati 標
uddiṣṭeṣu dharmeṣu 所受法
uddiśyamāna 說
uddiśyati 說
uddyotayati 顯示
udgahaṇatā 受
udgata 上, 出, 出生, 到, 涌, 現, 發, 起, 顯現
udghāṭayati 解
udghaṭṭaka 通達
udghoṣayati 演說
udgrahaṇa 取, 受, 受持, 執, 持, 攝受, 能受, 諮受
udgrahaṇa-śakti 領受堪能
udgrahītum 校
udgṛhīta 取, 受, 受持, 所取, 所持, 所攝, 持, 攝
udgṛhya 觀察
udhyāna 苑
udīraṇa 言說
udīrayanti 宣說
udīrita 說
udīrṇa 浮
udīryate 增益
udita 出, 已生, 生, 示, 示現, 興, 覺知, 說
udreka-prāpta 增長
udrika 增盛
udumbara 優曇, 優曇婆羅, 優曇波羅, 優曇花, 優曇華, 優曇鉢, 優曇鉢華
uḍumbara 優曇鉢羅
udumbara 曇花
udumbara-puṣpa 優曇鉢羅
ud-vah 忍受
udvahana 受
udvahate 忍受
udvahet 能堪忍
udvedha 深
udvedha-vistāra 深廣
udvejana-kara 恐怖
udvejayitavya 讚勵
udvejya 厭離
udvigna-mānasa 深心厭離
ud-vij 厭離
udvijanti 忌難
udvīkṣita 見
udvṛtti 轉
udyogam 勇猛精進
udyojita 備
uhyamāna 隨順
ujjuka 正
ujjvala 光明
ukrami teṣa kāye 觸嬈
ukṣaṇa 縱
uktaḥ sūtre 經說
uktaṃ prāk 前說
uktatva 說
ukti 說
uktvā 作是說
ullāpitavantauccagghitavantaḥ 輕
ullokayati 觀
ulūka 優樓佉
umā 安樂
umāraka 顚鬼
un-√nam 還起
unmajja 出
unmatta-citta 愚癡
unmiñjita 出
unmukta 解
unmūlana 斷
unmūlita 遠離
unnāha 涌
unnamana 憍慢
unnamati 還起
upa 優婆
upa- 障礙
upa-√han 勞損
upa-√i 及
upa-√i; upaiti 及
upa-√kram; upakrāmati 往詣
upa-√lakṣ 解了
upa-√nam 白言
upa-√pad 往生
upabhoga 受, 受用, 所受用, 所得, 樂受, 用, 用事, 著, 食
upabhogatva 用
upabhoga-vāsa 受用居處
upabhogin 受者
upabhogya 用
upabhoktṛ 受者
upabṛṃhaṇa 養因
upabṛṃhayati 增長
upacāra 假, 假立言說, 假說, 儀軌, 制立, 奉事, 承事, 施設, 立, 行, 言說, 說
upacāraka 護
upacārika 所行
upacaya 修習, 增, 增上, 增益, 增長, 得, 成熟, 益
upacāya 聚集
upacayâpacaya 增減
upacchandana 樂求
upacita 增長, 已增, 成就, 成熟, 所修, 所纏, 滿足, 積, 造, 長益, 長養, 集
upacita-kuśala-mūla 集善根
upacitatara 轉增長
upacitya 增長
upādāna 依, 取, 取著, 受, 因, 執, 執取, 執受, 所取, 攝取, 攝受, 盛, 稱, 能取, 諸受, 身
upādāna-parigraha 攝取攝受
upādāna-pratyaya 取緣
upādāna-skandha 取蘊
upādānīya 取
upadarśayāmi 導示
upadarśayati 現, 示, 示現, 開示, 顯了, 顯現, 顯示
upadarśayet 示
upadarśayitavya 示
upādatta 有
upādāya 作, 依, 依止, 取, 受, 合, 因, 得, 從, 所依, 所取, 故, 本, 由, 相應, 至, 造
upādāya-rūpa-bīja 造色種子
upadeśa 優婆提舍, 優婆題舍, 優波提舍, 宣布, 指示, 教, 明, 演說, 觀察, 說, 說法, 論, 論, 論議, 鄔波提波, 顯示
upadeśâcārya 論師
upadeśaḥ 優波提舍
upadeśam anuprayacchati 爲說
upadeśa-mātra 略說
upadeśanā 業格
upadeśanaṃ 業聲
upadeśita 示
upadhārayet 立
upādhi 依
upadhyâcāryaḥ 戒和尚
upadhyāya 和尚
upādhyāya 大師, 憂波第耶夜, 戒師, 有波弟, 有波第耶夜, 本師和尚, 烏波儞也, 親教師, 鄔波陀耶, 鄔波馱耶
upādhyāyī 親教師
upādi 執受
upādinna 住
upadiśyate 說
upādita 發
upādiyati 取
upadrava 厄, 嬈亂, 惱, 惱亂, 災, 災患, 畏, 疫, 疾疫, 礙, 苦惱, 逼惱事, 逼惱苦, 逼惱苦事, 逼迫, 障
upadrava-bhaya 災患畏
upadrrava 憂哭
upa-dṛś 現
upadṛś 現
upa-dṛś 示現
upaga 愛, 所生, 生, 著, 行, 轉, 障礙, 隨順
upagama 來, 供事, 得, 生起, 稱, 能, 至, 趣, 障礙, 隨
upagaman 歸仰
upagamika 達
upagamya 爲有
upagata 了
upāgata 來
upāgata 得
upagata 成辨, 所隨逐, 欲求, 爲有, 生, 至, 親近, 解
upagatatva 所隨
upagati 到
upaghāta 害, 惱, 損惱, 損減, 斷, 滅, 破壞, 能破
upaghātin 害
upagraha 攝受
upagṛhīta 攝
upagūḍha 攝護
upahanti 惱
upahanyamāna 觸
upahanyate 勞損
upahāra 供養
upahata 失, 害, 所損, 散亂, 有損, 破壞, 衰, 被損, 退
upahatya 減
upajāyate 增長
upajīvita 持
upajīvya 利益
upakāra 分別
upakara 利益
upakara 益
upakāra 鐃益
upakara 長養
upakāraḥ kṛtaḥ 報恩
upakāra-īkṣaṇa 求報恩
upakāraka 有恩
upakāra-kriyā 饒益之事
upakāra-lakṣaṇa 有饒益相
upakaraṇa 具, 樂具, 物, 衆具, 諸資生, 資生, 資生具, 資財
upakaraṇa-jāta 資生具
upakaraṇa-sneha 資生愛
upakaraṇeṣu pariṣkāreṣu 資生具
upakarṇaka 耳
upakileśa 煩惱
upakleśa 塵, 塵垢, 壞破, 小惑, 惑, 染, 染汚, 煩惱, 隨惑, 隨煩惱, 雜染
upakleśana 染汚
upakliṣṭatā 染
upakliṣṭo bhavati 所染汚
upakramaka 逼迫
upakrama-karaṇa 苦
upakramika 逼迫
upalabdhi 了, 分別, 唯說, 得, 得知, 想, 所得, 有所得, 知, 見, 識, 顯現
upalabdhi-vaśena 由分別
upa-labh 可得
upalabhamāna 至
upalabhyante 可得
upalabhyate 了, 得, 所得, 所知, 求, 現, 生, 見, 起
upalakṣaṇā 觀
upalakṣaṇa 觀察
upalakṣaṇā 觀察
upalakṣayati 解了
upalakṣyate 知
upalambha 了, 分別, 可了知, 執, 執著, 得, 所得, 有, 有所得, 見, 識, 貪, 起
upālambha 過
upalambha-dṛṣṭika 有見
upalāpana 誑
upamā 喩
upama 喻
upamā 譬喩
upamā-upameya 法喩
upamiśra 和合
upanahana 恨
upanāhin 恨
upanamanti 白言
upanāmayitvā 幷會
upanāmayitvā) 幷會
upa-naya 合
upanayat 令
upanayati 令得
upanāyika 依
upanetavya 取
upaneya 增
upāṅga 別
upa-ni-√dhyai 審慮
upanibaddha 所繫縛, 相應, 繋縛, 繫, 莊嚴, 障礙
upanibaddhitavya 繋縛
upanidadhyāt 藏
upanidhāpayati 藏
upa-ni-dhyai 審察
upanidhyāna 審思惟, 審慮, 審解了, 思惟, 觀察
upaniḥśritya 依止
upanikṣepaṇa 殖
upanikṣipaṃti te āṇḍakāni bilakāni kṛtvā 藏護
upanikṣipya 安
upanisad 漸次
upaniṣad 資糧
upaniṣada 尼薩曇
upaniṣaṇṇa 會衆
upaniśrāya 依
upaniśraya 依止
upaniśritya 依止
upanīya 示現
upanna 生
upanyasana 說
upapāda 生
upapadana 取
upapādayati 憶念
upapādayiṣyāmaḥ 當辯
upapādita 說
upapādukā yoniḥ 化生
upapādukatva 化生
upapāduka-yoni 化生
upapadyamāna 在在生處, 將受生時, 生, 生時
upapadyamāna-kālena 次第
upapadya-parinirvāyin 生滅, 生般涅槃
upapanna 假生, 出, 墮, 已生, 成就, 所生, 生, 生在, 生有, 結生, 至
upa-pari-īkṣ 觀察
upaparīkṣaka 觀察
upaparīkṣaṇā 觀察
upaparīkṣita 所觀察
upaparīkṣitavya 觀察
upapatsyate 生
upapatti 受生, 墮, 得生, 有, 正語, 生, 生身, 證
upapatti-bhava 生
upapatti-kāla 受生時
upapattiṃ 生
upapatti-parigraha 攝取
upapatti-pratisaṃdhi 受生相續
upapatti-sādhana 證成
upapatti-sādhana-yukti 證成道理
upapatti-saṃvartanīya 感生
upapatti-saṃvartanīyeṣu-karmasu 能感生業
upapatti-sthāna 生處
upapattitas 在所生處
upapatti-vaśitā 生自在
upapatty-āyatana 受生處所
upapeta 具足
upapradāna 施
upaptti-bhave jātasyātmabhāvaḥ 出胎身
uparacita 作
uparama 寂滅, 息, 捨離, 斷, 滅, 盡, 破, 破壞, 離
uparate 沒已
uparatemunau 佛滅
upari-baddha 相續
upari-bhūmi 上地
upari-gata 增益
uparima 上
uparimāt 上
upariṣṭatas 上
upariṣṭima 上
upārjana 修
uparodha 壞, 嬈害, 害, 斷, 殺, 殺, 殺害, 逼迫
uparodhana 逼
upārpayati 種
uparuddha 斷
upary-antarīkṣa 虛空
upāsaka 信士, 優婆塞, 優婆娑柯, 優波娑迦, 在家, 居士, 淸信高士, 近事男, 近童
upāsaka-upāsikā 信士信女, 婆差優婆差, 淸信士女
upāsakôpāsikā 淸信士淸信女
upa-sam-√kram; upasaṃkrāmati 往詣
upa-sam-√kram; upasaṃkramya 往詣
upaśama 寂止
upasama 寂滅
upaśama 寂靜, 息, 消, 滅, 究竟滅, 空寂, 能除滅, 除, 除滅
upaśamâdhiṣṭhāna 寂靜處
upaśama-mātraka 息滅
upaśamana 寂靜
