Buddhist Sanskrit Terms Index [updated: 1/8/2007]


ā 下至, 乃至, , ,

ā bhava-agrāt 乃至有頂

a jana

ā niśā-kṣayāt 晝夜

ā rātri-parikṣayāt 晝夜

a(an-) , 遠離,

ā√gam 來至

ā√hṛ 能引

ā√jñā 教示

ā√kram 侵掠

ā√pad 違犯

ā√rabh 勤加

ā√rāgaya 來到

ā√rakṣ 隨護

ā√sad 方證, 能得

ā√yāc 求欲

ababa 阿波波

abaddha 不相應, 綺語

ābaddha , ,

ābādha

ābādhāt 除愈

ābādhāt-parimuktā 除愈

ābādhayati

ābādhika 疹疾,

abādhyatā 無退屈

abala

abāla-bhāgīya 智慧

abāla-jātīya 智慧

abala-karaṇa 破壞

abalaṃ-kartṛ

ābandhayati

abandhya 不虛

abandhyāṃ kurvanti 不唐捐

ab-dhārā 水大

ab-dhātu , 水大

abdhuta-dharma 阿浮達磨

ābhā 光明,

abha 阿婆

abhāga 同類

ābhakṣaṇa-saṃbhakṣaṇa 集會

abhaṅga 不壞,

ābharaṇa ... mālya 珠環

ābharaṇa 寶冠, 莊嚴, 莊嚴具, , 金寶

ābhāsa , , 所照, 所見, , 現前, 相似

ābhāsa-gata 現前, , 顯現

ābhāṣaṇa

ābhāsa-prāpta

ābhāsvara 光明

ābhā-svara 光音

ābhāsvara 極光淨, 極光淨天

ābhāsvara(-vimāna) 阿波會

ābhā-svarāḥ 極光淨天

abhāva 不實, 不有, 不生, 未有,

abhava

abhāva , 無性, 無所有, 無法, 無相, 無自性, 無體, , 空寂, ,

abhava 非有

abhāva 非有, 非法

ābhâvabhāsa 光明

abhāva-gatika 無自性

abhāva-lakṣaṇa 無相

abhāva-svabhāva 無性

abhāvita 非修

abhavya 不得,

abhavyaḥ---saṃmukhīi-kartum 不能現起

abhavya-rūpa 無所堪能

abhavyatva 不感

abhaya 施無畏, 無畏

abhayā 無畏

abhaya 非怖

ābhayā spharitvā 放大光明

abhaya-da 施無畏, 無畏

abhaya-dāna 施無畏, 無畏施

abhayaṃ vātsalyam 無畏憐愍

abhayaṃdada 施無畏者

abhayaṃ-kara 無畏

abhaya-prada 施無畏

abhaya-prāpta 得無所畏

abheda 不壞, 不殊, 無分別, 無差, 無差別,

abhedena 無差別,

abhedena...rktāḥ 總說

abhedenâhuḥ 總說

abhedyā 不可破壞

abhedya 不壞

ābhedya 不壞

abhedya 不斷, 堅固

ābhedya

abhedya 破壞

abhedyāśaya 不壞意樂

abhedyatva 不可破

abhi-

abhi 阿毘

abhi-√bhū 善能摧伏

abhi√bhū 爲殊勝

abhi-√bhū 能摧伏

abhi-√druh 加害

abhi-√lamb 極覆

abhi-√lap 言所說

abhi-√syad 滋潤

abhi-√syand 灌灑

abhi-√vṛt 越度

abhibhāṣaṇa 問訊

abhibhāṣin 問訊, 慰問

abhibhava , 勝伏, 折伏, , 映蔽, 隱敝

abhibhavana , 能映奪

abhibhāvana 降伏

abhibhavanīya 映奪

abhibhavati 能摧伏

abhibhavitum 摧伏

abhibhu

abhibhū , ,

abhibhūta , 勝過, , 沒在, , 逼切

abhibhuva

abhibhūya 勇決

abhibhūyate , 退, 逼切

abhicāra 阿毘遮羅, 降伏

abhicāraka 阿毘遮嚕迦, 阿畏遮迦

ābhicārika 降伏

abhicāruka 降伏

ābhicāruka 降伏

abhicchādayati

abhicchādayeta 覆陰

abhicchādita 覆護

abhichanna 普覆

abhidarśanīya 甘露淨法

abhidhā 名字

abhidhāna 世尊說, , 名義, 施設, 能詮, , 言語, 言說, 語言,

abhidharma 七部論, 對法, 無比法, , 阿毘曇, 阿毘達磨, 阿毘達磨, 阿毘達磨藏, 阿鼻達磨

abhidharma-nyāyânusāra-śāstra 阿毘達磨順正理論

abhidharma-piṭaka 論藏, 阿毘達磨藏

abhidharma-prakaraṇa-pāda-śāstra 阿毘達磨品類足論

abhidharma-śāstra

abhidharma-vijñāna-kāya-pāda-śāstra 阿毘達磨識身足論

abhidhātarya 言語

abhidhāyaka 名言

abhidhāyin

abhidheya 所詮

abhidhīyate

abhidhyā 增伺, 慳貪, , 貪愛, 貪欲, 貪欲蓋, 貪著

abhidhyālu , 貪欲

abhidhyāna , 貪欲

abhidnetavya

abhidroha 欺誑, 謀略

abhidrohin 差違

abhidrugdha

abhidruhyati 加害,

abhidyotana 證得

abhi-dyotana

abhidyotana 顯了, 顯示

abhidyotayati 開示

abhigama

abhigamana

abhigamanīya 歸仰, 歸仰

abhi-gaṇaya

abhigata

abhighāta 捶打

abhighātaka

abhigīta 宣說,

abhigrahaṇa

abhigṛddha 耽著, , 貪著

abhihata 扠踏

abhihita , ,

abhihitatva

abhiiprāya 欲樂

abhijāta ,

abhijāti 勝生

Abhijit 女宿, 女宿

abhijit

Abhijit 阿尸羅婆那, 阿毘私度

abhijñā 五通, 勝通, 妙通, , , , 智通, 神力, 神境通, 神通, 神通力, , 通慧, 通達

abhijñā ṣaḍvidhā 六通

abhijñā-caryā 神力, 神通行

abhijñāna 神力, 神通

abhijña-pañca 五神通

abhijñā-pañca 五神通

abhijñā-prabhāva 神通威力

abhijñatā 神通, 證通慧

abhijñātuṃsamarthe 能解

abhijñatva

abhijñāya

abhikāma

abhikāṅkṣin

abhikīrṇa

abhikrama

abhikramaḥ pratikramaḥ 往來, 徃來

abhikrama-pratikrama 往來

abhikrānta , 勝利, 趣向,

abhīkṣṇa , , 數數

abhīkṣṇa-dānatā 數數惠施

abhīkṣṇa-darśana 常見

abhīkṣṇam , , , 數起

abhīkṣṇa-samudācārin 數數起

abhīkṣṇaśas

abhīkṣṇatva

ābhīkṣṇya

abhīkṣṇya-aṇuṣaṅgataḥ 數現行故

abhīkṣm 頻數

abhilabdha

abhilagna ,

abhilakṣaṇa 觀察

abhi-lamb 極覆

abhilambate 極覆

abhi-lap 言所說, 言說

abhilāpa 可說, 所言, 言說, 言說,

abhilāpābhisaṃskāra-pratibhāsasya svabhāvasya 言說造作影像自性

abhilāpāḥ pravartante 言說轉

abhilāpa-marga 言語道

abhilāpa-saṃjñā 戲論想

abhilāpin 問訊

abhilapita

abhilāpita

abhilāpya 可言說, 戲論, ,

abhilāpya-sāmānya 總說

abhilapyate 言所說

abhilāṣa 取著, , 愛欲, , , , 樂求, 欣欲, , 歡喜, , , 貪著,

abhilāṣa-kṛt ,

abhilāṣaṇa ,

abhilāṣin , 愛著, , 樂求, , ,

abhilāṣya , 愛著

abhilocana

abhimāna 增上慢, 妄執, , 慢恣, 憍慢, 我所執, 普慢, 甚慢恣, 矜高, 過慢

abhimāna-prāpta 增上慢

abhimānatā 起增上慢

abhimānika 增上慢

ābhimānika 增上慢, 增上慢者

abhimānika 憍慢

ābhimānika 憍慢

abhimānika 憍慢心, 我慢

ābhimānika 甚慢, 過慢

abhimānin 分別, 妄分別, 我慢,

abhimantrita 加持

ābhimantrya 眞言

abhimardana

abhimata

abhimukha , 令趣, , , , 方便, , , 現前, 現觀, 趣向, 轉趣

abhimukham 現前, 阿比目佉

abhimukhatā , 常見, 現前

abhimukhatva 方便, 現前, 臨欲

abhimukhī 現前地

abhimukhī-bhūmi 現前地

abhimukhī-bhūta , 現前

abhimukhī-karaṇa 現前, 趣向

ābhimukhya 現前

abhinadita

abhinandana , 樂求

abhinandana-hetu 爲欣悅

abhinandanti 令歡喜

abhinandin , , 求索

abhinandita

abhinava

abhinavatā 新成

abhineti

abhinigṛhīta 所執, 所持

abhiniḥsṛta

abhinīla 紺靑

abhinipāta 和合

abhi-nir-√hṛ 能發

abhi-nir-√vṛt 成辦, 能感

abhinirgṛhīta 所動

abhinirhāra , , , 出生, 出離, 善說, 成就, 成滿, 滿足, , , 能引, , ,

abhinirharamāṇa 神變

abhinirhāra-mukha 引發門

abhinirharaṇa 出生

abhinirharaṇatā

abhinirharati 能發

abhi-nir-hṛ 引發

abhinirhṛta 修習, 修行, 出生, 已發, , 成就, 所引發, , , , , ,

abhinirhṛti 成就

abhinirjita

abhinirjitya

abhinirmāya , 化作

abhinirmimīte 化作

abhinirmimīyāt 化作

abhinirmiṇoti 化作

abhinirmirṇeyam 化造立作

abhinirmita

abhinirūpaṇā 最極推尋, 計度分別, 顯示

abhinirūpaṇā-vikalpa 計度分別

abhinirvarjya 捨離

abhinirvartana

abhinirvartate 能感

abhinirvartayati , 成就, 成辦, 成辨, ,

abhinirvartya

abhinirvṛtta , 所生, , ,

abhinirvṛttaye bhavati 得生起

abhinirvṛtti , 所生, , , , 生起, 緣生, ,

abhinirvṛtti-viśeṣa 生差別

abhiniryāṇa 出家

abhiniryāta 出生, 成就, 所生

abhiniṣkrama , 出家

abhiniṣkramaṇa 出家

abhiniṣkrānta , 出家

abhiniṣkrānta-gṛhâvāsa 出家

abhiniṣpādana 成辨

abhiniṣpādanatā

abhiniṣpādayati , 成就

abhiniṣpādya 所生

abhiniṣpanna , 幻作, , 得生, , 成就,

abhiniṣpatti , 得成熟, , 成就, 成滿, 成熟, 成辦, 成辨, 所生, , , 究竟

abhiniśrita , 依止

abhiniṣyanda

abhinivartayati 增長, , ,

abhiniveśa , 取著, , 執着, 執著, 妄執, 愛著, 深固, 瞋惱, , 虛妄

abhinivesa

abhiniveśa , 貪著, 迷執

abhiniveśana 倚著, 執著,

abhiniveśayati ,

abhiniveśêñjita 執著動亂

abhiniveṣṭavya 執著

abhi-ni-viś

abhiniviśamāna 欲取

abhiniviṣṭa 取著, , 執著, 妄起, 所執, ,

abhinivṛtta , ,

abhinivṛtti

abhinna , 不壞, , 所逼切, 無別, 無差別, 無異

abhinna-mata 異見

abhinnatva 無差別

abhiparasīdati 深信

abhipatti

abhi-pra-√lamb 極覆

abhi-pra-√sad; abhiprasīdanti 生淨信

abhipraghātita ,

abhipralambate 極覆

abhipramoda 喜悅, 喜歡

abhipramodayan

abhi-pra-mud

abhiprārthana , 求覓

abhi-pra-sad 深信

abhiprasāda , 信順

abhiprasādayati 歡喜, 淨信

abhiprasādayitavya 信解

abhiprasanna , 憶持, , 淸淨,

abhiprasthita

abhipravarṣaṇa

abhipravartate

abhipravṛtta

abhiprāya 作意, , 密意, , , , , 想念, , 意志, 意樂, 意說, , 教意, , , 欲求, 欲解, 衆生心, 解釋, 誓願, , ,

abhiprāya-vaśa

abhiprāyika

ābhiprāyika , 意趣

abhiprayuktavat 修習

abhipreta , 可愛, , , , 意取, 意所許, , 所愛, , 欲樂, ,

abhipretatva 可愛, 可愛樂

abhipreta-vastu 所樂事

abhiprīta 可愛

abhīpsita

abhipūjayati 供養

abhirāma 可愛, , ,

abhirāmatā

abhiramya 可愛樂

abhirata , , , 常樂, , 愛著, 極生愛樂, , 深生喜樂

abhirata-rūpā viharanti 喜樂安住

abhirati 可愛, , 喜樂, 妙喜, , 愛樂, , , 歡喜

Abhirati 歡喜國, 甚樂

abhirocana 樂求

abhirocanatā

abhirohaṇa

abhirohayati

ābhīru 恐怖

abhirucita

abhirūḍha ,

abhirūpa 可愛, 妙色, 端嚴, 端正

abhirūpayāprāsādikayādarśanīyayā 端正

ābhirūpya 端正

abhiṣajyate 怨嫌

abhiṣakta

abhi-saṃ-√budh 能證

abhisamā 現觀

abhisamasya 略說, , 總攝

abhisamaya 修行, 修行法, 修觀, 分別, , , 所證, 智慧, 現觀, , , , , , , 通達,

abhisamaya-dharma 如實修行

abhisamayântika 所得

abhisamayat

abhisaṃbadhyate 和合, 相應

abhisaṃbandha 相應

abhisaṃbhava 信解, ,

abhisaṃbhotsyate 能證

abhisaṃboddhavya 所證

abhisaṃboddhu-kāma 欲求

abhisaṃboddhum 能證

abhisaṃbodha 得菩提, 成佛, 所證, 無上菩提, 現前等覺, 現等覺, 等覺, , 覺寤, 覺知, , 證得, 阿毘三佛

abhisaṃbodhana 現證,

abhisaṃbodhanatā , 覺知

abhisaṃbodhi 三菩提, 大菩提, 成佛, 成等正覺, 成道, 正覺, 現等覺, , , 證得

abhisaṃbuddha , , 成佛, 成最正覺, 成等正覺, 所證, 最正覺, 現等正覺, 現等覺, , , 證得, 阿毘三佛, 阿毘三佛陀

abhisaṃbuddha-bodhervihāraḥ 現前等覺大菩提住

abhisaṃbuddha-bodhi 現前等覺大菩提, 證菩提

abhisaṃbuddhanatā

abhi-saṃ-budh 現證,

abhisaṃbudhya 正覺, 等覺

abhisaṃbudhyana 證成

abhisaṃbudhyate 能證

abhisambudhyati 成道

abhisaṃdarśayati

abhisaṃdhāya

abhisaṃdhi 作意, , , , 意樂, , , 祕密, ,

abhisaṃdhi-dharma 祕密

abhisameta 現證

abhisaṃghātayati 和合

abhisamita 所得, 現觀, 現證, ,

abhisamitavat 現觀

abhisaṃkṣepa , , 略說,

abhisaṃkṣepaṇatā , 略說

abhisaṃkṣepârtha

abhisaṃkṣepika 極略色

abhisaṃkṣipya , 略說, , 總攝

abhisaṃparāya 後世, 後法, 未來

abhisaṃprasthita

abhisaṃpratyaya 信解, 信順, 深生信解

abhisaṃpratyaya-jāta 深生信解

abhi-saṃ-s-√kṛ 造作

abhisaṃskāra , 作加行, 作意, 作業, 作行, 加行, 勤修, 所作, 所現, 所行, , 業事, 現行, , 發起加行, 等引, , 變化, 資糧, , 造作

abhisaṃskaraṇa

abhisaṃskaraṇatā , ,

ābhisaṃskārika 加行, 有爲, 有行

abhisaṃskaroti 造作

abhisaṃskṛta 所作, 所修, 所化, 所爲作, 有所爲作, 有爲, 有爲, , 造作

abhisañ-cetayitam 造作

abhiṣecana 毘詵遮

abhiṣecanī 灌頂

abhiṣeka 啞撇釋該而, 灌頂

abhiṣekabhūmi 灌頂位

abhiṣekâvasthā 灌頂位

abhiṣikta 灌灑其頂, 灌頂, 灌頂已

abhi-śrad-√dhā; abhiśraddadhāti 生淨信

abhisṛṣṭa 所行

abhiṣṭuta

abhiṣṭutya

abhiṣvaṅga , , 愛著, , 求得, , 貪著

abhiṣyanda 滋潤

abhiṣyandana , 滋潤

abhiṣyandayanti 灌灑

abhiṣyandayati 滋潤

abhīta 無畏

abhitas 現前

abhitūrṇā 悶亂

abhivādana 先語省問, 問訊, 恭敬

abhivādanā 恭敬

abhivādana 敬問, 敬禮, 省問

abhivādya 恭敬

abhivanditvā 已畢

abhivardhayati 增益

abhivartante 越度

abhi-vi-añj

abhivicitrita 莊嚴

abhividdha

abhivijñāpayati 令解, 演說

abhivṛddhi 增長,

abhi-vṛt 越度

abhivyāhāra , 稱讚, 解釋

abhivyajyate 分別

abhivyakti 所行, , 現前, 顯了, 顯現

abhivyāpana 增益

abhiyoga 修學, 修行, 修集, 加行, , 勤修, 勤加行, 相應, 精勤, 精勤修學

abhiyoga-klama 精勤

abhiyukta , 修習, 修行, , 勤修, 勤修行, 勤心, 勤苦, 如應, 專心, , 精勤, 精進, 能勤修, , 行精進, 遵習

abhiyukta-rūpa 勇猛

ābhoga 作意, 勤修, 廻轉, , 發悟, , 迴向, 迴轉

ābhogaṃ kurvataḥ 作意思惟

ābhoga-mātra-pratibaddha 暫發悟

abhra

abhra-megha

abhrānta 不迷亂

abhūt 已生

abhūta 不實, , 希法, , 無實, 無起, , 虛妄

abhūta-kalpa 分別, 虛妄, 虛妄分別

abhūta-kalpa-ja 虛妄分別

abhūta-kalpana 分別, 虛妄, 虛妄分別

abhūta-parikalpa 虛妄分別,

abhūta-parikalpita 虛妄分別

abhūtârtha 不實

abhūta-vikalpa 妄想, 虛妄分別

abhūtvā 未有, 本無

abhūtvā bhāvaḥ 本無今有

abhyācakṣa 誹謗

abhyadhika

abhyāgama ,

abhyāgamana ,

abhyāgata

abhyāhata

abhyākhyāna , 毀謗, 誹謗

abhyākhyāyika 毀謗, 誹謗

abhyaṅga 塗身

abhyaṇgôdvartana 塗身按摩

abhyantara

ābhyantara

abhyantara 親近

ābhyantaraka

ābhyantara-karaṇa

abhyantara-niviṣṭe 恃怙

abhyantara-oṣṭha 褰縮

abhyantaratva

abhyanujānāti 開許

abhy-anu-jñā 開許

abhyanujñā 開許

abhyanujñātā 開許

abhyanumodana 隨喜

abhyanumodayiṣyanti 代勸助

abhyarhita 尊者

abhyarhya 恭敬

abhyarthin

abhyāsa 串習, 串習, , , 修習, 修行, , , 宿習, , 數習, , ,

abhyāsa-bahulīkāra 多修

abhyasana 熏習, , 習學, 薰習

abhyasat 慣習

abhyāsa-vāsanā 薰習種子

abhyāsa-yoga 修習

abhyasta 串習, 久習, 修習, 勤修, ,

abhyastatā 串習

abhyasyat

abhyatīta , 落謝, , 過去, 過往

abhyatītavayo'nuprāpta 衰邁

abhyavahāra

abhyavahriyate

abhyavakāśa 閑曠

ābhyavakāśika 露地

ābhyavakāśikā 露地住, 露坐

abhyavakiradhvam 供散

abhyavakiritavya 奉散

abhyokirat 供散

abhyokiriyāṇa 供散

abhyudaya 勝報, , 增上生, ,

abhyudaya-mārga 勝生道

abhyuddharaṇa

abhy-ud-dhṛ

abhyuddhṛta 濟拔

abhyudgata , 出離, , 廣大, , 無上, , , 達至, 開示, 顯現

abhyudyata ,

abhyūhita

abhy-upa-√gam 誓受

abhyupagacchati 誓受

abhy-upa-gam

abhyupagama , , 勇猛, , , 受持, , , , 發起, , 自誓, , 誓受, ,

abhyupagamyate

abhyupagantavya 應許

abhyupagata 出家, , 忍受

abhyupapanna

abhyupapatti 歸依

abhyupāya 勝方便, 方便

abhyupeta 增益, , ,

abhyutsada

abhyutsāha 勇悍, 勇猛, 堪能

abhyutthita 發心

abījaka 無種子

ab-ja 蓮華

abodha 不了, 不見, 不覺

abrahma-cārin 非梵行

abrahma-carya 不淨行, , 非梵行

abrahmacarya-karaṇa 非梵行

abṛha 無煩, 無煩天

abṛhāḥ 無煩天

abudha 不覺,

abudha-bodhana-artham 爲欲令他知

ab-vajra 金剛水

ācakṣate 所宣說

ācakṣita

acala 不動

acalā 不動地

acala 無動

acalā 無動

acalābhūmiḥ 不動地

acalakarma 不動業

acalana 不動, 無動

acalatā 不動

ācala-vidyā-rāja 不動明王

acalita 不動, 不可動, 無動

acalitatva 不動

acāliya 不動

acalya 無動

ācāma

acapala 不動, 無動, 無動

ācar

ācāra , 儀軌, 合儀, 所行

acara 無動

ācara

ācāra , 行處, 軌則, 軌範

acarama , 非後

ācari

ācārin 阿闍梨

ācarita ,

ācariya , 正行

ācārya 大師, , 師長, 正行, 法師, 瑜伽師, 親教師, 諸瑜伽師, 軌範, 軌範師, 軌範師, 闍梨, 闍黎, 阿闍梨

ācāryābhiṣeka 阿闍梨灌頂

ācāryaka

acārya-muṣṭi 師拳

ācārya-muṣṭi 師拳, 師捲

ācārya-saṃmata 共許爲師

acaukṣa 不淨

ācaya 增益, 盈滿, ,

accha , , , 淨妙, 淸淨, 離垢

ācchāda

ācchādana , 衣服

acchambhita 無畏

acchaṭā 一彈指, 彈指

acchatva 淸淨,

accheda 不斷, 不絶

āccheda

ācchedana

ācchedya , 能斷滅

acchidra 不壞, 不斷

acchinna 不斷

ācchinna

acelaka 無衣

acelaka-parivrājaka 裸形外道

acetana 騃瞶

āchedya

achidra-kārin 所作無缺

ācinoti 積集

acinta 不可思議

acintika 不可思議

acintiya 不可思議, 不思議

acintya 不可思, 不可思議, 不可思量, 不思議, 不應思, 無思誼, 阿軫帝也, 難思

acintya-dhātuḥ 不思議界

acintya-mati 不思議慧童子

acintya-mukta 不思議解脫

acintya-naya 不可思議

acintya-prabhāvatā 不思議

acintyârtha 不可思議

acintyatva 不可思議

acinyta-abhijñā 不可思議神通

acira , 未久

acira-upapanna 新生

acireṇa 不久

ācita

acitta 不思議

acittaka 無心位

acittakā-bhūmiḥ 無心地

acittakāyāḥ samāpatteḥ 無心定

acitta-samāpatti 無心定

acittike samāpattī 無心定

acyuta 不死沒, 不滅, 不退, 平等, 無沒

acyuta-gāmin 不退, 不退轉

ād yate

ada

ādāna , , , 所取, 攝受, 相續

adana

ādāna 阿陀那

ādāna-sthāna-cyuti 取住捨

ādāna-tyāga 取捨

ādāna-tyāgābhisaṃskāra-vigama-samatā 遠離一切取捨造作平等性

ādāna-vijñāna 阿陀那識

adaṇḍa 不行黜罰

adaṇḍena 刑罰, 黜罰

adānta 不調柔

ādāpayati

ādara 信心, 信用, 恭敬, , 殷重, , 阿陀囉, 阿馱囉

ādarśa , 經卷, , 鏡像

ādarśa-jñāna 大圓鏡智, 鏡智

ādarśa-maṇḍala 明鏡,

ādarśa-maṇḍala-pratibhāsa 鏡像

ādarśa-mrāṣṭa 淨明

ādarśa-mukha 鏡面

adarśana 不見

ādarśana 明鏡

adarśana 無見

ādarśana

ādarśa-pṛṣṭhe 淨明

ādarśa-tala 鏡面

ādarśayati 指示, , 示現, 能現, 顯現, 顯示

adarśitā 不見

ādarśita 現前, 顯示

adarśitva 不見

ādātavya

ādātṛ

adatta 不與

adattâdāna 不與取

adattādāna 不與取, 不與取

adattâdāna 偷盜, 偸盜, ,

adattâdāna-viramaṇa 不信

adattâdāna-virati 不信

adattâdāyin 不與取, 偸盜,

ādau

ādau kalyāṇam 初善

adaya

ādāya ,

ādayitavya

adbhuta , 奇特法, , 希有

adbhūta 希有

adbhuta 希法, 未曾有, 未曾有法, 虛欺

adbhuta-dharma 未曾有, 未曾有法

adbhūta-dharma 未曾有法

adbhuta-dharma 阿浮多達磨, 阿浮達摩, 阿浮陀達摩, 阿浮陀達磨, 頞浮陀達磨

adbhutam 希法, 未曾有

adbhutaprāpta 疑怪

addhā 便

adeha 非身

adeśa 非處

adeśa-apradeśa 無方無處

ādeśana 演說

ādeśanā 記說, , 說法

adeva 無酒, 非天

ādeya , 信重, 敦肅,

ādeya-vacana 其言敦肅, 言敦肅, 誠信言

ādeya-vacano 凡所發言衆咸信奉

ādeya-vacano√bhu 發誠信言

adhaḥ-kāya 下身分

adhaḥsamādhi

adhama ,

ādhamana

adha-mūrdha

ādhāna 任持, , , , 所任持,

adhana 無財

ādhānatā 所任持, 所持

adhara , 下地

ādhāra , 依持,

adhara 欲界

ādhāra 能任持, 能持,

adhara-bhūmi 下地

adharābhūmiḥ 下地

adhara-bhūmika , 下地

ādhāra-bhūta

ādhārabhūta 能持

ādhāra-bhūtatva 能持

adhara-dhātuka 下地

adhara-dhātukānāṃ trayāṇāṃ 下三

adhara-dhyāna 下地

ādhāraka

ādhāraṇa 總持

ādharaṇa 能持

ādhāra-pratipakṣa 持對治

adhara-puruṣa 下士

adhara-svābhūmi 下地

ādhārayati

ādhārayiṣu paryāpuniṣu 講讚

adharma , 惡法, 無法, , 非法

adharma-cārin 非法行

adharma-caryā 非法行

adharmeṇa 以非法

adhārmika 非法

adharmya 無法

adharodhātuḥ

adhāropita 增益

adhas , 下地, 惡道

ādhasta

ādhastana

ādhastanīṃ-bhūmim 下地

adhastāt , 下地, 從下

ādhāya

adheṣiṣū 勸諫

adhi- ,

ādhi 煩惱

adhi-√gam 能證

adhi-√muc 起勝解

adhi-√vas 忍受, 能忍受

ādhicaitasika 所證

adhicetas 定心

adhicitta 增上心, 增上意

adhicittam 增上心

adhicittaṃ 定學

adhicittaṃ śikṣā 增上心學

adhicitta-śikṣa 增上定學

adhicitta-vihāra 增上心住

adhigacchati 能證

adhi-gam

adhigama , 了達, 修得, 修行, , , 得果, , 成就, 成道, 所修, 所得, 所證, 智慧, , 能觸, , , , , 證得, 趣證,

adhigama-dharma 所證法,

adhigamana 修學,

adhigamatas

adhigama-yukta 具證

adhigamôpeta 具證

adhigamyate ,

adhigamyatva

adhigantṛ , 證得

adhigata 增上, , 所得, 所知, 所證, , , 證得, 通達

adhi-iṣ 勸請

adhika , , , , 增上, 增減, 增益, , ,

adhikābhavati

adhikam 增益

adhikānprakṣipya

adhikāra , 供養, , 依止, 依處, 分別說, , , 增上, , , ,

adhikaraṇa , 事務, 依處, 所依, 滅諍法, , , , 諍竸, 趣向, 違諍事

adhikaraṇa-śamatha 滅諍

ādhikaraṇika 鬪諍

adhikāra-samāropa 增益

adhikāratā

ādhikarmika 新學

adhikârtha 同事

adhikatara 勝增上, ,

adhikatva

adhikṛta

adhikṛtya 上首, , , ,

adhikṣepa 毀謗

ādhikya , , 增上

ādhikya-yoga 具足

adhilaya

adhilayaṃ

adhimāna 增上慢, , 慢恣, 憍慢, 我勝慢, 我慢

adhimāna- 甚慢恣

adhimāna 過慢

adhimāna-prāpta 增上慢

adhimāna-saṃjñā 憍慢心

adhimānika 增上慢, 憍慢恣, 深重, 甚慢

adhimānin , 憍慢

adhimathyamāna

adhimātra , 上品, , 增上, , 大光, 無量

adhimātrādhimātra 最上上品

adhimātraḥ---paripākaḥ 上品成熟

adhimātra-kāruṇika 大悲

adhimātra-kṣānti 上忍

adhimātra-lolupa 貪著

adhimātram 增上

adhimātra-madhya 上中

adhimātra-paripāka 上品成熟

adhimātratā , 增上

adhimātratama

adhimātratva 成上品

adhimoca 信解

adhimokṣa , , 信行, 信解, 勝解, 意樂, , , 解脫

ādhimokṣika 信行, 勝解

adhimokṣyati 信解

adhimoktavya

adhimoktṛ

adhi-muc 信解, 起勝解

adhimucya

adhimucyamāna 信解, 勝解, , 生信解

adhimucyanā , 信解

adhimucyate 信解, 起勝解

adhimukha

adhimukta , 信者, 信解, 勝解, 善觀, , , 悅信, , 深生信解, 發起勝解, , , 解脫,

adhimuktatva 勝解

adhimuktavat 有信解

adhimukti 了達, , 信力, 信心, 信解, 勝解, 勝解智

adhimukti- 大信力

adhimukti 好憙, , 悟解, , 明解, , , 欲樂, 正信, 深心, , 解脫, 解行, 解達知, 阿地目多, 阿提目多伽

adhimukti-avasthā 願樂位

adhimukti-bhāvanā

adhimukti-cārin 勝解行

adhimukti-caryā 信行, 勝解行, 解行

adhimukti-caryā-bhūmi 住地, 加行位, 勝解行地, 解行地

adhimukti-caryā-vihāra 勝解行住

adhimuktika , 信心, 信解, 勝解, , , ,

adhimuktikatā 勝解,

adhimukti-mārga 解脫, 解脫道

adhimukti-samutthāpitaṃ tad-upamaṃ bījam 勝解所起相似種子

adhimuktitā 勝解,

adhimuktitva 樂喜

adhimukti-vaśitā 勝解自在

adhimuktīya ye sthitāḥ 履懷

adhīna , 依屬, 依止, 依託, 繋屬, 障礙, 隨順,

adhinātra-pāka 上品成熟

adhinatva 障礙

ādhīnava

adhipa 依託, 增上, 增上緣

adhipācanā 成熟

adhipa-ja 增上, 增上所生

ādhipajaṃ phalam 增上果

ādhipata 增上

ādhipataṃ phalam 增上果

adhipateḥ phalam 增上果

ādhipateya 增上, 巍巍, 自在, 降伏

adhipateyatā

adhipati 主宰, , 增上, 增上力, 增上緣, 自在

adhipati-bhūta 爲增上, 爲增上緣

adhipatiṃ kṛtvā 增上力故

adhipati-phala 增上, 增上果

adhipati-pratyaya 增上緣, 增上緣依

adhipatipratyaya 所緣緣

adhipatitva 增上

ādhipatya 增上, 增上緣, 增益, 爲增上, 自在

ādhipatya-parigraha 增上攝受

ādhipatya-parigraha-saṃjñā 增上攝受想

ādhipatyatas 增上

adhiprajñā 增上慧,

adhiprajñaṃ 慧學

adhiprajñaṃ śikṣā 增上慧學

adhirājya 自在力

adhīrga-kāla 未久

adhirūḍha

adhiśīla 增上戒, 增上戒學, 增戒學

adhiśīlam 戒學

adhiśīlaṃ śikṣā 增上戒學

adhiśīla-vihāra 增上戒住

adhiśrita

adhīṣṭa 勸請, ,

adhi-ṣthā 加持

adhi-sthā 加被

adhiṣṭhāna , 住在, 住持

adhisthāna

adhiṣṭhāna , 依止, 依處, 依處, , , 加備力, 加威力, 加持, 加被力, , 威神, 安住, 安樂, , 弘意, 心願, 所依, 所依止處, 所依處, , 攝受, , 神力, 神通, 神通力, 聚落, , , 護念, , 願力