upasaṃgraha 攝
upasaṃhāra 勤, 受, 惠, 所引, 授與, 攝受, 施, 施與, 發起, 能施, 與, 莊嚴, 饒益
upasaṃharaṇa 能施與
upasaṃharana 與
upasaṃharatha 來至
upasaṃharati 奉施, 引, 授與, 能引, 能正授與, 能與
upasaṃharemaḥ 加
upasaṃharet 授與
upasaṃhita 依, 具, 如, 應, 所引, 持, 有, 相應, 能引, 隨順
upaśamita 息
upasaṃkhyāna 添
upasaṃkleśa 煩惱纏
upasaṃkrāmati 往
upasaṃkramo 造詣
upasaṃkrānta 到
upasaṃkrānti 往趣
upasaṃpadā 具足, 具足戒, 受具, 受戒, 近圓, 進具
upasaṃpādita 受戒
upasaṃpādya 顯示
upasaṃpadya viharati 具足安住
upaśāntā 滅惡
upaśāntatva 遠離
upasarpaṇa 生
upāsikā 信女, 優婆夷, 優婆斯, 優婆私柯, 優波夷, 嗽卑, 在家, 淸信女, 近事女, 近善女, 鄔婆斯迦
upāsita 親近
upaśleṣa 依
upaśliṣyate 近
upaśobhana 莊嚴
upāśraya 精舍
upāśrita 依
upasṛṣṭa 纏
upastambha 住, 住持, 助, 增益, 增長, 成, 成就, 持, 能持, 近住, 長養
upaṣṭambhaka 持
upastambhayitavya 增長
upa-sthā 近住
upastha 陰藏
upasthāna 事, 住, 供事, 供侍, 供養, 具, 給使, 給侍, 處, 親近
upasthāna-kriyā 供侍
upasthāna-paricaryā 供養, 承事供養, 給使
upasthāpana 近住
upasthāpayati 作, 供養, 度, 得, 攝受, 活命, 生, 行, 起, 近住
upasthāyika 教
upasthiheya 供養
upasthita 事, 住, 作, 受, 安住, 專, 止住, 發起, 至, 謂
upasthita-smṛtitā 專念
upatāpa 惱
upatāpayati 惱
upatāpin 惱
upātta 取, 受, 執受, 所取, 所執, 所攝, 攝, 攝取, 攝受, 有執, 有執受
upātteṣu skandheṣu 取蘊
upavāda 毀
upavarjaṇa 隨離
upavāsa 優波婆娑, 布薩, 布薩日, 戒, 近住, 鄔婆沙, 齋戒
upavāsam upavasataḥ 受齋
upavāsam upavasati 受齋
upavāsa-saṃvara 布薩護
upavāsa-śīla 近住
upavāsa-stha 近住
upavasaṭha 烏逋沙他
upavicārika 分別
upavṛṃhita 增
upāya 善權慧, 善權法, 因, 因緣, 大方便, 方便, 方便力, 權方便
upāya-bala 方便力
upāya-hetu 方便因
upāya-jñāna 方便慧
upāya-jñāna-kauśala 善巧方便
upāyajñe 善權慧
upāya-kauśala 方便善巧
upāyakauśalya 優波憍舍羅
upāya-kauśalya 善巧方便, 善權方便, 方便, 方便善巧
upāyakauśalya 方便力, 方便力, 方便力, 權便
upāya-kauśalya 漚和拘舍羅
upāya-kauśalya-pāramitā 善巧方便, 方便, 方便善巧波羅蜜多, 方便波羅蜜
upāya-marga 方便道
upayāna 來
upayanti 及
upaya-pāramitā 方便善巧波羅蜜多
upāya-parigṛhīta 方便攝受
upāya-sahita 方便攝
upāyatā 方便
upayāta 起
upayāti 至
upāyatva 行
upāya-vinayanatā 方便調伏
upayoga 用
upayukta 用
upekṣa 優畢叉
upekṣa 相空
upekṣa 護
upekṣaka 捨
upekṣakakarma 無記業
upekṣakatva 捨
upekṣāṇa 除捨
upekṣā-nimitta 捨相
upekṣâpramāṇa 捨無量心
upekṣā-sthānīya 處中
upekṣā-sumanaskatā 喜捨
upekṣā-vedanā 捨受
upekṣā-vihārin 住捨
upekṣêndriya 捨
upekṣendriya 捨根
upekṣêndriya 捨根
upeta 備, 備, 具, 具足, 圓滿, 成, 成就, 有, 茂好
upeyivat 來
upīḍā 窄
uposadha 齋
upoṣadha 齋戒
uposadha 齋法
upoṣtia 持
upottama 上
uppatti-bhava 生有
upta 種
ura 胸
uragasāra-candana 憂陀伽娑羅旃檀, 海此岸栴檀, 海此岸栴檀, 蛇心檀
uras 胸
urṇa-lakṣana 白毫相
uruvilvā-kāśyapa 優樓頻螺迦葉
urv 地
uśati 居
uśīra 嗢尸羅
uṣmā 焰熾
uṣṇa-gata 煖
uṣṇa-svabhāva 煖
uṣṇatva 熱
uṣṇiṣa 佛頂
uṣṇiṣa 頂
uṣṇīṣa-śiraskatā 頂上現烏瑟膩沙
uṣṇīṣa-śirṣa 頂上現烏瑟膩沙
usphaṭayi 絞加
uṣṭra 牙
uṣya 勇猛
ut-√pad 時生
ut-√sah 策勵
ut-√sṛj 永棄捨
ut-√sthā 還起
utkaṇṭha 不悅
utkaṅṭhā 思慕
utkaṇṭhita 思
utkaṇṭhita-manas 苦惱
utkarṣa-gamana 上昇
utkarṣaka 譽
utkarṣaṃgataḥ 增上
utkarṣâpakarṣa 增減
utkarṣa-paryantatā 增進邊際
utkarṣayati 矜
utkaṭa 猛
utkaṭaṃbhavati 增長
utkhoṭeya 發起
utkileśa 煩惱
utkrama 上
utkṛṣṭa / prakṛṣṭa 殊勝
utkṛṣṭa-kālam 恒
utkṛṣṭamadhimātram 增上
utkṛṣṭataraka 增上
utkṛtya 割
utkṣepaṇa 取
utkṣipya 漉
utkṣipyate 堅固
utkūla-nikūla 高下
utpāda 出, 出世, 出現, 出生, 引發, 所生, 有, 有生, 生, 生起, 發, 興, 起
utpādaka 生
utpāda-lakṣaṇa 生相
utpādana 修, 出, 所生, 生, 發, 能現起, 起
utpāda-nirodha-lakṣaṇa 生滅相
utpāda-sthiti 生住
utpāda-vāda 說生
utpāda-vigama 不生
utpāda-vināśa 生滅
utpāda-vyaya 生滅
utpādayanti 興墜
utpādayati 作, 修, 修習, 受, 墮, 得, 成就, 生, 發心, 發生, 證
utpādayitavya 應作
utpādayti 起
utpādin 生
utpādita 受, 已生, 已發, 所生, 生, 發, 起
utpāditaṃ cittam 已發心
utpādita-pūrva 先已生
utpadya 本生
utpādyamāna 正生時
utpadyamāna 起
utpadyante 發生
utpādyate 所生
utpādyate 起
utpādyatva 起
utpadyeya 得
utpala 優鉢羅, 優鉢羅華, 嗢鉢羅, 烏鉢羅, 華, 蓮華, 靑蓮花, 靑蓮華, 靑黛花, 鬱鉢羅
utpalāvatī 蓮華
utpanna 出, 出生, 向, 已生, 已生法, 所生, 有所得, 現在, 發, 發心, 發生, 起
utpanna-bhagna 生滅
utpanna-mātra 生
utpannānāṃ akuśalānāṃ prahāṇaṃ 已生惡令滅
utpannānāṃ kuśala-mūlānāṃ saṃrakṣaṇaṃ 未生惡令不生
utpannāni 發
utpanna-niruddha 生滅
utpannârya-mārga 聖
utpannavat 生
utpannôtpanna 隨所生起
utpāpaka 惡
utpatana 仰
utpāṭana 斷
utpatana 起
utpāṭita 除
utpāṭitāścakṣu 盲瞑
utpāṭitāṣī 盲瞑
utpatsyamāna 已生
utpatti 出生, 得, 得生, 成, 成辨, 所生, 有, 生, 生因, 發, 結, 起, 轉生
utpatti-dharman 生法
utpatti-dharmin 生法
utpatti-kāraṇatva 生因
utpatti-lābhika 生得
utpatti-niḥsvabhāvatā 生無性, 生無自性性
utpatti-nimitta 作生因
utpatti-pralaya 生滅
utpattṛ 生者
utpattum 起
utpatty-āyatana 所生處
utpīḍā 苦
utpīḍa 逼迫
utpīḍā 逼迫
utpīḍya 絞加
utpiṇḍa 合
utplāvaka 誑惑
utsa 池
utsadena 多
utsaha 精進
utsāha 精進
utsāham 勸悅
utsāhana 勸發
utsāhatā 堪能
utsahate 能堪任
utsāhayati 欣勇
utsanna 無
utsarga 不惜, 失, 捨, 施與, 發, 總, 總說, 除, 際, 離
utsarga-viśeṣa 無差別
utsarjana 捨
utshate 策勵
utsīḍhaṃ 勸悅
utsoḍhaṃ 勸悅
utsoḍhavya 受
utsoḍhi 勇銳
utsoḍhum 勸悅
utsraṣṭhum 投身入
utsṛjati 永棄捨
utsṛṣṭavat 捨
utsukatā 樂
uttama .... pada 上跡
uttama 上, 上勝, 上尊道, 上首, 二上, 勝, 最上, 無上, 自在, 至
uttama agrabodhi 上尊佛道
uttama-artha 眞實
uttama-bodhi-cārikā 無上道
uttama-caryā 上道
uttama-kalpa 大劫
uttamamagra-bodhim 佛道
uttamâṅga 頂
uttamâṅga-śiras 上首
uttama-puruṣa 上士
uttama-saṃpūrṇa 極圓滿
uttama-yāna 最上乘
uttānakān kṛtva 仰臥
uttānakāni kariyāna 仰臥
uttāna-kriyā 明了
uttāna-mukha-varṇa 舒顏平視
uttānatas 仰
uttānī-karma 顯發
uttāpanatā 明淨
uttapta 修習, 光明, 勇猛, 勤修, 明, 淸淨, 猛利
uttaptatara 明
uttaptavat 勇猛
uttapta-vīrya 熾然精進
uttapta-vīryatā 熾然精進
uttapti 練根
uttarā 優多羅
uttarā 北
uttara 北方
uttara-kuru 倶盧洲, 勝, 北倶盧洲, 北拘盧洲
uttara-mantrin 道勝行
uttara-mati 上意
uttāraṇa 出
uttarana 度
uttaraṇa 度
uttāraṇa 度
uttara-paścima 西北
uttarā-patha 北方
uttara-pūrva 東北
uttarā-śaila 北山
uttara-samārambha-bhāvanā 上事修習
uttarā-saṃghāṭī 上著衣
uttarā-sanga 七條
uttarāsaṅga 七條袈裟, 漚多羅僧, 郁多, 鬱多羅僧
uttara-uttara-phala 上上果
uttarāyaṇa 北行
uttari-jñāna-viśeṣatā 增上智殊勝性
uttaritvā 出
uttarīya 衣
uttaro mārgaḥ 上品道
uttarôttara-krama 次第
uttarôttaram 展轉
utthādyati 發
utthāpita 起
utthāpyate 起
utthāyâsanāt 起
uttīrṇa-pāra-ga 到彼岸
uttiṣṭhate 還起
uttrāsamāpannasya 怖畏
uttraset saṃtraset saṃtrāsam āpadyet 驚疑
uttrasyati 生驚怖
uvāca 訴訟
va 嚩
vā deśyeta 講讚
vā ghṛta-pradīpa 油蘇
vabhāva-prajñapty-eṣaṇā-gata-yathā-bhūta-parijñāna 緣自性如實知, 自性假立尋思所引如實智, 隨自性施設求如實智
vāc 正語
vac 言
vāc 言, 言詞, 言語, 言說, 語, 語言, 說, 音, 音聲
vācā 歎詠
vācaṃ bhāṣamāṇaḥ 發言
vācāmanasā 身口意
vacana 云, 口業, 名, 所發言, 所言, 所證, 教, 經, 經說, 義, 聖教, 言, 言說, 說
vācana 說
vacana 謂
vacas 說
vācayiṣyati .... svādhyāyiṣyati 諷讀
vācayitavya 諷誦讀
vaco-gata 教
vacṣyati 當說
vācyamāna 讀誦
vāda 執, 義, 見, 言說, 言論, 說, 論, 論議
vādâdhikaraṇa 說
vadam 教授
vadāmi 我說
vādāpita 拊弄
vādāpiya 拊弄
vadara 果
vādayati 鼓
vademi 廣讚
vadeta 廣讚
vadeti 廣讚
vadhaka 害
vādhaka 害者
vādhanâtmaka 逼迫
vadhita 害
vādhita 違
vadhukā 母人
vadhya 斷
vadhya-ghāta 魁膾
vādināṃvaraḥ 大師
vāditṛ 論師
vāditra 伎樂
vādya-bhāṇḍa 鼓伎
vadyôttama 大醫王
vāg-duścarita 語惡行
vāg-guhya 語密
vāg-guhyatā 語密
vāg-viśuddhi 淨語
vaha 運載
vāhaka 荷
vahana 去
vahanabhirūḍha 駛流
vāhanīya 轉
vāhi-mārga 運轉道
vahni 火
vahuri 香
vāhya 轉
vaibhāṣika 毘婆沙師
vaibhāṣikīya 毘婆沙師
vaibhutva 自在
vaicakṣaṇya 敏捷
vaicitrya-naya 義
vaidharmya-dṛṣṭānta-hetu 因異品
vaiḍūrya 吠努璃耶, 吠琉璃, 吠瑠璃耶, 毘琉璃, 毘琉璃寶, 毘瑠璃, 淨琉璃, 淨琉璃, 淨瑠璃
vaidūrya 琉璃寶
vaiḍūrya 瑠璃
vaidūrya-maṇi-ratna 琉璃寶珠
vaiḍūryamaya 紺琉璃
vaidya-rāja 大醫王
vaiguṇya 違
vaihāyas 虛空
vaijayantī 幡
vaimalya-dhātu 無垢
vaimalya-pariśuddhi 離垢淸淨
vaimalya-viśuddha 離垢淸淨
vaimatika 疑
vaineya 道律
vaineyika 度
vaiphalya 無果
vaipulya 增長, 大, 大方廣, 妙方便, 廣大, 方廣, 方等, 方等壇, 毘佛略, 深廣, 裴佛略, 裴弗略, 鞞佛略
vaipulyasūtra 大乘經典
vaipulya-sūtra 方等經
vaipulyasūtrānta- 大乘經典
vaipulya-sūtrānta 方等經
vaipulyatā 廣大
vairāśaya 怨結
vairin 怨家
vairūḍhi 增長
vairya 勇猛
vaisādṛśya 不爾
vaiṣamika 互相違
vaiṣamya 不平等, 互違, 無因, 違, 錯亂, 除
vaiśāradyāni granthataḥ 無畏文
vaiśāradya-vibhāga 無畏
vaiśesika 勝進
vaiśeṣika 有勝
vaiśeṣika-guṇa 勝品功德
vaiśeṣikatā 殊勝性
vaiśeṣya 勝
vaiśramaṇa 神呪
vaiśvā-nara 火
vaiśya 吠奢, 坐, 居士, 居士, 毘吠, 毘舍, 鞞吠
vaitulyasūtra 大乘經典
vaitulya-sūtra 方等經
vaitulyasūtra 方等經
vaitulyasūtrānta 大乘經典
vaitulya-sūtrānta 方等經
vaivarjita 離
vaiyāpṛtya 營
vaiyāpṛtya-karman 福業
vaiyavadānika 淸淨
vaiyāvṛtya-kara 執事
vaiyāvṛtya-kriyā 供事
vajira 金剛
vajra 伐折羅, 伐闍羅, 和夷羅, 斡資羅, 波闍羅, 縛日羅, 越闍, 跋折羅, 跋日羅, 跋闍羅, 金剛, 金剛杵
vajra-bodhi 金剛智
vajra-buddha 金剛佛
vajrācārya 金剛阿闍梨
vajradevas 金剛天
vajradhāra 伐折羅陀羅
vajra-dhara 執金剛
vajradhara 執金剛神
vajradhāra 持金剛
vajra-dhara 金剛手
vajra-dhātu-maṇḍala 金剛界曼荼羅
vajra-dhvani 雷震
vajra-jñāna 金剛智
vajrajvāla 伐折羅嚩羅
vajra-kāya 金剛身
vajraketu 金剛幡
vajra-kīla 金剛杵
vajrakīla 金剛橛
vajrakīlaka 金剛橛
vajrakīlaya 金剛橛
vajrakṣetra 金剛刹
vajra-netra 金剛眼
vajrâṅga 金剛身
vajra-pāṇi 執金剛, 執金剛神, 金剛力士, 金剛手
vajrapāṇinā bodhisattvena mahāsattvena 金剛手菩薩
vajra-pāṇir mahā-yakṣaḥ 執金剛神
vajra-pāṇi-yakṣa 執金剛神
vajrapāśa 金剛索
vajra-ratna-kośa 金剛寶藏
vajra-samādhi 金剛三昧
vajra-saṃhatana-kāya 金剛身
vajra-sattva 金剛手菩薩
vajra-śṛṅkhalā 金剛鏁
vajrâtmaka 金剛身
vajrâtman 金剛身
vajra-tuṣṭi 極喜
vajra-upama 金剛喻
vajra-upama-samādhi 金剛喩定
vajrin 持金剛
vajrôdaka 金剛水
vajrôpama 金剛
vajrôpama-samādhi 金剛喻定
vajrôpamo-nāma-samādhiḥ 金剛喻三摩地
vakīrṇa 覆蓋
vāk-karmānta 語業
vāk-kāya-karma 身語
vāk-pāruṣya 麤言
vāk-patha 音聲
vāk-pratyudāhāra 發言
vakra 曲
vakrī 婆利
vakṣas 胸
vakṣyati 當辯
vaktavya 得說, 應, 應思擇, 所應說, 所疑, 爲證, 當說, 當辯, 解釋, 說, 難言
vak-tṛ 作是說
vākya 所詮, 教, 文, 章, 經, 縛迦, 言詞, 語言, 說
vākya-artha 所立名
vakya-dhāraṇi 法陀羅尼
vākyârtha 義
vāla 尾
valāka 雲
vāla-vejanikā 白拂
vāla-vījanī 拂子
vāla-vyajana 白拂
valikā 皺
vālikagaṅgayā 恒沙
valī-pracuratā 攝
valīpracuratā 襵多
valiśa 婆利
vallakā 簫笛
vallakī 簫笛
vālukā 沙
vāma 縛摩
vamana 吐
vamati 吐
vāminī 短
vaṃśa ca dāru~ ca ..... stambha 椽柱
vaṃśa-gata 障礙
vaṃśya 種
vāna 裁縫女
vana 飯那
vana-cārin 空閑
vana-gahana 稠林
vana-khaṇḍa 叢林
vana-latā 林藤
vānara 獼猴
vana-ṣaṇḍa 叢樹
vanasaṇḍa 山林
vanas-pate 叢林
vanas-pati 木
vanatha 稠林
vañcayate 欺
vandāmi 盤荼昧
vandana 伴談, 伴題, 供養, 婆南, 恭敬, 恭敬作禮, 敬禮, 煩淡, 畔彈南, 畔睇, 禮拜
vandanā 禮拜
vandanī 盤荼昧
vandhyā 虛棄
vandhyā-putra 石女兒
vanditvā 已畢
vandya 禮拜
vāṇī 說
vaṇij 賈客
vaṇija 賈客
vāṇijya 商估
vaṇijya 商賈
vaṇijyā 商賈
vaṅka-mukha 窊曲
vāṅ-manas-karman 語業意業
vāntam 吐
vāntī-bhūta 寂靜
vāpayati 下
vāpeti 取
vāpī 浴池
var peta 圓具
vara 上, 上跡, 勝, 執攬, 大, 好, 妙, 最妙, 無上, 第一, 願
vara-bodhi-cārikā 佛行
vara-bodhicitta 無上心
varâgra-bodhi 無上菩提
vārāhī 囀羅呬
varākā 賤
vāram 遍
varam...varaṃ na 如
vāraṃvāram 遍
varaṇaka 覆
vārānaseyaka 婆羅痆斯
varâṅga-rūpin 端正
vara-ruci 妙好
vara-sūtra 大乘經典
varasūtra 弘摸
varatrā 索
varayati 求
vardhamānaka 增長
vardhayitum 加行
vardhika 長養
varga 一品, 伐伽, 名號, 品, 多, 方, 種, 聚, 衆, 跋渠
vargīya 品
vāri-dhārā 水
vāri-dhara 雲
vāri-dhārā 雲
vārika 管
vāriṣyante 呵教
vārita 遮
varjayanti 捨棄離
varjayitvā 除
varjita 捐棄, 減, 無, 蠲棄, 遠離, 除, 離
varman 甲
varmita 被甲
varṇa ... pravadet 宣譽
varṇa 功德, 功能, 名聞, 形色, 性, 文字, 種類, 美, 色, 色像, 色相, 色身, 色類, 譽, 讚歎, 讚美, 顯色, 體
varṇa-adi 色等
varṇa-kīrti-śabda 名聞
varṇaṃ 讚功德
varṇaṃ bhāṣeta 讚說
varṇaṃ stutim 讚美
varṇa-nibha 色相
varṇa-puṣkalatā 色類
varṇa-rāgâbhāva; ārūpya-rāga 無色貪
varṇa-saṃpad 形色具足
varṇa-saṃpanna 形色具足
varṇa-saṃsthāna 形相
varṇa-sthāyin 形色
varṇasyahartā 讚歎
varṇa-vāda 讚說
varṇa-vādita 讚歎
varṇa-vāditā 讚美
varṇâvarṇa 毀譽
varṇayati 稱揚
varṇo bhāṣitaḥ 讚說
varṣ panāyikā 坐
varṣā 夏安居
varṣa 安居
varṣā 安居
varṣaka 拔師
varṣāka 拔師
varṣakī 拔師
varṣaṃvasitavyam 安居
varṣāuṣitāḥ 安居
varṣā-vāsana 夏安居
varṣavasāna 雨安居
varṣāvasitavyā 安居
varṣā-vusta 夏安居
vārṣika 婆利史迦羅, 婆利師迦, 婆利師迦花, 婆師迦, 安居
varṣika 拔師
varṣikā 拔師
vārṣika 雨
varṣôpagata 安居
vārṣya 伐里沙
vartamāna 今, 住, 現, 現世, 現前, 現在, 現在世, 轉
vartamāna-bhāva 現在分
vartamānaḥ pratyayaḥ 現在緣
vartamāna-kāla 現在
vartamāna-kālikā 現在
vartamānam anāgatam 現在未來
vartamānam-adhvānam 現在世
vartamāna-pratyaya 現在緣
vartamānatā 現在
vartamāne---adhvani 現在世
vartamāne'dhvanis 現世
vartate 轉
vartī 色
vartitavya 轉
vartman 道
vārttika 解釋
varuṇā 水天
varuṇa-datta 水天