adhiṣṭhāna-bāla 加持力

adhiṣṭhāna-bhāva 爲依處

adhiṣṭhāna-bhūta 實依處

adhiṣṭhāna-samanvāgama 住持

adhiṣṭhānatas 由依,

adhiṣṭhāna-vaśa 依止

adhiṣṭhāya , 依緣,

adhisthāyaka 所依

adhiṣṭhāyaka 所依

adhiṣṭhita 加持

adhisthita

adhiṣṭhita , , 攝受, , 護念,

adhiṣṭhita~ 存立, 建護

adhiṣṭhitatva 受持, 護念

adhīta ,

adhitiṣṭhanti 加被

adhivacana , 名號, , , 增語, , ,

adhivacana-patha 增語路

adhi-vas 忍受,

adhivāsa

adhivāsā

adhivāsaka

adhivāsanā

adhivāsana , 執著, 堪忍, , 安住

adhivāsanā 安受

adhivāsana

adhivāsanā

adhivāsana 忍力

adhivāsanā 忍受

adhivāsana

adhivāsanā 障礙

adhivāsanatā 執著

adhivāsaya

adhivāsayat 忍受

adhivāsayati , 堪忍, , 忍受, 能忍受, ,

adhivāsita , 忍受, 熏習, 薰習

adhivimokṣa 勝解

adho-bhāga 下分, 下分

adho-bhūmi 下地

adho-bhūmika , 下地

adho-bhūmikomārgaḥ 下地

adho-mūrdha

adhruva 無常

adhunā

adhūna 今時

adhunā , 現在

adhva-ga 行者

adhva-mārga 行道

adhvan , 世路, 却後, 往古過, ,

adhvānam 現世

adhvāna-mārga 行道

adhva-traya 三世

adhvika

āḍhya , 富樂,

ādhya

āḍhya 豪貴, 財富

adhy-ā-√vah; adhyāvahati

adhy-ā-car 現行

adhyācāra 不現, 修行

adhyācāra-dharma 現行法

adhyācaraṇa 修行

adhyācāratā 現行

adhyācarati 現行

adhyāhāraka

ādhyāhāraka

adhyākrānta 越背

adhyakṣam

āḍhya-kula 富族

adhyālamba

adhyālambana 增上所緣, , 所緣, , 現觀, , 緣慮,

adhyālambanatā 攀緣,

adhyālambheya 擧持

adhyālambitavya

adhyālambitva 擧持

ādhyāmika 內界

ādhyāmikam āyatanam 內處

adhyāpadyamāna 多行

adhyāpanna 毀犯, 違犯

adhyāpatti 所犯, , ,

adhyārāma 僧房

adhyāropa 增益

adhyāropayati ,

adhyāśaya 一心, , 信心, 勝意樂, 善意, 增上, 增上心, 增上意樂, , , , 意樂, 欲樂, 正信, 深心, 發心, 直心, ,

adhyāśaya-lakṣaṇa 相行

adhyāśaya-prayoga 意樂加行

adhyāśaya-śuddha 淨勝意樂

adhyāśaya-śuddhi 淨勝意樂, 淨心

adhyāśaya-śuddhi-bhūmi 淨心地

ādhyāśayika , 增上意樂

adhyātma

adhyātma-bahirdhā 內外

adhyātma-bahirdhā-śūnyatā 內外空

adhyātma-bala 自力

adhyātmaka

adhyātmam , 內五, 於內

adhyātmam anupaśyan 內觀

adhyātmam-arūpa-saṃjñī-bahirdhā rūpāṇi paśyati mahadgatāni 內無色想觀外色多

adhyātmam-arūpa-saṃjñī-bahirdhā rūpāṇi paśyati parīttāni 內無色想觀外色少

adhyātman 內身

adhyātma-pratyaya 內緣

adhyātma-rata 內證

adhyātma-rūpa-saṃjñī-bahirdhā rūpāṇi paśyati mahadgatāni 內有色想觀外色多

adhyātma-saṃprasāda 內等淨

adhyātma-saṃstha 內住

adhyātma-śūnyatā 內空

adhyātma-vidyā 內明

adhyātmika

ādhyātmika , 自內

ādhyātmikāḥ-dehāḥ 內身

ādhyātmikatva

ādhyātmika-vedanā 內受

ādhyātmika-vidyā 內明

adhyātuma 內明

adhyavasāna 取著, 味著, 執著, , 染著, , , 耽著, , , 貪著

adhyavasāna-gata 執著

adhyavasānam āpannaḥ 貪求

adhyavasānatā

adhyāvasati 受用

adhyavasāya , 貪著

adhyavasita 住著, 愛著, , , , 耽著, , 貪求, 貪著

adhyayana 念誦

ādhyāyin 能說

adhyeṣaka 勸請, 啓勸

adhyeṣami 啓勸

adhyeṣaṇa 勸請

adhyeṣaṇā 勸請

adhyeṣaṇa

adhyeṣaṇā

adhyeṣaṇa-yācana 勸請

adhyeṣante 啓勸

adhyeṣati......saṃprakāśanatāyai 付授

adhyeṣayati 勸請,

adhyeṣiṣu 啓勸

adhyeṣiṣū 啓諫

adhyeṣita 歸請

adhyeṣitavya

adhyeṣyamāṇa 勸請

adhy-upêkṣ

adhyupekṣā 捨離

adhyupekṣaṇa

adhyupekṣaṇā , 棄捨

adhyupekṣat 棄捨

adhyupekṣate 棄捨

adhyupekṣitum 棄捨

adhyupekṣya , 棄捨, 能捨

adhyuṣita , 行住坐臥,

adi

ādi , , , 最初, 本來, 本性, 種種,

ādika

ādi-kāraṇatva 初因

ādi-karmika 初修業, 初發心, 初行者, 始業, 新學, 新發意

ādikarmika 阿夷恬

ādikārmika-bodhisattva 新學菩薩

ādi-kṣaya 本來無

ādi-madhya-anta 初中後

ādi-madhya-paryavasāna 初中後

adīna

adīna-manas 心無怯劣

adina-manas 怯劣

adīnatva 無法

ādīnava , , 過失, 過患, 過惡

ādīnava-darśana 見過患

ādīnava-darśin 深見過患, 見過患

ādīnava-nimitta 過患相

ādīnava-saṃjñā 過患想

adinnâdāna 不與取

adinnādāna-veramaṇī 不偸盜

adinnam ādiyamānaḥ 不與取

ādi-prasthāna 發心

ādīpta , , 燒然

ādīpta-(āgāra-) 燒然

ādīptâgāra 火宅

ādīpta-gṛha 火宅

ādīpta-veśman 火宅

adīrgha-kālikaḥ parigrahaḥ 短時攝受

ādiśāmi 我說

ādi-śānta-samatā 本寂平等性

ādita eva ,

āditaḥ 從初

āditas , 本來

āditya , 日天, 蘇利耶

āditya-maṇḍala

adivya-dṛś 無眼見者

adoṣa 無失, 無有失

adṛṣṭa 不可見, 不見, 未曾有, 未見

adṛṣṭvā 不見

adṛśya 不見, 無形

aduḥkha 不苦, 無苦

aduḥkha-asuhkha-vedanīya 不苦不樂受業

aduḥkhâsukha 不苦不樂

aduḥkhāsukha 不苦不樂

aduḥkha-sukha vedanā 不苦不樂受

aduḥkhāsukha-vedanīyaṃ karma 順不苦不樂受業

aduḥkhâsukhita 不苦不樂

aduṣṭa 無瞋

advaidhī-kāra 無差別

advaidhī-kāratva 無分別

advaita 不二

advaya , 無二

advaya-dharma-paryāya 不二法門

advaya-lakṣaṇa 無二

advayârtha 無二

advayatva 無二

adveṣa 無瞋

advitīya 無二, 無侶

ādya

adya , 今時

ādya , 初靜慮, ,

adya

ādya-darśana 見始, 見根本

adya-kāla 現在世

ādyaṃ smṛty-upasthānam 身念住

ādyanutpāda 阿提阿耨波陀

ādy-anutpanna 不生

ādyanutpanna 阿提阿耨波陀

ādy-anutpannatā 本來無生

adyavasita

ādye kṣaṇe 初念

āgaccha

āgacchanti 來詣

āgacchanti sma 來詣

āgacchat 正行

āgacchati 來至

agada 普去, 無病, 阿揭陀, 阿竭陀

āgāḍhatara pāpaka karman 殃罪

agāgatādhvan 來世

agaha

āgahana-carita 稠林行

āgama 教法, , , , 聖教, 至教, 親近

agama 阿伽摩

āgama 阿含, 阿含經, 阿笈摩, 阿笈摩

āgama-dṛṣṭi 阿氏多

āgamana , , , ,

āgamana-gamana 往來

agamanatā 不往

āgama-pramāṇa 正教量, 聖教量

āgama-virodha 違教

āgamaya 且止

āgameṇāptena 至教

āgamika

āgāmin 一來向, 斯陀含向

āgāmin-āpanna 一來果

āgamiṣu 來詣

āgamôpadeśa 言教

agamya 不相應

āgamya , , 爲所依止, ,

āgantu 客塵

āgantuka , , 客僧, 客塵, 虛妄, 阿揵多, 阿犍多

āgantuka-doṣa 客塵

āgantukair upakleśaiḥ 客塵煩惱

āgantuka-kleśa 客塵煩惱, 客塵煩惱

āgantuka-mala 客塵, 客塵垢, 客塵煩惱

āgantuka-saṃjñā 客想

āgantukatā 客塵煩惱

āgantukatva 客塵

āgantukeṣu dharmeṣu 客法

āgantukī saṃjñā 客想

āgantu-kleśa 客塵, 客塵煩惱

āgantukôpakleśa 客塵

āgāra

agāra

āgāra 家法

agāra 舍宅

āgāra 阿羯羅

āgārād an-āgārikāṃ pravrajeyam 捨家法趣於非家

agāram adhyāvasitum 在家

agārasyânagārikāṃ 出家

āgārika 世俗

agārika 在家

āgārika 在家, 白衣

agaru 惡揭嚕, 木榓, 木櫁, 木蜜, 沈檀, 沈香, 沉香, 蜜香, 阿伽樓

agaru-gandha 沈香

āgas , ,

āgata , 所得,

agata

āgata , 發詣, ,

āgatā abhūvan 來到

āgatāgata 來至

āgatâgatās 來詣

agati 不去

āgati , 來至

agati 所不得

āgatu ... darśanāya 奉面

āgatya ,

agaveṣaṇa 不見

agaveṣin 無求

agha 不善, , , ,

aghana 阿伽曇, 阿迦囊

aghanam 阿迦囊

agha-niṣṭha 色究竟天, 色究竟處

āghāta , 嫌恨, , 怨害, , 瞋恚, 瞋恚心, 破壞

āghāta-citta 損害心

āghāta-cittatā 恚害心, 恚心

āghātākaraṇa 不損惱

āghātayitavya

aghṛṇa

agitika 不去

aglāna 無病, 無癡

agna 阿迦色

agni 惡邪尼,

āgni 火天

agni 阿耆尼

agni-bhayaṃ 火災

agni-dagdha 火葬

agni-dāha ,

agni-daivata 火天

agni-devatā 火天

agni-hotra 火祭

agni-jvāla 熾火

agni-khadā 火坑, 火聚

agni-paricāraka 事火

agni-praveṣa 赴火

agni-rājan

agni-skandha 火災, 火聚

agnivat 如火

agocara 不行

agotra 無姓, 無種姓

agotraka 無性

agotrakaḥ 決定種性

agotra-stha 住無種姓

agotra-sthāna 住無種姓

agra , 上妙, 上尊, 上首, , , 增上, , , 最上, 最勝, 最勝無等, 有頂, 無上, 無等, 第一, , ,

agrabodhi 上尊佛道, 上尊道, 佛尊道

agra-bodhi 佛道, 大尊道, 大菩提, 妙菩提, 尊正道, 尊覺, 尊道, 最正覺, 最正覺, 無上尊道, 無上道

agrabodhi 道尊

agra-dharma 世第一, 世第一法, 大尊法, 大經法, 實智, 尊法訓, 無上道教, 第一義

agradharma 道尊

agra-dharma-anantaram 世第一法無間

agra-dharma-kathikānām 都講

agra-dṛṣṭi

āgraha , , 執著

agraha

āgraha 貪著

agrāha 邪執

agrahaṇa 不可取

agrāhaṇa 不攝

agrahaṇa 不明, 無攝

agrāhya 無得

agra-ja , 過去

agram

agra-mati 勝意

agra-phalamarhatvam 阿羅漢果

agra-prajñā

agra-prajñapti 最上施設

agra-puṃgava 聖人

agra-sattva

agra-śrāvaka 尊弟子

agra-śuddhi 淨勝

agratā , 第一

agrataḥ 現前

agratas , ,

agratva , 最爲勝

agra-yāna 大乘, 最上乘

agrayāna 道尊

agra-yānin 大乘

agṛhīta 不可得

āgṛhīta , 慳悋, 有慳吝

agrya 上首, , , 最上, 最第一, 無上, 第一, 都講

agrya dharmakathikānām 尊法講

agrya-bhūta 爲最第一

agryāśaya 最上意樂

āguṇṭhita

agurava 無信

aguru 木櫁, 沈檀, 沈水, 沈香

āha 吿言

aha ,

ahaha 嘔侯侯, 阿呵呵

ahaṃ ... ih'āgataḥ 遇會

aham , 如來尊, , 我輩,

aham iti 計我

aham iti mamêti ca vikalpaḥ 我所分別

aham iti vikalpaḥ 我分別

ahaṃ-kāra , 我執

ahaṃkāra 我執

ahaṃ-kāra 我慢

ahaṃkāra 我我所執

ahaṃ-kāra 我見

ahaṃkāra 轉異

ahaṃkāra-mamakāra 我見

ahaṃkāra-manaskāratā 我執

ahaṃ-kṛti 我執, 我慢

ahaṃ-mānin 我慢

ahan , , 蘇利耶

ahāni 不退

ahany ahani 日日

ahar

āhāra 供饍,

āhara ,

āhāra 阿賀羅, , 飮食

āhāra āharaṇam āyuḥ, saṃtāraṇe 啞曷囉啞曷囉馬麻藹由而傘塔囉尼

āhāra-catuṣka 四食

ahar-ahar

āharaka

āhāraka 能引

āhārakatā

āhārakatva 能引

āhāra-kṛtya 食用, 飮食

āharaṇa , ,

āharaṇatā , ,

āhāratā

āharati 能引

āhāratva

āhāreya

āhārika 引導, 能助, 能獲

āhāritraka

ahar-niśam 晝夜

āhartṛ 讚美

ahārya 不壞, 不退

ahārya-dharman 不壞法

āhatya

ahetu 不成因, 無因, 非因

ahetuka 無因

āhetuka 無因

ahetuka-kāraṇa-vāda 無因

ahetukatā 無因

ahetukatva 無因, 無因果

ahetu-sad-bhāva 無因

ahetutas 無因

ahetutva 無因, 無有因

ahetu-vādin 無因果

ahetu-viṣama-hetu 無因惡因

ahetu-viṣama-hetu-vādin 無因惡因種種諍論

aheya 不斷, 非所斷

ahi 毒蛇, 薩跛,

āhika

ahimsā 不害

ahiṃsā 不害, 不殺生

ahīnânadhika 不增不減

āhita 宿業

ahita

āhita 所立

ahita 無利, 無利, 無利益, 無利益, 無利益事, 無利益事, 無益, 無益

ahitatva 無利益

āhlādana 意樂

ahna ,

aho 希法

ahoaho 希法

aho-rātra 晝夜

ahrasvī-karaṇa 不令乏短

ahrī 無慚

ahrīka 無慚

āhrīkya 無慚

āhrīkya-anapatrāpya 無慚無愧

ahrīyamāna 無慚

āhṛta 所引

ahu ,

ahū 阿呼

ahūṃ 阿吽

āhūta 出罪, , 呼召

āhūya

āhvāna 呼召

āhvānāya saṃketaḥ 呼召假名

āhvanīya 應招延

āhvayana 出罪,

āḥ-vi-ra-hūm-kham 阿卑羅吽欠

aihika 此世, 此生, , 現世

aihika-sukha 現世樂

aikadhyam , 爲一, , 略說

aikadhyam abhisaṃkṣipya 總合爲一

aikadhyamabhisaṃkṣipya

aikadhyatā

aikāntika 一向, , 決定

aikāntikatā 一向

aikya , 和合

aindriya

aiṇeya 伊尼延, 伊泥延, 因尼延, 瑿泥耶

aiṇeya-jaṅgha 瑿泥耶踹

airāvaṇa 伊蘭

aīśvara 不自在

aiśvarya 威力, 富貴, 自在

aiśvarya-adhipati 自在增上

aiśvarya-bala 自在力

aiśvarya-saṃpanna 自在具足

aiśvarya-saṃpat 自在具足

aja 不生

ajānaka 不生, 巧便, 無生

ajānakā dharma 無所生法

ājānāti

ājāneya

ajanita 無生

ajanman 不生, 無生, 無起

ajanmatā 不生, 無起

ajanmatva 無生

ājanya 吉祥, 妙莊嚴

aja-padaka-daṇḍa 鑷子

ajāta 不生, , 未來, 未已生, 無生

ajātaka 不生, 無生, 無起

ajāta-pakṣa 翅未成就, 翅羽未成

ajāta-samatā 不生平等性

ajātatva 不生, 無生

ajāti 不生, 無生

ajātika 不生, 無生

ajāty-anutpatti 不生不滅

ājava

āje

ajira

ajita 阿夷頭, 阿氏多, 阿逸, 阿逸多

ajitaṃjaya 阿誓單闍那

ājīva , 活命, 淨命

ajīva 無命, 無壽

ājīva 邪命

ājīvaka 尼乾子, 邪命外道

ājīva-saṃpad 正命圓滿

ajīvikā 不活

ājīvika 外道

ājivika 活命

ājīvikā 活命

ājīvika 裸形外道

ajīvika 邪命

ājīvika 邪命外道

ajīvikā-bhaya 不活恐怖, 不活畏

ajña 愚癡

ājñā , , 教令, 教勅, 教化, 教命, 教敕

ajña 無智慧, 無知,

ājnā

ājñā 聖教, , 解了

ajñā 言教

ājñā 言教

ājñā-citta 慧心

ājñâkhya

ājñāna 不可知論

ajñāna 愚癡, 未能了, 未通達, 無明, 無智, 無智慧, 無知,

ājñāna ,

ajñāna 迷闇

ajñāna~ 淳愚

ajñānaka 巧便

ajñāna-mithyābhiniveśa 無智邪執

ajñāpaka 非證

ājñāpayati 教示,

ājñāpita 所統

ājñapti 吿敕

ājñāsyāmîndriya 未知當知根

ājñāsyamîndriyâdi 三無漏根

ājñāsyati 達了

ājñāta

ājñātādvīndriya 具知根

ājñāta-kauṇḍinya 阿若憍陳如

ājñātāvîndriya 具知根, 已知根

ājñātêndriya 已知根

ājñātṛ 修學

ājñāya 知已

ājñendriya 已知根

ājñêndriya 已知根,

ājñeya ,

ajyate

ākaḍḍhana 誘引

akāla 非時, 非時

akāla-bhojana 非時食

akalaha 無諍

akālekhādanīyaṃkhādet 非時食

ākālika 無時

akalmāṣa 淸淨, 無垢

akalmaṣa 無穢

akalmāṣa 無穢

ākalpa

akalpa 無分別

ākalpa

akalpa 非分別

akalpana 無分別

akalpanā 無分別

akalpana-jñāna 正智

akalpanā-jñāna 無分別智

akalpika 不淨, 無分別, 非法

akalpita 無分別

akalpiya 不淨

akalyāṇa 不善,

akāma-kāritva 不自在

akampanatā 不動

akaṃpanatā 傾動

akampeyyā 不動

akampiya 不動

akampya 不動

ākampya 不動

akaniṣṭha 有頂, 有頂天, 色究竟天, 色究竟處

Akaniṣṭha 色究竟, 貳吒

akaniṣṭha 阿迦尼吒天, 阿迦瑟吒

Akaniṣṭha 阿迦膩吒, 阿迦膩吒

akaniṣṭha-bhavana 色究竟天, 色究竟處

akaniṣṭha-deva 阿迦尼吒天

akaniṣṭhāḥ 色究竟天, 色頂

akaniṣṭhānāṃ sthānam 色究竟天, 色究竟處

ākāṅkṣ

ākāṅkṣam

ākāṅkṣamāṇa 遵求

ākāṅkṣa-māṇah 隨其所樂, 隨所樂

ākāṅkṣaṇa , 樂求

ākāṇkṣin

ākāra

ākara , 具足, 出生

ākāra , 形相, ,

ākara 所生

ākāra 有相,

ākara , 生處

ākāra ,

ākara 能出,

ākāra , 行相

akāra 阿字

ākārāḥliṅgāninimittāni

akāraka 無作

akaraṇa , 不能作

ākāraṇa 因緣

akaraṇa , 無作

ākāraṇa

akāraṇa 非因

akāraṇa-prāpti 不成因

akaraṇatā 不作

akaraṇīya 不應作, 無功用

ākārāprameyatā 品無量

ākāratas 行相差別

ākārayati , 能取

akarmaka 無作, 無業, 無業用

akarmaṇya 無所堪能, 無所堪能

akarmanyatā 麤重

ākarṣa 誘引, ,

ākarṣaṇa , , , , 攝取, 鉤召, 鉤召法

ākarṣaṇa-samartha 能引

ākarṣaṇī 鉤召法, 阿羯沙尼

ākarṣāya 召請童子, 阿羯囉灑

akaruṇā 無悲

akārya 不應作, 無作, 無果, 非法

ākāryate 所取, 所行

ākāśa 太虛空, , 空界,

ākāśa-anantya 空無邊

ākāśa-anatya-āyatana 空無邊處

ākāśa-dhātu 土界, 空界, 虛空, 虛空界

ākāśânantyâyatana 空無邊處, 空無邊處定

ākāśānantyāyatana 空處

akāśânantya-yatanaṃ 無邊空處天

ākāśānantyā-yatanam 空無邊處地

akāśâsaṃskṛta 虛空無爲

ākāśa-varna

ākāśavat 如虛空, 若虛空

akasmāt 忽然, 忽爾, 忽爾,

ākasmika 忽然, 無因

akauśala 不明

akhaṇḍa 不壞, 無缺

akhaṇḍa-cārin 無缺

akheda 不退, 不退轉, 無倦, 無厭倦, 無有厭倦

akhedaṃ vātsalyam 無倦憐愍

akheda-vipakṣa 無厭倦所對治

akhedita 厭倦

akheditā 無有厭倦

akhila 具足, , 皆悉,

akhilatas

akhinna 不退, 厭倦, 無厭倦

akhinnaḥ-bhavati 無有厭倦

ākhyā 假名, , , ,

ākhyāna 示現,

akhyānatā 不見

ākhyānatā 稱歎

ākhyāta 別知, , 宣說, 宣說開示, , 演說, ,

ākhyātā

ākhyāta 開示, 顯示

ākhyātṛ 解釋

ākhyāyaka 戲論

ākhyāyakêtihāsa 戲論

ākhyāyate

ākhyāyati 追憶

ākhyāyikā 聖典

ākhyāyin

akilāsin 懈廢

akilāsitva 不退

akiṃcana 無所有

ākiṃcanya 無所有, 空寂

ākiṃcanya-āyatana 無所有處

ākiṃcanyâyatana 無所得

akiṃcanyâyatana-samāpatti 無所有處定

akiṃcid 都無所有

ākiñcanyāyatana 無所有處地

ākīrṇa , 憒鬧, 盛殷,

akīrti 惡名

akisara 無梗澀

aklānta 懈倦, 懈廢

aklānta-kāya 病倦

akliṣṭa 不染, 不染汚, 無染, 無染汚

akliṣṭa-avyākṛta 無覆無記

akliṣṭaḥ dharmāḥ 不染法

akliṣṭājñāna 不染愚, 不染汚無明, 不染汚無知

akliṣṭam-ajñānam 不染無知

akliṣṭâvyākṛta 無覆無記

akliṣṭâvyākṛtodharmaḥ 無覆無記

akopya 不動, 不壞, 不壞法

akopya-dharman 不動, 不壞法

akopya-dharmatāṃgataḥ 不動

akopya-vīrya 無動精進

ākoṭana

akovida

ākrama , 趣向

ākramaṇa , , 得入, , , 降伏

ākrāmati 侵掠

ākramya 昇進

ākrandatha 倶同

ākrandita

ākrānta

akṛcchra-lābhitā 得無艱難

akriyāanabhisaṃskṛta 無作

akrodhana 無瞋, 離諸忿恚

ākrośa 惡口, 瞋恚, , 阿拘盧奢

ākrośana 誹謗

ākrośa-paribhāṣa 輕毀

akṛpatā 無悲

akṛta 不作

ākṛta 所作

akṛta 未作, 無作, 無爲

akṛtā-bharaṇa 未作莊嚴具

akṛtaka 無作

ākṛti , , , , , 形相, 所作,

akṛtrima 無作, 無虛, 眞實

akṛtya 不應作, 不應作

ākruṣṭa

akṣa 天目珠, 惡叉聚, , , , 綖貫珠

akṣa-mālā 數珠

akṣamālā 阿叉摩羅

akṣan

akṣaṇa 惡道, 有難

akṣaṇika 非刹那

akṣara 卍字, 名字, 惡刹羅, 惡察羅, , 文字, 無盡, 羅刹羅

akṣataḥ 長時

akṣaya 不壞, 不盡, 無盡, 無盡, 無窮盡

akṣaya-dharma 無盡法

akṣaya-mati 無盡意

akṣaya-pratibhāna 辯才無盡

akṣayatā 無盡

akṣayatva 無盡

akṣayin 無盡

akṣayya 無盡

akṣema 不安隱

akṣematva 不安隱, 不安隱性

ākṣepa , , , 引發,

ākṣepaka 能引

ākṣepakaṃ—-karma 牽引業

ākṣepayati

ākṣepo hetuḥ 引因

akṣeya 無盡

akṣi

akṣīṇa 無盡

ākṣipyate

akṣi-stha 眼中

akṣobha 不動

akṣobhaṇatā 不動

akṣobhita 不動

akṣobhya 不動, 無動, 瞋恚怒

akṣobhya-buddha 不動如來

akśobhyaḥ 不動如來

akṣubhita-citta 定心

akṣy-abhijñā 天眼通

ākula ,

ākulakara 作亂

akupya 不動, 無動

akupyanatā 無分別

akurvan 遠離

akurvat 不生

akuśala 不善, 不善法, , 惡性, 惡業, 惡法, ,

akuśala-citta 不善心

akuśala-dharma 不善法

akuśala-dharma-tathatā 不善法眞如

akuśala-dṛṣṭi 惡見, 邪見

akuśala-karma 不善業, 惡業

akuśala-karman 罪業

akuśalam...karma 不善

akuśala-mahā-bhūmika-dharma 大不善地法

akuśalaṃcittam 染心

akuśalaṃkarma 惡業

akuśalaṃkaukṛtyam 不善

akuśala-mūla 不善根, 不善根, 巧便

akuśalamūla 深重

akuśala-mūla-traya 三不善根

akuśalānāṃ karma-pathānām 不善業道

akuśalāt sthānāt 不善處

akuśalebhyaḥ karma-pathebhyaḥ 不善業道

akuśalmūlavat 深重

ākūtana 希求

akuthita 不壞

akutsita 淸淨

alabdha 不得, 無所得

alabdha-ātmaka 身相

alabdha-śarīra 無相

alabdhâtmaka 無性

alābha 不得, 不得, , 無利, 無所得

alabha 無貪

alābha , 非得

alabhamāna 不可得

alābhin 不得, 未得

alajjā 無有羞恥, 無有羞恥

alajjin 無羞恥

alakṣaṇa 無性, 無相

alakṣaṇaka 無相

alakṣaṇa-samatā 無相平等性

alakṣaṇatā 無相

alakṣatva 無相

alam 且止, 且置, , , 寂靜, , 滿足,

alam asya 槃結

ālamba , 攀緣,

ālambana , 依緣, , , 境界, 所依緣, 所緣, 所緣, 所緣境, 所緣境界, 所緣慮, 攀緣, , , 緣境, 能緣,

ālambana-adhimokṣa 所緣勝解

ālambana-lakṣaṇa 緣相

ālambanam 所緣緣

ālambanaṃ vastu 所緣事

ālambanaṃ vikalpayati 分別所緣

ālambana-nimitta 所緣相

ālambana-pariśuddhi 所緣淸淨

ālambana-pratyaya 所緣緣, 異緣

ālambanatas 所緣故

ālambanatva

ālambana-vastu 所緣事

ālambanāvatāra-mukha 所緣趣入門

ālambana-viśuddhi 所緣淸淨

ālambanī-kṛtya 緣慮

ālambya 所緣, 於所緣

alaṃkāra 嚴具, 嚴飾

alaṃ-kāra 莊嚴

alaṃkāra 莊嚴具

alaṃkāra-bhūta 莊嚴

alaṃkāra-śubha 淨莊嚴, 長莊嚴

alaṃkāra-śubha-vyūha 長莊嚴

alaṃ-karat 莊嚴

alaṃ-karatā 莊嚴

alaṃ-kāratā 莊嚴

alaṃkāra-vidhi-kṛta 作莊嚴具

alaṃkāra-vyūha 莊嚴

alaṃkārôpavicāra 莊嚴具

alaṃ-kṛta 莊嚴,

alankrta

ālāpin 問訊

alasa , 嬾墮, 嬾惰, , , 懈怠, 懶惰

ālasyā

ālasya 嬾墮, , 懈怠, 懈退, 懶惰

ālasya-kausīdya 懶惰懈怠

alāta

alāta-cakra 火聚

ālaya , , 梨耶, 眞如, , , , 賴耶, 阿利耶, 阿梨耶, 阿賴耶, 黎耶

ālayavijñāna , 所知依

ālaya-vijñāna 新熏說

ālayavijñāna 根本識

ālaya-vijñāna 藏識, 阿梨耶識

ālayavijñāna 阿賴耶識

ālaya-vijñāna 阿黎耶識

ālaya-vjñāna 賴耶識

ālekhabhitti 寶像

ālekhya 彩畫, 彩畫

ālekhya-bhitti 寶像

āliḍha 舞踏

alika , 虛妄,

alīna 勇猛, 無下劣, 無劣, 無染

alina 無著

ālīna , 貪著,

ālina 障礙

alīna-citta 心無怯劣

alīnatva 無所怯懼

āliṅg- 阿梨宜

aliṅgavat 無形

āliṅgī 抱觸, 阿梨宜

alipta 無染

allīyati

alobha 無貪

alobha-dveṣa-moha 三善根

alobha-kuśala-mūla 無貪善根

alobhya 無貪

ālocana , , , 觀照

āloka 光明

aloka 出世間

āloka , , ,

āloka-karin 能發光明

ālokanīya

āloka-rāja 明王

āloka-rūpa 明色

āloka-tamas 明暗

āloka-tamasī 明闇

ālokâvabhāsa 光明

ālokayati

ālokita ,

ālokitavya

alokôttaratva 世間

ālopa

alpa , , , 少分, , , , , , 短促,

alpa-bahu 少多

alpa-buddhi 淺智

alpaka , 少分,

alpa-kṛcchreṇa 少用功力, 無有艱苦, 爲少用功

alpa-kuśala-mūla , 本德

alpa-mahā 大小

alpa-mātraka , 少分

alpa-mūlya 易得

alpântara 少分

alpa-puṇya 薄德, 薄祐, 薄福

alpa-śruta 少聞

alpa-śrutatva 少聞

alpa-sthāma 怯弱

alpatva

alpêcchā-saṃtuṣṭi 少欲知足

alpêcchatā 少欲知足

alpêcchuḥ saṃtuṣṭaḥ 少欲知足

alpeśākhya 薄小宗葉

alpêśâkhya 薄福

alpiṣṭha 劣薄,

alpīyas ,

alpôtsuka 安住

alupta 不斷

ām 實爾

āma , 實爾,

āma-gandha 生臭

amahiṣṭha 不受

amala , 無垢, 無漏

amalā 菴摩勒

amala 菴摩羅, 阿末羅, 離垢

āmala 餘甘子

amala-dhātu 無垢性

āmala-jñāna 淨智

āmalaka , 阿摩勒, 餘甘子

āmala-vijñāna 唵摩羅識, 庵摩羅識

amala-vijñāna 無垢識, 第九識

amalavijñāna 菴摩羅識

amama 無我, 無著

amana-āpa

amanaāpa

amanana 無念, 無思慮

amananatā 無念

amanāpa 不可意, 不愛, 意不悅, 意不悅, , 違意, 非愛

amānāpika 不可意

amanāpika 不順意

amanasi kurvataḥ 不思惟

amanasikāra 不計, , 無念

amānayati 輕毀

amaṇgala 不吉祥

amaṅgalya 非吉

amanojña 非愛

āmantraṇa 呼格

āmantraya

amānuṣa , 微妙

amanuṣa 非人

amānuṣa 非人

amanuṣya 非人, , 鬼神

amanuṣya-kṛtya 人吉遮

amanyamāna 無著

amanyamānatā 無所執

amara 不死, , 無死

amarâdhipati 天主

āmaraṇa-samayāt 乃至命終

amara-pura-bhavana 天宮

amarāvikkhepa 不死矯亂論

amarṣa

amārtayā 非量

amata 不覺

amātra 似量, 非量

amatsarin 矜惜

amatsaritva 無慳

amātsarya 不慳

amātya 僚庶, 臣佐

amāyā 無誑

āmaya

amāyāvin 無誑

ambā 女母

ambara , 虛空,

ambhas

ambho-dhara

ambho-ruha 蓮華

ambu

ambu-candraka 水月

ambu-da

ambu-ja

amedhya 不淨,

amedhyatā 不淨

ameya 無數量, 無邊, 無量

ameya-ga 無量

āmiṣa 供養, , 愛染, 有染, , 求報, , , 財利, 財物, , , 貪愛, 貪欲, , 飮食, 飯食

āmiṣa-bhojana 飮食

āmiṣa-dāna 財施

āmiṣa-harṣa 財貪喜

āmiṣa-kiṃcitka 味著

āmiṣa-saṃgrāha 財攝

āmiṣatva

āmiṣôpasaṃhāra 財攝受

āmiśrita 和合

amita 無極, 無盡

amitābha 無量光

amitâbha 無量壽

amita-prabha 無量光

amitâyus 無量壽

amithyatva 不虛

amitra , , , 怨家

amla

āmla

amlatā

āmnāta

āmnāya 依止

āmnāyate

āmocana 解脫

āmoda

amogha 不空, 不空成就佛, 不空成就如來, 不虛, , 阿牟伽

amogha-darśana 不空見菩薩

amogha-pāśa 不空羂索, 不空羂索觀音

amogha-siddhi 不空成就如來

amogha-siddhiḥ 不空成就佛

amoghatā 不空, 不空過

amogha-vajra 不空, 不空金剛菩薩

amoha 無癡

amoha-kuśala-mūla 無癡善根

āmoṣa

āmra 菴摩洛迦, 菴摩羅迦

āmraphala 餘甘子

āmrātaka 菴婆羅多迦

āmṛśa

amṛta 不死, 啞密哩達, 甘露, 醍醐, 阿密哩多

amṛta-dhātu-dvāra 甘露門

amṛta-dvāra 甘露門

amṛtakuṇḍalī 闇密里帝軍荼利

amṛtakuṇḍalin 甘露軍荼利明王

amṛta-pada 不死處

amṛta-rāja 甘露王

amṛta-rasa 甘露味

amṛtasya dundubhi 甘露法鼓

amśu 光明

amūḍha 無癡

amūḍha-vinaya 不癡毘尼

āmukha 現前

āmukhe 現前

āmukhī-√bhū 住現在前

āmukhī-bhūta 得入, 現入, 現前

āmukhī-karaṇa 現前,

āmukhī-pravṛtta 顯現

amukta 不棄, 無脫, 無解

āmukta

amūrta 無相

amusita

amutas 從彼

amutra 他世

āna 阿那

anābhāsa 無明, 無相, 無見

anābhāsa-gata 不見

anabhīāpya 不可說

anabhibhūta 自在

anabhidhyā 無貪

anabhidroha 不相謀略

anabhidrohin 不行欺誑

anabhilāpa 無說

anabhilapya 不可說

anabhilāpya 不可言, 不可說

anabhinirvṛttatva 無生

anabhinirvṛtti 不起

anabhiniveśa 無所著

anabhiniviṣṭa 無所著

anabhipreta 非愛

anabhipretatva 非愛

anabhirāddhya 不順

anabhirata 不樂

anabhirati 不喜, 厭離

anabhisaṃbodha 不證

anabhisaṃbuddha 未成佛

anabhisaṃskāra 不作行, 任運, 無作, 無加行, 無功用, 無爲

anabhisaṃskāra-parinirvāṇayin 無行般涅槃

anabhisaṃskṛtatva 無爲

anābhoga 任運, 任運而轉, 無功, 無功用, 自然, 開發

anābhoga-gati 無功用, 自然

anābhogatas 自然