varuṇa-deva 水天
varuṇâlaya 大海
varuṇo nāga-rājā 水天
vāryate 遮
varyiṣye 覩眄
vāsa 住
vaśa 依
vāsa 停
vaśa 力
vasā 脂
vaśa 自在
vaśa 親近
vāsa 館宇
vāsa-bhūmi 住地
vaśa-gata 得大自在
vāsaṃ 分別
vāsaṃ kalpayiṣyanti 居跱
vaśaṃ-gata 墮
vasana 住
vāsana 熏習
vāsana 薰習
vāsanā 薰習
vāsanā 餘習
vāsanā-kleśa 煩惱習
vāsanā-samudghāta 永害習氣
vāsanā-upādāna 習氣執受
vāsanā-vyādhi 習
vasanta-vayantī 主夜神
vaśānuga 隨順
vāsas 衣
vaśāt 由隨
vaśa-vartanatā 隨自在轉
vaśavarti-deva-rāja 他化自在天王
vaśavartin 自在尊豪
vaśa-vartin 隨自在轉
vaśa-vartitva 自在
vaśe vartayat 自在轉
vaśi-bhāva 自在
vaśībhūta 由己行者
vaśī-bhūta 自在
vaśibhūta 自在者
vaśika 不自在
vasika 虛
vaśīkaraṇa 伐施迦囉軌
vaśī-karaṇa 愛敬
vāśin 自在
vāsin 處
vasiṣṭha 安住
vaśitā 有勢力
vāsita 薰習
vaśitā 降伏
vaśitā-prāptāḥ... bodhisattvāḥ 大力菩薩
vāstavikatā 眞實
vasti-guhya 陰莖
vastra-prada 施他衣服
vastu 世事, 事, 事, 事境, 事物, 依, 依止, 依處, 具, 分, 塵, 境, 境事, 境界, 婆藪斗, 所依
vāstu 所處
vastu 本有, 根本, 法, 物, 種, 義, 處, 諸法, 財物, 類, 體事
vastu-grāhaka 事能取
vastu-jñāna 一切智
vastujñāna 一切相智
vastu-kṛta 爲事
vastu-paryanta 事究竟
vastu-paryeṣaṇā 事尋思, 事求, 義尋思, 隨事求
vastu-patita 墮
vastu-prativikalpa-vijñāna 分別事識
vastu-śabda 事
vastu-saṃgrāhaṇī 攝事
vastu-veṣaṇā-gata-yathā-bhūta-parijñāna 事尋思所引如實智, 緣物如實知, 隨事求如實智
vasu-dhā 地
vasumati 地慧童子
vasuṃ-dharā 地
vasu-mitra 婆須蜜多
vāsya 住
vaśyā bhaviṣyati 得自在
vaśya-putra 孝子
vatabhayaṃ 風災
vātalikā 風
vāta-maṇḍala 風輪
vāta-maṇḍalī 風輪
vataṃsaka 莊嚴
vātâyana-cchidra-rajas 日光塵, 隙遊塵
vātôdaka-vṛṣṭi 風水雨
vatsalatā 愛
vatsalatva 愛
vātsalyam-vistīrṇam 廣大憐愍
vatsara 歲
vātsī-putrīya 婆蹉
vātsī-putrīyāḥ 犢子部
vāyavī 西北
vāyavya 西北
vāyu-bhūta 風
vāyu-maṇḍala 風輪
vāyu-maṇḍalaka 風輪
vāyu-saṃvartanī 風災
veda 分, 受, 受者, 吠陀, 圍陀, 持明, 明論, 皮陀, 知
vedana 能受
vedana 覺知
vedanā 諸受
vedanâbhibhūta 苦惱患
vedanā-bhinna 苦痛
vedanā-gatânusmṛti 受念住
vedanā-skandha 受蘊
vedanā-smṛty-upasthāna 受念處
vedanā-smṛty-upasthānam 受念住
vedanā-sukha 樂受
vedanā-traya 三受
vedanāyāṃ vedanânupaśyanā-smṛtyupasthānam 受念住
vedayita 受
vedayita-duḥkha 受苦
vedayita-sukha 受樂
vedikā 椽梠
vedīn 解
veditā 解
vedita-sukha 受樂
veditavya 名, 應了知, 應當了知, 所知, 當知, 當知亦爾, 知
veditṛ 知者
vedyate 所領
vega 力, 勝, 勢, 勢力, 勢用, 猛, 猛利, 疾
vega-sara 騾
veṇuvana-kāraṇḍaka-nivāpa 鵲園
veṣa 像
veśa 形
veṣa 形
veśa 形像
veṣa 相
veśa 身
veṣa 身
vesālī 毘舍離
vesara 騾
veśa-rūpa-dhārin 化身
veṣa-rūpa-dhārin 化身
vessavaṇa 毘沙門
veśyā 婬女
vetasa 楊枝
vetra 鞭杖
vettṛ 知
vhavat 生
vhidyate 破
vi-√bhaj 正分別
vi-√bhū 除遣
vi-√garh 訶責
vi-√han 匱乏
vi-√kḷp 起分別
vi-√kṣip 馳散
vi-√muc 令得解脫
vi-√naś 失壞
vi-√nud 除遣
vi-√ram 當離
vi-√smṛ 忘失
vi-√śudh; viśodhayat 能淨修治
vi-√śudh; viśodhayati 能淨修治, 除棄
vibandha-karā āvaraṇa-bhūtāḥ 能爲障礙
vibandhakatva 礙
vibandha-saṃkleśa 障礙雜染
vibandha-sthita 立要
vibhā 尾儞也
vibhāga 修習, 分別, 分析, 差別, 廣分別, 部分, 離
vibhāgaṃ lakṣayet 分別
vi-bhaj 分別
vibhajati 正分別
vibhajya vaktavyam 分別記
vibhajyate 分別
vibhajya-vyākaraṇa 分別記
vibhaktitā 差別
vibhāsā 不定
vibhāsā 毘婆沙
vibhāsati 暉曜
vibhāti 暉曜
vibhava 不生
vibhāva 分別
vibhava 壞
vibhāva 所見
vibhava 斷, 滅, 無, 能盡除遣, 自在, 遠離, 除遣
vibhava-abhilāṣin 遠離求有
vibhavadṛṣṭi 有無見
vibhava-dṛṣṭi 無見
vibhāvaka 觀察
vibhāvanā 修
vibhāvana 修習
vibhāvana 思量
vibhāvanā 正除遣
vibhāvanā 觀察
vibhāvanā 除遣
vibhava-tṛṣṇā 無有愛
vibhāvayati 分別, 尋, 思惟, 想, 現, 略說
vibhavayati 知
vibhāvin 離
vibhavita 知
vibhavyate 知
vibheda 乖離
vibhedaka 破壞
vibhedya 乖離
vibhīṣaṇa 怖畏
vibhraṣṭa 退墮
vibhu 如來
vi-bhū 尋
vibhū 尾扶
vibhu 自在
vibhūṣita 莊嚴
vibhutā 化身
vibhūti-sukha 富樂
vibhutva 勢力, 化, 神通, 自在, 自在力, 變化, 遍
vibhutva-lābha 得通
vibuddhana 知
vibūta 伏
vicakṣaṇatā 捷利
vicālana 覺知
vicalayitum 傾
vi-car 觀察
vicāra 伺, 分別, 別, 念, 毘遮羅, 觀, 觀察
vicaraṇa 作行
vicāraṇa 分別
vicāraṇā 思
vicāraṇa 思察
vicāraṇā 思惟
vicāraṇa 思量
vicāraṇā 思量
vicāraṇa 行
vicāraṇā 行
vicāraṇa 觀
vicāraṇā 觀
vicāraṇa 觀察
vicāraṇā 觀察
vicāraṇa-citta 觀察心
vicārayati 伺, 心觀, 思, 思察, 思惟, 思量, 知, 觀, 觀察
vicarci 水腹
vicarcika-dadru-kaṇḍū 水腹
vicārin 修習
vicarita 行
vicāryamāṇa 思量
vicāryate 思
vicaya-vidhi-jña 達
vicchandanā 壞
vicchandana 捨欲
vicchandanā 斷
vicchandayati 令永斷
vicchindaka 斷
viceṣṭana 越作用
vi-ci 簡擇
vicikitsa 疑
vicikitsā-āvaraṇa 疑蓋
vicikitsā-bahula 多疑
vicikitsā-kathaṃ-kathā 疑
vicikitsām āpadyeran 沈吟
vicikitsana 疑
vicikitsā-nivaraṇa 疑蓋
vicikitsā-nīvaraṇa 疑蓋
vicikitsânuśaya 疑
vicikitsā-prāpta 本志
vicikitsā-sahagataṃ cittam 疑惑心
vi-cin 思擇
vicintayeyus 思求
vicitra 多, 妙, 異類, 種種, 種種殊勝, 綺靡, 莊嚴, 衆
vicitra-abha 種種現
vicitra-citra 麗妙
vicitra-rūpa 如斯色像
vicitrita 莊嚴
vid 受
viḍāla-pada 撮
viḍambita 誑
vidāraṇa 分析
vidarbhaṇa 說
vidarśanā 慧
vidarśana 示現
vidarśanā 觀
vidarśana 觀察
vidarśanā 觀察
vidarśayati 現
viddhvā 用
videṣa 厭
vidhā 作
vidhāna 事, 儀軌, 審, 成, 教, 決定, 法, 立, 結, 道理
vidhāraṇa 遍
vidhartavya 帶
vidhāyaka 起
vidhi 事, 作, 儀軌, 式, 方, 方便, 方軌, 次第, 法, 相, 軌, 軌儀, 道
vidhuniya 破
vidhūpita 燒
vidhūta 能離
vidhūta 離
vidhvaṃsaka 壞
vidhvaṃsana 壞, 毀, 消滅, 破, 破壞, 能破, 降伏
vidhvaṃsana-dharma 有沒法
vidhvaṃsita 破
vidhvastatā 壞
vidi 法式
viditvā 知已
viditva 覲瞻
vidrāvaṇa 破
vīdṛṣṭi 見
vidṛṣṭi 邪見
vidṛśyate 現
vidu-paṇḍita 具足智慧
vidus 聖人
vidūṣanā 悔過
vidūṣaṇa 毀壞
vidūṣaṇā 汚
vidūṣaṇa 破壞
vidūṣaṇā 穢汚
vidyā 吠陀論
vidya 咒
vidyā 尾底牙, 慧, 明, 明呪, 明咒, 明論, 智, 眞言, 解, 識, 達, 韋陀論
vidyā-caraṇa-saṃpanna 明行圓滿, 明行足, 毘侈遮羅那, 毘侈遮羅那三般那, 鞞侈遮羅那, 鞞侈遮羅那三般那
vidyā-caraṇa-saṃpannaḥ 明行圓滿
vidyācarasaṃpanna 明行成
vidyā-dhara 持明
vidyamāna-dharma 有法
vidyamāna-lakṣaṇa 有相
vidyamānatā 有
vidyamāne vastuni 有體事
vidyamāne vastuni nirabhilāpye 離言諸有體事
vidyā-rāja 明王
vidyā-sthāna 明處
vidyāt 智
vidyu 電
vidyul-latā 電
vidyu-mālin 電光
vidyun-mālā 電
vidyut-prabha 電光
vigacchanti 除遣
vigacchati 得離
vigama 壞, 息, 斷, 毘笈摩, 滅, 無, 盡, 遠離, 除, 離
vigarha 毀
vigarhaka 毀
vigarhante 呵責
vigarhanti 訶責
vigata 毘笈摩, 無, 盡, 變, 超, 過, 遠離, 除, 離, 頻伽陀
vigata-bhṛkuṭi 遠離顰蹙
vigata-bhrūkuṭi 遠離顰蹙
vigata-dveṣa 無瞋
vigata-moha 無癡
vigata-pratyarthika 無怨
vigata-rajas 離垢
vigatôpakleśa 離隨煩惱
vigayama 壞
vigha 礙
vighasa 不淨
vighāta 匱, 匱乏, 害, 破壞, 礙, 能破, 違, 障, 離
vighāta-kārakatva 匱乏
vighāta-vantaḥ 匱乏
vighna-bhūta 礙
vighna-kāra 障
vighna-kāraṇa 爲礙
vighna-kārin 障
vighnaya 障
vighuṣṭa-śabda 暢聞
vigraha 佛身, 像, 執, 形, 形像, 形色, 法身, 狀, 胎, 色像, 諍, 身, 身體, 違反, 體
vigraham āpannā bhavanti 討伐, 討罰
vigraha-vivāda 諍竸
vigrāhayati 受持
vigrāhita 惡見
vigṛhīta-vivāda 違諍
vigṛhya 諍竸
viguṇī karoti 違逆
viḥ 勿
vihanyamāna 沒在
vihanyate 匱乏
vihāra- ... ratnāmaya 寶舍
vihāra 住, 住處, 修行, 僧房, 前, 堂閣, 境, 安住, 室宇, 寺院, 所住, 本處, 毘訶羅, 精室, 精舍, 行, 行住, 遊行處, 鼻訶羅
vihāra-bhūmi 住地
vihāra-bhūmi-vibhāga 住相
vihāraḥ adhicittaḥ 增上心住
viharaṇa 行
vihāra-pariśodhana 修治諸住
vihāra-pariśodhanā dharmāḥ 淨修住法
vihāra-sukha 樂
vihārasvāmin 寺主
viharat 住
viharati 住
vihāra-vastu 僧房
vihāritva 住
vihartavya 住
vihata 能破
vihāyasântarīkṣa 虛空
viheṭha 惱亂
viheṭhanā 亂
viheṭhanā 惱
viheṭhana 惱亂
viheṭhanā 惱亂
viheṭhana-karaṇīya 惱害
viheṭhaya 害
vihiṃsā-citta 損害心
vīhīna 乏
vihita 作, 作行, 差別, 所引, 所立, 所行, 斷, 滅, 異相, 相應, 蓋, 說, 遮
vihṛta 安住
vihṛtya 能安住
vihvala 迷
vihvalī-bhūta 恐怖
viiparya 顚倒
viipramukta 遠離
vijānaka 解
vijānanti 解達
vijānate 覩知
vijānati 解
vijāniyāna 覩見
vijātīya 異類
vijaya-labdha 能破
vi-jñā 了
vi-jñā 正了知
vijñā 知
vijñā 識
vijñaguru-sthānīya 尊重弟子
vijñâhāra 識食
vijñair bodhi-sattvaiḥ 有智菩薩
vijñāna 了, 了別, 心, 心法, 心法, 意識, 有智, 毘若南, 知, 聰慧者, 解, 識, 識蘊, 識食
vijñāna-adi 識等
vijñāna-āhāra 識食
vijñāna-anantya 識無邊
vijñāna-anantya-āyatana 識無邊處
vijñāna-āśraya 識所依
vijñāna-cakṣus 眼識
vijñāna-dhātu 識界
vijñāna-gata 識類
vijñānam āhāraḥ 識食
vijñānana-lakṣaṇa 了別相
vijñānānamtyāyatanam 識無邊處地
vijñānânantyâyatana 識無邊處
vijñānânantya-yatana-deva 無邊識處天
vijñānâṅga 識
vijñāna-pañcaka 五識
vijñāna-parāvṛtti 轉識
vijñāna-pratyaya 識緣
vijñāna-pravṛtti 識轉
vijñāna-sāmānya 識同
vijñāna-saṃāyukta 識相應
vijñāna-saṃtāna 識相續
vijñāna-skandha 識蘊
vijñāna-taraṅga 識波浪
vijñapana 教
vijñāpayati 吿
vijñapayati 教
vijñāpeti 索
vijñāpita 證
vijñaptam abhūt 出
vijñapti 了, 了別, 假名, 取, 意識, 所取, 教, 施設, 現, 相, 知, 示現, 表, 表了, 表業, 表色, 言教, 說, 識, 顯現, 顯示
vijñaptiḥ...anivṛtâvyākṛtā 無覆無記
vijñaptika 了
vijñapti-karman 表業
vijñapti-mātra 唯識
vijñapti-mātra-jñāna 唯識智
vijñapti-mātratā-anartha 唯識無境
vijñapty-avijñapty-ākhya-karman 表無表, 表無表業
vijña-puruṣa 有智者
vijñātavya 得知
vijñātum 緣
vijñin 慧雅
vijñū 慧雅
vijugupsaka 厭離
vijugupsanatā 厭
vikāla 夜
vikāla 非時
vikala-bandhana 不具縛
vikāla-bhojana 非時食
vikalêndriya 根缺
vikalpa 分, 分別, 別, 執著, 妄想, 差別, 念, 思, 思惟, 想, 淨施, 異分別, 疑, 虛妄分別, 覺觀, 轉
vikalpa-buddhi 分別智
vikalpādhiṣṭhāna 分別所依
vikalpādhiṣṭhānasya prapañca-vastunaḥ 分別戲論所依緣事
vikalpaka 分別
vikalpakaṃ mano-vijñānam 分別意識
vikalpakatva 能分別
vikalpālambana 分別所緣
vikalpanā 淨施
vikalpa-patita 虛妄分別
vikalpa-pracāra 分別現行
vikalpa-prapañca 分別戲論
vikalpa-prapañcādhiṣṭhāna 分別戲論所依
vikalpa-prapañca-vastu 分別戲論所依緣事
vikalpa-varjita 無分別
vikalpayat 分別
vikalpayitavya 淨施
vikalpetvā 淨施
vikalpikā 分別
vikalpika 淸淨
vikalpita 分別, 分別所執, 妄分別, 妄情, 妄想, 所分別, 疑
vikalpita-lakṣaṇa 分別相
vikalpitasya jñeya-svabhāvasya 分別所執境界自性
vikalpyate 有分別
vikampana 傾動
vikampitatva 搖動
vikāra 動, 反, 差別, 有差別, 異, 病, 種, 變, 變壞, 變異, 轉, 馳散
vikāra-vikāritva 變異
vikārayati 分別
vikārita 轉
vikāritva 異
vikaṭa 猛利
vikhāditaka 食噉
vikhyāpayati 現
vikhykāpana 說
vikirayaṃāṇa 破
vikirayati 壞
vikīrṇatva 散亂
viklava 惱
vi-kḷp 起分別
viklpaka 隨意
vikopana 壞
vikopanā 壞
vikopayati 壞
vikopita 壞
vikopya 惱
vikrānta-gāmin 度
vikraya 賣
vikrti 變異
vikṛti 變異
vikṣepa-citta 亂
vikṣepaka 亂
vikṣepam āpadyate 矯亂
vi-kṣip 散亂
vikṣiptaṃ cittam 散心
vikṣiptaṃ cittaṃ 散心
vikṣiptatā 散亂
vikṣobha 動
vikṣobhya 憤發
vikṣrpa 煩惱
vikurbaṇa 變化
vikurvamāṇa 神力
vikurvāṇa 化
vikurvat 自在
vikurvita 神力, 神通, 神通事, 神通力, 自在力, 變化
vikuṭṭanā 壞
vilagna 著
vilakṣa 離相
vilaksaṇa 離相
vilakṣaṇatva 相異
vîlakya 見
vilamba 取著
vilaṅghana 離
vilaya 壞
vilayaṃsamupanitā 除滅
vilekhâpanayana 除
vilekhya 悔過
vilepana-cūrṇa 澤香
vilepana-gandha 塗香
vilīna 滅
vilobhayati 愛著
vilokayanti 窺看
vilokayati 觀察
vilokīta 觀
vilokita 觀察
viloma 破壞
vilomana 違背
vilomayati 違逆
vilopayati 破
vilūha 麤
vilupta 壞
vimalā 無垢
vimala-(netra) 明好
vimalābhūmiḥ 離垢地
vimalābodhisattva-bhūmiḥ 離垢地
vimala-datta-samādhi 施離垢三昧
vimalakīrti-nirdeśa 維摩詰所說經
vimala-prabha 無垢光
vimala-śuddhi 離垢淸淨
vimāna 天宮, 宮殿, 樓閣, 毀, 華土, 處, 輕, 館宇
vimanas 憂
vimāna-vāsin 空居天
vimānayati 欺
vimānita 輕陵
vimarda-sahiṣṇu 堪忍問難
vimardasaho bhavati 能堪忍
vimati-saṃdeha 疑惑
vimātra 種種
vimiśra 雜
vimocanatā 免
vimocya 離
vimogha 虛妄
vimoha 迷
vimohita 疑惑
vimokṣa-mārga 解脫道
vimokṣa-mukha 解脫門
vimokṣa-mukha-traya 三解脫門
vimokṣârtha 解脫
vimokṣa-traya 三解脫
vimokṣin 度
vi-mṛś 推求
viṃśati upakleśa 二十隨煩惱
viṃśati-kalpa-sahasra 二萬劫
vimukta 却, 善解脫, 已得解脫, 度, 度脫, 得解脫, 消滅, 解, 解脫, 遠離, 離
vimuktaghosa 毘目多羅
vimuktiḥ---paripūrayati 圓滿解脫
vimukti-jñāna 解脫知見
vimukti-jñāna-darśana 解脫知見
vimukti-kāya 解脫身
vimukti-lakṣaṇa 解脫相
vimukti-mārga 解脫道
vimukti-rasa 解脫味
vimukti-skandha 解脫身
vimukty-āvaraṇa 解脫障
vimukty-eka-rasatā 解脫一味
vinā 不待
vīṇā 批那
vinaddha 莊飾
vināmayati 曲
vinânyonyena 離
vinâpiyatnāt 自然
vināśa 壞, 壞滅, 敗, 死, 滅, 無常, 破壞, 科律
vināśa-dharma 誼法
vināśana 壞
vināśika 壞
vināśin 滅
vinaṣṭa-dṛṣṭi 邪見
vinaśyet 騷散
vinataka 毘泥吒迦
vinaya 化, 度, 律, 律儀戒, 成熟, 戒, 戒律, 教化, 斷, 正法律, 毘奈耶, 毘尼, 毘泥迦, 毘那耶, 法律, 調伏, 降伏, 鞞尼, 鼻那夜
vināyaka 上尊, 世仁, 勝導者, 善導, 大尊雄, 大聖雄, 天人尊, 如來, 導師
vinayāka 廣說者
vināyaka 聖將
vinayat 伏
vināyika 導利
vinayôpāya-dhātu 調伏方便界
vineduḥ 暢發
vineya 伏, 化, 化人, 弟子, 所化, 所調, 教化, 機, 順伏, 順服
vineya-anurūpatā 隨宜
vineya-dhātu 所調伏界
vineya-kārya 伏
vineya-saṃtāna 化人
vineya-sattva 所化有情
vineya-upāya-āprameyaḥ 調伏方便界無量
vi-nī 調伏
vini bandha 繋縛
vinibandhana 連續
vinidhāya 轉
viniḥsṛṣṭa 出
vinikalpa 無分別
vinīlaka 壞
vinipāta 墮, 墮諸惡趣, 失, 惡趣, 惡道, 滅, 退, 退墮, 退失
vinipāta-gāmin 墮
vinipāta-gata 入滅
vinipātayati 害
vinirbheda 破