anābhogo nirnimitto vihāraḥ 無功用無相住

anabhraka 無雲天

anabhrakāḥ 無雲天

anabhyāgama 不得, 不得

anabhyupagamatva 不可得

anabodha 悟解

anācakṣitapūrva 顯說

anācāryaka 無師

anācāryaka-jñāna 師主

anācāryakam 無師

anācchedya 不壞, 不斷, 不能斷滅, 不能斷壞, 久遠

anādara-vṛtta

anādarya

anādeya 不信重

anādeya-vākya 言不威肅

anadhigata 不可得

anadhikatva 無增

anadhimucyamāna 無信解

anadhimukti 不信, 無勝解

anadhīṣṭa-kalyāna-mitra 不請之友, 不請友

anadhvan 無爲

anadhyācāra 無犯

anadhyāpanna 不犯

anadhyavasāna 無著

anadhyavasāya 不堅執

anadhyavasita 不著

anādi 無始, 無始來

anādika 無始

anādi-kāla 無始, 無始時來

anādi-kālika 無始, 無始世, 無始世來

anādikamat 無始

anādi-madhya-nidhana 非初非中後

anādi-nidhana 無始無終

anādi-saṃsāra 無始生死

anāditva 無始

anādṛtya

anādy-anta 無始無終

anāgamana 不還

anāgamanatā 未來

anāgāmin 不來, 不還, 不還果, 半超, 證不還果, 阿那含, 阿那含果, 阿那含道

anāgāmin-āpanna 不還向

anāgāmi-phala 不還, 不還果, 阿那含果

anāgāmi-phala-anāgāmin 阿那含果

anāgāmi-pratipannaka 不還向

anāgāmitā 不還

anāgāmitva 不還

anāgamya 不得, 未來, 未至定

anāgamya-bhūmika 未至定

anāgamya-samādhi 未至定

anāgārika 非家

anāgārikāṃ pravrajitāḥ 出家

anāgata , 却後, 未來, 未來世

anāgatā-dharmāḥ 未來法

anāgatâdhvan 未來世

anāgata-janman 未來世

anāgata-lakṣaṇa 未來相

anāgatam , 未來

anāgataṃ janma 未來生

anāgata-pratyutpanna 未來現在

anāgate 'dhvani 後際, 未來

anāgate 'dhve 未來世

anāgate---adhvani 於未來

anāgatika 非未來

anāgato 'dhvā 未來世

anagha 淸淨, 離垢

anāgrahīta-citta 祕惜

anagra-śūnyatā 無始空

anaikāntika 不定

anaimittika 無相

ānaiñjya 不動業, 不動行

anairyāṇika āśayaḥ 不出離意樂

anairyāṇikīṃ---pratipadam 不出離行

anaiśvarya 不自在

anājīvika 不活

anājñāta 未知

anājñātam ājñāsyāmī 'ndriyam 未當知根, 未知欲知根

anājñātam-ājñāsyāmîndriya 未知當知根

anājñātamājñāsyāmīndriya 未知當知根

anākāra 無因

anākhyāta 顯說

anala 滿足,

anālambana 無緣

anālambya 無依, 無著

anālasa 槃結, 盤結, 解暢

anālaya 槃結, 無依, 無所著, 無著, 解暢

anālaya-dharma 槃結

anālayatā 無著

anāliḍha

analpa , 無量

analpaka , 限計

analpakam 偏黨

anāmiṣa 不愛, 無染, 無染, 無求, 無貪

anāmiṣaṃ vātsalyam 無染憐愍

anānātva 無差別

ānanda , 慶喜, , 歡喜, 無染

ānandana 讚歎

ānandanī-vāc 慶悅語

anandha 慧眼

anandhakāra 無闇, 無闇

ānandī-jāta 慶喜

ānandin 歡喜

ānandita 歡喜

anaṅgana 無染

anaṅgaṇa 無染

ananta 無數, 無盡, 無轉, 無邊, 無邊際, 無量, 罣礙

ananta-cakṣus 無極明目, 道目

ananta-cāritra 無量行

ananta-dhātu 無邊法界

ananta-guṇa 無量功德

ananta-jñāna 無量智

anantaka 無邊, 無量, 限計

anantakam 偏黨

ananta-koṭi 無邊際

anantaṃ lokam 無邊世界

ananta-madhya 無邊, 無量

ananta-mukha-sādhaka-dhāraṇī 一向出生菩薩經

ananta-nirdeśa 無量義

ananta-nirdeśa-pratiṣṭhāna 無量頌

anantanirdeśapratiṣṭhāna 立無量頌

ananta-pāra 無邊際

anantâparyanta 無邊, 無邊際

anantāparyanta 無邊無際, 無量無邊

ananta-prabheda 無邊

anantara 次後, 次第, 次第緣, 無間, 無間道

anantaram 從此, 從此, 次後, 次第, 無間, 爾時

anantaraṃ saṃhitam 無間卽於爾時

anantara-pratyaya 次第緣

anantarāya 無障, 無障礙

ānantarya 次第, 無礙

anantarya 無間

ānantarya 無間, 無間道, 阿鼻地獄

ānantarya-kārin 造無間, 造無間業

ānantarya-karman 無間業

ānantarya-mārga 無礙道

ānantarya-marga 無間道

ānantarya-mārga 無間道

ānantaryāṇi karmāni 無間業

ānantarya-patha 無間道

anantatā 無邊, 無量, 相續

anantatayā 無邊故

anantavat 無邊

anantya 無邊

ānantya 無邊, 無量

ananubhūta 不受

ananugama

ananujñāta 不許

ananurūpatva 不順

ananuśravaṇa 不生

ananutāpya 無悔

ananya , 不異, , 更無所餘

ananya-citta 一心

ananya-neya 非餘所引

ananya-sādhāraṇa 不共

ananyatā

ananya-tathatā 不變異性

ananyathā 非變異

ananyathā-bhāva 不變

ananyathātva 不虛

ananyathâvagamya 如實知

ananyatva 不異

anapagama 未離

anapakarṣaṇa 不滅

anapakṛṣṭa

ānāpāna 阿那波那, 阿那波那, 阿那阿波那

ānāpānasati 安般之

ānāpāna-smṛti 出入息觀

ānâpāna-smṛti 持息念

ānāpāna-smṛti 數息觀, 阿那波那念

anaparānta-koṭi 無邊際

anapatrapa 無愧

anapatrapā 無愧, 無慚

anapatrāpin 無愧

anapatrāpya 無愧, 無慚

anāpatti 不犯,

anapavāda 不損

anapāya-ga 不墮惡道

anapekṣa 不待, 不惜, 無所著,

anapekṣya 不惜身命

anapoddhṛta-mūla 根未熟

anāpta

anārabdha 無作, 無起

anārambha-cittôtpādanā 未發心

anargha 無價

anargha-mūlya 無價

anargha-prāpta 無價

anargheya 無價

anarghya 無價

anārogyatā 疾病

anartha 不利益, 不吉祥, 不饒益事, , 惡道, 無義, 無義利,

anarthika 不惜, 不愛

anarthin 不求

anarthôpasaṃhita , 引無義, 能引無義

anarthôpasaṃhitā dharmāḥ 能引無義聚法

anārya 不善, 凡夫, 異生, 非人

anāśa 不壞, 不滅

anāsakti 無著

anāśana 斷食

anāsrava , 無垢, 無流, 無漏, 阿那籬攞嚩

anāsravā ceto-vimuktiḥ prajñā-vimuktiḥ 無漏心慧解脫

anāsravā-dharmāḥ 無漏法

anāsrava-dhātu 無漏, 無漏界

anāsrava-jñāna 無漏智

anāsrava-karma-hetuka 無漏業因

anāsrava-karman 無漏業

anāsrava-kuśala-mūla 無漏善根

anāsravaṃ karma 無漏業

anāsrava-marga 無漏聖道

anāsravatva 無漏

anāsravo dharmaḥ 無漏, 無漏法

anāsravo mārgaḥ 無漏道

anāśraya 無依

anāsvādita 離諸愛味

anātapta 無熾然

anatarā-pratyarthika 內敵

anātha 孤露, 無依, 阿那他

anatikramaṇa 不違越

anatikrama-yoga 不得過

anātma-bhūta 無我

anātmaka 無我, 無體, 非我

anātman 人無我, 無我, 阿捺摩, 阿擅, 阿檀, 非我, 非身

anātma-saṃjñā 無我想

anātmatā 無我

anātmatva 無我性

anātmīya 無我

anātta-manaska 意懷不悅

anātyantika 不畢竟

anātyantikatā 不畢竟

anātyantikatva 不定

anātyantikī 不究竟

anaudārika

anavabodhaka 不了, 不覺

anāvaḍḍa

anavadhārita 不了

anavadya 無罪, 無諍, 無過, 無過失

anavadya-kāritā 無罪修作

anavakāra 無解

anavalīna 不劣, 不劣心, 不怯

anavalīnatā 不退

anavalokita-mūrdhatā 無能見頂

anavamṛdya 難伏

anavanāmita-vaijayanta 常立勝幡

anavanata 不低, 不低下

anavanata-kāya 身不僂曲

anavanata-kāyatā 身不僂曲

anavanta 不僂曲

anavara-agre 從無始

anavarâgra 無始世

anavarāgra-śūnyatā 無始空

anāvaraṇa 無礙, 無障, 無障礙, 虛空

anāvaraṇa-jñāna 無障智, 無障礙智

anāvaraṇa-jñāna-viśuddhi-mūla 無障智淨根本

anāvaraṇatā 無所著, 無礙

anāvaraṇatva 無障礙

anavaropita-kuśalamūla 善根未熟

anavaśeṣa 無餘

anavaśruta 無漏

anavasthā 無邊際

anavasthāna 不住, 不定

anavataptasya sarasaḥ 無熱池

anavatāra 不通

anavatrāpin 無愧

anavatrāpya 無愧

anavavāda 誹謗

anavekṣatā 無著

anāvila , 淨無垢, 淸淨, 無垢, 無礙

anāvilatā 離垢

anavolakita mūrdhatā 無見頂, 無見頂相

anāvṛta 無礙, 無礙, 無障礙

anāvrti 無礙

anāvṛti 無礙

anāvrti 虛空

anaya 非理

anāya-vyaya 不來不去, 不來不去

ānāyayati

andhabhūta 蔽闇

andha-kāra 愚癡

andhakāra 昏闇

andha-kāra , 無明

andhakāra 陰冥, 黑闇

andhakāra---rātryāḥ 闇夜

andhakāra-tamisrāyā rātryāḥ 陰闇夜, 陰闇夜

andhīkṛta 塵勞垢, 盲瞑, 盲瞑無所見

andhīkṛta bālabuddhi 愚聵

andhruva 無止息

aneḍaka 淸淨

ānejya 不動

aneka 不同, , 差別, 憂哭, 没底, 無底, 無數, 無量, 種種, , 非一

anekadhā 種種

anekair-kalpaiḥ 無量劫

aneka-mūlya 無價

anekāntika-hetu 不定因

aneka-paryāyeṇa 方便

aneka-prakāra 無量

aneka-samādhi 無量三昧

anekaśas

anekatva

aneka-vidha 多種, 無量, 無量種, 種種, 衆多, 非一, 非一種, 非一種種, 非一衆多

aneka-vidham 種種

aneka-vividhā 種種

anena 以此

anena kāraṇena 由是因緣

anena paryāyeṇa 如斯比類, 如是比類, 由此道理

anena---paryāyeṇa 由此因緣

āneñja 不動, 不動業

āneñjya 不動, 不動行

āneñjyôpaga 不動行

āneti

anga 支分

Aṅgāraka 火曜日, 熒惑天, 盎哦囉迦

anicchantika 阿闡底, 阿闡底遮

anidarśana 不可見, 不見, 無形, 無礙, 無見

anidhana 無終

anigṛhīta 散亂

aniḥśaraṇa 非出世

aniḥśrita 無依, 無所著

aniketa 無所著, 無染, 無相, 無著, 無處

anīkṣā 難見

anīkṣaṇa 難見

anikṣipta-dhura 不休息, 勇猛精進

anila

anilā

anilambha 不可得, 無得, 無所得, 無所有, 無相, 無礙, 無著

anilambha-samādhi 無著光三昧

animajjana

animiṣa

animitta 無性, 無想, 無相

ānimitta 無相, 無相三摩地, 無相定

animitta 無自性, 離相

animittaḥ samādhiḥ 無相三摩地

animitta-lakṣaṇa 異相

ānimittaṃ vimokṣa-mukham 無相解脫門

animitta-samādhi 無相三摩地, 無相三昧

anindita 嚴好

anindriya 無根

aniñja 不動

āniñja 不動, 無動

aniñjamāna 不動

aniñjana 不動

aniñjita 不動

aniñjya 不動

āniñjya 不動, 不動行, 不移動

aniñjya 無動

āniñjya 無動, 無動亂

āniñjya-asaṃskṛtā-dharma 不動滅無爲

aniñjya-bhūta 不動

āniñjyaṃ karma 不動業

āniñjya-prāpta 決定

āniṅkṣya 無動

anirākṛta 不離

aniravadya

anirdhārya 不覺

anirdiṣṭa 難見

anirdṣṭa 未說

anirgama 不去

anirjāta 不滅, 非所生

anirodha 不滅, 無滅

anirodhikāanirjāta 無滅

anirodhita 無沒

anīrṣuka 嫉恚

aniruddha 不斷, 不滅, 善意, 未滅, 無滅, 無貪, 阿那律

anirudhyamāna 不滅

anirvāṇa 不滅

anirvāpita 不滅

aniśa

aniśānta 無盡

aniścāraṇatā 不出,

aniścita 不定

aniṣkuha 嫉恚

aniṣpanna 無實

aniśrita 不依, 悕望, 悕求, 無依, 無所依, 無所依止, 無所著,

aniśrita-vihārin 無所著

aniśritya-dānatā 無依惠施

aniṣṭa 不愛, 不愛, , 非愛

aniṣṭa-phala 非愛果

aniṣṭhā 無盡

aniṣṭhita-jñāna 未究竟智

aniṣṭhitam

aniṣṭo-vipāka 罪報

aniṣṭo-vipākaḥ 罪報

anitya 不定, , 無常, 無常性

anitya-adi 無常等

anitya-asāra-saṃjñā 堅固

anityābatasaṃskārāḥ 諸行無常

anitya-kārin 所作不定

anitya-saṃjñā 無常想, 無常

anityatā 不定, , , 無常, 無常性, 非常

anityatânupaśyanā 無常觀

anityatā-parīkṣā 無常觀

anityatva 無常, 無常性, 非常

anityatvam...saṃskārāṇāṃ 諸行無常

anivartin 不退, 不還

anivartya 不轉, 不退, 不退轉

anivṛt 不退

anivṛta 無染, 無覆

anivṛta-avyākṛta 無覆無記

anivṛta-avyākṛtaṃ-cittaṃ 無覆無記心

anivṛtâvyākṛta 染汚, 無覆無記

anivṛtti 無止息

anivṛttitā 無止息性

aniyama 不定, 無限

aniyata 不定, 非定

aniyata-bheda 不定

aniyata-bhūmika 不定地法

aniyatā-bhūmika 不定地法

aniyata-gotraḥ 不定種性

aniyata-gotraka 不定種性

aniyataikatara-gotra 不定種性

aniyata-rāśi 不定聚, 不定聚衆生

aniyata-vedanīya 不定

aniyata-vedanīya-karma 不定業

aniyata-vipāka 不定

aniyati-patita 不定

aniyatorāśiḥ 不定聚

anna , , 飮食,

annaṃ pānaṃ ca 飮食

annamaya

anna-pāna 具饍, 飮食

anna-pāna-khādya-bhojya 飮食

anolīna 不怯

anonata 跱立

anopalambha 無著

anopalipta 無所著

anṛta 不實, , , 虛妄

anṛta-piśuna-paruṣa-sāntva 語四過

anṛta-vacana 妄言

anṛta-vacana-viramaṇa 不妄語

anta , 後邊, 後際, , 畢竟, , , , 邊際,

anta-ananta 有邊無邊, 邊無邊

anta-anantavattva 有邊無邊, 邊無邊

anta-dvaya-vivarjita 遠離二邊, 離二邊

anta-gāmin ,

anta-grāha 邊執, 邊見

anta-grāha-dṛṣṭi 邊執見, 邊見

antagrāha-dṛṣṭi 邊執見, 邊見

anta-grahaṇa 邊見

antaḥ

antaḥ sīman 界中

antaḥ-kriyā 邊際

antaḥ-pratiśrutkā

antaḥ-pura

antaḥpura-madhya-gata 處宮中

antaḥ-purikā 內人

antaḥpūti 內朽敗

antaka 稱限量

anta-kāla 末劫

anta-kara , , ,

anta-koṭī 邊際

anta-kriyā 後際, 邊際

anta-kṛt

antamaśato 乃至

antānantika 有邊無邊, 邊無邊

antantaram 又復

antar

antar-

antar dvīpāḥ---aṣṭau 八中洲

antar-√dhā 消盡

antara 不共

antarā 中道

antara 中間

antarā 中間

antara , , , 差別

antarā 於中間

antara , , ,

antarā-amitra 內怨

antarā-bhava 中有, 中陰

antarābhava-saṃjñika 中有

antarābhava-skandha 中有

antarā-bhava-stha 住在中有

antara-bhava-stha 在中有

antarā-bhavika 中有

āntarābhavika 中有

antarā-bhavika 中陰

āntarābhavika 中陰

antara-jña

antara-kalpa 中劫

antarakalpam eva ca kṣapenti kalpāna sahasrakoṭyaḥ 劫數

antarāla 中陰

antarā-mala 內垢

antarā-parinirvāyin 中般涅槃

antarā-parinirvṛti 中般涅槃

antarā-sapatna 內忌

antara-stha 中住

antarāt 於其中間

antarāya 作障礙

antar-āya ,

antarāya 妨廢

antar-āya , , 斷絶, , , , , 間斷,

antarāya

antarāya-kara ,

antarāya-karman 斷絶

antarāyakatva

antarāyaṃkaroti

antar-āyaṇa 四衢道

antar-āyika

antarāyika

āntarāyika

antar-bhāva ,

antar-bhūta

antar-dhā

antar-dhāna , 斷絶,

antardhāna 滅沒

antar-dhāna 滅盡

antardhānaṃ bhaviṣyati 當速滅沒

antardhānaṃ gacchet 中壞

antardhāni 滅沒

antardhāpayati 消盡

antar-dhāyiṣu 滅盡

antardhita 沒盡

antareṇa 於其中間, , ,

antar-gata 住中, ,

antar-gatatā 攝取

antar-hita ,

antarhita 沒盡

antar-hita , 滅盡, 退

antarikā 中間,

antar-ikṣa

antar-īkṣa , 空界

antarikṣa 虛空

antarīkṣa 虛空

āntarikṣa 虛空

antarīkṣa 虛空界

antarīkṣā devāḥ 空居天

antarikṣa-cara 空行

antarikṣavāsin 空居天

antarita 所障隔,

antar-ita

antarīya

antar-vāsa 作衣, 安呾婆娑, 安多婆裟, 安多會, 安憺婆沙, 安陀會, 安陀衣, 裏衣

antarvāsaka 安多婆沙, 安怛婆沙

antarvatī 懷胎

antaśaḥ...api 乃至

antataḥ 下至, 乃至, 最後, 最末後

antataḥ---api 下至

antatas 乃至

antavat 有終, 有邊, 有邊

anta-yuga 末世

ante 最後

ante-vāsika 弟子

ante-vāsin 侍者, 弟子

antika , ,

antika-sthā

antikāt 下至, ,

antikāti

antike , , 於彼,

antima-deha 最後身

antima-sarīra 最後身

antonâsti 無邊, 無邊際

antya 後邊,

anu 微細

anu- 障礙, 隨順

anu-√barh; anubṛṃhayati 令漸增長

anu-√śī 所隨眠

anu-√smṛ 發起隨念, 能隨念, 隨念

anubaddha , , 障礙,

anubandha , 相應, 相續, , , 障礙, , 隨流

anubhāva 光明,

anubhava

anubhāva 大威力, 威力, 威神, 威神力

anubhava

anubhāva , 神力, 神通力, , 自在

anubhava , 覺受, , 領受, 領納

anubhavana ,

anubhavanā , 領納

anubhavanatā ,

anubhaya 不倶, 無二

anubhayathātva 非二

anubhūta , , 忍受, 所證, 所領, 正受, 覺知

anubhūti

anubhūyate ,

anubodha , , , 覺知, , , 通達

anubodhana ,

anubodhi 阿耨菩提

anubṛṃhaṇā 增長

anubṛṃhayati 增長, 長養

anubṛṃhita 增長

anubuddha , 所知,

anubudhī 覺知

anucālin

anucaṅkramati 經行

anucaraṇa 遊行

anucārika 親近

anucarita , , 遊行, 隨順

anucchava 淸徹

ānucchavika 隱覆

anuccheda 不斷

anucchinna 不斷

anudadhyamāna 奉施

anudagra 怯懼

anudarśana

anudarśin 循觀,

anudatta

anuddhata 無掉

anuddhatya 高擧

anuddiṣṭa 不與

anudeśa

ānudhārma 正法

anudharma 隨法

anudharma-cāra 隨法行

anudharma-pratipanna 隨法行

anudharma-pratipatti 隨法行

anudhārmika 有法

anudhārmikī 如法

ānudhārmikī 隨法行

anuga 相續, , 障礙, 隨順

anugacchati

anugama 思惟, , , 觀察, , 通達, 障礙, , 隨順

anugamana , , 隨順

anugamayitumutsahate 隨眠

anugāmin 證得, 障礙, 隨順

anugantavya , 應如是知, 應思擇, 應隨決了, 隨順

anugata , 所變, 所隨, 次第, , , , , , , 通達, 障礙, 隨入, 隨順

anugīta 所說法, 演說

anugraha 利樂, 利益, , , 大哀, 得利益, , 攝取, 攝受, 攝益, 敬護, 爲利益, 爲攝, , 能攝受, 護念, 財利, 鐃益

anugrāhaka 利益, , 攝取, 攝受,

anugraha-kārin

anugrahaṇa 利益,

anugrahârtha

anugrahīta 將護

anugṛhīta 攝受

anuguṇa 隨順

anuguṇatva 隨順

ānuguṇya 隨順

anujāta 如實

anujavana

anujñāpita

anujñā-pratiṣedhanatā 開制

anujñāta

anujñātā

anukampā 哀愍, 大慈愍, , , 慈悲, 慈愍, 憂念, 憐愍, 攝受

anukampā-citta 哀愍心, , 愍心

anukampaka 性哀愍, , 慈哀

anukaṃpanā 大哀

anukampana

anukampanā

anukaṃpârthāya 加垂哀

anukampāśaya 哀愍意樂

anukampā-vaipulya 廣大哀愍

anukampin 愍哀

anukampita

anukampya 悲哀

anukāra 蓬亂

anukarṣa , 攝受

anukrama 次第

anukramam 如次第, 次第

anukramaṇa ,

anukramaśas

anukrameṇa 漸漸

anukrośa

anukṛti ,

anukūla 可愛, , , 相順, 障礙, , 隨順, , 順應

anukūlāṃ yuktim 順正理

anukūlatā 隨順

ānukūlya 隨順

ānukūlyatva 隨順

anukuṭṭaka

anulābha

anulepana , 塗香

anulepana-gandha 塗香

anulipta ,

anulipya

anulokanatā 觀察

anuloma 柔順之忍, 障礙, 隨順, , 順觀

anulomam 次第

anulomana 障礙, 隨順

ānulomi 隨順

ānulomika

anulomika 柔順忍, 障礙

ānulomika 障礙, 隨順

ānulomikī 障礙, 隨順

ānulomikī kṣāntiḥ 柔順忍, 隨順忍

anulomikī-dharma-kṣānti 柔順忍

anulomita 隨順

anumāna , 比知, 比量, 比量, , 隨量

anumānâbhāsa 似比量

anumānaṃ 法比量

anumāna-pramāṇa 比量

anumānasamyak 比量

ānumānika 比量

anumata 障礙

anumeya 隨量

anumīyate 比量

anumoda , 歡喜, 隨喜

anumodadhvaṃ 勸讚

anumodāma 代勸助

anumodāmo 勸助

anumodana 隨喜

anumodanā 隨喜

anumodanīya 隨喜

anumodate 隨喜

anumodatha 勸讚

anumodati 代喜

anumodayāmi 代歡喜, 勸助

anumodayati 隨喜

anumodayī 代歡喜, 勸助

anumodet 代喜

anumodeta 代喜

anumodita 隨喜

anumoditṛ 隨喜

anūnaka 滿足, 皆共

anunāmita 跱立

anunaya , , , 愛欲, 愛著, 慈愍, , , , , 貪愛, 貪欲,

anunayamanuparivartin 隨順

anunaya-sahagata

anunīta ,

anunīyatā 貪著

anunnata

anupabṛṃhayatā 長養

anūpabṛṃhayati 長養

anupaccheda 不斷, 不斷, 無斷盡, , 終無斷盡

anupacchedāya 紹繼

anupacchinna 不斷

anupāda 無生

anupādadāna 不取

anupādāna 離垢

anupādāya 無所作, 無起,

anupadeśa 不說

anupadhi 無依, 無取, 無所得

anupadhiśeṣa 無餘, 無餘依

anupadhi-śeṣa nirvāṇa-dhātu~ 無餘界

anupadhi-śeṣa-nirvāṇa 無餘涅槃

anupadiṣṭa-jñāna 無師智

anupagama 不隨

anupaghāta 不損

anupahata 不害, 無礙

anupahatya 不損惱

anupakliṣṭa 無雜穢

anupalabdha 不可得, 不見, 無所有

anupalabdha-śūnya 不可得空

anupalabdhi 不可得, 不得, 不見, , 無得, 無所得, 無所有

anupalabdhi-hetu 不可得正因, 不覓正因

anupalabdhi-svabhāva 無所得性

anupalabdhitā 不可得

anupalabhamāna 不可得

anupalambha 不可得, 不可得, 不得, 不見, 無得, 無所得, 無著

anupalambha-śūnyatā 不可得空

anupālanā 護持

anupālayati 長養

anupalepa 無染

anupalipta 不染汚, , 淸淨, 無所著, 無染, 無著

ānupālya

anupama 無譬

anupama-citta 不思議

anupapatti 不生, 無生, 無起

anuparata

anuparigraha 攝受

anuparigṛhīta , 攝受

anuparikṣipta 周匝

anuparīndanā 囑累

anuparipāṭikā 次第

anuparivārayitavya 護念

anuparivartin 展轉

anuparuddha 不壞, 不死

anupaśānta 不寂靜

anupastabdha

anupaśya

anupaśyana 循觀

anupaśyanā , 觀法

anupaśyati

anupaśyin ,

anupatapas 無惱

anupatita 障礙

anupātta 不受, 無執, 無執受, 非執受

anupāttika 無執受

anupāya 無方便

anupāya-patita 無方便求道, 無求道方便

anupma 阿婆磨

anu-pra-√āp 當得

anu-pra-√iṣ 發遣

anu-pra-√viś; anupraviśati 隨悟入

anu-pra-√yam 奉施, 持用布施

anupra-√yam 授與

anu-pra-√yam 行惠施

anuprabaddha 相續

anuprabandha 次第, 無有間斷, 相續

anupradāna 增上, 增長, 布施, ,

anupramodya 歡喜

anu-prâp ,

anuprāpsyāmaḥ 當得

anuprāpta 具足, , , , 成就, 究竟, , 證得,

anuprāptavat 已得

anuprāpuritum

anupravarta 相續

anupravartana , 隨順而轉

anupraveśa 悟入, , 能入, , 隨悟入

anupraviśat 能悟入

anupraviṣṭa 具足, , 隨入

anupraviśya 隨入

anupravṛtta

anupravṛtti 流轉

anuprayacchati 奉施, 持用布施, 授與, , 行惠施

anu-pra-yam

anuprayāta , 障礙

anupreṣayati 發遣

anupreṣita ,

anupūrva 次第, , 漸漸

anupūrvaka 次第

anupūrvam 次第, , 漸漸, 隨其次第

anupūrvaśas 次第, 漸漸

anupūrvatas 次第

anupūrva-vihāra-samāpatti 九次第定

anupūrveṇa 僥會, 如前, 次第,

ānupūrveṇa 漸漸

anupūrveṇa 轉稍

ānupūrvī 次第,

ānupūrvika 次第修

anupūrvin 次第

ānupūrvya 次第

anurāga 可愛, , 貪愛

anurāgaṇa 隨染

anurakṣa

anurakṣā , , 防慮

anurakṣamāṇa 將護, 苞育

anurakṣaṇa

anurakṣaṇā , 防護, 隨守護

anurakṣaṇa 隨護

anurakṣaṇā 隨護

anurakṣaṇa-dharman 護法

anurakṣaṇā-dharman 護法

anurakṣaṇā-prahāṇa 防護斷

anurakṣin

anurakṣita 寶護,

anurakṣitavya 應隨護

anurakta , 歡喜

anurava 音詞

anurodha , , 障礙

anurodhin 障礙, 隨順

anurūpa 如應, 如法, , 相似, 相應, 相稱, 色類, 障礙, 隨其所應, 隨順

anurūpām 如理

anurūpya 極殊妙

ānurūpya 相似

anusahāyī-bhūta 敬宗, 歸伏

anusahita 隨會, 隨順

anuṣakta 所隨逐

anusaṃdhi 次第, 相續

anusaṃrakṣaṇa 將護

ānuśaṃsa

anuśaṃsa 利益

anuśaṃsā 利益

ānuśaṃsa 利益

anuśaṃsa 功德

anuśaṃsā 功德

ānuśaṃsa 功德

ānuśaṃsā 功德, 功德利

anuśaṃsa 功能

ānuśaṃsa 功能

anuśaṃsa 勝利

ānuśaṃsa 勝利

anuśaṃsā 勝功德, 大勝利

anuśaṃsa

ānuśaṃsa

anuśaṃsā ,

anuśaṃsa

anuśaṃsā

ānuśaṃsa

anuśaṃsa 讚歎

anuśaṃsana 功德

anuśaṁsāvasthā 功德位

anusandhi 隨密

anuṣaṅga 不相離, 攝取, 現行, 相應

ānuṣaṅgika 相續, 隨逐

anusāra , , 次第, 道理, 障礙, 隨順

anusaraṇa , 隨順

anusārin , , 障礙, 隨順

anusāritva , , 親近, , 障礙

anuśāsaka , , , 能教誡

anuśāsana

anuśāsanā 教導

anuśāsana 教誡

anuśāsanâcāryaḥ 教授師

anuśāsanī ,

ānuśāsanī

anuśāṣanī 教令

ānuśāsanī 教法

anuśāsanī 教誡

anuśāsinī

anuśāsita

anuśāsti , 教誡

anuśāsti-prātihārya 教誡神變

anuśāstṛ 襲師

anuśaya 使, , , 根本煩惱, 煩惱, , 結使, 習氣, 隨眠, 隨逐

anuśaya-bhāva 隨眠有

anuśāyaka

anuśaya-śabda 名隨眠, 說隨眠

anuśaya-vaśāt 由隨眠

anuśayāvasthā 隨眠位

anuśayika

anuśayita 隨眠

anuśāyitva 隨眠

anuśete 所隨眠

anuśikṣamāṇa 精修, 隨學

anuśikṣaṇa 隨學

anuśikṣitavya 隨學

anuśiṣṭa 成就,

anuśista 教授

anuśleṣa 次第

anuśliṣṭa 相應

anusmaraṇa , 憶念, 隨念, 隨起憶念

anusmaraṇatā , 觀察

anusmarati 發起隨念, 能隨念, 隨念

anusmariṣyanti 銘著

anusmartṛ 記憶, 隨念

anu-smṛ 隨念

anusmṛti , 想念, 憶念, 正念, , 隨念, 隨念

anuśrava 聽聞

anuśrāvayatām 宣說

anuśrāvayati

anusrota 瀑流

anuṣṭhāna , , 成所作智, 成辦, 成辨

anusthānam-nispatti 成所作智

anuṣṭhānatā 能成立

anuṣṭheya 常隨記念, 隨記念

anuṣṭhita 隨順

anuṣṭubh 阿耨窣都婆

anustubhchandas 阿菟吒闡提

anutkṣepâprakṣepa 不增不減

anutpāda 不更生, 不起, 悉曇, 無爲, 無生, 無生長, 無起

anutpāda-anirodha 不生不滅

anutpādā-jñāna 無生智

anutpāda-jñāna-kṣāntika 無生忍

anutpāda-kṣānti 無生忍

anutpāda-mati 無生

anutpādana 無生

anutpādanatā 無生性

anutpādânirodha 不生不滅

anutpādikā 無生

anutpādita 無起

anutpādita-citta 未發心

anutpāditatva 未來

anutpādya 未發

anutpanna 不生, 未來, 未已生, 未生, 未起, 無生, 無起

anutpanna-kṣāntika 無生忍

anutpannānāṃ punar-utpāda 已生善令增長

anutpanna-samatā 不生平等性

anutpannatva 不生, 無生

anutpatimat 無生

anutpatti 不復生, 不能生, , 無生

anutpatti-dharma 不生法

anutpatti-dharmaka 不生, 不生法, 無生法

anutpatti-dharman 不生

anutpatti-dharmatā 無生法

anutpattika 不生, 無生, 無生忍

anutpattika-dharma 無生法, 無生法忍

anutpattika-dharma-kṣānti 不起法忍, 無所從生法忍, 無生忍, 無生法忍, 無起法忍

anutpattika-dharma-kṣānti-lābha 得無生法忍, 無生忍, 無生法忍

anutpattika-dharma-kṣānti-paryeṣṭi 無生法忍

anutpattika-dharmatā 無生法性

anutpattikeṣu 無生法忍

anutpattimat 無生因

anutsada

anutsṛṣṭa 堅固

anuttama 無上

anuttara , 無上, 無上士, 甚深, 阿耨多羅

anuttara śiva jñāna 眞慧

anuttara-bodhi 無上菩提, 無上道

anuttara-jñāna 無上智

anuttarāṃ jñānam 無上慧

anuttarāṃ samyak-saṃbodhim 無上菩提, 阿耨多羅三藐三菩提

anuttarāṃ samyak-saṃbodhim abhisaṃprasthitā 大乘意

anuttarāṃ samyaksaṃbodhim āsādayeyam 證無上正等菩提

anuttarāṃsamyak-saṃbodhimabhisaṃbuddhasya 成佛

anuttarāṃsamyak-saṃbodhimadhigacchati 成道

anuttara-samyak-sambodhi 佛智

anuttara-samyak-saṃbodhi 無上正眞道

anuttarā-samyak-saṃbodhi 無上正徧智, 無上正眞, 無上正眞道, 無上正眞道意, 無上正等菩提, 無上正等覺, 無上正覺, 無上正遍智, 無上至眞正覺, 等覺無上菩提