vinirbhūta 離
vinirdhāva 遣
vinirdhāvana 遣
vinirmokṣanatā 解脫
vinirmokṣaṇatā 解脫
vinirṇaya 決擇
vinirvṛtti 轉
viniścaya-jña 能通
viniścayaṃ kṛtvā 諮講
viniścita-karman 決定業
vinīta 化, 度脫, 所化, 所度, 教化, 柔, 柔和, 通達, 降伏, 離
vinīta sūratās 善軟
vinīta-kriyā 化
vinītavat 度脫
vinivārayati 遮
vinivartana 免, 息, 捨, 斷, 方便化導, 滅, 轉, 除
vinivartate 伏滅
vinivarti 度
vinivartita 轉
viniveśa 立
vinivṛtta 捨, 捨離, 斷, 超, 轉, 退, 遠離, 離
vinivrtti 遣
viniyata 別境
viniyujyate 如應安立
vinodanatā 除遣
vinodayat 除棄
vinyasta 持
vipācanā 捨
vipādanatā 破壞
vipādayati 敗壞
vipaḍumaka 爛壞
vipadyamāna 遭
vipāka 報, 成熟, 果, 果報, 異, 異熟, 異熟因, 異熟果, 罪緣
vipāka-citta 異熟
vipāka-dāna 與異熟
vipāka-dharmatva 異熟法
vipākaja 果報
vipākântara 異熟
vipāka-saṃgṛhīta 異熟所攝
vipākâvakāśa 異熟
vipāka-vijñāna 異熟識
vipakṣa 對, 對治, 惑, 所對治, 所治, 治, 異品, 異品類, 違, 除, 障
vipakṣa-prātikpakṣika 障治
vipakṣa-pratipakṣa 所治能治
vipakṣika 捨
vipakva 異熟
vipanna 厭離, 壞, 失, 捨離, 毀, 毀犯, 無, 破壞, 違
vipariṇāma 壞
vipari-ṇāma 失
viparināma 變易
vipariṇāma 變異
vipariṇāma-dharman 變異
viparināma-dhārmīn 變壞
vipariṇāma-duḥkhatā 壞苦
viparīta 了戾
viparita 倒
viparīta-dṛṣṭi 邪見
viparīta-netra 角皇
viparīta-sādhana 相違因
viparīta-saṃjñin 悷
viparītatva 顚倒
viparītena---manaskāreṇa 倒作意
viparokṣa 不現
viparokṣaka 不現見
viparokṣāvasthita 不現前
viparyāsa 亂倒, 倒, 虛妄, 虛妄顚倒, 顚倒, 顚倒夢想
viparyāsa-bhūta-nirdeśa 顚倒
viparyāsa-catuṣka 四顚倒
viparyāsa-mūla 倒根本
viparyasta-mati 倒心
viparyayād 相違
viparyaya-gata 顚倒者
viparyaya-jñāna 顚倒識
viparyayamāna 顚倒時
viparyayat 翻
viparyayeṇa 異
viparyayena 相違
vipaśana 見
vipaśyaka 示
vipaśyanā 內觀, 慧, 智慧, 正見, 毘缽舍那, 毘鉢舍那, 觀, 觀
vipaśyanā-bala 慧力
vipaśyanā-bhāvanā 觀
vipaśyanā-nimitta 觀相
vipātana 退墮
vipatti 不遂, 壞, 妄, 惡, 毀, 無常, 破, 衰, 衰損, 衰損, 衰損
vipra 梵志
vi-pra-√vad 陷逗
vipraghātika 殘害
vipraghātikaṃ kurvanti 殘害
vipraharṣa 歡喜
viprakarṣa 福田
viprakaṭa 有事
viprakīrna 散
viprakīrṇa 散亂
viprakṛta 變異事
vipralabdha 誑
vipralambha 誑
vipralambhana 誑
vipralāpa 綺言
vip-ralopa 失
vipralopin 盜
vipranāśa 毀
vipraṇāśayati 失
vipra-prabha 大光
viprasārita-oṣṭha 褰縮
vi-prati√pad 爲邪行
vi-prati-√pad 起諸邪行
vipratipadyeta 起諸邪行
vipratipatti 害, 惡行, 變異事, 迷, 迷執
vipratisārin 憂悔
vipratyaya 不信
vi-pra-vad 傾滅
vipravādana 誑
vipravādayati 陷逗
vipravādayiṣyāmi 傾滅
vi-pra-vas 誑
vipravāsa 離
vipravaseya 離
viprayukta 不相應, 不相應法, 不相應行, 失, 心不相應行, 遠離, 離, 非相應
viprayuktānām...saṃskārāṇām 不相應行
viprayukta-saṃskāra 不相應行
viprayyuktas saṃskārāh 心不相應行法
vipula 多, 寬, 寬博, 寬廣, 廣博, 廣多, 廣大, 廣普, 毘布羅, 無邊, 無量, 遍
vipula-gata 大
vipula-kārin 所作廣大
vipula-karuṇāśaya 廣大悲愍意樂
vipula-rddhi 弘普
vipulatara 多
vipulâtmaka 大
vipula-vīrya 廣大精進
vipulena mahad-gatena pramāṇena 廣大無量
vipuleṣv ātma-bhāveṣu 身形廣大
vipulī-karaṇa 增長
virāga 厭離, 淸淨, 遠離, 離, 離垢, 離染, 離欲, 離貪
virāga-dhātu 離欲界
virāga-saṃjñā 離想
virāgitā 離
virahayati 除
virahita 不得, 捨, 捨離, 棄捨, 滅, 無, 遠離, 除, 離
virahitatā 離
virahitatva 離
virāj 微妙
viraja 淨, 淨勝, 無垢, 無穢, 遠塵, 離, 離垢, 離欲
viraja vītamala 遠塵離垢
virajaṃ 遠塵
virajaska 無垢
virājita 莊嚴
virajo vigata-malam 遠塵離垢
virajyamāna 得離欲
virajyate 離欲
virala-danta 露齒
virameyuḥ 當離
vīraṇakacchapa 龜
vira-sena 李
virati-samādāna 受持遠離
vireka 出
virikta 變
virocana 遍照
virodhatā 乖反
virodhin 違
virolita 亂
viropaṇa 下
viruddhahetu 相違因
viruddha-hetuka 相違因
viruddhatva 離
virūḍha 出生
virūḍhaka 增長
virūḍhi 著
virūḍhita 增長
vīrya 勤, 勤修, 勤行, 毘梨耶, 精勤, 精進, 精進力, 自力, 進
vīryâambha 起
vīrya-ārambha 勤精進
vīrya-arambha 發起精進
vīrya-bala 精進力
vīrya-dhanam 勤財
vīryaḥ 精進根
vīryam ārabhate 發勤精進
vīrya-pāramita 毘梨耶波羅蜜
virya-pāramitā 精進波羅蜜
vīrya-pāramita 精進度
vīrya-pāramitā 精進波羅蜜多
vīryârambha 勇猛
vīryārambha 發勤精進
vīryârambha 精進
vīrya-ṛddhi-pāda 勤神足
vīrya-saṃbodhy-aṅga 精進等覺支, 精進覺支
vīryatā 精進
vīryavat 勇猛
vīryendriya 精進根
vīryêndriyam 精進根
visabhāga-dhātu 他界
vi-ṣad 毀犯退屈
visada 廣大
viśada 廣大
viṣāda 憂
viṣa-da 無盡
viṣāda 疑悔
viśada-dānatā 廣大施
viṣāda-pravāraṇa 廣恣
viśada-pravāraṇa 自恣
viśadatva 勝
visadṛśôtpatti 變
vi-sam-√vad 誑惑
viṣama 不同, 不平等, 不盡, 不相, 危, 差別, 差特, 惡, 惱亂, 暴, 邪反戾, 邪惡, 非法
viṣamâjīva 邪命
viṣama-kāla 非時
viṣame karmaṇi 不平等事業
visaṃjñin 想
visammūddha 迷
visaṃsthita 住
vi-sam-vad 誑
visaṃvādayati 誑惑
visaṃvādika 誑
visaṃvādita 毀
visaṃyoga 不相應, 捨離, 擇滅, 擇滅無爲, 斷, 滅, 無, 異, 解脫, 遠離, 離, 離繫果
visaṃyoga-dravya 擇滅
visaṁyoga-phala 相離果
visaṃyuktatva 不相應
viṣaṇṇa 惱
viśāradatā 無畏
visaraṇa 亂
visaratā 違犯
viśarīra 離身
visarjanīya 施
visarjayitum 發遣
visarjayitvā 捨
visarjita 遣
visarpin 障礙
viśasta 害
viśaya 塵
viṣaya 塵, 塵境界, 境, 境界, 外境, 所知, 所緣, 所行, 界, 緣, 處, 行, 諸境界, 趣
viṣaya-bala 境界力
viṣaya-kāmêndriya 貪欲
viṣayâlambana 緣諸境界
viṣayālambana 緣諸境界
viṣaya-nimitta 境相
viṣaya-nirmāṇa 化境
viṣayin 境
viṣayita 境界
viśeṣa 分別, 別, 別異, 別相諦, 勝, 勝進, 各各差別, 各差別, 同異句義, 增, 增益, 妙
viśesa 差別
viśesa 殊勝
viśeṣa 殊勝, 殊勝妙, 殊異, 異, 異相, 相, 能別
viśeṣa-adhigama 勝行處
viśeṣâbhiṣeka 殊勝灌頂
viśeṣâdhigama 勝行
viśeṣādhigama 差別證
viśeṣâdhigama 證得
viśeṣa-gamana 勝進
viśeṣa-gāmitā 勝
viśeṣaka 分別
viśeṣa-lakṣaṇa 差別相
viśeṣa-mārga 勝進道
viśeṣa-mati 最上意
viśeṣa-muditā 極喜
viśeṣaṇa 分別
viśesana 差別
viśeṣa-phala 勝果
viśeṣa-prajñapti-paryeṣaṇā 差別假立尋思, 差別施設求
viśeṣa-prajñapty-eṣaṇā-gataṃ yathā-bhūta-parijñānam 差別假立尋思所引如實智, 緣差別如實知, 隨差別施設求如實智
viśeṣatā 差別
viśeṣāvasthā 勝德位
viśīṇa 壞
viśīryate 破壞
viśista 勝
viśista 殊勝
viśiṣṭa phala 尊德果
viśiṣṭa-lakṣaṇa 分別相
viśiṣṭa-sthāna-prāpti 豪貴
viśiṣṭatara 勝
viśiṣṭa-tara 轉增
viṣkabhyate 所伏
viṣkambhaṇatā 除
viṣkambhī 除
viṣkambhin 除
viśleṣita 分離
vismaraṇa 忘失
vismarati 忘失
vismārayati 忘失
vismayanīyaadbhuta-dharma 希法
vismaya-prāpta 愕如
vi-smṛ 忘失
vismṛta 不覺
viṣṇu 堅固
viśodhanā 淸淨
viśodhana 能淨修治
viśodhanârtha 淸淨
viśodhayati 令得淸淨, 得淸淨, 淨, 淸淨, 除
viśodhayitavya 淸淨
viśodhyaṃ bījam 可修治種子
viśoka 伎樂
vispandana 馳散
vispasta 分明
viśrama 息
viśrāma 息
viśrama-bhūta 息
viśrāṃaṇa 息
viśrambha 親
viśramitva 坐
viśrānta 息
viśraya 依
visṛjana 捨
visṛṣṭi 出
visṛta 行
viṣṭabdha 不生
viṣṭāpayati 能成立
vistāra 深
vistara 覆
vistara-nirdeśa 廣宣說
vistara-vibhāga 廣分別
vistareṇa saṃprakāśayati 廣宣, 廣演, 散解, 義要
vistareṇasaṃprakāśayiṣyati 開示
viṣṭhāpayati 莊嚴
vistīṇa 廣大
viṣūcikā 宿食
viśuddha 善淨, 寂靜, 微戍陀, 挺特, 明顯, 淨, 淸淨, 皓, 究竟淸淨, 證
viśuddha-avasthā 淸淨位
viśuddha-cāritra 淸淨行
viśuddha-citta 淨心
viśuddha-cittaśuddhâdhimukti 淨心
viśuddha-dāna 淨施
viśuddha-dṛṣṭi 見淨
viśuddha-gocara 空閑
viśuddhānāṃ yoginām 淨行者
viśuddha-śraddhā 淨信
viśuddhatā 淸淨
viśuddhataratā 轉得明淨
viśuddhatva 極淸淨
viśuddhâvasthā 淸淨
viśuddha-vimala-prajñā 淨智
viśuddhi-dharma 淸淨性
viśuddhi-gotra 性
viśuddhi-hetu 淸淨
viśuddhi-samāsanna āśayaḥ 近淸淨意樂
viśuddhi-taratāṃ gacchati 轉復明淨
viśuddhi-viśeṣa 淸淨勝
viśuddhi-yoni 淸淨
viśudhante 成淨
viśudhyate 淸淨
viśudhyati 得淸淨
viśvarūpa 衆色
viśvasta 忨忨
viśvāsyatā 仰信
viṣyin 境界
vītamala 離垢
vitāna- 寶幔
vitāna 蓋
vitānaka 覆
vītarāga 離染
vitarka 尋, 尋伺, 尋思, 心, 思惟, 思量, 想念, 疑惑, 覺, 諸惡尋思
vitarka-cāra 覺觀
vitarka-carita 尋思行
vitarka-pūrvaka 先尋思
vitarka-sthānīya 可尋思
vitarkovicāraḥ 覺觀
vitarkya 已覺
vitata 覆
vitatha 不如, 不實, 妄, 幻夢, 惡, 虛妄, 顚倒
vitatha-parikalpa 無分別
vitatha-saṃjñin 妄想
vitathatā 顚倒
viṭhapyate 障
vīthī 世間
vīthika 肆
vītivṛtta 形服
vitrāsa 畏
vitṛṣṇa 離欲
vitta 財物
viṭṭālita 汚
vittatva 自在
vitti-traya 三受
vivācayati 毀謗
vivāha 娶
vivakṣitatva 說
vivaraṇatā 開示
vivardhayati 增益, 增長, 得增長, 生長, 長養
vivardhita 增長
vivaritvā 開通
vivarjanā 遠離
vivarjaṇa 遠離
vivarjana 離
vivarjanīya 離
vivarjayati 捨, 捨離, 返, 遠離, 除, 離
vivarjita 出離, 斷, 無, 蠲捨, 遠離, 除, 離
vivarjitatva 離
vivarjya 遠離
vivarṇa 壞色
vivartamāna 造
vivartana 轉
vivartanā 轉
vivartana 遠離
vivarta-siddha-kalpaḥ 住劫
vivarta-sthāyi-kalpa 住劫
vivartayati 捨
vivartya 鞞跋致
vivaśa 不自在
vivāsa 障
vivecanatā 遠離
viveka 分離, 厭, 厭離, 寂靜, 毘吠伽, 空寂, 觀察, 遠離, 除, 離
viveka-cārin 遠離行
viveka-ja 離生
vividham 種種
vivikta 寂寞, 寂靜, 性離, 斷, 無, 空, 空寂, 解脫, 遠離, 離, 離相
vivikta-dharma 寂靜法
vivikta-samatā 解脫平等性
viviktatva 遠離
vivṛddha 增長
vivṛta 分別, 捨, 現, 發, 發露, 起, 辯了, 遠離, 離, 顯了, 顯了, 顯示
vivṛti 勝義
viyogā 相應
viyoga 離
viyojayati 斷
viyūha 莊嚴
vrata 修, 修行, 善行, 執, 威儀行, 律儀, 戒, 正受, 沒栗多, 禁, 禁戒, 苦行, 行, 願
vrata-tapa 苦行
vratika 禁戒
vratin 行者
vṛddha 增, 增長, 朽邁, 老, 老年, 老朽, 老朽耄, 衰邁
vṛddha-mahallaka 衰變
vṛddhatara 長老
vrddhi 增
vṛddhī 進
vṛddhika 增長
vṛddhiṃgacchati 增長
vṛddhi-nayana 增長
vṛddhi-phala 增長果
vṛhat 弘
vṛjina 罪
vṛka 狼
vṛkṣa-gahana 叢林
vṛkṣa-mūla 樹下
vṛkṣa-mūlika 坐樹下
vṛkṣa-vāṭikā 後園
vṛṃhaṇa 增長
vṛṣa 牛王
vṛṣabhitā 威神
vṛṣabhita 牛王
vṛṣaṇa 核
vṛṣṭi 雨
vṛti 障
vrtta 德
vṛtta-samācāra 戒行
vṛttāśaya 遮止意樂
vṛtti 事, 作, 修, 功能, 得, 所作, 現前, 生, 用, 能, 行, 起, 轉, 障
vṛtti-caryā 善行
vṛttin 住
vrttin 淨行
vṛttin 見
vṛtty-artha 行
vspus 色相
vuddhi 智
vy-ā-√kṛ 能正答
vy-ā-√pad 憤
vyābādhana 損害
vyābādhya 惱害
vy-abhi-car 非決定
vyabhicarati 非決定
vyādhi 熱病, 疹疾, 疹疾, 疾, 疾疫, 病, 病痛, 病苦, 苦惱, 衆苦, 證
vyādhi~ ... sāṃnipātika 癖
vyādhi-cikitsā-vidyā 醫方明
vyādhi-duḥkha 病苦
vyādhi-durbala 病
vyādhi-jarā-maraṇa 老病死
vyādhi-kleśa 煩惱病
vyādhi-praśama 救療疹疾
vyādhi-praśamanôpāya 疾病除愈方便
vyādhi-sthānīya 如病
vyādhitaṃ puruṣam 病者
vyadhvan 中道
vyādhy-anavanata 病力羸頓
vyaghāta 礙
vyāghra 弭也竭羅
vyagrakaraṇa 離間
vyāhṛta 說
vyajyate 顯示
vyākaraṇa 受決, 受記, 和伽羅, 和伽羅那, 和羅那, 弊迦蘭陀, 授決, 授記, 殊決, 毘何羯唎拏, 毘耶佉梨那, 毘耶羯剌諵, 答, 聲明記論, 記, 記說, 說
vyākarin 說
vyākariṣyasi 莂
vyākarohi 解決
vyākaroti 能正答
vy-ā-kṛ 記別
vyākṣepa 散亂
vyakta ? 明
vyakta 了, 分明, 利根, 善, 明了, 眞, 變, 變異, 辯, 顯了, 顯示
vyaktaṃ 多是
vyakta-nāma 顯名
vyaktârtha 了義
vyakti 現
vyaktim āpadyate 顯了
vyākulīkṛta 亂
vyākuruṣva 解決
vyāma-prabhatā 常光一尋
vyāmoha 愚癡
vyañcana 顯示
vyañjaka 顯示
vyañjana 便善那, 便社那, 便膳那, 味, 好, 形, 形相, 悉曇, 文, 文, 文字, 文詞, 根, 相, 相好, 顯了, 顯示
vyañjana-kāya 文身
vyañjana-svara 文字音聲
vyantī-bhāva 永變吐
vy-apa-√kṛṣ 除遣
vy-ā-pad 憤
vyāpāda 害, 忿, 恚, 瞋, 瞋, 瞋恚, 瞋恚心, 瞋惱
vyāpāda-citta 瞋恚心
vyāpādaṃprāpnoti 死
vyāpādana 害
vyāpāda-viramaṇa 不瞋恚
vyāpādayati 害
vyapadiśati 宣說
vyapadiṣṭa 宣說
vyapagama 遠離
vyapakarṣa 遠離
vyapakarṣati 除遣
vyāpana 遍滿
vyapanīta 於
vyāpannacitta 瞋濁
vyāpāra 事務, 作用, 功用, 功能, 用, 用功, 經營, 經營遽務, 遽務
vyāpāraṃ gacchati 助
vyaparopa 壞
vyaparopayati 壞, 害, 斷, 殺, 殺, 離
vyapatrāpya 愧
vyāpti 遍
vyarpaṇā 納受
vyartha; akāryaka 無果
vyāsakta 起
vyasana 匱乏, 厄, 厄難, 去, 大苦惱, 惡, 死, 毀, 災, 煩惱, 破, 艱辛, 苦, 衰, 貪
vyasana-stha 住艱辛
vyāsaṅga 遽務
vyāsaṅga-duḥkha 遽務憂苦
vyāseka-visārin 馳散
vyasta-lakṣaṇa-smṛty-upasthāna 別相念住
vyathita 恐怖
vyatikīrṇa 相雜
vyatikrama 出, 害, 度, 惱, 所犯, 毀犯, 犯, 過, 違反, 違犯, 違越, 離
vyatikramaṇa 超
vyatikrama-vyavasthita 安住違犯
vyatikramya 違越
vya-tireka 失
vyatireka-vacana 遠離言
vyatireka-vyāpti 倒遍
vyatītya 離
vyavacārayitavya 參詳
vyavadāna-nimitta 淸淨體
vyavadāna-satya-dvaya 寂靜
vyāvadānika 淨
vyavadāyate 淸淨
vyavadhāna 覆障
vyāvadhya 惱
vyavahāra 世俗, 世俗語言, 世諦, 世間言說, 俗, 俗諦, 假, 假名, 施設, 理, 略, 言說, 說, 賈作, 隨言說, 隨說
vyavahāraṃ kurvan 分部
vyavahāra-pada 言說句
vyavahita 障
vyavahṛta 說
vyavakīrṇa-vipākatva 果報相續
vyavakīryate 爲雜
vyavalambin 繋縛
vyavalokana 觀
vyavalokanā 觀
vyavalokana 觀察
vyavalokanā 觀察
vyavalokayati 照見, 觀, 觀察, 觀照, 觀知
vyavalokenti 達見
vyavaropayati 害
vyavaropya 斷
vyāvartaka 離
vyāvartana 廻轉, 捨, 斷, 棄捨, 轉, 轉向, 迴轉, 遮, 除, 離
vyāvartayati 對治, 捨, 轉, 轉滅, 除滅, 離
vyāvartayitavya 捨
vyāvartayitvā 棄捨
vyāvartya 捨
vyāvartyate 捨
vyavasāda 退失
vyavasāya 事務, 事務, 作用, 勇猛, 勤, 勤劬, 堪能, 定心, 心, 意, 所作事業, 決定, 深心, 誓願
vy-ava-sthā 假立
vyavasthā 安置處
vy-ava-sthā 建立
vyavasthāna 出生, 分別, 安, 安住, 安立, 差別, 差別建立, 得, 成, 攝, 施設, 明, 決了, 示現, 立, 處, 說, 說法
vyavasthāpana 立
vyavasthāpanā 能成立
vyavasthapayati 立
vyavasthāpita 住, 分別, 所爲立, 所立, 立, 說
vyavasthāpyate 分, 可謂, 所立, 立, 說, 論
vyavasthāpyeta 假建立
vyavasthita 住, 安住, 定, 有, 決定, 立
vyavatrāpya 愧
vy-ā-vṛt 退還
vyāvṛtti 捨, 斷, 滅, 轉, 退, 遮, 除, 離
vyāvṛtya 度
vyāyacchamāna 勇猛精進
vyāyacchat 發勤精進
vyāyacchita 精進
vyā-yam 求