anuttara-samyak-saṃbodhi 阿耨菩提

anuttarā-samyak-saṃbodhi 阿耨多羅三藐三菩提, 阿耨多羅三貘三菩提

anuttarāsamyak-saṃbodhiḥ 無上菩提

anuttaratā 上首, 無上

anuttaratas 無上

anuttaratva 無上

anuttarāyāṃ samyaksaṃbodhau praṇidhāna 無上正眞道教

anuttarya 無上

ānuttarya 無上

anutthāpana 不能發

anuttrasta 不怖

anuvāda-anuśāsanā 教授教誡

anuvādin 流轉

anuvāhin , 障礙, 隨順

anuvaktṛ 隨說

anuvarṇita , 開演, 障礙, 隨釋

anuvartaka 善能隨順, 能隨順, , 隨起, 隨轉, 隨順

anuvartana 不相離, 障礙, 隨順

anuvartanā 隨順

anuvartanatā

anuvartin 善順, , 障礙

anuvartita 修行

anuvicāramāṇa 觀察

anuvicaraṇa , 遊行

anuvicāraṇā 隨伺

anuvicārayati

anuvicārayatī 觀察

anuvicārita

anuvicintita 本願

anuvidhāna 障礙, 隨順

anuvidiś 四維

anuvilokayati , 觀察

anu-vi-tark 尋思

anuvitarkaṇā 隨尋

anuvitarkita 思惟, , 隨尋

anuvitarkitam anuvicāritam 隨尋伺

anuvrajana

anuvṛṃhayati 長養

anuvṛtta

anuvṛtti 得生, 恆轉, 恒轉, 障礙, 隨順

anuvyañjana , 相好, 隨好, 隨形好

anu-vy-ava-√hṛ 隨說

anuvyavahāra 隨說

anuvyavahriyante 隨說

anuyāta 所行,

anuyātṛ 障礙

anuyātrika 翼從

anuyoga , 加行, , 正行, ,

anuyojya 障礙, 隨順

anuyukta 修行, , , 精勤, 精勤修學, 精進, 精進修行

anvādhāna

anvāgati 弩蘖帝

anvāhiṇḍayati

anvardha-māsam 半月半月

anvaya , , 次第, 相似, 種類, 障礙, , 類智

anvayāgataṃ-rājyam 本土田

anvaya-jñāna 比智, 類智

anvayajñānaṃ 類智

anvaya-jñāna-pakṣa 類智品

anvayāt , 爲因緣故

anveṣaṇa 乞求, ,

anveṣin , 欲求

anvīkṣitṛ 觀察

anvīkṣya

anvita , , , 具足, , , , , 成就, 相應, ,

anxiety

anya 不同, , , , 有異, 有餘, , 異法, 異相, 異類, , , , 餘類

anya-ananya 異不異

anya-bhūmika

anyad ālambanam 餘境

anya-jātīya 異類

anya-mano-jñāna 他心智

anyamanya 各各異

anyam-anya

anyamanyam 展轉, 自共

anyamanyān 自共

anyamanyasya 各各異

anyānanyatva 異不異性

anya-neya 他所引

anyânya 種種

anya-rūpa 異相

anyasminkāle 非時

anyatā

anyatama , , 隨有, 隨有一

anyatamānyatama 隨一

anyatamânyataram 展轉

anyatamena---ekena 隨一

anyatamqnyatama 隨分

anyatara , , 隨一, 隨有一

anyataraṃ janapada-pradeśaṃ gacchet 僑亭

anyatarânyatara 別異, 種種

anyatas

anyathā 不同, 不如, 不實, , 別異, 所餘, 有異, 由異相, , 虛妄, 變異

anyathā-bhāṣaṇa 異說

anyathā-bhāva , , 異相, 變異

anyathâkāra 有餘

anyathātva 不同, , , 異相, 異類, 變異

anyathātvatā

anyathā-vāc 異語

anyathī-bhāva 變異

anyathī-bhāva-karaṇa 轉變

anyathī-bhūta , 變異

anya-tīrtha 外道

anya-tīrthika 外道

anya-tīrthya 外道

anya-tīrthyāḥ 多種外道

anyatnā 異相

anyatra , 別異, , 唯除, 於他, 於餘法, 有餘, , , , , 餘經, 餘處

anyatra samaye 餘時

anyatva 但理隨緣, , 別異, 差別, 有差別, , 異相, 變異

anyāya 非法

anya-yāna 小乘

anye , 餘師

anyena 捨去

anyi-viśāradā 不退轉子

anyonya , 互爲, 互相, 共相, , , 各各自相, 展轉, 展轉相望, 更互, ,

anyonya-dravya-saṃyuktaṃ ... dadyāt 補寫

anyonyaika-kāryatva 同事

anyonyam 各自, 展轉, 更互相,

anyonyâpekṣa 相空

anyonya-pratyayatva 更互爲緣

anyonya-samavasaraṇa 相攝

anyonya-vaśāt 隨逐

anyonya-viśleṣa 更互乖離

anyônya-yoga 共同

anyonya-yoga-kṣema 安危共同

ap , 水輪

āp ryamāṇa 圓滿

āpa , 浴池

apa 阿婆

apa-

apa-√hṛ 吹去

apa-√kṛṣ 除遣

apa-√vad 生誹謗, 起損減

apacāra

apacaya , 損減, , 滅盡

apacāyaka 恭敬供養

apacāyanā 恭敬,

apacāyita 恭敬

apacita 信述

apaciti 承事

apādāna 從格

āpādana 能令,

apādānaṃ 所從聲

āpādanatā 令成

apadeśa , 指示, , , , 開示

apadiśyate 分別說, 顯示

āpadyate 違犯

apagama 出離, , , , , 永滅離, , 遠離, 開解, 除滅,

apagata 出離, , 捨離, , 棄捐, , , , , , 遠離, ,

apagata-vyūha

apaghātaka

apaghāṭayati

apaha ,

apahāra 抄劫, ,

apaharaṇa ,

apaharati 吹去

apahāya , , 發遣

apahrāsa , ,

apahṛta , , 棄捨, ,

apahṛtya

apakāra 不饒益, 不饒益事, , 怨害, , 損惱,

apakāra-karaṇa 不饒益

apākaraṇa

apakārin 不饒益事, 有怨, 無恩

apakarṣa , , , , 能除去, 遠離, ,

apakarṣaṇa 令離, , , 能蠲除, 蠲除, 遠離, ,

apakarṣati 除遣

apakarṣayati , 除滅

apakarṣitatva 對治

apakoṭana

apakramaṇa 退

apakrāmet 逃逝

apakrameta 逃逝

apakramitavya 退

apakrānta

apakṛṣṭa , , , 遠離,

apakṛṣya 攝取

apakṣa-karaṇa

apakṣāla , 災患, , 遠離

apalāla 阿波羅囉

apāṃ maṇḍalam 水輪

apamardana ,

apāmargā 牛膝草, 阿波末加

apaṃsayatā 不毀

apāna 波那

āpaṇa

apaṇa-krīta 無價

apanaya , , 遠離, , 除去,

apanayana , 濟度, , 能除, , , 除遣,

apanayati

apaneya

apanihati

apaniheya

āpaṇika 居士

apanīta , , ,

apaniya

apanīya 永滅, , 除遣

apanīyâpanīya 數數除遣

āpanna , 具足, , 已生, , , , 違犯

apara , , 後際, , , 有餘, 毘婆沙師, , 西

apara-anta 後邊

aparacitta-vid 無他心智者

aparāddha ,

āparāddha

aparādha , , , 過失, 過惡,

aparādhika

aparâdhīna 不自在

aparagati 阿波那伽低

aparam 後後

aparam asmāt 從此後

aparāmṛṣṭa 無著

aparañjana 憎惡

aparânta 後際, 未來, 未來世, 無數, 無量

aparānta-kalpa-koṭi 無量劫

aparānta-koṭī 後邊際

aparânta-koṭi 後際

aparânta-koṭī 盡未來際

aparânta-koṭi 邊際

aparânta-koṭī-gata 盡未來際

aparânta-koṭi-niṣṭha 盡未來際

aparântika 後際, 未來

aparapratyaya 非緣於他

apara-rātra 後夜

apara-śaila 西山住部

apara-śaila-vādinaḥ 西山住部

aparāvṛtta 不轉

apare 外道, 或有, 餘師, 餘師說

apareṇa

apareṇa samayena 後時

aparibhinna 不壞

aparibhukta 委付

aparicchinna 不斷

aparigṛhīta 無所著

aparigṛhīta-citta 祕惜

aparihāṇa 不滅, 不退, 無退

aparihāṇa-dharma 不壞法

aparihāṇa-dharman 無退失

aparihāṇi 不退, 不退轉, 無復退轉

aparihāṇika 不退

aparihāṇīyatva 不退墮, 無有退

aparihāra 不能通

aparihīṇa 不退

aparijñāna 不了知, 所不見,

aparijñātatva 不了知

aparikalpa 非分別

aparikarmitatva 不修治

aparikhidyamāna 無有厭倦

aparikhinna 無厭倦, 無有厭倦

aparikīrti 不顯

aparimāṇa 無邊, 無量

āparimāṇa 無限

aparimita 無數, 無量, 無限

aparimitatva 無量

aparimitâyus 無量壽

aparinirvāṇa-dharmaka 無般涅槃法

aparinirvāṇa-dharmatva 無般涅槃法

aparinirvāṇa-gotraka 無涅槃性

apariniṣpanna 非眞實

apariniṣpannatva 不成實

apariniṣpatti 不成實

apariniṣṭhita 未得究竟

aparipakva 未成熟

aparipūrṇa 未圓滿

apariśeṣa 一切, 無餘

apariśeṣam 無餘

apariśuddha 不淨, 未善淸淨

aparitamanā 無有怯弱

aparityāga 不棄捨

aparityājya 不能捨

aparityakta 無捨

aparivarta 不轉

aparivṛtta

aparo bhavaḥ 後有

aparopatāpin 不惱於他

aparo'pi 次復

apārtha 無義

apārthika 不用, 唐捐

apartrāpya ,

aparuṣā 無盡意

aparyādatta 不可窮盡, 不滅, 無盡

aparyanta 無盡, 無邊, 無邊際, 無量, 無際

aparyantatā 無邊

aparyātta 無邊

āpas

apasārayitum

apaścima

apasmāra 阿婆摩羅, 阿波摩羅, 阿跋摩羅

apasmāraka 阿跋摩羅

apasmāra-rūpa 阿跋摩羅

apāśraya

apāśrayaṇa

apasvāpana 眠寐

apāsya , 捨離,

apaśyaka 無見

apaśyamāna 不見

āpāta

apatana 不墮

āpatana

apatana

apatitatva 不墮

apatitva 不墮

apatrāpa

apatrapā

apatrāpa

apatrapā 慚愧

apatrāpa

apatrapaṇatā

apatrāpya , , 慚愧

āpattavya

āpatteḥ vyutthānam 還淨

āpatti 所犯, 毀犯, , 犯已, , 罪業, 罪過, 誤犯, 違反, 違犯

āpattika 毀犯

āpattim āpadyante 犯於所犯

āpattim āpannāṃ vyutthāpayitum 出罪

āpattim āpanno bhavati 違犯

āpattiṃ nāpadyate 不犯

āpatti-pratideśana 說罪

āpatti-pratideśanā 說非

āpatti-vipāka 罪報

āpatti-vyutthāna 出罪

apaṭu-pracāra 行不明

apa-vad 誹謗,

apavāda , , , 損減, 毀謗, , , 簡別, 語惡, 誹謗, ,

apavādaka 毀謗, 誹謗

apavadate 起損減

apavaderan 生誹謗

apavādika 損減, 誹謗, 起損減

apavadita 毀謗

apavarga 解脫, 遠離

apavarga-mārga 涅槃道, 解脫道

apaviddha ,

apavidhya

apāvṛta 開示

apāya , , 惡趣, 惡道, , 遠離, ,

apāya-bhūmi 三惡趣, 地獄, 惡趣, 惡道, 非法地

apāya-durgati-vinipāta 墮險惡趣

apāya-ga 惡趣

apāya-gamana 墮於惡趣

apāya-gati 惡趣, 惡道

apāya-patha 惡趣, 惡道

apāya-pathāni trīṇi 三惡趣

apāya-pathānitrīṇi 三惡趣

āpāyayati 長養

āpāyika 惡趣, 惡道, 感惡趣

apekṣa

apekṣā 悲戀, , 愛著, , 相待

apekṣa 相空

apekṣā ,

apekṣa 觀待

apekṣā 觀待, 貪著, , 顧念, 顧戀

apekṣā-citta 悲戀心, 興悲戀心

apekṣana

apekṣaṇa

apekṣana 相待

apekṣaṇa 相空,

apekṣate

apekṣā-yukti 觀待道理

āpekṣika , 相空, , 觀待

apekṣin 觀待

apekṣita 相空,

apekṣya , ,

apeta , ,

aphala 無果

aphalatva 無果

aphāṣa

api ... eva 故復

api 乃至, 乃至於, , , , 承續, , 而復

api ca ,

api tu , 此亦, 而復

ap-maṇḍala 水輪

aṃpanna 具足

aṃśa ,

aṃsa ,

aṃśa-gata

aṃśatā ,

aṃśika ,

aṃśu 光明, ,

aṃśu-jāla 光明

añcita

aṇḍa-ja 卵生

aṇḍajā 胎生

aṇḍa-jā yoniḥ 卵生

aṅga , 分量, 功德, , 少分, , , , , , , 身分,

aṅgada 因揭陀

aṅga-hīna 缺減

aṅga-jāta

aṅgajāta 男莖, 鴦伽社哆

aṅgana

aṅgaṇa , , 煩惱, 貪著

aṅga-pratyaṅga

aṅga-pratyaṅgāni duḥkhanti 危疲

aṅgāra ,

aṅgāra-karṣū 火聚

aṅga-roma 身毛

aṅga-saṃāyukta 分相應

aṅgatva ,

aṅga-yaṣṭi 身體

aṅgika ,

aṅguli

aṅguli-parvan 指節

aṅguli-veṭhaka 指節

aṅguly-agra 指端

aṅgūṣa 鴦倶奢, 鴦倶舍

aṇiman 微細

añjalayobaddhvā 合掌

añjali 印母, 合掌

añjali-karaṇīya 應合掌

añjali-karman 合掌

añjana

añjanā 分別

añjana 安禪那, 安繕那, 安膳那,

aṅka

aṅkita ,

aṅkura

aṅkuritatva

aṇkuśa

aṅkuśa

aṅkuṣa

aṅkuśa

aṅkuṣa

aṅkuśī ,

aṅkuśin ,

aṇu ,

aṅu 少分

aṇu 微塵, 微細, 極微, 阿耨

aṇuka

aṅuka 少分

aṇuka 微塵,

aṇu-mātra , 微少

aṇu-mātram 微塵

aṇu-mātrâvadya 小罪

aṇu-raja 微塵

aṇu-rāja 微塵

aṇu-rajas 極微

aṇuśikṣana 教習

aṇuśiṣṭa 使

aṇutva 極微

āpnuyāt

apoddhṛta 拔除, 滅盡

apoḍha , , ,

apoha ,

apohya

āppajjiṃ

aprabhinnapūrva 顯說

aprabhinnapūrva... anācakṣitapūrva 顯說

apracāra ,

aprādubbūta

aprādur-bhāva 不生

aprādurbhāva 無生

aprā-durbhūta

aprahāṇa 未盡, 無量

aprahātavya 無斷, 非所斷

apraheya 非所斷

aprahīṇa 不斷, 不滅, 未斷, 未斷, 未永斷, 無捨

aprajānat 不信

aprajñāyamāna 難了知

aprakampita 不動

aprakampya 不動, 無動

aprākṛta 非常

aprākṛtāśayena 無俗意樂

apramāda 不放逸, 不放逸, 無縱逸, 離諸放逸

apramāda-caryā 不放逸行

apramāda-vihārin 無放逸住

apramādya 不放逸

apramāṇa , 廣大, 無動, 無相, 無邊

apramāna 無量

apramāṇa 無量心

apramāṇa-ābha 無量光天

Apramāṇābha 廅波, 廅波摩那

āpramāṇābha 無量光天

Apramāṇābha 阿波摩那婆, 阿波羅摩那阿婆, 阿波羅摩那阿婆

apramāṇa-guṇa 無量功德

apramāṇa-kārin 所作無量

apramāṇa-kāya 無量身

apramāṇa-loka-dhātu 無量世界

apramāṇa-pakṣa 無量

apramāṇa-puṇya 無量福德

apramāṇa-śubha 無量淨天

āpramāṇa-śubha 無量淨天

apramāṇa-śubhāḥ 無量淨天

apramāṇatā 無量

apramatta 不放逸, 無放逸, 無放逸, 無縱逸, 逸慢

aprameya 無邊, 無量, 無限

aprameya-asaṃkhyeya kalpān 無量阿僧祇劫

aprameya-buddha 無量佛

aprameya-janman 無量世

aprameya-kalpa 無量劫

aprameya-puṇya 無量福

aprameyâsaṃkhyeya 無量

aprameyāsaṃkhyeya 無量無數

aprameyâsaṃkhyeyâparimāṇa 無邊

aprameyatā 無量

aprameyo-jñānena 無量智

apramuṣita 無忘失

apraṇāśa 不壞

apraṇaṣṭa 不壞

apraṇidhāna 無願

apraṇidhāna-yoga 無願

apraṇihita 無作, 無願

apraṇihitāḥ 無願

aprapañcatā 無性

aprāpta 所未得, 未得

aprāpta-parihāṇi 未得退

aprāpta-vihīna 未得退

aprāpti 不得, 無得, 無所得, 非得

aprāptitva 無所得

aprāpya 不及

aprasāda 怨家,

aprāsādika

apraśānta 不寂靜

aprasiddhi

aprati 不得

apratibala 力微劣, 怯弱, 無能, 進力

apratibalana 不能

apratibhinnapūrva 顯說

apratigha 無對, 無有礙, 無瞋, 無瞋, 無礙

apratighāta 無礙

apratighātitā 無礙

apratighatva 無對, 無礙

apratighavat 無對

apratihata , 無對, 無礙

apratihata-citta 淨心, 無礙心

apratikṣipat 不生誹謗

apratikūla 不違逆, 可愛, 歡喜

apratilabdha 不可得, 不得, 所未得, 未得

apratilabdha-pūrva 未曾有

apratilabdhatva 未通達

apratilambha 不能得

apratima

apratinirvartin 不退

apratipakṣa 不能斷

apratipatti 虛妄

apratiprasrabdha

apratipraśrabdha 無盡

aprati-pudgala 佛世尊

apratirūpatā 非法

apratisama 無對, 無等

apratisaṃkhyā 非數

apratisaṃkhyā-nirodha 非擇滅

apratisaṃkhyāya 不由思擇,

apratisaṃkyā-nirodha 非擇滅無爲

apratisaṃvedada 不覺

apratisaṃvedanā 無覺受

apratisaṃvedin 不生

apratisaṃyukta 不相應, 非相應

apratisaṃyuktena-cittena 不相應心

apratisaṃyuktenacittena 不相應心

apratisandhika 不相續

apratisaraṇa 無依

apratiśaraṇa 無依

apratiṣṭha 無所著

apratiṣṭhita 無所住

apratiṣṭhitaṃ nirvāṇam 無住涅槃

apratiṣṭhitaṃnirvāṇam 無住處涅槃

apratiṣṭhita-nirvāṇa 不住涅槃

apratisthita-nirvāṇa 無住處涅槃

apratiṣṭhita-nirvāṇa 無住涅槃, 無住處涅槃

apratiṣṭhito nirvāṇe 不住涅槃

apratīta-nāma 非同所了名

aprativāṇi 不可制伏, 難制伏

aprativīryârambha 進力

apratyākhyāna 不棄捨

apratyaya 不信, 無因

apratyudāvarta 不退還

apratyudāvartanatā 不退, 不退轉, 無退轉

apratyudāvartanīya 不復退, 不退轉

apratyudāvartya 不退, 不退轉

apraveśa 不入

apravṛtta 不生,

apravṛttatva

apravṛtti 不生, 不起, 不轉, 止息, ,

apravṛttitā 無流轉性

apravṛttitva 不生

apravṛtti-vikalpa 不起分別

apravyāhāra 不可說

aprayatna 自然

aprayogatas 自然

aprayojana 無用

aprīti

apriya 不愛, , 怨憎, , 殺生, 非愛

apriya-saṃprayoga-duḥkha 怨憎會苦

apriya-saṃyoga 怨憎會苦

apriya-saṃyogaḥ duḥkham 怨憎會苦

apriya-saṃyoge duḥkham 怨憎會苦

apṛṣṭa 不請, 不請求

ap-samjñā 水想

ap-saṃvartanī 水災

apsara 樂天

apsaras 天女

ap-skandha 大海, , 水災

āpta 相應, , , , 親近, 障礙

āpta-āgama 聖言量

āptâgama 聖教

āptāgama 至教

āpta-māna

āpta-śruti 聖教

āptatā 眞言

āpti , , , 至得

apunāgamana 不復現, 不返

apunaḥ-pratyudāvartya 無復退轉

apunar 不更, 不還, 無復

apunar-āvṛtti 不退轉

apunar-āvṛttitva 不退轉

apuṇya , 非福行

apuṇyôpaga 非福行

āpūrita

apūrva 未曾有, 非先

apūrva-acarama 無前後

apūrvâcarama 倶時

apūrvâcaramam 一時

apūrvaka

apūrvôtpāda

āpūryate , 遍滿

apūtika 不壞

apy anye 及餘

āpya

āpyāyita 增益

ārā

ara 阿羅

ārā 阿羅

ārabdha , , 勇猛, , 發起, 發趣,

ārabdha-vīrya 勇猛精進, 勤精進, 發勤精進, 發大精進, 精勤, 精進, 起精進

ārabdha-vīryās 勱勵

ārabh 勤修習, 勤加

ārabhate 勤加

ārabhatekartum , 修行

ārabhda

ārabhya , 依止, , , 發起, 相應,

ārabhyate ,

ārāḍaḥ-kālāma 懈怠

ārāḍa-kālāma 懈怠

ārādha

ārādhana 住持, ,

ārādhayati 拯濟, 能持

ārādhayiṣyanti 逮獲

ārādhita 恭敬, , ,

ārādhitavat paryāptavat 講讚

arāga 無染

ārāgaṇa , 供養, , 植遇

ārāgaṇatā , 植遇

ārāgayatha 來到

ārāgayema 値遇, 值遇

ārāgayiṣyanti 逮獲

araghaṭṭa-ghaṭī-cakra 汲井輪

ārāgita 供養, , 植遇, , 親近, 遭見

ārāgitavat

arahā 阿羅訶

arajaska 無塵

araja-viraja 無染

ārakṣā 救護, 營護

ārakṣa

ārakṣā , 防護

ārakṣaka 防護

ārakṣati 隨護

ārakṣita 防護

arakṣya 不護

arakta 無染

ārāma 可愛, , , , , , 精室, 精舍, , 苑園, , , 阿羅彌, 阿藍麼

ārāmatā

ārāma-vana 園林

ārambaṇa , , 因緣, , 境界, 想念, 所緣, 攀緣, 有所緣,

ārambha , 依止, , , , 奮發, 所作, 方便, , , 發起, , ,

ārambha-karaṇīya 應作事

ārambhin

ārāmika 白衣

araṇa 無諍

araṇā 無諍, 無諍三昧

araṇā-samādhi 無諍三昧

araṇā-vibhāga 無諍

araṇā-vihārin 無諍

ara-nemi 輻輞

araṇi 乾木,

araṇya 寺院

āraṇya 曷剌䍲

araṇya 林野, 空寂, 空閑, 空閑地, 空閑處, 蘭室, 遠離,

āraṇya

araṇya 阿練若, 阿蘭若, 阿蘭那

araṇya-cintaka 空閑

araṇya-gata 空閑處

āraṇyaka 住阿練若處, 寂靜,

āranyaka 阿蘭那

araṇya-vāsa 空閑處

araṇya-vṛttaka 空閑

araṇye vasat 巖燕

arapacana 阿羅婆遮那, 阿羅波遮那

ārāt 久遠, , 遠離

arati 不樂, 勞廢, ,

arbuda 未陀, , , 額部曇

arcana 供養

arcanā 恭敬

arcayati 供養, 恭敬

arcimat 光明

arcis 光明,

arciṣmati 焰慧地

arciṣmatī bhūmiḥ 焰慧地

arcita 恭敬, 讚歎

ardha

ardha-candra 半月

ardha-māsa 半月

ardha-rātra 中夜

ardhâsana 半座

ardita

ārdra 柔和

ārdraka 生薑

argala 關軸

argha 閼伽

arghatara

arghya 遏伽

arha

arhad-bhūmi 阿羅漢道

arhad-ghāta 害阿羅漢, 殺阿羅漢

arhad-ghātaka 殺阿羅漢

arhad-ghaṭī-cakra 水輪

arhad-vadha 害阿羅漢, 殺阿羅漢

arhan 不生

arhān 阿羅訶

arhanta-ghātin 殺阿羅漢

arhat 不生, 大應供, 大聖, 尊者, 怨家, , 應人, 應供, 應果, 殺賊, 無學, 無著, 無著塔, 聖人, 聖者, 聲聞, 證阿羅漢果, 阿羅漢, 阿羅漢果, 阿羅訶, 阿羅訶

arhat-phala 修道, 羅漢果, 阿羅漢果

arhat-phalin 阿羅漢果

arhat-pratipannaka 阿羅漢向

arhattva 應果, 所應, 無學, 無學果, 羅漢道, 阿羅漢果

arhattva-phala 阿羅漢果

arhattva-pratipannaka 阿羅漢向

arhattve pratipannakaḥ 阿羅漢向

arhatva 無著塔, 阿羅漢位

arihat 聖人

ariṣṭa 無患子

ariṣṭa(ka) 阿梨吒, 阿梨瑟吒

ariveṣṭayati

ariya

arjaka 阿梨樹, 阿棃樹

arjakasya ..... mañjarī 華菜

arjakasya 摩利闍迦

arjana 引攝, , 招集, , ,

ārjava 直心, 眞實, 質直

arjita 所獲

ārjita

arjuna 阿順那

arka 奇哉, , 阿羅歌, 阿迦

arka-raśmi

arṇava 大海,

ārocaka

ārocana

ārocayāmi 吿敕

ārocayāmi... prativedayāmi 宣布詔, 班吿, 頒吿

ārocayāmi.... prativedayāmi 宣語

ārocayāmi......prativedayāmi 班宣, 頒宣

ārocayati , , , ,

āroceti

āroceya

ārocita

aroga 無病

aroga-jātīya 無病

ārogya 無病

ārohaṇa

āropa

āropita

āropya

arpaṇā

arpaṇa

arpaṇā 涉入, 渉入

arpayati 契悟, 志求,

ārṣa 古聖主, 安穩, 阿利沙住處, 阿黎沙

ārṣabha 仙尊, 牛王

ārṣabhaṃ carman 牛皮

ārta , 所逼切, , , 逼迫

artha , 事務, 事義, , 利益, 利行, 利誼, 利誼, , , 塵境, , 境界, 思議, , 日迦他, 日遏他, 曷攞多, , , 欲求, , 求得, , 法義, , , , , 眞實義, , 義利, 義理, 議理, , 財物, 道理, , 饒益,