vyāyāma 勇猛, 勤, 勤修, 勤劬, 勤精進, 大方便, 方便
vyāyama 業
vyāyāma 正勤, 正精進, 策勤, 策勵, 精勤, 精進
vyolokenti 達見
vyoman 虛空
vyomanm 空
vyuccheda 斷絶
vyucchinna 斷絶
vy-ud-√pad 開悟令解
vyūḍha 莊嚴
vyūha-kalpa 莊嚴劫
vyūhâlaṃkāra 莊嚴
vyūha-rāja-samādhi 嚴淨王三昧
vy-upa-√śam 最極寂靜
vyupacchedana 永絶
vyupadeśa-karaṇa 說
vy-upa-parîkṣ 見
vyupaparīkṣaṇa 思惟
vyuparama 滅
vyupaśama 寂滅
vyupasama 寂靜
vyupaśama 寂靜, 息, 捨離, 永寂靜, 淸淨, 滅, 能除, 能除滅, 除, 除滅
vyupaśamatā 滅
vyupaśamayitavya 應永滅
vyupatti-bhāvanā 覺悟修習
vyupekṣyamāṇa 捨
vyutkrāntaka 超
vyutpādakatva 能了
vyutpādya 開示
vyuttāna 出離
vyutthāna 出, 出定, 淨, 發起, 能出, 起, 還淨
vyutthānatā 起
vyutthāpana 出
vyutthāpya 拔濟
vyutthāya 起
yācikā 求
yācitaka 所須
yācitakālaṃkāra 所假借莊嚴具
yācitum 求
yad idaṃ 所謂
yadā...tadā 時
yadâpi 設使
yadapīcchayā paryeṣamāṇo na labhate tad api duḥkham 求不得苦
yad-avastha 時
yad-balena 由此勢力
yad-bhūyasā 多
yad-bhūyasikīya 多
yad-bhūyo vīta-rāgaḥ 倍離欲
yadi vā 將無
yadṛcchā-siddhitā 隨欲成
yad-ṛcchayā 自然
yādṛśa-dharma 法貌
yādṛśaḥ...tādṛśaḥ 似
yādṛśo 如應
yaduta 謂
yadvat 如
yady api 縱使
yaḥ 設使
yaḥpaśyati 見者
yakṣa 夜叉, 捷疾鬼, 盡, 神, 祠祭鬼, 藥叉, 輕捷, 野叉, 閱叉, 鬼, 鬼神
yakṣa-rākṣasa 逆魅
yakṣniṇī 夜叉女
yal-lakṣaṇa 如是相
yaṃ nūna 寧可
yāma 分
yāma 夜摩天
yāmādevāḥ 夜摩天
yāmâdhipatya 夜摩天
yamaka-śāla-vana 娑羅雙樹
yama-lokika 餓鬼
yāmānāṃsthānam 夜摩天
yāmyā 南
yāna 乘, 乘, 乘道, 求得, 深慧, 衍, 道, 野, 騎乘
yāna-akara 諸乘
yāna-dvaya 二乘
yānâkara 乘
yāna-nānātva 假名字
yāna-traya 三乘
yāna-traya-dharma 三乘法
yāni kānicit karaṇiyāni tāni sarvāṇi kurudhvam 隨意所
yānika 乘
yānī-kṛta 爲處
yānin 乘
yānitāni 一切
yāpayati 住
yaśa 譽
yaśas kāma 求名
yaśaś-citta 名聞
yasaskāma 貪穢
yasmin 於彼彼
yaśo 'yaśaḥ 毀譽
yaśo-deva 名聞
yaśo-dharā 名聞
yaṣṭṛ 供施
yāśunyataivanirvāṇam 空卽是色
yasya ... arthaṃ 所以故
yasya 如是所有
yātavya 所趣
yātayat 害
yatha 稱
yathā manah 隨心
yathā pūrva-nirdiṣṭābhiḥ 如前所說
yathā pūrva-nirdiṣṭāḥ 如前說
yathā sthānam 隨處
yatha yādṛśaṃ 如應
yathā yathā 如如
yathā..ṭathā 如
yathā---abhilāpah. ---pravartate 隨起言說
yathā-abhyupagamaṃ 誓
yathā-api tat 又如
yathā-artha 眞實義
yathā-āśaya 隨樂
yathā-bala 隨力
yathā-bhāva 如實
yathā-bhavyam 所應
yathābhipretam 隨其所樂
yathâbhirucita 隨意
yathā-bhūta 如實
yathābhūta-jñāna 如實智
yathā-bhūta-jñāna 實智
yathābhūta-jñāna-darśana 如實知見
yathā-bhūtaṃ parijānat 如實了知
yathā-bhūtaṃ prajānāti 如實了知, 如實知
yathābhūtaṃ prajānāti 如實知
yathābhūtaṃ veditavyā 應如實知
yathā-bhūtaṃ-prajānāti 如是知
yathā-bhūta-parijñāna 如實智
yathābhūta-parijñāna 如實知, 如實遍知
yathābhūta-pratyavekṣā 如實觀
yathābhūta-pravṛttatva 如實轉
yathābhūtârtha 如實
yathābhūta-sthita 正諦
yathā-bhūtatva 如實
yathā-bhūtāvabodha 如實覺
yathācintitaṃ gacchāmi 罣礙
yathā-darśanam 如實知見
yathā-dharmam 如法
yathā-dharmaṃ pratikaroti 如法悔, 如法悔除
yathā-dharma-pratikaraṇatā 如法悔除
yathā-dhārmikīm 如法
yathaiva 如
yatha-jñāna 盡所有智
yathā-kāma-karaṇīya 所欲爲
yathā-kāmam 如其所欲, 隨其所欲, 隨意, 隨所樂
yathā-kāmatā 隨意
yathā-kāmatas 隨意
yathā-krama 次第
yathā-kramam 如其次第, 如是次第, 如次, 如次第, 次第
yathā-nirdiṣṭa 如上說, 如先所說, 如前所說, 由前所說
yathânupūrvatas 次第
yathâpi nāma 如
yathāpîhāikatyaḥ 如有一
yathâpitat 謂
yathā-pratyata 隨緣
yathārhaṃ yathā-yogam 如應如宜
yatha-r-iva 如
yathârtha 如實
yathārtha 如義
yathârtha 眞實義
yathârtham 如實
yathârtha-sthāna 眞實義
yathā-rūpām 如法
yathā-ruta-artha-abhiniveśa 如言取義
yathā-rutam 文
yathā-ruta-vicāraṇa 如言而思義
yathā-śakti 隨能
yathā-saṃkhyam 次第
yathāśaya 隨心
yathā-śrutam 依所聞
yathā-sūtraṃ eva vistaraḥ 廣說如經
yathā-sūtrôkta 如經說
yathā-svam 如自
yathā-tathā 如實
yathātathā 障礙
yathā-tathya 如實
yāthātathya 如實
yāthātmya 如實
yathā-uktam 如經言
yathāvad avatiṣṭheran 如實隨住
yathāvad bhāvikatā 如理智
yathāvad-bhāvikatā 如實, 如實修行, 如所有性, 盡其所有
yathā-vādi tathā-kāritā 如自所言卽如是作
yathāvan-mārga-pratilābha 獲得如實之道
yathāvat 夜他跋, 如, 如實, 如理, 眞實, 覼縷, 野, 隨宜
yathā-vṛddhikāya 次第
yathā-yogam 如其所應, 如應, 所應, 次第, 相應, 隨其所應
yathêcchā 隨意
yathêcchatas 隨意
yathêcchayā 隨意
yathêpsitam 隨所欲
yathêṣṭa 好慕
yathêṣṭam 隨其所欲
yathêṣtam 隨意
yathôddiṣṭa 如所說
yathôtpanna 起
yathôtpannam 隨有所得
yat-kāmam 隨其所欲
yat-kiṃcit 所有一切
yatna-kārin 勇猛
yatnavat 勤
yātrā 乘
yātrâ 事
yātrā 遊步
yatra yatra 於彼彼
yātrā-kalpanatā 存濟
yāttaka 一切
yāttika 一切
yauva-rājya 法王子
yava 粟
yāvad āyuṣparyavasānam 盡形壽
yāvad brahmalokam uccaistvena 三世界
yāvad-abhipretam 隨其所樂
yāvad-iṣṭam 隨其所欲
yava-godhūma-adi 麥等
yavāgu 粥
yavāguya 粥
yāvaj-jīvam 至命終
yāvaj-jīvena 乃至命終
yāvantaka 及
yāvat kiṃcit 所有一切
yāvat....upādāya 至
yāvat...paryavasānam 乃至
yāvat..ṭāvat 如
yāvata-jñāna 如所有智
yāvatika 悉
yāyajūka 祠祀施
ye ca 設復
yiyāsā 欲
yodhana 勇猛
yoga 修, 修學, 修行, 具足, 合, 因, 如理, 定, 平等, 得, 成, 成就, 方便, 有, 理, 瑜伽, 瑜伽行, 相應, 縛, 繫, 習, 行, 觀, 軛, 道理, 障礙, 雙
yoga-ācāra 瑜伽行
yoga-avacara 求道人
yogâcāra 修行, 修行者, 方便, 瑜伽師, 相應, 觀行者
yoga-kṣema-kāma 樂相應安隱
yoga-kṣematva 安危
yogamāpadyate 修習
yoga-parāyaṇa 修行者
yogârtha 相應
yogârtha saṃyoga-sarāgatā 相應義
yoga-sthāna 瑜伽處
yoga-vāhaka 修行者
yoga-vid 如實修行者
yoga-yogin 修行者
yogena 方便
yogin 修行者, 修觀行者, 成就, 瑜伽師, 瑜伽祇, 瑜岐, 瑜祁, 相應, 聖人, 行者, 觀行者
yogyatā 能
yojana 兪旬, 合, 和合, 應, 揄旬, 由延, 由旬, 踰旬, 踰繕那, 踰繕那, 踰膳那, 踰闍那
yojita 調駕
yoni 根門, 正, 生, 生類, 產生, 產處, 胎, 起
yoniśaḥ cintā 如理思
yoniśaḥ pratividhyati 如理通達
yoniśo manasi-karoti 如理思惟
yoniśo-manasikara 正作意
yoniśo-manaskāra 如理作意
yoni-vicaya 正觀
yotaka 遣
yudhyamāna 剋捷
yudhyante 興擧
yuga-anta 劫盡
yuga-anta-kāla 劫盡時
yugala 雙
yugântâgni 劫火
yuga-pad 一時, 倶時, 同, 平等, 忽然, 總, 頓
yugma 雙
yuḥ 庾
yuj 應理
yujyate 可言, 可說, 名, 定, 應, 應作, 應正道理, 應理, 應道理, 成, 攝, 有, 相應
yūka 芥子
yukta 修, 具, 具足, 冥符, 合, 契合, 如應, 如理, 應, 應理, 成, 成就, 攝, 有, 欲吃多, 理, 相應, 稱理
yuktā 育坻華
yukta-bodhi 育多婆提
yuktaṃ vātsalyam 如理憐愍
yukta-rūpam 如其所宜
yukta-yogitā 相應
yukti 事, 合, 如理, 成, 方便, 明, 正理, 正道理, 法, 理, 相應, 相應, 義, 育坻, 育抵, 譬喩, 道理, 量, 體
yuktimat 理
yukti-paryāpanna-samgṛhīta 道理所攝
yukti-prasiddha-tattva 道理極成眞實
yuktitas 理
yukti-vikalpa 我妄想
yukty-upaparīkṣā 如理觀察
yūpa 幢
yuṣmāka 仁等
yutatva 相應
yūtha 衆
yuvan 少
yūyam 賢等