artha-anusāra 取義

arthâbhāsa 分別義

artha-caryā 利他, 利行, 義行

artha-caryā-saṃgraha-vastu 利行攝事

artha-dāna 利益

artha-dāyin 施財

artha-dhāraṇī 義陀羅尼

artha-gati

artha-grahaṇa 取義

arthâkāra

artha-kara 作利益, 利益

arthâkāra

arthâkara 境相

artha-karaṇa 利益

artha-karaṇatā 作義利

artha-karman 利益

artha-kārya 利益

arthakatva 欲樂

artha-kovida 如實知

artha-kriyā 利樂, 利益, 利益安樂, 利行

artham , 圓滿, , 爲令, 爲得, 爲欲

artham akārṣīd 救濟

artham prativibuddha 開悟

arthântara

arthāntara 別義,

arthântara

arthântara-bhūta

artha-pada , 句義

artha-para

artha-pratibhāsa 似塵

artha-pratisaṃvid 義無礙解

artha-pratiśaraṇa 依義

artha-pratiśaraṇa-citta 依義心

artha-pratisaraṇena bhavitavyaṃ navyañjana-pratisaraṇena 依義不依語

artha-pravicaya-dhyāna 觀察義禪

artha-saṃhita

artha-saṃjñā 義想

arthatā ,

arthataḥ 義意

arthatoyathā-pradhānam 勝義

artha-vaśa

artha-vijñapti 義識

artha-viśeṣa 別義, 義別, 義差別

arthāya

arthāyahitāyasukhāya 利益

arthe , 爲利

arthika , 志求, , , 慕索, 有希求, , 欲求, , 求索, , , , 貪愛

ārthika 貪求

arthikatā

arthikeṣu---sattveṣu 來求者

arthin 來求者, 志求, 有所悕冀, 欲求, 欲見, , 求得, 求者, 爲求,

arthinaḥ 爲義利

arthitva , 欲樂,

arthôpasaṃhita 能引有義

arthôpasaṃhitā dharmāḥ 能引有義聚法

arthya

artu 非時

arucitā 不樂

ārūḍha , , ,

ārūḍha.ucca

aruṇa , 明相, 阿樓那, 阿留那, 阿盧那

aruṇakamala 阿盧那花

arūpa 非色

arūpâvacara 無色界

arūpin 無形, 無色, 無色界, 無色相, 無色行

arūpiṇāṃ 無色界

arūpi-sattva 無色有情

ārūpya 無色, 無色界

arūpya vimokṣa 無色解脫

ārūpya-avacara 無色行

ārūpya-bhava 無色有, 無色界

ārūpya-bhūmi 無色界

ārūpya-dharma 無色法

ārūpya-dhātu 無色界

ārūpya-pratisaṃyukta 無色界

ārūpyâpta 無色有, 無色界

ārūpya-samāpanna 無色界

ārūpya-sattva 無色界

ārūpyâvacara 無色, 無色界

ārūpyāvacara 無色

arvāk , , , ,

aṛvāñc

ārya 勝人, 大德

arya 尊者

ārya 平雅, 梨耶, 淨命, 無漏, , 聖人, 聖者, , 阿利耶, 阿夷, 阿犁耶, 阿離耶, 阿黎耶

āryabhāva-vastu 諸聖法

ārya-carya 聖行

āryadeva 聖天

ārya-dhana 七聖財

āryaḥ...pudgalaḥ 聖人, 聖者

ārya-jana 聖人, 諸聖

ārya-jñāna 聖智

ārya-mahā-sahasra-pramardinī 守護大千國土經

ārya-mārga 無漏道, , 聖道, 見道

ārya-mārga-sāmarthya 聖道勢力

ārya-miśra 尊者

āryāṇām apavādakāḥ 謗賢聖者

āryāṇāṃ satye 聖諦

āryânanda 慶喜

ārya-pratyātma-jñāna 自覺聖智

ārya-pudgala 大聖, , 聖人, 聖者, 賢聖

āryârhat 聖者, 賢聖

āryâsaṅga 無著

ārya-śāsana-prakaraṇa 顯揚聖教論

ārya-sattva 聖人, 聖者

ārya-satya 四聖諦, 四諦, 眞諦, , 聖諦,

ārya-satyam 聖諦

ārya-satya-parīkṣā 觀四諦, 觀聖諦

ārya-śrāvaka 聖弟子

āryâṣṭâṅga 八聖道, 八聖道支

āryâṣṭâṅga-mārga 八正道, 八聖道, 八聖道支

āryāṣṭāṅgasya mārgasya 八支聖道

āryâṣṭâṅgika-mārga 八正道, 八聖道, 八聖道支

āryāṣṭāṅgika-mārga 八正道

āryâṣṭâṅgo mārga 八支聖道

āryāṣṭāṅgo mārgaḥ 八支聖道

āryāṣṭāṅgo-mārgo 八正道, 八聖道

ārya-sthāvira 上座部

ārya-sthavira-nikāya 上座部

ārya-sūrya 佛日

ārya-upāya-pāramitā 方便波羅蜜菩薩

ārya-vaṃśa 聖種

āryavaṃśa 賢聖族

ārya-viśārada 不退轉子

ārya-viṣaya 境界

āryā-vyavahārāḥ 聖語

āryī-bhūta

āśā 希望, , 意望,

āśa

asabhāga 無同類, 無同類因

asabhūta 無自性

āsada , ,

asad-ālambana 緣無

āsādana 作得,

asad-artha 無性

asad-ātman 無神我

āsādayati , , , 證得

āsādayet 能得

āsādayeyam 方證

asad-bhāva 有無, , 無性

asad-bhāvatā 無所有

asad-bhūta 不定, 不實

asadbhūta

asad-bhūta 定無, 決定無

asadbhūta

asad-bhūta 虛妄, 非眞實有

asad-bhūtatva 無所有

asad-bhūta-vastu 不實事

asad-dharma 不正法, 邪法

asaddharma 邪見法

asad-dṛṣṭi 惡見, 惡見, 邪見

asad-graha 邪執

asad-grāha 邪執

Aṣāḍhā 軫宿

Āṣāḍha 阿沙荼, 阿沙陀

Aṣāḍhā 阿薩多

Āṣādha 頞沙荼

Āṣāḍha 額沙荼

asādhārana 不共

asādhāraṇa 不共, 不同

asādhāraṇa-phala 不共果

asādhāraṇatā 不共

asādhāraṇatva 不共

asādhu 不善

asādhya , 阿薩闍

āsādita ,

asadṛśa 無等

asādṛśya 不相似

asad-vitarka 惡尋思, 惡尋思

āsādya ,

asahasā 不凶暴

asahiṣṇu 不堪

aśaikṣa 無學, 無學道

aśaikṣa-mārga 無學, 無學道

aśaikṣa-mārga-stha 無學

aśaikṣa-patha 無學道

aśaikṣa-phala 無學果

aśaikṣa-sammyak-sjñāna 無學正智

aśaikṣa-samyag-ājīva 無學正命

aśaikṣa-samyag-vāk 無學正語

aśaikṣa-samyag-vyāyāma 無學正勤

aśaikṣa-samyak-karmānta 無學正業

aśaikṣa-samyak-samādhi 無學正定

aśaikṣa-samyak-saṃkalpa 無學正思惟

aśaikṣa-samyak-smṛti 無學正念

aśaikṣa-samyak-svimukti 無學正解脫

aśaikṣeṇa mārgeṇa 無學道

aśaikṣī dṛṣṭiḥ 無學正見

aśaikṣī samyag-dṛṣṭiḥ 無學正見

aśaikṣya 無學

aśaikṣya-mārga 無學道

asajjamāna 無礙

asakṛt

asākṣāt-kṛta 未證

asakta 不愛, 不愛, ,

aśakta , 無堪能

asakta 無愛, 無所障, 無染, 無滯, 無礙, 無著

āsakta

aśakta 非能

asakta-jñāna 無滯智, 無礙智

āsakti

aśakya 不可得

asal-lakṣaṇa 無相, 非有相

asama 無等

asāmagrī 不和合性

asamāhita 不定

asamāhita-bhūmika 不定地

asamāhitaṃ cittam 不定心, 散心

asamair---buddhair 無等覺

asamañjasa ,

asamanta 無等

asamanvāgama 不相應, 非得

asamanvāgata 不相應

asamanvāgatatva 不相應

asamanvaya 非得

asamanvita 非得

asāmānya 不共

asamāpta 無邊

asamartha 不相應, 不能

asamarthatā 無能

asamasama 阿裟摩娑摩

asamasama-bhūta 無等等

asama-samatā 無等等

asamatikrāntaḥ-bhavati 不違越

asamātta 未曾

asamavadhāna 不現前

asamaya 非時

asamaya-mukta 不時解脫

asamaya-vimukta 不時解脫

asamaya-vimukti 不時解脫

asāmayikī vimuktiḥ 不時解脫

asamāyukta 不相應

asaṃbandha 不相應

asaṃbhava 不生, , 無成,

asaṃbhavatva 不可得, 無所得

asaṃbhavāvināśatā 無成無壞

asaṃbheda 不壞, 平等, 無分別, 無差別

asaṃbhedana 不壞, 無分別

asaṃbhedanatā 不變異性

asaṃbhinna 不壞, 平等, 無分別, 無差別, 無礙, 相應, 等無差別

asaṃbhinna-pralāpa 不綺語

asaṃbhūta 不生, , 無生

asaṃbhūtatva 無生

asaṃbodha 不覺

asamena 不平等

asaṃgata 不相應

asaṃgatârtha 不相應

asaṃgrāha 妄執

asaṃgṛhīta 不攝, 所不攝

asaṃhārya 不動, 不可引奪, 不壞, 不能及, 不能引奪, 不能映奪, 堅固, 無漏

asaṃhārya-dharma 無漏法

asaṃhāryatā 不可引奪

asaṃjña 無想

asaṃjñā 無想

asaṃjñā-samāpatti 無想定

asaṃjñi-deva 無想天

āsaṃjñika 入無想

asaṃjñika 無想

āsaṃjñika 無想

asaṃjñika 無想事

āsaṃjñika 無想報

asaṃjñika 無想天

āsaṃjñika 無想天, 無想定

asaṃjñika 無想所有

āsaṃjñika 無想果

asāṃjñika-deva 無想天

asāṃjñika-sattva 無想有情

asaṃjñin 無想, 無想

āsaṃjñin 無想

asaṃjñinām...devānām 無想天

asaṃjñi-samāpanna 無想定

asaṃjñi-samāpatti 無想, 無想定

asaṃjñī-samāpattim 入無想定

asaṃjñi-sattva 無想有情, 無想, 無想天

asaṃkalpa 非眞分別

asaṃkhya 僧祇, 大劫, 無數, 阿僧企耶, 阿僧祇, 阿僧祇耶

asaṃkhya-traya 三無數

asaṃkhyeya 無數, 無量, 計限, 阿僧企耶, 阿僧祇

asaṃkhyeya-kalpa 無央數劫

asaṃkhyeya-traya 三無數

asaṃkleśa 無染, 無雜染

asaṃkliṣṭa 不染汚, 善明, 淸淨, 無垢, 無染, 無雜染, 離染

asaṃkliṣṭa-citta 心無雜染, 無染汚心, 無染心

asaṃkliṣṭa-dānatā 無染惠施

asaṃkliṣṭatva 不染汚, 無雜染

asaṃkoca 無畏

asaṃkṣobhya 不生憤發

asaṃkucita 無怯弱

asaṃlīna 堅固, 無怯劣, 無怯弱, 無有怯劣

asaṃlīna-citta 心無怯劣

asaṃmoṣa-dharmatā 無忘失法

asaṃmūḍha 不昧

asaṃniśraya 不依, 無所依

asamoha 無癡

asampakampa 無動

asaṃpannatā 不具足

asaṃprajāna 不正知

asaṃprajānat 不正知

asaṃprajanya 不正知

asaṃprakhyāna 不現

asaṃpramoṣa 常不忘失, 無忘

asaṃpramoṣatā 無忘失

asaṃprāpta 無得, 非得

asaṃprāptatva 未得

asaṃprāpti 不得, 無得, 非得

asaṃprayogitva 不相應

asaṃprayukta 不相應, 不相應法, 心不相應, 心不相應法, 非相應

asāṃpreya 不應作

asaṃpreya 不相應

asaṃpūrṇa 不圓滿

asaṃrayoga 不相應

asaṃsarga 厭離, 寂靜, 無雜, 遠離

asaṃśaya 是則,

asaṃskāra 不作行, 無爲

asaṃskṛta 不動, 無漏, 無漏法

asaṃskrta 無爲

asaṃskṛta 無爲, 無爲法

asaṃskṛtā dharmāḥ 無爲法

asaṃskṛta-dharma 無爲

asaṃskṛta-dharmāh 無爲法

asaṃskṛta-dhātu 無漏界

asaṃskṛta-pada 無爲

asaṃskṛtatva 無爲

asaṃsṛṣṭa 厭離, 善明, ,

asaṃtuṣṭa 不足

asaṃtuṣṭi 不生喜足, 無喜足, 無喜足

asaṃtuṣṭi-vīrya 無喜足精進

asamucchinna 不斷

asamudācāra 不現行, 不行

asamudācāra-pracāratā 不現行

asamutthāna 不生, 無起

asamutthāpanā 無起

asaṃvara 不律, 不律儀, 不律儀, 惡律儀, 惡戒

asaṃvara-stha 不律儀

asaṃvarika 不律儀

asaṃvarta 不壞

asaṃvidita 不正知

asaṃvidyamāna 不可得, 不得, , 無所有

asaṃvṛta 放逸

asaṃyata 放逸, 散亂

asaṃyukta 不相應

āsana , 坐具, 大法座, 妙座, 聖座, 阿薩曩

aśana

āsana-prajñapta 敷座

āsana-stha

asaṅga 無合會, 無所著, 無染, 無滯, 無爲, 無礙, 無著, 無貪, 罣礙

asaṅga-jñāna 無滯智, 無礙智, 無著智

asaṅga-jñānābhimukha 無著智現前

asaṅga-jñāna-darśin 無礙智

asaṅga-jñānin 無礙智

asaṅgatā 無所著, 無礙

āsaṅgatā 無礙

asaṅgatā 無著

aśani

āśaṅkā

āśaṅka-saṃmata 恐怖

asaṅkhāraparinibbāyin 無行般涅槃

āsanna 現行, 親近,

āsannaka 親近

āsanna-sthāyin 親近

āsannatā

āsannī-bhūta 鄰近, 隣近

asanta , 虛妄

asantaka 無所有

asapakṣa 異品

asapatna 無對, 無怨

asāra 不堅, 不實

aśāradya 無畏

asāraka 不實

aśaraṇa 無所歸依

aśarīra 無形, 無體, 非身

āśârtham

asaru 阿娑羅

asarva-ga 非一切處

asarvatraga 非遍行

aśastra 不用刀杖

aśāśvata 無常, 非常, 非常, 非恒

aśāśvata-svabhāva 無常性

aśāśvatatā 無常

asat 不善, 不在, 不實, 不正, , , 無因, 無所有, 無法, 虛妄, , 非有, 非法

asāta 不正

aśāta

aśaṭha 無諂, 無諂, 無諂曲

asat-karman 惡業

asat-kārya 因中無果

asat-kārya-vāda 無因

asat-kṛta

asātmya 不應作

asat-parikalpanatā 虛妄分別

asat-saṃkalpita 虛妄分別

asat-sat 有無

asattā

asattva , 非有情, 非法

asattva-saṃkhyāta 非有情數

asattva-saṃkyāta 非有情數色

asatya 不實, 無實

asatyāṃvelāyām 非時

asatya-samudācāra 非賢善行

asatyātmani 無我

asauratya 不柔和

asa-va 阿娑嚩

āśāvat 希望

āśaya , , 心性, 心行, , 思惟, 悕望, , 意樂, , , , 欲樂, 欲解, 淨心, 深心, 煩惱, 直心, 自心, , 阿奢也,

āśaya-buddhi

āśaya-gata 在意樂

āśaya-pariśuddhi 心淸淨, 淸淨意

āśayāprameyatā 妙善意樂無量

āśaya-prayoga 意樂加行

āśaya-śuddha 意樂淨

āśaya-śuddhi 意樂淸淨

āśayatā 意樂,

āśaya-viśuddhatā 淸淨意樂

āśaya-viśuddhi 意樂淸淨, 淸淨心

aśbhâkāra-bhāvana 不淨

āścariya 希法

āścarya 利慶, 希有, 希法, 無上聖賢, 阿奢理兒

āścarya-bhūta 奇雅

āścaryādbhūta 希奇

āścaryâdbhuta 絶妙

āścaryâdbhutaprāpta 慶幸

āścaryam 希法

āścaryamadbhutam 未曾有

āścaryaprāpta 疑怪

asecana 無盡

asecanaka 可愛

aśeṣa , 滅盡, 無餘, 無餘殘, , 盡無餘

aśeṣam 無餘

aśeṣânavaśeṣa 無餘

aśeṣânvaśeṣâ 無遺餘

aśeṣa-prahāṇa 無餘斷, 無餘永斷

aśeṣa-prahāṇavat 無餘永斷

aśeṣatas 一切, , 無餘, 遺餘

aśeṣôparama 無餘滅

āsevā 親近

asevana 修習

āsevana 修習

āsevanā 修習

āsevana

āsevanâvaya 親近

āsevita , 修習, 多修習, , 親近

āsevitābhāvitā 修習

āsevitaṃ---bhāvitam 親近修習

āsevitatva , 親近

āsevitatvād---bhāvitatvād 親近修習

āsevitavya 應習, 親近

āshipatya

asi

asiddha 不成, 不顯, 未成

asiddha-hetu 不成因

asiddha-hetuka 不成因

asiddhi

āsika 利劍,

āśikṣamāṇa 正修學

aśin

āśin

aśin 飮食

asipattra 劍林地獄

āsita 安住

asita 有性,

aśita

aśīty-anuvyañjana 八十種好, 八十隨好

aśīty-anuvyañjanāni 八十種好, 八十隨形好

āśīviṣa 蚖蝮

āśīviṣa.... mahāviṣogra 蚖蛇

aślatha 無緩

aśleṣā

Aśleṣā 柳宿, 柳宿, 阿失麗沙

aśloka 惡名, 毀謗

aśloka-bhaya 惡名畏

asmā 我疇

asma

asmad

asmād

asmad-buddhi-gamya 自覺慧境

aśma-garbha 瑪瑙

aśmagarbha 石藏

aśma-garbha 碼碯

aśmagarbha 馬腦

asmāka 余徒

asmākam , 我黨

asmān 餘類

asmi , 我慢

asmi-māna 我慢

asmin 其中, 於此, 此時

asmin prakaraṇe 於此時

asmitā 我慢

asmîti---bhavati 起我慢

asnigdha ,

aśobhana

aśoca

aśoka 無愁憂

āspada , 依止, 所依, ,

aśra

aśraddadhānatā 不信

aśraddha 不信, 無信

aśrāddha 無信, 無信

aśraddheya 不信, 無信

aśraddhya 不信

āśraddhya 不信

aśrāddhya 無信

āśraddhya 無信

āśrama

āśramin 梵志

āsrava 塵勞垢, , 愛欲, 有流, 有漏,

āśrava 煩惱,

āsrava 隨眠

āsrava-dharma ,

āsrava-kṣaya 漏永盡, 漏盡, 無漏, 諸漏永盡

āsrava-kṣayâbhijñā 漏盡智

āsrava-kṣaya-jñāna 漏盡, 漏盡智, 漏盡通, 無漏智

āsrava-kṣaya-jñāna-bala 漏盡智力

āsrava-kṣaya-jñāna-vaiśāradya 漏永盡無所畏

āsrava-kṣaya-sākṣātkārâbhijñā 漏盡通

āsrava-kṣaya-vidhi 漏盡

āsrava-kṣaya-vijñāna 漏盡通

āsrava-vipramukta 漏盡

āśraya , 依止, 依止, 依法, 依身, , 所依, 爲所依止, , 身心, 身體, 轉依

āśraya-artha 爲所依

āśraya-āśrita 所依能依

āśraya-bala 依止力

āśraya-bhāva , 依止, 所依, 所依性

āśraya-bhāva-niṣṭha 依附依止性

āśraya-bhāvôpagata 依止性所隨

āśraya-bhūta 作依止, , 依止

āśraya-gata 於所依中

āśrayaḥ parivartate 得轉依

āśrayaḥ parivṛttaḥ 勝轉依

āśraya-kāya 所依身

āśrayaṇīya 依止

āśraya-parāvṛtta 轉依

āśraya-paravṛtti 轉依, 轉身

āśraya-pariśuddhi 所依淸淨

āśraya-parivartana 轉依

āśraya-parivṛtta 轉依

āśraya-parivṛtti 依轉, 得轉依,

āśrayârtha 依止

āśrayatva , 依止, 所依性

āśraya-viśuddhi 所依淸淨

āśrayin

āśrita , 依止, , 所依, 所依止, 爲依, 能依, , 親近

āśritatva

āśritya , 依止

aśru 涕淚,

aśruta 未聞

āśruti

assutavat 無聞

aṣṭa

Asta 日沒, 頞悉多

aṣṭa-aniyatāḥ 八不定

aṣṭa-buddha-kārya 八相成道

aṣṭādaśa 十八

aṣṭādaśa aveka-buddha-dharma 十八不共

aṣṭādaśa-dhātavaḥ 十八界

aṣṭādaśa-nikāyāḥ 十八部

aṣṭādaśa-śaikṣāḥ 十八有學

aṣṭādaśa-śunyatā 十八空

aṣṭādaśâveṇika-buddha-dharma 十八不共法

aṣṭa-duḥkhatāḥ 八苦

aṣṭa-dvīpa 八中洲

asta-gama

aṣṭa-gatyaḥ 八部衆

aṣṭa-jāti-baddha 八生, 八生住

aṣṭâkṣaṇāḥ 八無暇, 八難

aṣṭa-loka-dharmāḥ 八世法, 八風

aṣṭalokadharmāḥ 八世法

aṣṭamaka-bhūmi 第八地

astambhitatā 無畏

astambhitatva 無畏

astaṃ-ga

astaṃ-gama , ,

astaṃgama 永滅沒

astaṃ-gama ,

astaṃ-gamana

astaṃ-gata , ,

aṣṭamī 第八地

astam-ita

astaṃprayātam

aṣṭan 八時

aṣṭānāṃcittānām 八識

aṣṭā-navati 九十八

aṣṭa-navati-anuśaya 九十八隨眠

aṣṭāṅga 八支

aṣṭâṅga-mārga 八正道, 八聖道, 八聖道支

aṣṭâṅga-samanvāgatôpavāsa 八關齋戒

aṣṭâṇga-samanvāgatôpavāsa 八關齋

aṣṭāṅga-samanvāgatopavāsa 八支齋

aṣṭâṅgika 八聖道, 八聖道支

aṣṭāpada 八交路, 八交路道, 八重交道

aṣṭa-sāhasrikāprajñā-pāramitā 小品般若波羅蜜經

aṣṭa-sāhasrikā-prajñā-pāramitā 摩訶般若波羅蜜經

aṣṭa-śīlāni 八關齋戒

aṣṭa-skandha 八犍度

astattarapada-sata 百八

aṣṭau rāja-kumārāḥ 八王子

aṣṭauguru-dharmāḥ 八敬法

aṣṭa-upaputra 八大菩薩

aṣṭauparṣadaḥ 八部衆

aṣṭaupuruṣa-pudgalāḥ 八輩

aṣṭaurāja-kumārāḥ 八王子

aṣṭa-uṣaṇa-narakāḥ 八大地獄, 八熱地獄

aṣṭauśītanarakāḥ 八寒地獄

aṣṭāvabhibhv-āyatanāni 八勝處

aṣṭâvakṣaṇāḥ 八不聞時節, 八不閑, 八惡, 八無暇, 八難, 八難處, 八難解法, 八非時

aṣṭa-vibhaktyaḥ 八囀聲, 八轉聲

aṣṭa-vidha 八種

aṣṭa-vidho vikalpaḥ 八分別

aṣṭa-vijñānāni 八識

aṣṭā-vimokṣa 八解脫

aṣṭa-vimokṣa-dhyāyin 八脫門, 八解門

aṣṭā-viṃśat 二十八

aṣṭā-viṃśati nakṣatrāṇi 二十八宿

aṣṭā-viṃśati-deva 二十八天

āsthā ,

astha 骸骨

āsthāna

asthāna 無處

āsthāna

asthāna 非處

asthānam 無是處

asthi , 骸骨

asthi-kaṇkala 枯骨

asthi-kaṅkāla 骨鎖, 骨鏁

asthira 不堅, , , 退

asthi-śaṃkalikā 骨鎖

asthita 不安, 不正安住

āsthita

asthita

asti

astianta 有邊

asti-dṛṣṭi 有見

asti-nāsti 有無

āstīrṇa

asti-saṃjñā 有想

astitā 實有,

astitva 實有, , 有性, 有相, 有體

astitva-nāstitva 有無

astitva-niśrita 有見

asti-vāda

astra ,

astṛta 微細

astu 許有

asty eva 實有

astyātmā 有我

āśu , ,

aśubha 不善, 不愛, 不淨

aśubhā 不淨, 不淨觀

aśubha , 惡性, 惡業, , 非愛, 非淨

aśubhā 骨鎖觀

aśubha-bhāva 不淨觀

asubha-bhāvanā 不淨觀

aśubha-bhāvanā 不淨觀, 修不淨

aśubhâkāra 不淨觀

aśubha-pratyavekṣā 不淨觀

aśubhā-prayukta 不淨觀

aśubha-samāpatti 不淨觀

aśubha-saṃjñā 不淨想

aśubhā-smṛti 不淨觀

aśubhatā 不淨

aśuci 不淨,

aśuci-saṃjñin 不淨想

aśuddha 不淨, 非淨

aśuddha-avasthā 不淨位

aśuddha-śila 破戒

aśuddha-śuddha 不淨淨

aśuddhaśuddha-avasthā 不淨淨位

aśuddhi 不淨, 雜染

āśu-gatva

asukha 不樂, 非樂

aśukla-karman 罪業

aśūnya 不空

aśūnyatā 不空

asupratividdha 未善通達

asupta

asura 不飮酒

asurā 不飮酒

asura 羅須倫, 阿修倫, 阿修羅, 阿素洛, 阿素羅, 阿蘇羅, 阿須倫, 阿須羅, 非天, 非天

āsura 非天

asura 鬼神

asura-kāya 阿修羅道

āśutara

āśu-vṛtti 速疾轉

aśūya 不空

aśva 阿濕婆,

asvabhāva 無性, 非自性

asvabhāva-samatā 無相平等性

asvabhāvatā 無自性

asvabhāvatva 無自性

asvabhāvya 無自性

asvābhāvya 無自性

asvabhūta 無自性

āsvad 味著

āsvāda , 味著, , 愛味,

āsvādana

āsvādanā

āsvādana 味著,

āsvādanâbhiniveśa 味著

āsvādanīyatva 所愛味

āsvādayati , , 味著, 生味著, ,

āsvādayitvā 嘗知

āsvādita

āsvādya 嘗知

aśvagarbha 馬腦

aśvajit 阿濕婆

aśvaka 阿濕波

Aśvakarṇa 頞濕縛羯拏

āśvāsa 入息, 安樂, 安穩, 寂靜, 無畏, 輕安

āśvāsa-apānaka 阿娑頗那伽

āśvāsanā 安穩, 無畏

āśvāsanī 安慰

āśvāsa-praśvāsa

āśvāsayati ,

āśvāsika 安保, 安穩

āśvasimi 入息

āśvasta 安穩

asvatantra 不自在, 不自在

asvatantratva 不自在

asvatantrī-kṛta 不自在

asvātantrya 不自在

aśvattha 無罪樹, 菩提樹

aśvattha-vṛkṣa 阿濕喝咃波力叉

asvayaṃmaya 無自性

Aśvayuja 阿濕縛庾闍, 頞濕婆庾闍, 頞濕縛庾闍

Aśvimī 阿濕毘儞

aśvinau 阿濕波

Aśvinī 虛宿, 阿濕毘儞

asya kāye 於現身

āsya-anukūlatā 隨順流

asyaivam bhavati 作是念

asyām

āsyânukūlatā 順彼

ata eva 由此義

atad-bhāva 不實

atadbhāva

atad-bhāva 異性

atadvat 不得

ataḥ , 由彼, 除此更

ataḥ param 自茲以去

ataḥparam ,

ātaṅka

atanmayī 非彼性

ātapa

atapa 無熱天

ātapa

atapāḥ 無熱天

ātapâloka 光明

atapas 無熱, 無熱天

ātapatra

ātāpin 專精, 精勤

ātāpin viharati 住熱光

ātapta 勇猛精進

ātapyate

atarkika 不思議

atas 次後, 由此

ataś ca bhūya 復更

Aṭaṭa 呵羅羅

aṭaṭa 阿吒吒

atat-svabhāva 不實

āṭavaka 大元帥明王

aṭavī 懸逈, 曠野

aṭavi 稠林

aṭavī 稠林,

aṭavī-kāntāra 曠野, 曠野稠林

atha 便, 或復,

atha khalu ... tasyāṃ velāyāṃ 于時

atha khalu , 於時

atha...bhavati 次說

athakhalu

athāparam 卽而

ātharvaṇa 阿闥婆那

ati , ,

atī-anāgata-pratyutpanna 過去未來現在

atibahu ,

atibhīru

atibhṛśaṃ 節限

aticiram 久遠

atidāna

atidarśanīya 甘露淨法

atideśa

atidīrgha

atidūram

atigahana 甚深

atigambhīra 甚深

atiharṣaṇīya 甘露淨法

atikāruṇika 大悲

atikrama , , 超過, , ,

atikramaṇa , 超過

atikrāmet 違毀

atikrameya

atikramya , , 超過, , 違越

atikrānta , , 過去, 遠離,

atikrānta-mānuṣyaka 過於人

atikrāntatara 最極超過,

atikrānti

atikṛśa

atilakṣa 度洛叉

atilambha 無相, 無礙

atilīna

atimahat , 極大

atimāna 增上慢

ati-māna 自見

atimāna 過慢

atimānana 過慢

atimanyanā 輕賤

ati-muktata 阿地目得迦

atināmayati 乃至, , , 趣向,

atinīca ,

atinyūna

atipāta , ,

atipātin , ,

atiprabhūta 極多

atipradarśana-artham 爲顯

atiprasaṅga 大過失

atīraṇa 不度

atiraudra

atireka , , 超過,

atireva 甚自

atiricyavartate

atirikta , ,

atiriktatama 增上

atiriktatara 增上, 增長

atisaṃdhāna

atisāra

atisarga 布施

atisārin , 違越

atiśaya , 無等

atisevana 久習

atisnigdha 慈愛

atisṛta

atisthūla

atisūkṣma 深細

atīta , , 往古過, , , 過去, 過去世,

atitaka 過去

atītam , 過去

atītamadhvānam 宿世

atītam-adhvānam 過去世

atītamadhvānam 過去

atītamanāgataṃpratyutpannam 三世

atītânāgata-pratyutpanna 三世

atītānāgata-pratyutpanna 去來今

atītânāgata-vartamāna 三世

atīta-pratyutpanna 過去現在

atitaruṇa

atītatva 過去

atīte 前際

atīte apy adhvany anāgate 'pi 過去未來

atīte'dhvani 宿世, 過去, 過去世

atīto'dhvā 過去, 過去世

atīva 極大, , 甚自

atīva bhrājanti tapanti virājanti śrīmanty ojasvīni ca 煜爚

ativāhana

ativaktṛ 毀謗, 誹謗

ativartana

ativiparokṣa 究竟非現見

ativireka

ativistṛta 廣大

ativṛddha

ativṛtta 滿足, ,

atiya

atkramaṇa

ātma-abhidhāna 我名

ātma-anugraha 能自攝受

ātma-apekṣā 自觀

ātma-ātmiya 我我所

ātma-ātmiya-virahata 離我我所

ātma-bahu-māna 我慢

ātma-bhāva

ātmabhāva 人行

ātma-bhāva 內身, 己身, , 本身, 自性, 自身, 自體, 色身, , 身體,

ātmabhāvāmanomayāḥ 意生身

ātmabhāva-nirmita 化像

ātmabhāva-parityāga 捨身

ātma-bhāva-saṃpad 自體圓滿

ātmabhāva-vigraha 舍利身

ātmâbhiniveśa 我執

ātma-bhūta 爲我

ātma-darśana 我見

ātma-darśana-vaśa 我見力

ātma-dṛṣṭi 惡見, , 我執, 我見, 身見

ātmadṛṣṭy-ādi 我見等惑

ātma-grāha 執我, , 我執, 我所執, 我見, 著我

ātma-grāha-vāsanā 我執習氣

ātma-hita 利自, 自利

ātmahita-pratipatti 自利行

ātmahita-pratipatti-saṃpad 自利行滿

ātma-ja 自生

ātma-jñā 自知

ātma-jñatā 自知

ātmaka 主宰, , , 本性, 爲自性, 眞實, 自性, ,

ātmaka-dharma 體法

ātmakatā 自性

ātmakatva , 爲自性

ātma-kāya 己身

ātma-klamatha-anuyoga 受用自苦行

ātma-klamathānuyukta 受用自苦行

ātma-kṛta 自體

ātma-kṛtya

ātma-māna 我慢

ātma-moha 我癡, 我見無明

ātman 個我, 其身, 受者, 己身, 己身, , , , 本性, , , 自心, 自性, 自親, 自體, , , 體像, 體性

ātma-nairātmya 無我

ātmānam utkarṣayati parān paṃsayati 自讚毀他

ātmānamutkarṣayati 憍慢, 我慢

ātmanīna 我所

ātmanīya 我所

ātma-para 自他

ātma-para-hita 自他利, 自利利他

ātma-para-samatā 自他平等

ātma-parīkṣā 觀法

ātma-parityāga 不惜身命, 捨身

ātma-pragrāhaka 自高

ātma-rahitatva 無我

ātma-rakṣa 自防護

ātmârtha 自利

atmārtha 自義利

ātmâsad-grāha 我見

ātma-sādhaka 所立我

ātmasaṃbhava 人行

ātma-saṃjñā 我想, 我相

ātma-śaraṇa 自依止

ātma-śarīra-...-jīvita 軀命

ātma-sneha 我執, 我愛

ātmāśraya 我所依

ātma-sukha 自樂

ātma-śūnyatā 我空, 生空

ātmata ātmīyataś ca 我我所

ātmâtmanīna 我我所

ātma-tṛṣṇā 我愛

ātma-utkarṣaṇā 自讚

ātma-vāda 我義, 計我論者

ātma-vādopādāna 我語取

ātma-viparyāsa 我倒

ātma-vyābādha 自害

ātmêti 我執

ātmika ,

ātmīya , 我我所, 我所

ātmīya-dṛṣṭi 我所, 我所見

ātmīyaṃ paśyati 我所見

ātmīyatas 我所

ātmopabhoga 我受用

ātmôpaghāta 自害

ātmôpalambha 我執

ātmôtkarṣa 自擧

ātmotkarṣa-para-paṃsaka 自讚毀他

ātmôtkarṣa-para-paṃsanā 自讚毀他

ātmya-dṛṣṭi 我見

āṭopa 勇猛

atra , 此中, 此處

atrapā 無愧, 無慚

atrāsa 不怖, 無怖畏

atrāsita 無畏

atṛpta 不足, 無厭

atṛptālīna-prayoga 無厭無劣加行

atṛpti 不足, 無厭足

atṛptitā 不足

atṛṣṇā 非愛

ātta

atta

ātta

ātta-mana 歡喜

ātta-manas 如意, 歡喜, 歡喜勇躍

ātta-manaska 歡喜

attamīya 我所

aṭṭha garu-dhammā 八敬戒

aṭṭhârya-pudgalāḥ 四向四果

atula 無等

atuliya 不可稱量, 無等

atulya 不可稱, 不可稱, 不可稱量, 不同, 無等

atulyā...śivā...bodhiḥ 無上道

atulya-dakṣiṇīya 無等等

atulya-prakāra 一切法

atulya-tulya 無等等

ātura , ,

atuṣṭi 不生喜

atyadbhuta 希法, 未曾有, 甚希奇

atyāga 未捨

atyakta 不捨, 不捨離

atyalpa , 極少

atyalpa-puṇya 薄福

atyanatam 畢竟

atyanta , , , , , 畢竟, 究竟

atyantâbhāva 畢竟無

atyantam 一向, , , 本來, , 畢竟, 究竟

atyantam akaraṇatā 畢竟不作

atyantamm 究竟

atyanta-nairyānikatā 究竟出離

atyanta-niṣṭha 最極究竟

atyanta-parinirvṛta 最上涅槃

atyanta-pariśuddha 畢竟淸淨

atyanta-prahāyī 畢竟斷

atyanta-samatikrāntatva

atyanta-śānta-praśānta 最極寂靜

atyanta-śuddhi 究竟淸淨

atyanta-sukha 究竟樂

atyanta-śunya 畢竟空

atyanta-śūnyatā 畢竟空

atyantatā 畢竟

atyantatas , 畢竟

atyantatayā 畢竟

atyanta-vairāgya 得永離

atyanta-vivikta 畢竟離

atyanta-vyupaśama 永寂滅

ātyantika 一向, , 必定, 最極, , 畢竟, 究竟, 阿顚底迦

ātyantikatva 畢竟

atyantôparama 永寂滅, 永滅

atyārabdha

atyartha , , ,

atyartham , , , ,

atyartha---upaghātaka 極損惱

atyaya , , , 滅度, , ,

atyaya-deśanā 懺悔

atyayena

ātyayika

atyudāra , 上妙, 廣大

atyudgata

au 阿傴, 阿嘔, 阿歐, 阿漚

audārika , 廣大, , 麤品, 麤顯

audārikaṃ buddha-darśanam 麤見諸佛

audārika-mala 麤垢

audārika-prasāda-sahagatena cetasā 麤淨信倶行之心

audārikatā , 麤性

audārikatāṃ-paśyataḥ 觀爲麤性

audārikatara

audārikatva

audārya 廣大,

audbilya 勇躍, 歡喜, 踊躍

audbilyaprāpta 疑怪

auddhata 作高勝

auddhatya , 掉擧, 輕躁

auddhatya-kaukṛtya 掉悔

auddhatya-kaukṛtya-āvaraṇa 掉悔蓋

auddhatya-kaukṛtya-nīvaraṇa 掉悔蓋

audumbara 優曇花, 優曇鉢花

audumbara... puṣpa 優曇鉢羅

audvilya-karaṇī 歡喜勇躍

augha 大海,

auṃ

aum 烏菴

aunkampā ,

aunpramāṇa 思量

aupabhogika 受者

aupacārika

aupacayika 增上, 增長, 長養

aupakramika 逼切, 逼迫

aupalambhika 取著, 有所得

aupamya , , 譬喩

aupamya-mātreṇa

aupamyôdāharaṇa 譬喩

aupanāyika 善處, 引導

aupanibandhika 繋縛

aupapādika 化生

aupapāduka 化生, 生化

aupapādukā yoniḥ 化生

aupapatti

aupapatti-bhavika 生有

aupaśamika 寂滅

aupayika 可爾, 如是, 方便, 資助, 顯發

aurabhrika 屠養羊

aurasa

aurasaḥ putraḥ 眞子

auṣadhi 藥草

auṣṇya ,

auṣṇyavat

autsukya 勇猛, , , 大方便, 愛慕, 方便, , 欲樂, 歡喜, 精勤思慕

ava-

āva

ava 阿婆

ava-√kḷp 善思惟

ava-√man 輕毀

ava-√sad 呵擯, 訶擯, 訶責

avabaddha , ,

avabhaṅga , 能破, 降伏

avabhartsita

avabhāsa , 光明, 光相, 前境, , , 示現, 色像, 遍照, 顯照, 顯現

avabhāsa-gata 能見

avabhāsana 遍照

avabhāsa-nirbhāsa 光明普照

avabhāsa-prabha 光明

avabhāsena parisphuṭo 'bhūt 遍照

avabhāsita 所顯發, , 遍照

avabhinna

avabhṛtka

avaboddhum 能覺

avabodha , 內證, , 悟解, , , 覺悟, 覺知, , 通達

avabodhanā

avabodhana ,

avabodhanā

avabodhana 覺觀

avabodhayati 令解

avabodhi ,

avabuddha ,

avabuddhatva

avabudhyanatā

avabudhyanata 能知

avacana 不說

avacanīya 不可說

ava-car

avacara ,

avacāra

avacara 相應, , ,

avacara; avabaddha

avacaraka 使者

avacāraka

avacāraṇa 分別, 觀察

avacchādaka

avacchādayati

avacchādita , 覆護

avacchanna

avacchinna

avācya 不可說

avadāna , , 因緣, , 譬喩, 譬喻, 阿波陀那

avadarśika 顯了

avadāta

avadātasyavastrasya 白衣

avadāta-vasana 白衣

avadāta-vāsanā 白衣

avadhāna 定心, 審諦

avadhāra 分別, 印持

avadhāraka , 觀察

avadhāraṇa , 分開, 印可, 印持, 唯說, , 審定, , 決了, 決定, 簡異, 障礙

avadhārayati

avadhārita 受持, 審諦

avadhāryate

avadhi 定法

avadhṛta 所持

avadhūnaka

avadhūta

avadīrṇa 破壞

avadīryate

avadya , 譏嫌, , 過失,

avadyaṃ---sāṃparāyikam 後法罪

avagāḍha

avagāhana

avagāhyate

avagama , , ,

avagamana 解了

avagraha , 制約, 所制約,

avagrahaṇa 執受, 貪求, 貪著

avaguṇṭhita

āvaha , 成就, ,

āvāha

āvaha

āvāhaka 引發, 所引, , 能引,

āvāhaka-hetu 引因, 引發因

āvāhakatva 能引

āvāhana , 引發, 阿浮呵那

avahasana

avahita

avaikalya 具足

avaira 無怨

avaivartika 不退智, 不退轉, 阿惟越致, 阿毘跋致, 阿鞞跋致

avaivartika-bhūmi 不退地, 不退轉地, 阿惟越致地

avaivartika-bodhisattva-bhūmi 阿惟越致地

avaivartika-dharmacakra 不退法輪

avaivartikāḥ-saṃtiṣṭhante 住不退轉

avaivartikatā 不退轉

avaivartikatva 不退轉

avaivartiya 遠離

avaivartya 不退, 不退轉, 阿惟越政

avaivartya-bhūmi 不退轉地, 阿惟越致地

avaivartya-dharmacakra 不退法輪, 不退轉法輪

avaiyarthya 不虛

avajñā , , 輕毀

avajñāna

avāk

avakalpanā 信解

avakalpayati

avakalpayet 善思惟

avakāra ,

avakarṣayanti 吹去, 吹放

avakarṣayaty apanāmayati 吹放

avakāśa , 容可, 容可, 容有, 時間, ,

avakīrṇa , 遍布

avakīrṇa-kusuma 散華

avakra 端正

avakramaṇa 入胎

avakrāmati 趣入

avakrānta 入胎, , 證入, , 趣向,

avakrāntaka

avakrānti , 得入, 悟入, 證入

avakṣepaṇa

avakṣipta

avaktavya 不可定說, 不可說

avaktavyatva 不可說

avakubja

avalambana , 境界

avalambin ,

avalīna 怯弱

avalīnatā 怯弱, 沈沒, 退

avalīyanā 怯弱

avalokana

avalokanīya 觀察

avalokayati , 觀察

avaloketi

avalokita 嚩盧枳諦, 所見, ,

Avalokitêśvara 觀世音

avalokya 觀察

avaṃ 阿鑁

avamāna 卑慢, ,

avamānana 輕笑

avamantavya 厭離

avamanyanā 誹謗, 輕慢, 陵蔑

avamardanīya , 可壞, , 屈伏, 降伏

avam-ram-ham-kham 阿鑁覽唅缺

avamṛdya , , 破壞

avamūrddha

avamūrdha

avamūrdhaka

avamūrdhī-bhavati

avanaddha 所纏, ,

avanāma

avanata , 低下, 作下劣, 僂曲, 力羸頓, , , 謙下

avanbodha

avañcana

avandhya 不空, 不空, 不虛, 無虛, 虛謬

avani

āvantaka 不可棄部

āvantaka-vādinaḥ 不可棄部

avāntara 結界, 阿槃陀羅

avâp 成就

avapakṛṣṭa

avāpta

avāpti , , 證得

avara , , 西

āvāra

Avaragodānīya 西瞿耶尼, 西瞿耶尼, 西瞿陀尼, 西瞿陀尼

ava-ra-ha-kha 阿縛羅訶佉

avaraka

āvaraṇa 所防, 業障, , 罣礙, , , , ,

āvaraṇa-dvaya 二障

āvaraṇa-kriyā , 遮止,

āvaraṇa-sthānīya 能障

āvaraṇa-traya 三障

āvaraṇīya

āvarhaṇa 出罪

āvarjaka

āvarjana

avarṇa , 毀謗, , 誹謗, 鄙惡

avarṇaṃ bhāṣate 歌歎

avarṇaṃ bhāṣati 怨字語

avarṇâyaśaḥ-kathā 誹謗

avaropaṇa ,

avaropayati 修習善本,

avaropayitavya , ,

avaropita 圓滿, ,

avaropita-keśa-śmaśru 剃髮

āvarta

āvarta-gāmin

āvartana ,

āvartyamāna

avaruddha

avāryatva 凡夫

avarṃ bhāṣet 毀罵

avaśa 不自在

āvāsa , , 舍宅

ava-sad 呵責, 訶擯

avasāda

avasādaka 擯罰, 訶責擯罰

avasādanā 呵擯

avasādana 折伏, 沈沒

avasādanā 訶擯

avasādana 訶責

avasādanikā 訶責

avasādaya 訶擯

avasādayati 呵擯, , 訶擯, 訶責, 退失

avasakta

avasāna

avāsanā

avasāna

avasara

avasāyitva , 住性

avaśeṣa , , 餘殘

avaśeṣam

avaśeṣatva 有餘

avaśeṣeṇa

avasiri

avaśiṣṭa 所餘, 餘殘

āvāsita 熏習, 薰習

avaskara 糞穢

avasṛjana

avasruta 下產生,

avaṣṭambh

avaṣṭambha 逼迫

avasthā , , , 修住, , , ,

avasthāna , 住持, , 安住, , 得住, , 相續,

avasthāpana 正安住

avasthāpayati 令趣, 安住,

āvasthika

avasthita , , 安住, 常住,

avasthitatva

avasthiti

avastuka 無因, 無所有

avaśya , 必定, 決定, 畢竟, 要當

avaśyam , , 必定, , 決定, 畢竟, 要當

āvaṭa 不得

avataṃsaka , 莊嚴, , 華嚴

avatāra , 了達, 便, , 得入, 方便, 權化, 正入, , 示現, 究竟, , , , , 趣入, 趣向, , 阿跋多羅

avatāraka 示悟

avatāraṇa , 示寤

avataraṇa-mukha 趣入門

avatāraṇatā 令其趣入

avataraṇatā

avataranti 來入

avatāra-prekṣin 便

avatarati 趣入

avatārayanti 剃除

avatārayati 令趣入,

avatared 入中

avatareyaṃ 入中

avatārya 令趣入已

avatīrṇa 已入, 已趣入, 已趣入者, , 究竟, , , 證入, 證入, 趣入,

avatīrṇasya pudgalasya 已趣入者

avatīrya

avatiṣṭhat 垂布, 貯布, 靉靆

ava-vad 教授

avavāda 墳典, 墳籍, 尊教, , 教化, 教誨, 正授, 正教授, 聖言, , 說法

avavādaka 教化, 教授師

avavadana 說法

avavādānuśāsanī 教授教誡

avavāda-prayoga 教授加行

avavādasya saṃmoṣaḥ 忘聖言

avavadita

avavaraka

avāvaraṇa-kṛtya 無礙

avayava , , , 極微, 類分

avayavatva

avê

āvedayati

āvedha , 所引, , , , , 願力

avedhamāna 傾倚

āvedha-vaśa 願力

avekṣamāṇa ,

avekṣaṇa 分別

avekṣita

āveṇika 不共

āveṇika-buddha-dharma 不共佛法, 不共法

āveṇika-dharma 不共法, 十八不共法

āveṇika-guṇa 功德

āveṇika-guṇa-vibhāga 不共

āveṇika-karman 不共業

avepamāna 傾倚

āveśa , 阿尾奢, 阿尾捨, 阿尾舍

āveśika

avetya-prasāda 信知, 淨信, 證淨

avetya-prasāda-lābdha 得證淨

avibhāga 無差別

avicala 無動, 無轉

avicālya 不動

avīcau mahā-narake 無間地獄

avicchana 不絶

aviccheda 不斷, 無斷絶

avicchinna 不斷

aviceṣṭanā 無越作用

avīci 不斷, 地獄

Avīci 無可大地獄, 無可獄

avīci 無擇, 無擇地獄

Avīci 無擇獄

avīci 無間地獄, 無間地獄, 阿毘至, 阿鼻, 阿鼻地獄, 阿鼻地獄

Avīci 阿鼻旨

avīci mahāniraya 無擇大地獄

avīcika 阿鼻地獄

āvīcika 阿鼻地獄

avīcintiya 不思議

avīcintya 不思議

avīci-saṃstha 阿鼻地獄

avīcitra ,

avidagdha 愚癡

avidagdha-buddhi 愚癡

avidhi-jña 識練

avidhura 不壞

avidus 凡夫

avidvasu 大無明,

avidvat 凡夫, 愚癡, 無明者

avidyā 不明, 愚癡, 無明,

avidyā...kevalā 不共無明

avidyā-anuśaya 無明隨眠

avidyā-āsrava 無明漏

avidyā-aveṇikī 獨行無明

avidyâdi 無明等

avidyā-hetuka 因無明

avidyamāna

avidyamānatā

avidyamānatva 無所有

avidyā-ogha 無明暴流

avidyā-pratyaya 無明爲緣, 無明緣

avidyā-pratyayāḥ saṃskārāḥ 無明緣行

avidyā-saṃyojana 無明結

avidyâsrava 無明漏

avidyā-vaśa 無明力

avidyā-vāsa-bhūmi 無明住地

avidyāvāsa-bhūmi 無明住地

avidyâveṇikī 不共無明

avigama 未離,

avigata-cchanda 未離欲

avigata-rāga 未離欲

avighāta 不害, 無礙

avigraha 無形

avihāni 無退捨

avihe hita 想著

aviheṭhanā 損惱

aviheṭhanatā 不損惱

avihiṃsā 不害, 無害

āviḥ-karaṇa

avijahana 不相離

avijahanatā 攝取, 攝受

avijānaka 解知

avijānamāna 解知

avijānpti 無作

avijñānaka 無識

avijñapti 無教, 無表, 無表業, 無表色

avijñapti-rūpa 無表色

avijñāya 不解

avikāla 不淨

avikala , 具足, 圓滿,

avikalatā 無缺

avikalpa 不分別, 無分別, 無差別, 無思

avikalpa-jñana 無分別智

avikalpaka 無分別

avikalpakatva 無分別

avikalpana 無分別

avikalpanā 無分別, 無所分別

avikalpana 無異分別, 非分別

avikalpanatā 無分別

avikalpatā 無分別

avikalpita 無分別

avikampya 不可動, 不能傾動, 無動

avikāra 不壞

avikara 不滅, 不變

avikāra 不變, 無作, 無分別

avikāritva 不變

avikopita 不壞, 不退, 無動亂

avikopya 無惱

avikṛta 無作

avikṛti-gamana 不動

avikṣepa 不動, 無散亂, 無散亂

avikṣipta 無亂, 無散亂

avikṣipta-citta 一心不亂

āvila , 染汚

avilambita

avilokana 無明

avilomā 不相違

aviloma-sthāyin 隨順

avinā-bhāvin 不相離

avināśa 不壞, 不滅

avināśatā 無壞

avināśika 不壞

avināśin 不壞

avināśitva 不壞, 不滅

avinaṣṭa 不壞, 無失

avināśya 不壞

avinaya 非律

avindat 不得, , 無所有

avinirbhāga 不相離, 無差別

avinirbhāga-vartin 不相離

avinirbhāgin 不相離

avinirbhāvin 不相離

avinirvatanīya 不退位

avinivartanīya 不退地, 不退菩薩, 不退轉, 不退轉位

avinivartanīya-bhūmi 不退地, 不退轉位

avinivartanīyatva 不退轉

avinivartin 不退轉

avinodaka

avinodana

avipakva 未熟

avipariṇāmatva 不壞

aviparīta 不顚倒, 不顚倒, 無倒, 無顚倒, 眞實, 非顚倒

aviparītābhyudaya-mārga 無倒勝生道

aviparīta-jñāna 無顚倒智

aviparītatva 不顚倒

aviparītāvavāda 無倒教授

aviparokṣa , 現前

aviparyāsa 不顚倒, 無倒

aviparyasta 不顚倒, 無亂倒, 離顚倒

aviparyaya 不顚倒, 無倒, 非顚倒

avipaścita 愚癡無智慧

avipatti 不毀

āviprabhāvana 顯示

avipraṇāśa 不壞, 不失法, 不散, 無失壞

avipraṇāśatā 不壞

avipraṇaṣṭa 無失壞

avipratisāra 無悔

avipratisārin 無悔

aviprayukta 相應

avirahita 不遠離, 不離, , 相續

avirahitatā

avi-ra-hūm-kham 阿卑羅吽欠, 阿毘羅吽欠

avi-rajas 羊毛塵

avirala , 無隙

avirala-danta 其齒無隙, 齒無隙

aviratam 不斷

avirati 不善, 不遠離

āvirbhāva-tirobhāva 隱顯

avirodha 不相違, 不違, 無相違

aviruddha 不違

avīryârambha 進力

āvis

avisadṛśatva 差別

aviṣama 平等, 非不平等

avisaṃvādana 不壞法, 不虛, 不行虛誑, 不誑, 無虛妄

avisaṃvādanāśaya 無虛妄意樂

avisaṃyoga 不乖離, 不相離,

avisaṃyukta 不相離

aviṣaṇṇa 無怯劣, 無退屈

avisāra 不動

aviśārada 怯懼

avisaraṇa 無亂

aviśeṣa 平等, 無二, 無差別,

aviśeṣaṇa 無差別

aviśeṣatā 無差別

aviśeṣeṇa

aviśeṣena 總說

aviśiṣṭa 不異, 平等, 無分, 無差別

aviśiṣṭhatā 無增

āviṣ-karaṇa , , 顯現

avismaraṇa 不忘失

avismayat 奇雅

avismṛti , 正念

aviśodhyaṃ---bījam 不可修治種子

āviṣṭa

aviṣṭhāna 無礙

avisthita 想著

aviśuddha 不淨, 染汚

aviśuddhi 不淨, , 雜染

avīta-rāga 未得離欲, 未離欲

avītarāga 未離欲

avītarāga-prāpyatva 未離欲

avītarāgasya-āryasya 未離欲聖

avitatha 如實, 正法, 無虛妄, 眞實, 虛謬

avitathatā 不虛妄性, 眞實

avitathātā 空性

avivāda 無諍

avivarta 無退, 無退

avivartaka 不退

avivartana 不退

avivarti-cakra 不退輪, 不退轉輪

avivartika 不退, 不退位, 不退轉

avivartika cakra 不退轉輪

avivartiya 不退, 不退智, 不退轉

avivarttika jñāna 不退智

avivartya 不退, 不退轉, 無退轉

avivartya-cakra 不退轉輪

avivekin 不相離

aviviktatva 非離

aviyoga 不失法, 不散, 不相離

aviyukta 不相離

avodita

avṛha 無煩天

āvṛhya

āvṛṇoti 能障

avṛta

āvṛta 所障, 有覆, , , ,

āvṛti 有覆, ,

āvṛtti 廣大, ,

avśiṣṭa

avyābādhya 無害, 無損

avyābādhya-prayoga 無損加行

avyabhicāra 不相離, 決定

avyabhicāratva 不相離, 決定

avyabhicārin 決定

avyabhicāritva 不相離, 決定

avyādhi 無熾然

avyāghāta 無礙

avyāhāra 不可說

avyāhata 無有礙, 無礙

avyākaraṇa 不記

avyākaraṇam 不記

avyākṛta 不可記, 無覆無記, 無記, 無記差別, 無記心, 無記法

avyākṛtā dharmāḥ 無記法

avyākṛta-citta 無記心, 無記心

avyākṛta-karman 無記業

avyākṛtaṃ cittam 無記心

avyākṛtaṃ karma 無記業

avyākṛtam...karma 無記業

avyākṛta-naya 無記法

avyākṛtodharmaḥ 無記法

avyakṣa

avyakta 不了, 不明了, 不見, 不顯了, , 自性, 識練

avyakta... a-vidhijña 正歸

avyakta-nāma 不顯名

avyaktârtha 不了義

avyaktavya 不可說言

avyākula 無亂

avyaṅga 具足

avyāpāda 無瞋

avyatibheda 不相離, 無差別

avyatikramaṇa 不異違越

avyatirekatva 不離

avyavacchinna 不斷, 無斷

avyavadāna 不淨,

avyavahāra 不可說

avyavakīrṇa 淸淨, 無亂, 無雜

avyavasthāna 不定

avyāvṛtti 不退

avyaya 不壞, 不滅, 無滅, 無盡

avyayī-bhāva 鄰近釋

avyucchinnam

avyupaśanta 不寂靜

avyutkramanti 無越

avyutpanna 未解了者

avyutpannasyārthasya 不了義

avyutthānatā 不起

avyutthita 不起

āya , , , 生長,

āyācanā

āyācana

āyācana-hetu 爲祈禱

āyācate 求欲

ayācita 不求, 無求

ayācitaṃ vātsalyam 無求憐愍

āyācitavya 勸請

āya-drāva 入門

āya-dvāra

ayaḥkāṇḍa 勝伏, 阿夜健多, 阿夜塞健那

ayaḥ-prākāra 鐵城

ayam

ayaṃ lokaḥ 此世

ayaṃ tu viśeṣaḥ 而有差別

ayana

āyanā 阿耶羅

ayas

āyāsa , , , , 苦惱

āyasa

ayaśas , 毀訾, ,

āyāsita , 惱亂

āyāta

āyata

āyata-dveṣa 長時瞋

āyatana , 呵也怛那, 學處, , , 阿也怛那, 阿耶怛那

āyatanatva

āyata-pāda-pārṣṇi 足跟趺長

āyata-pāda-pārṣṇitva 足跟趺長

ayathā-bhūta 不實

ayathārtha 不如實

āyati 未來, 未來世, 當來世,

ayatna 任運, 無功用, 自然

ayatnam 自然

āyatta 繋屬

āyatyām 於當來世, 當來世

āyatyāṃ nirvāṇa-prāpty-āśayaḥ 於當來世得涅槃意樂

āya-vyaya 生滅

āyikatā

ayoga 不得成, 不成, 不相應, ,

āyoga-prayoga 出內, 息利

ayoga-vihita 不應作

ayogya 不相應

ayojjhā 阿踰闍

ayo-maya

ayoniśa 不如理

ayoniśa evaṃ-dṛṣṭiḥ 不正思惟

ayoniśaḥ 不如理

ayoniśas 不善, 虛妄, 非理

ayoniśo-manaskāra 不如理作意, , 非理作意

āyudha

ayuga-pad 不共

āyūha

āyūhat

āyuḥ-kaṣāya 命濁

āyuḥ-kṣepa 壽盡

āyuḥ-pramāṇa , 壽命

āyuḥ-saṃpad 壽量具足

āyuḥ-saṃpanna 壽量具足

āyūhyamāna ,

ayukta 不成, 不相應

āyukta 相應

ayukta-yoga 懈怠

ayukta-yogin 懈怠

ayukti 非理

ayukti-patita 墮非理

āyur-utsarga 捨命

āyur-vaicitrya 壽量差別

āyur-vaśitā 命自在

āyus , 命根, , 壽命, 壽量

āyuṣa 壽命, 壽量

āyuṣamat 具壽

āyus-jīvita 壽命

āyuṣka , 壽量

āyuṣ-kaṣāya 命濁

āyuṣkatva 壽命

āyuṣmat 命者

āyusmat 大德

āyuṣmat 大德, 尊者

āyusmat 慧命

āyuṣmat 慧命, 淨命, 長老, 長者

āyuṣmatâniruddhena 無滅

āyuṣparyaṃtatas 盡形壽

āyuṣ-paryanta 壽量邊際

āyuṣparyavasānāt 盡形壽

āyuṣ-pramāṇa , 壽命, 壽量

āyuṣya , 壽命

ayuta , 阿庾多, 阿由他, 阿由多

babhas-tala

babhūva

badara

baddha 囚禁, , 所縛, , , 縛馱, ,

baddhvā 加趺,

badha

bādha

bādhā

badha ,

bādha ,

bāḍha

bāḍhaglāna 困劣

badhaka ,

bādhaka 破壞

badhaka-puruṣa 魁膾

bādhita

bādhyate , 所逼切, ,

baḍiśa , ,

bahiḥ-pratyaya 外緣

bahir niṣkāsitaḥ

bāhira

bāhiraka 外道

bahirdhā

bahirdhā-rūpa 外色

bahirdhā-śūnyatā 外空

bahir-gata , 散亂

bāhiriya

bahis , 超外,

bahiṣ-karaṇa

bahiṣ-kṛta 擯出

bāhita 遠離

bahitas

bahu 其數彌多, , 多有,

bāhu 手臂

bahu 無數, 無邊, 無量, 空缺, 空闕

bāhū

bāhu 臂肘腕

bahu

bahu rakṣat 護惜

bahu-bhava

bahu-bheda 有多種

bahudhā

bahu-jana , 無量衆生, 羣萌, 群萌, , 衆人, 衆生

bahujanya 僕呼繕那

bahu-janya 衆人

bahuka

bahu-kara 多作

bahu-karaṇīya 多有所作

bahu-kartavyatā 多有所作

bahula , , , 多有, 節限,

bahulam

bahulaṃ viharati 多修習住, 多安住

bahulaṃ-viharanti 多住

bahulatā , 增長

bahula-vihārin 多住, 多安住

bahula-vihāritā 多住

bahulī-kāra 多修習, 數思

bahulī-karoti 多修習已, 極多修習

bahulī-kṛta 多修習

bahulī-kṛtatva 多修習

bāhulya , 多分

bāhulyatas

bāhulyena

bahu-māna 宗敬, 恭敬

bahūnām 衆生

bahu-padā 多足

bahu-prakāra , 種種

bahu-rūpa 種種

bahu-śrautya 多聞

bahu-śruta 多聞

bahu-śrutatva 多聞

bahu-śruti 多聞

bahu-śrutīya 多聞

bāhu-śrutīya 多聞部

bahu-śrutiya-vādinaḥ 多聞部

bāhuśrutya 多聞

bāhuśrutya-pratilābha 多聞

bahutā

bahutara ,

bahutaraka

bahutva

bahu-vidha 無量, 種種

bahuvrīhiḥ 有財釋

bāhya , , 外色, 外道, ,

bāhya-artha 外境

bāhya-bhāva 外物

bāhyaḥ samudraḥ 外海

bāhyaka , 外物, 外道

bāhyam

bāhyānāṃ-bhāvānām 外物

bāhya-nimitta 外相

bāhya-pratyaya 外緣

bāhyasya...rūpasya 外色

bāhyatas

bāhya-tīrthya 外道

bāhyatva

bāhyāyatana 外處

bala

bāla , 凡夫

bala 凡夫人

bāla 凡愚

bala , 功能, 勢用, 婆羅

bāla 婆羅, 嬰兒, 小智, 幼稚

bala 強力

bāla , 愚夫, 愚濁, 愚癡, 愚者, 愚願

bala 有大勢力, 本力

bāla 異生, , 稚小, 童子, 衆生, 闇冥, 闇塞

bala... dhyāna-vimokṣa indriya 定慧力

bala-ādhāna 力持

bala-ādhānatā 力持性

bāla-bhūmi 凡地

bala-cakravartin 轉輪聖王

bāla-cārin 愚癡

balâdhāna , 威神, 所生

balāhaka

bāla-jana 凡夫

bālajana 淺識, 闇夫

bāla-jātika 愚癡

bāla-jātīya 愚癡

bala-pāramitā , 力波羅蜜, 力波羅蜜多

bala-prāpta 十力

bāla-pṛthag-jana 凡夫, 婆羅必栗託仡那

bāla-pṛthagjana 諸凡夫

bāla-sattva 愚癡有情

balatva

bālatva 愚癡

balavat 具大勢力, , 強盛

balavat-tara 強力

balavattva

bālâvaya 愚者

bāla-vihāra 凡住

bāla-vihāra-sthita 安住凡住

bāla-viśeṣa 力勝

bala-vyūha 精進力

bāḷha

bali 皤利, 飮食, 鬼神

balika

balin , , 末麗曩

bāliśa 凡夫, 愚癡, 愚者, 狂愚

bāliśa~ 闇冥

bālopacārikaṃ dhyānam 愚夫所行禪

bālukā ,

bandha , , 縛錄, 繋縛,

bandhaka

bandha-mokṣa 縛解

bandhana , 枷鎖, 相續, , , 縛錄, ,

bandhana-baddha 繋縛

bandhanair baddhaḥ 檢繫

bandhanīya 所縛著

bāndhava 眷屬

bandhavat

bandhīya

bandhu ,

bandhu-jana

bandhura

bandhya

bandin

bata 微細

bauddha 佛弟子

bauddha-pravacana 佛語

bhā 光明

bhadanta 世尊, 尊者

bhadanta-mahāsāṃghika 大衆部

bhadra 仁賢, , , , 微妙, , , 跋陀, 跋陀羅, 颰陀, 颰陀羅

bhadra-cari 普賢行

bhadra-carī 普賢行

bhadra-carī-praṇidhāna 普賢菩薩行願讚

bhadra-carī-praṇidhāna-rāja 普賢菩薩行願讚

bhadra-cariya 普賢行

bhadraka 賢聖

bhadra-kalpa 賢劫

bhadrakalpa 颰陀劫

bhadra-kalpika 賢劫

bhadra-mitra 善知識

Bhādrapada 媻達羅鉢陀, 跋捺羅婆娜

Bhādrapadamāsa 婆捺囉婆捺麽洗, 跋婆捺囉娜, 跋婆捺囉娜, 跋陀娜婆娜, 跋陀娜婆娜

bhadra-śrī

bhadratā 仁賢

bhāga , 少分

bhaga

bhāga ,

bhaga

bhāga

bhāgaśas 分別

bhagavān 佛世尊, 婆伽伴, 婆伽婆, 婆誐鑁, 薄伽梵

bhagavan 薄迦, 薄迦梵

bhagavānvajra-pāṇiḥ 金剛手

bhagavat 世尊, 佛世尊, 佛如來, 光顏, 善逝, 大師, 大聖通, 如來, 婆伽婆, 婆伽梵, 婆嚩誐帝, 婆迦婆, , 薄伽梵, 衆祐

bhagavatā 佛經

bhagavata.... aurasa 佛口

bhagavatā...buddhena 佛世尊

bhagavatah pādau śirasā vandati 頂禮佛足

bhagavat-kāya 佛身

bhagavato bhāṣita 聖音

bhaghvat 大士

bhaginī 天女

bhāgīya , 隨順

bhagna , 摧折, 摧朽, 朽壞, , , 破壞

bhagnatā 損壞

bhagna-villīna

bhāgya 功德, ,

bhāgyatā

bhaikṣa 乞食

bhaikṣāka 乞士, 乞食

bhaikṣya 乞食

bhairava 強猛, 怖畏, 怖遑, 恐難

bhaiṣajya , 好良, 湯藥, 良藥, 醫藥, 鞞殺社

bhaiṣajya-guru 偝殺爾耶虞嚕

bhaiṣajyaguru-vaiḍurya-prabhāsa-pūrva-praṇidhāna-viśeṣa-vistara 藥師琉璃光如來本願功德經

bhāiṣajya-guru-vāiḍūrya-prabha-tathāgata 藥師如來

bhaiṣajya-prada 給施醫藥

bhāj

bhājaka

bhājana , 器世, 器世界, 器世間, 外器, 妙器

bhajana , 恭敬, 相應, , 親近

bhājanâkhya 器世間

bhājana-loka 世間, 器世界, 器世間

bhājanatva-phala 器果

bhājīyamāna

bhajyamāna 分別

bhajyate

bhakṣa , 飮食

bhakṣaṇa , 食噉

bhakṣitavat

bhakṣya

bhakṣya-bhojya 飮食

bhakṣyamāṇa

bhakta 嗇口, , , 飮食,

bhakta-ccheda 斷食

bhaktâgra

bhaktenôpanimantritaḥ

bhakti , 信心, 信愛, 專心, , 恭敬, 愛敬, ,

bhaktika

bhalla

bhānaka 演說

bhāṇaka 演說, , 讚歎

bhāṇḍa , , 財物

bhaṇḍana

bhāṇḍôpaskara 什器, 什寶, 什物, 十物

bhaṇesi... anantavarṇān 廣讚

bhaṅga , 婆伽, ,

bhaṅgôtpāda 生滅

bhaṅgôtpādânuvādin 邪見

bhaṅgura ,

bhāṇin 言詞,

bhāṇita 石蜜

bhaṇita

bhañjaka

bhañjana 降伏

bhante 大德

bhānu 光明,

bhāra , ,

bharadvāja 頗羅墮

bhārgava 瓦師

bhari 滿足, 長養

bhārika

bharita , , , ,

bhāryā 婆利耶, 婆哩野, 婆梨耶

bhāṣa / vṛtta 解釋

bhāṣā 梵唄, 言說

bhāṣamāṇa 說正法時

bhāṣāmi 誡誨

bhāṣaṇā

bhāṣaṇa 言說,

bhāṣasva 可說

bhāṣate 稱美

bhāṣati 承說

bhāṣati gṛhyate 受誦

bhāṣet 諮稱

bhāsiṣyanti 歎頌

bhāṣiṣyase 論講

bhāṣita 作是說, 所言, 所說法, 暢說, , 演說, , 言詔, 言說, , 說法, 講詔

bhāṣitasyārthasya 所說義

bhās-kara

bhasman 塗灰,

bhasman-tīrthaka 塗灰外道

bhasman-tīrthika 塗灰外道

bhāṣṭa 所說法

bhāsura 淸淨

bhāsvara 光明, , 淸淨

bhāsvaratva 淸淨

bhāsvat 所照

bhāṣya ,

bhāṣyamāṇa

bhāṣyate ,

bhaṭṭāraka

bhautika 含識, 四塵,

bhautīka 有大

bhautika , , 造色

bhautika-ārthya 所造

bhautkia

bhāva 一切, , 事物, , , 差別, , , , , ,

bhava ,

bhāva , , 有性, 有爲法

bhava 有體

bhāva 有體

bhava

bhāva , 法體,

bhava

bhāva

bhava 生死, 生者

bhāva ,

bhava 自在

bhāva 自體, , ,

bhava 輪迴

bhāva

bhāva-abhāva 三界生, 有無, 有非有

bhava-abhilāṣin 求有

bhava-agra 有頂

bhava-bandhana 有縛

bhāvâbhāva 有無

bhava-cakra 生死輪

bhava-catuṣṭaya 四有

bhavâdhiṣṭhāna 生死

bhava-dṛṣṭi 有見

bhavadṛṣṭi-vibhavadṛṣṭi 有無見

bhavâgra 有頂, 有頂天, 有頂處, 極上界, 第一有

Bhavâgra 阿迦尼吒天

bhavâgra-bhūmika 有頂

bhavâgra-ja 有頂

bhāvāgrika 有頂

bhāvāḥ 諸法

bhāva-ja 所生,

bhāvakī

bhāva-lakṣaṇa 有相

bhavâlaya 三有,

bhavamardana 仁和

bhāvana

bhāvanā , 修慧

bhāvana 修習

bhāvanā 修習, 修行, 修觀, 修道, 勝修

bhāvana 勤修

bhāvanā 勤修

bhavana , 天宮

bhāvanā 思惟, , 所修, 教習, 正行, 熏習, 熏習力, 研習, 薰習

bhavana

bhāvanā , 行修,

bhāvanā bala 修習力

bhāvanā-bāhulya 修廣大, 多修習

bhāvanā-bāla 修力

bhāvanā-darśana-prahātavya 修道所斷

bhāvanā-dharma 觀法

bhāvanā-heya 修所斷, 修道所斷, 思惟所斷, 斷修惑

bhāvanā-ja 修得

bhāvanākāra 修行相, 勝修行相

bhāvanākāreṇa-prayokṣyate 精勤修學

bhāvanā-mārga , 修道

bhāvanā-mārga-prahātavya-kleśa 修惑

bhāvanāmaya , 修得

bhāvanā-maya 修性

bhāvanāmaya 修慧

bhāvanā-maya 修所引

bhāvanāmaya 修所成

bhāvanāmayaṃjñānam 修慧, 修所成慧

bhāvanā-mayasya---jñānasya 修所成慧

bhāvanāmayī prajñā 修所成慧

bhāvanāmayī-bhūmiḥ 修所成地

bhāvanā-mayi-prajñā 修慧

bhava-nandin 歡喜

bhāvanānuyukta 勤修習

bhāvanânvaya 修習

bhāvanā-paripūri 修習圓滿

bhāvanā-patha 修道

bhāvanā-phala 修得, 修果

bhāvana-prahāna 修斷

bhāvanā-prahātavya 修所斷, 修道所斷

bhāvanā-sātatya 常勤修習

bhāvanā-sātatya-kriyā 常勤修習

bhāvanā-sātatyena 無間修習

bhavana-śrīmahiman 天宮

bhāvanā-stha

bhāvanatā , 勤修,

bhāvanāyāḥ---karma 修業

bhāvanāyāṃprayujyate 勤修

bhavāṅga 有支

bhāvanīya 所修

bhāvânta 有邊

bhavanti 獲致

bhava-ogha 有暴流

bhava-paryeṣaṇā 有求

bhava-priya 有愛

bhava-rāga 有貪

bhava-sāgara 生死之海

bhāva-sakti 貪著諸有

bhāva-saṃjñā; saṃjñin 有想

bhava-saṃtati 相續

bhavâṣaṇā 有求

bhava-sattva 生死

bhavâsrava 有漏

bhāva-sukha 有樂

bhāva-śūnyatā 有性空

bhāva-svabhāva 自體

bhavat

bhāvatā 法體, 自性

bhavati , , 顯示

bhavati ca na bhavati ca tathāgataḥ paraṃ maraṇāt 如來死後亦有亦非有

bhavati tathāgataḥ paraṃ maranāt 如來死後爲有

bhavaticanabhavatica 有無

bhavati-praśasyaḥ 稱讚

bhava-traya 三有

bhava-tṛṣṇā 有愛

bhavatu 若成,

bhāvatva 如是相

bhavatva ,

bhāva-upapatti 生三有

bhāvayanti 逮得

bhāvayati , 修習, 修行, 勤修, 思惟, , 能正修, , 觀察

bhāvayitavya , 修習, 修行

bhāvayitum

bhavemo 及逮得

bhavet

bhaveta-buddhaḥ 了覺

bhaveya-buddhaḥ 了覺

bhāvikatā 修行, , 所有性

bhavila 安樂

bhāvin , 應在, , , 法性,

bhaviṣyanti 成爲, 當得

bhaviṣyase 得成爲

bhaviṣyate 住立, 當復

bhaviṣyati 得有, , , ,

bhaviṣye 逮成

bhāvita , , 修心, , 所修, 熏修, 熏習, , 薰習, , 觀察

bhāvitaṃ bhavati 可修

bhavitavya , 應有, , ,

bhavitṛ 作者

bhavitum , ,

bhavôpapatti 三有

bhavya 堪任, 堪能, 必定, 所堪能

bhavya-rūpa 堪能

bhavyatā , 堪任性, 堪能

bhāvyate , 修習, , 所修

bhavyatva

bhavyo bhavati 堪任, 有堪任

bhaya , 怖畏, 恐怖, 惡趣, , , ,

bhaya-bhairava 恐怖

bhaya-bhīta 怖畏,

bhayānaka 怖畏

bhaya-viklava 怖畏

bhayeṣu bhītānām 驚怖

bhayôpadrava-kāntāra 恐患

bheda 不同, 不定, 乖離, , 分別, , 別異, 別相, 各別, , , 差別, , 有異, , , 破壞, 種種

bheḍa

bheda 變壞, , 離間

bheda-bhinna 差別, 變壞

bhedaka

bheda-kara

bheda-lakṣaṇa 差別, 變壞, 變壞相

bhedaṃ gatāḥ 不同

bhedaṃgataḥ 不定, 差別

bhedaṃkuryāt

bhedana , , 破壞

bhedanâtmaka 無常

bhedāpayitavya

bhedāya

bhedayati

bhedin , 能破

bhedya 可壞

bherī 大鼓

bheri

bherī

bheruṇḍaka 強猛

bheṣyāma nirvṛtāḥ 快安樂

bhetavya

bhettṛ 破壞, 能破, 能破者

bhettṛtva 破壞

bhī

bhidyamāna 分別

bhidyate , 能破

bhikkunī

bhikṣā 乞食

bhikṣā-da-kula 施主

bhikṣu 乞士, 出家, 怖魔, 比丘, 比呼, 淨戒, 煏芻, 苾芻,

bhikṣu-liṅga 男根

bhikṣuṇī 乞士女

bhikṣunī 出家

bhikṣuṇī 尼姑, 比丘尼, 苾芻尼

bhikṣuṇī-khaṇḍa 尼犍度

bhikṣuṇī-saṃvara 比丘尼戒

bhikṣu-saṃgha 大衆

bhikṣu-sammutti 僧羯磨

bhikṣu-saṅgha 比丘僧

bhikṣu-varga 比丘衆

bhīma 怖畏

bhindana

bhiṇḍipāla 頻尼波羅

bhinna 不同, , , 各別, 品類差別, , 差別, 有差別, 有異, , , 破壞, ,

bhinna-jātīya , 異類

bhinnaka 差別,

bhinna-lakṣaṇa 異相

bhinna-lakṣaṇatva 相異

bhinnaṃ —-lakṣaṇam 離相

bhinnatva 差別,

bhīru 怖畏, ,

bhīrutā 怖畏,

bhīrutva 怖畏

bhiṣag-dravya

bhīṣaṇa 怖畏, 恐怖

bhīṣaṇika 怖畏

bhīṣayati 恐怖

bhīṣeya 恐怖

bhīta 怖畏, 恐怖,

bhītāḥsantaḥ 怖畏

bhītās 怖畏

bhītās trastāḥ 恐怖

bhīti

bhitti 垣屛

bhittvā , , , 開通

bho

bhoga , , 受用, , 境界, 必需品, 所受用, , 樂具, , 珍財, , 財位, 財物, 財用, 資生具, 資糧, 資財

bhoga-sakti 貪著資財

bhogātma-bhāva 身財

bhogavatī 福德

bhogin ,

bhohi 宜應

bhojana , , , 飮食,

bhojana-pāna 飮食

bhojanīya , 蒲膳尼

bhojin

bhojya , 飮食

bhokṣyate

bhoktṛ , 受者

bhoktṛtva 受者

bhos

√bhrāj 爲光麗

bhrājate 爲光麗

√bhram 周旋

bhrama , 經行, ,

bhrama-bhrāmita 輪迴

bhramara , 黑蜂

bhramat

bhramati 周旋,

bhramayati 漂轉

bhrâmayati

bhrāmita

bhraṃśa , , 退, 退失

bhraṃśam...kuryāt

bhrānta , 愚癡, 暴亂, 無明, ,

bhrāntatva 亂性, 散亂

bhrānti , 惑亂, 散亂, 狂亂, , 矯亂, , 迷亂

bhrānti-lakṣaṇa 迷相

bhrānti-vijñāna 亂識

bhraṣṭa , , , 毀犯, 退, 退失, 遠離,

bhraṣṭa-smṛtika 失念

bhraṣṭo'smi 豫及

bhrātṛ 兄弟

bhṛ-kuṭi

bhṛkuṭī 顰蹙

bhṛkuṭiṃ karitvā 面色

bhṛkuṭiṃ karitvāna 顰蹙

bhrra-vivarād 眉間白毫相光

bhrrū-mukha-vivarâ 眉間白毫相光

bhrrūmukha-vivarântara 面口

bhṛśam

bhṛśatara ,

bhṛtikā 傭力

bhṛtya 使者, , 親屬

bhrū , 眉毛,

bhrūkuṭi 顰蹙

bhrū-vivarântara 眉頂, 面口

bhrū-vivarântarād 眉間白毫相光, 眉間白毫相光

bhrū-vivarântarād ūrṇa-kośāt 眉間白毫相

bhrū-vivarāntarorṇā-keśa 眉間白毫相

bhruvor madhye 眉間

bhruvor madhye ūrṇām 眉間毫相, 眉間白毫相

√bhū 修習, 能正修

bhū

bhū-dṛśya 見地

bhuj ,

bhuja

bhuja-ga

bhujiṣya 應供, 自在

bhūmi , , , ,

bhūmi-bhāga 地分

bhūmi-bhūmi 地地

bhūmiḥ sudurjayā 極難勝地

bhūmi-ja

bhūmika

bhūmi-nivāsin 地居天

bhūmi-pariśodhaka-karman 修治地業

bhūmi-pradeśa

bhūmi-tala

bhūmitas 依地

bhūmi-viśodhana 淨修地

bhūmya

bhūmyā devāḥ 地居天

bhūmy-ākramaṇa 登地

bhūmy-āśrava 依地

bhūmy-atikrānta

bhūmy-avacara-deva 地居天

bhuñjat

bhuñjin

bhuṅkta 飮食

bhū-pati 大地主

bhū-pradeśa

bhūri , 審察, 廣大,

bhūri-prajñā 大慧, 實智

bhūrja

bhūṣ√ 莊飾

bhūṣaṇa 莊嚴

bhūṣaṇa-viśuddhi-pada 文字

bhūṣayiṣyāmaḥ 莊飾

bhūṣita 莊嚴

bhūta 世間, 五大, , , 作者, , 出生, 四大, 四大種, , 大種, , 如實, , 實性, 實有, 已生, , , , 有情, , , , 眞實, 眞實, , 能造, 衆生, 諸法實相, , 非人, , 鬼神, 鬼魅

bhūtā bodhisattvāḥ 眞實菩薩

bhūta-abhūta 若有若無

bhūta-bhautika 造色

bhūta-cāri~ 誠行

bhūta-catuṣkântara 四大種

bhūta-citta 眞實心

bhūta-dhātr

bhūta-graha

bhūta-jñāna 如實智

bhūtâkāra 大種

bhūta-koṭī 實際

bhūtakoṭi 實際

bhūta-koti 本際

bhūtakoṭi 眞際

bhūta-koṭi 衆生界

bhūtakoṭi-vihāra 實際住

bhūta-lakṣaṇa 一實相

bhūta-lakśaṇa 如是相

bhūta-lakṣaṇa 實相

bhūtala-maṇḍala 世間

bhūtânātmatā 諸法無我

bhūta-naya 一實相, 實相

bhūtāni catvāri 四大

bhūta-niścaya 決定

bhūtânityatā 諸行無常

bhūta-pratyavekṣā 如實觀

bhūtapūrvaṃ ... atīte'dhvani 乃去往古, 乃往古世, 乃往過去

bhūta-pūrvam 過去

bhūtârtha , 實義, , 眞實義

bhūta-saṃjñā 實相

bhūta-saṃsveda-ja 濕生

bhūtatā 法性, 眞實, 眞實性

bhūta-tathatā , 眞如

bhūtâtman 自性

bhūtatva , ,

bhūta-varṇa 如實讚

bhūta-vastu 實事

bhūti , ,

bhūtika 四塵,

bhuvana

bhuvana-traya 三有

bhuvanatraya 三界

bhūya , 轉增

bhūya-kṣānti-jātika 忍辱

bhūyas , , , , 多分, , 復重, 無量, ,

bhūyasā , 多分

bhūyasā mātrayā

bhūyas-kāmatā ,

bhūyastvena

bhūyasyā mātrayā 倍復, 倍復明淨, , 多分, 轉復, 轉更

bhūyasyā mātrayā viśuddha-taram 轉更明淨

bhūyasyāmātrayā 廣大, , ,

bhūyiṣṭha

bhūyo

bhūyo-bhāva 增上, 增廣, 增益, 增長

bhūyo-bhāvatā 增上

bhūyo'bhiprāyaḥ

bhūyobhūyaḥ 展轉,

bhūyo-bhūyas 廣大

bībhatsa

bībhatsaka 疥癩

bībhatsa-oṣṭha 可惡

biḍāla-pada

bīja , , 種子

bīja-bhūta 種子性

bīja-grāma-pātana 斷種子

bījaka , 鼻致迦, 鼻鼓迦

bījakam ālaya-vijñānam 種子阿賴耶識

bījānubandha 種子隨逐

bījānugamyatva 種子之所隨逐

bījānuṣaṅgata 種子隨逐

bījapūra 倶緣果

bījapūraka 倶緣果

bījârtha

bīja-saṃtāna 種子相續

bījāśraya 種子依

bījâstitva 有種子

bījatas 有種子

bījatva

bīja-upagata 種子之所隨逐

bīja-vijñāna 種子識

bījôpanikṣepaṇasa 殖種

bila

bimba , 寶摸像, , 形像, 彩像, 本質, , , 色像, 鏡像, 面像

bimbam 靈摸, 靈模

bimbara 像摸, 頻婆羅

boddhavya 應覺, 所證法

boddhṛ ,

boddhum

bodha 成佛道, 無上心, ,

bodhaka

bodhana 正覺, ,

bodhau cittam 菩提心

bodhavya 所見

bodhāya 菩提道

bodhaye cittam 菩提心

bodhayecittaṃpariṇāmya 發菩提心

bodhi 佛道, 冒地, 大聖道, 大菩提, 大道意, 成佛, 正眞覺, 正覺, 正覺道, 無上佛道, 無上菩提, 聖覺, 至道, 菩提, 菩提樹, , 覺意, , , 道德, 道意

bodhi-carī 菩薩行

bodhicārikā 佛道行

bodhi-caryā 佛道

bodhicaryā 佛道行

bodhi-cchanda 菩提心

bodhi-citta 大菩提心

bodhi-citta- 大道意

bodhi-citta 無上菩提心, 直心, 菩提之心, 菩提心

bodhicitta 菩提心

bodhi-citta 菩薩道

bodhicitta 道意

bodhicitta-samutpāda 發心

bodhi-cittasya...utpādaḥ 發心

bodhi-citta-utpāda 發心, 發菩提心

bodhi-cittôtpāda 發心, 發願

bodhi-druma 菩提樹

bodhi-drumêndra 菩提樹

bodhiḥprāptā 成佛

bodhim abhisaṃbuddhaḥ 菩提道

bodhiṃ paramârtha 道誼

bodhi-maṇḍa 佛道, 妙菩提, 妙菩提座, 正覺

bodhi-manda 菩提

bodhi-maṇḍa 菩提場, 菩提座, 菩提樹, 道場

bodhi-maṇḍala 菩提場

bodhi-maṇḍa-niṣadana 成佛

bodhi-maṇḍa-niṣaṇṇa 坐菩提座

bodhi-maṇḍe niṣīdati 坐菩提座

bodhi-mārga 佛道,

bodhimaa~ 佛道場

bodhi-pakṣa 菩提分, 菩提分法, 菩提方, 道品

bodhipakṣa-dharma 菩提分法

bodhi-pakṣika 菩提分

bodhi-pākṣika 菩提分

bodhi-pakṣika 道品

bodhi-pākṣika 道品

bodhipākṣika-dharma 菩提分法

bodhi-pakṣya 菩提分, 菩提分法, 覺分, 覺品, 道品

bodhi-pakṣya-dharma 菩提分法

bodhipakṣya-dharma 菩提分法

bodhi-pakṣya-pratisaṃyukto 'dhiprajña-vihāraḥ 覺分相應增上慧住

bodhi-pariṇāmita 迴向菩提

bodhi-paryanta-gamana 究竟菩提邊際

bodhi-patha 佛道, 菩薩道

bodhiphala 菩提果

bodhi-prāpta 得佛, 成佛

bodhir-anuttarā 大覺

bodhir-prāpta-bodhimanda-niśidana 成佛

bodhi-ruci 菩提留支

bodhi-saṃbhāra 菩提資糧

bodhi-saṃbhāra-bhūta 菩提資糧

bodhi-sattva 上士

bodhisattva 冒地薩恒嚩

bodhi-sattva 大士

bodhisattva 扶薩, 煲牒薩督呀

bodhi-sattva 聖人

bodhisattva 菩提薩埵, 菩薩, 菩薩誼

bodhi-sattva 衆生

bodhisattva 覺有情, 開士

bodhisattva bodhicitta 菩薩心

bodhisattva-bhūmi 菩薩地

bodhisattva-cārika 菩薩行

bodhisattva-cārikā 菩薩道

bodhisattva-caryā 佛道, 修行, 菩薩所行, 菩薩業, 菩薩法, 菩薩行, 菩薩道

bodhisattvādhiṣṭhāna 菩薩住持

bodhisattva-gaṇa 菩薩衆

bodhisattva-garbha 菩薩藏

bodhisattvaḥ 諸菩薩

bodhisattvaḥ prapadyate 菩薩行

bodhisattva-karaṇīya 菩薩所作

bodhisattva-kāya 菩薩身

bodhisattva-kṛtya 菩薩所作

bodhisattva-kṣānti 菩薩忍

bodhisattva-mahāsattva 菩薩摩訶薩

bodhisattva-mārga 佛道, 菩薩道

bodhisattvānām adhiśīla-vihārasya 增上戒住菩薩

bodhisattvānām---adhicitta-vihārasya 增上心住菩薩

bodhisattva-niyāma 菩薩地, 菩薩道, 菩薩位

bodhisattva-nyāma 菩薩地

bodhisattva-parṣad 菩薩衆

bodhisattva-piṭaka 菩薩藏

bodhisattva-piṭaka-deśanā 菩薩藏教

bodhisattva-piṭaka-mātṛkā 菩薩藏摩怛理迦

bodhisattva-sad-dharma 菩薩藏法

bodhisattva-saṃvara 菩薩戒

bodhisattva-śikṣā 學處, 菩薩學

bodhisattva-śikṣā-mārga 菩薩學道

bodhisattva-śīla 菩薩戒, 菩薩淨戒

bodhisattva-vidhi 菩薩儀

bodhisattva-vṛtta 菩薩淨戒

bodhisattva-yāna 菩薩乘

bodhisattva-yānika 菩薩乘

bodhisattvôpadeśa 菩薩之言

bodhisatva-cārikāṃ 菩薩意

bodhisatva-dharma 佛典

bodhi-uttama 上佛道

bodhi-vara 無上道

bodhi-vaṭa 菩提場

bodhi-vibodhana 成佛

bodhy-adhigama 證菩提

bodhy-aṅga 七覺分, 七覺支

bodhy-anga 覺分

bodhyaṅga 覺意

bodhy-aṅga 覺支, 道品

bodhy-aṅga-sapta 七等覺支

bohdi-saṃbhāra-śāstra 菩提資糧論

bola 金剛

brahma 梵天

brāhma 梵輪

brahma-cakra 梵輪

brāhma-cakraṃ pravartayati 轉梵輪

brahma-cārin 梵志, 梵行

brahma-caryā 梵行

brahmacarya 梵行

brahma-cārya 淨行

brahmacarya-virati 不婬戒

brahma-daivata 梵天

brahmadaṇda 梵怛, 梵杖

brahma-daṇḍa 默擯

brahmadeva 梵天外道

brahma-kāya 梵天

brahma-kāyika 梵天, 梵衆天

brahmakāyika 淸淨天身, 第七宮

brahma-kāyika-devaputra 淸淨天身

Brahma-kāyikāḥ 梵衆天

brahma-loka 梵世, 梵世, 梵世間, 梵天, 梵界

brāhmaṃ cakram 梵輪

brāhmaṃ vimānam 天宮

brahma-maṇi 梵摩尼, 淨珠, 淨珠

brahman 大梵, 大梵天, 妙淨, 寂靜, , 梵天, 梵天王, 梵尊, 梵覽摩, 梵覽磨, , 淸淨, 造書天

brāhmaṇa 婆羅門

brāhmana

brāhmaṇa 梵天, 梵志, 羅門, 跋濫摩, 逝心

brāhmana-deśa 婆羅門國

brāhmaṇī 梵志

Brāhmaṇyatā 靜志

brahma-pāriṣadya 梵衆天

brahma-pāriṣadya-deva 梵衆天

brahma-pārṣadya 梵衆天

brahma-patha 梵行

Brahma-purohita 梵輔天

brahmapurohita 梵輔

brahma-svara 大梵音, 妙音

brahma-svaratā 大梵音

brahmatva 梵世, 梵天, 梵天王

brahma-vihāra 梵行

brahmêndra 梵天王

brahmī 梵天女

brahmin 婆羅門

bravīti 誡勗

bṛhad-ṛju 洪直

bṛhad-ṛju-gātra 身分洪直

bṛhat ,

Bṛhatphala 惟予頗羅, 惟于頗羅

bṛhat-phalāḥ 廣果天

bṛṃhayati , 增長

bṛṃhayitṛ 圓滿

bṛṃhita 增長

bruvat 能詮,

bubhukṣa

bubhukṣita , ,

bubhukṣu

budbuda

budbudaka

buddha 世尊

Buddha

buddha 佛世尊, 佛如來, 佛尊, 佛聖, 佛身, 佛陀, 勃陀, 勃馱, 勃馱, 如來, 妙覺, 正等覺, 正覺, 步他, 沒度, 沒馱, 浮圖, 浮屠, 等正覺, , 聖導師, , 覺性, 覺知,

buddha-anusmṛti 念佛

buddha-bhāva 佛道

buddha-bhūmi 佛地, 佛道, 如來地, 眞諦地

buddhabodhi 佛大道

buddha-bodhi 佛道, 眞諦地

buddha-bodhisattva 諸佛菩薩

buddha-cakṣus 佛眼, 如來智眼

buddha-caksus 智眼

buddhachāyā 佛影

buddha-dāna 佛檀

buddha-darśana 見佛, 見諸佛

buddha-dharma 佛典, 佛法, 佛經教, 正法,

buddha-dharmādhyālambanatā 佛法增上所緣

buddha-dharma-gaṇa 佛法僧

buddha-dharmâkṛti-sthiti 見佛聞法

buddha-dharma-saṃgha 三寶, 佛法僧

buddha-dhātu 佛性, 佛界, 佛舍利, 如來性

buddhâdhiṣṭhāna 佛身

buddha-garbha 佛性, 如來藏

buddha-gotra 佛性, 佛種姓

buddhâgrya 妙覺

buddha-guṇa 佛德

buddhaḥ...bhagavān 佛世尊, 如來

buddha-hṛdaya-dhāraṇī 諸佛心陀羅尼經

buddha-jñāna 佛乘, 佛慧, 佛智, 佛智慧, 佛道

buddhajñāna-(avatāraka) 道明

buddha-karaka 成佛

buddha-kārya 佛事, 佛所作事

buddha-kārya-kriyā 佛所作事業

buddha-kāya 佛身, 如來身, 法身

buddha-kṛtya 佛事

buddha-kṛtya-karaṇa 佛所作事業

buddha-kṛtya-karaṇatā 作一切佛事, 作佛事, 作諸佛事

buddha-kṛtyānuṣṭhāna 佛所作事

buddha-kṣetra 佛世界

buddhakṣetra 佛刹

buddha-kṣetra 佛國土, 佛土, 佛土, 刹土, 本土, 諸佛世界

buddha-kṣetra-pariśodhana 淨佛國土

buddha-kṣetra-pariśuddhi 淨土

buddha-kula 佛家, 如來家

buddha-locanā 佛眼

buddha-lokadhātu 佛世界

buddhaṃ śaraṇaṃ gacchāmi 南無歸依佛

buddha-manasikāra 念佛

buddha-mārga 佛道

buddha-mātri 佛母

buddhānāṃ bodhim 佛菩提

buddha-nāman 佛名

buddha-netrī 佛眼, 佛道, 正法

buddhânuśāsana 佛教

buddhânuśāsti 佛教, 佛法

buddhânusmṛti 佛隨念, 念佛三昧, 念佛觀

buddhânusmṛti-samādhi 念佛三昧

buddha-pālita 佛護

buddha-prabhāṣita 名如來

buddha-putra 佛子, 佛聖弟子

buddha-ratna 佛寶

buddha-rūpa 佛身

buddha-śānta 佛陀扇多

buddha-śarīra 佛舍利, 佛身

buddha-śāsana 佛教, 佛法, 佛聖教

buddha-śasana 聖教

buddha-śāsana 聖教

buddhâśaya 佛意

buddha-siṃha-nāda 師子吼

buddha-śrāvaka 佛弟子

buddhâśraya 佛身

buddha-stotra-gāthā 歎佛偈, 讚佛偈

buddha-sūrya 佛日

buddha-suta 佛子

buddhasyapurataḥ 佛前

buddhatā 法身

buddha-tat-saṃgha 佛法僧

buddhâtmaja 佛子

buddhatva 佛地, 佛如來, 佛寶, 佛性, 佛法, 佛身, 佛道, 成佛, 正覺

buddhatvam...avâp 成佛

buddha-vāc 佛語

buddha-vacana 佛所說, 佛教, 佛經, 佛聖教, 佛言, 佛語, 佛陀槃遮, 內明, 聖教

buddha-vacas 佛所說

buddha-vaṃśa 佛家, 佛性, 佛種

buddha-vara 智慧

buddhavatī 佛慧

buddha-vigraha 佛身

buddha-vihāra 佛所住, 佛道

buddha-viṣaya 佛土

buddha-vṛṣabhitā 世尊界

buddhayaḥ 縶紲

buddha-yāna 佛乘, 佛道

buddhayāna 佛道乘

buddha-yāna 大覺乘

buddha-yaśas 佛陀耶舍

buddhe vā dharme vāsaṅghe vā 佛法僧

buddhi 威神, , , , 思惟, , , , , , 智慧, , , 覺悟, 覺慧, 覺知, , , 證得, 通達

buddhimat 覺者

buddhin

buddhi-pravicaya 如實觀察

buddhobhavati 成佛

buddhôṣṇīṣa 佛頂

buddhyā

budha , , 水曜,

budhyanā

budhyanatā ,

burva 假名

byāḍa

ca , , 及復, 及於, 及與, 并復, 幷復, 普及,

caila

cailaka 出家

cailaka-bhūta 出家

caitanya ,

caitasa 心所, 心所有法, 心法

caitasā dharmāḥ 心所有法

caitasī

caitasika , 心所, 心所有, 心所法, 心法, 心行

caitasika-duḥkha-daurmanasya 身心憂苦

caitasikaḥ...dharmaḥ 心所法, 心法

caitasikī

caitika 制多山部

Caitra 制怛羅

caitra , 雜色

Caitra-māsa 怛囉麼洗, 正月

caitta 心所, 心所有法, 心所法, 心數, 心數法

caittasikā-dharma 心所有法

caittika 所緣

caitya 佛支提, 制地, 制多, 制底, 制底耶, 塔廟, 支徵, 支提, 支陀, 脂帝

caitya-śaila 制多山部

caitya-vādin 制多山部

caitya-vandana 制底畔睇, 畔彈那

caiva 卽如前

cakra 庶迦, 戰諍, 拘吒迦, 法輪, 金輪

cakra-caraṇatā 千輻輪相

cakrâdi-sapta-ratna 七寶

cakrâkṣara 字輪

cakrāṅka 輻輪相

cakrāṅka-pādatā 足下千輻輪相

cakrâṅkita-hasta-pādatalaḥ 千輻輪相

cakra-pravartana 轉法輪

cakra-pravṛtti 轉法輪

cakra-ratna 輪寶

cakraratna 輪寶

cakra-vāḍa 輪圍山, 鐵圍山

cakra-vāḍa-parvata 鐵圍山

cakra-vara 法輪

cakra-vartin 輪王, 轉輪王

cakravartin 轉輪聖帝, 轉輪聖王

cakravarti-nṛpa 轉輪王

cakravarti-rāja 轉輪聖王

cakravarti-rājya 轉輪聖王

cakravartiśvara 轉輪王

cakra-vartitva 轉輪王, 轉輪聖王

cakre---sahasrāre 千輻輪

cakṣu ,

cakṣuḥ-saṃjñā 眼想

cakṣuḥ-śrotra-ghrāṇa-jihvā-kāya-mano-vijñāna-dhātu 六識

cakṣur-ādi , 眼等

cakṣur-ādîndriya 六根

cakṣur-āyatana 眼根

cakṣur-dhātu 眼根, 眼界

cakṣur-indriya , 眼根, 眼界

cakṣu-rūpa 眼色

cakṣur-vijñāna 眼識

cakṣur-vijñāna-dhātu 眼識, 眼識界

cakṣur-vijñāna-utpatti 眼識生

cakṣus , 眼根, 眼界, 眼識,

cakṣuṣmat 明眼人

cala

cāla , 振動

cala

calana ,

calâtmaka 無常

calatva

calita

cālita

calita

cāmara

cāmi-kara

cāmī-kara

caṃkrama 經行處

caṃkramitavya 所應行

campa 瞻旬, 瞻旬迦

campaka 占匐華, 占博迦, 思夷, 思夷華, 旃簛迦, 旃簸迦, 瞻博, 瞻旬迦, 瞻蔔

cāmuṇḍā 遮文荼

cānā

cañcala 不定, 增減, 馳騁

cañcalatā

cañcukā

caṇḍa 忿, , , 暴惡

caṇḍāla 屠獵, 賤人

candana 旃檀, 栴檀, 檀耳,

cāndana

caṇḍa-pradyota 光明

caṇḍī-bhūta , 瞋恚

caṇḍī-kṛta 忿

candra 戰達羅, 旂達, 旂達羅, 旂陀羅, , 月天

candra-aṃśu 滿月

candra-bhāsa 月精, 月精摩尼

candra-kānta 月愛珠

candra-maṇḍala 月輪

candra-maṇi 月精摩尼

candra-prabhā 月光

candra-prabha 月明

candra-upama 如月光

candra-vaṃśa 月種, 月統

candro---śukla-pakṣe 明分月

caṅkrama 經行,

caṅkramana 經行

caṅkramaṇa

caṅkrama-sthāna 經行處

caṅkramati 經行

caṅkramita 經行

caṅkramitavya 所應行

caṅkramitum 遊行

caṅkramya-yukta 經行

cāpa

capala ,

capalatā

cāra ,

cara ,

cāra , 行住,

carama 最後

carama-bhava 最後身

carama-bhavika 一生補處, 居最後有, 最後有, 最後身

carama-bhāvika 最後身

carama-bhaviko bodhisattvaḥ 後身菩薩

carama-kṣaṇa 最後刹那

caramaṃ cittam 最後心, 最後念, 最後念心

caramaś_parigraha 最後攝受

caramā---upapattiḥ 最後生

caramebhave 最後身

caraṇa ,

cāraṇa

caraṇa

carat 行住

caratas

cārayati

cari

carī , 慧行

cari 所作

carī 所作

cari 所行,

carī

cari

carī

cārikā 所修行

cārika 所行

cārikā 正行

cārika

cārikā

cārika 遊行

cārikā 遊行

cārikā prakramitavyā 遊行

cārikāṃ 遊行

cārikāṃ prakrāmati

cārikāṃ viprakānte

carima-kāla 未來, 末法

cārin , 修行

carin

cārin , 行者, 遊行

cariṣṇu ,

cariṣṇutā

carita , 修習, 修行, 所修, 正行

cārita 正行

carita , 行救, 行道, 遮棃夜

caritavat ,

caritāvin 久行者, , 修行, 修行者,

caritavya 當修,

cāritra 正行,

caritra 遮棃夜

caritu-kāma

caritva caryāṃ 四事行

cariyā 修行, 所行,

carman

cāru , 微妙

cāru-darśana 可愛

cāru-svara 妙音

caryā , 修行, 心行

carya 所行

caryā 所行, , 能行

carya

caryā , , 遊行, , 遮唎耶

cāryā buddhir gatiḥ prajñā 色力

caryā śuddhi-gati-prajñā 色力

caryā-praṇidhāna 本願行

caryā-pratipanna 行正行

caryā-pratipatti 行正行

caryā-pratipatti-bhūmi 行正行地

caṭaka

catasraārūpya-samāpattayaḥ 四無色定

catasraḥ parṣadaḥ 四衆

catasraḥ paryeṣaṇāḥ 四尋思, 四尋思, 四種尋思

catasraḥ sarvākārāḥ pariśuddhayaḥ 四一切種淸淨

catasraś caryāḥ 四菩薩行

catasṛbhiḥ paryeṣaṇābhiḥ 四尋思, 四種求

catasṛbhiḥ pratisaṃvidbhiḥ 四無礙解

catasṛbhir vāta-maṇḍalikābhiḥ 四風輪

catasro duḥkhatāḥ 四苦

catasro vidiśaḥ 四維

catasro-yonayaḥ 四生

catasṛṣu vidikṣu 四維

caṭita-sphuṭitaka 破壞

cāṭu 愛語

catu-dhyāna 專達

catu-dhyāyin 專達

catuḥ-parāmarśa 四取

catuḥ-pratisaṃvid 四無礙

catuḥ-saṃgaraha-vastu 四攝事

catuḥ-saṃgraha-vastu 四攝法

catuḥ-samyak-prahāṇa 四正勤

catuḥ-satya 四聖諦, 四諦

catuḥ-smṛty-upasthāna 四念住, 四念處

catur , 四種

catura 招杜羅

catur-ākāra 四相, 四行相

catur-aṅga-bala-kāya 四兵

catur-aṅgena bala-kāyena 四兵

catur-aniyata 四不定

catur-ārya-satya 四聖諦, 四諦

catur-ārya-vaṃśa 四聖種

catur-aśīti-sahasra 八萬四千

caturasīti-sahasra-dharma-skandha 八萬四千法蘊

catur-aṣītyā dharma-skandha-sahasraiḥ 八萬四千法門

catur-aśra 四方

catur-asra

catur-bhadrā 四河

caturbhiḥ dāraṇaiḥ 四緣

caturbhiḥ kāraṇaiḥ 四因緣

caturbhir ākāraiḥ 四事, 四種相, 四行相

caturbhir-yathābhūta-parijñānaiḥ 四如實智, 四如實知, 四種正智

cātur-deśika 招提

catur-dhyāna 四禪, 四靜慮, 第四禪

catur-dhyāna-bhūmi 四禪天

catur-dhyāna-bhūmika 四靜慮

caturdiśaḥ 拓鬪提舍

catur-dvārāḥ 四門

cātur-dvīpa 四大洲, 四天下

catur-dvīpa 四洲

catur-dvīpaka 四大洲

cāturdvīpaka 四大洲, 四天下

catur-dvīpaka 四洲

caturdvīpaka 王四大洲

catur-dvīpika 四大洲

cāturdvīpika 四大洲, 四天下

catur-kalpāḥ 四劫

cātur-mahābhautika 四大種

cāturmahābhautika 四大種

catur-mahābhūta 四大

cātur-mahā-dvīpa 四大洲

catur-mahā-patha 四衢道

catur-mahārāja-deva 四王天

cātur-mahārāja-kāyikā devāḥ 四天王, 護世四天王

catur-mahā-rājakāyikāḥ 四天王

catur-maharāja-kāyikas 四天王天

catur-māra 四魔

caturṇāṃ karmaṇām 四業

caturṇāṃ karmaṇāṃ 四種業

caturṇāṃ ṛddhi-pādānām 四神足

caturṇāṃ samyak-prahāṇānām 四正斷

caturṇāṃ smṛty-upasthānānām 四念住

caturṇāṃ varṇānām 四姓

catur-ogha 四暴流

catur-pārājika 四棄

catur-parṣad 四輩, 淸信士女

catur-saṃgraha-vastu 四事不護

caturṣaṣṭiśekhiyādharmāḥ 衆學法

caturṣu koṇeṣu 四隅

caturṣu pratisaraṇeṣu 四依

catur-sukha-vihāra 四安樂行

caturṣu---mahā-rājānām 四大天王

caturtha 第四, 第四靜慮

caturtha-dhyāna 第四禪, 第四靜慮, 第四靜慮

caturtha-dhyāna-bhūmika 四靜慮, 四靜慮地, 第四靜慮, 第四靜慮地

caturthaṃ padam 第四句

caturthaṃ pārśvam

caturthī 四地

catur-vaiśāradya 四無所畏, 四無畏

cāturvarṇya 四姓

catur-vāsanā 四住地

catur-vidhā īryā-pathāḥ 四威儀

catur-vidha upāyaḥ 四種方便

caturvidha-aviparyāsa 四種非顚倒

catur-vidhacāra 四威儀

catur-vidhaṃ duḥkham 四苦

caturvidhaṃ karma 四業

caturvidhaṃ phalam 四果

catur-vidhaṃ satyam 四諦

caturvidha-viparyāsa 四顚倒

catur-vidhya 四義

catur-viṃśati 二十四

catur-viṃśati-citta-viprayukta-saṃskāra-dharma 二十四心不相應行法

catur-yāna 四衍

catuṣ-koṇa

catuṣ-koti 四句分別

catuṣ-koṭika 四句

cātuṣ-koṭika-vikalpa 四句分別

catuṣpada 四徼道

catuṣ-padā 四足

catuṣ-pada-gāthā 四句頌

catuṣ-pādī-gāthā 四句偈

catuṣ-pādikā gāthā 四句偈

catuṣ-pādikāṃ gāthām 四句偈

catuṣ-pādikām-gāthām 一四句偈

catuṣ-pariṣad 四衆, 四部衆

catuṣ-patha 四衢道

cātuṣpathika 四衆

catuṣṭaya 四衆

catvara 四衢道

catvāra 四衢道

catvara

catvāra āhārāḥ 四種食, 四食

catvāra ārya-vaṃśāḥ 四聖種

catvāra oghāḥ 四暴流

catvāra ṛddhi-pādāḥ 四如意足

catvāraārūpyāḥ 四無色定

catvāraāsravāḥ 四漏

catvara-bhiṣeka 四種灌頂

catvāraḥ guṇa 四德

catvāraḥ kleśāḥ 四煩惱

catvāraḥ pārājikā dharmāḥ 四波羅夷

catvāraḥ pratipannāḥ 四向

catvāraḥ pratyayāḥ 四緣

catvāraḥ-pratyayāḥ 四種緣

catvāra-utsadā 四園

catvāri arūpa 四無色

catvāri balāni 四力

catvāri dharma-padāni 四法印

catvārī dharma-samādānāni 四種法受

catvāri dhyāna 四種禪

catvāri dhyānāni 四種靜慮, 四靜慮

catvāri dṛṣṭi-nimitta-mudra 四法印

catvāri jñānāni 四智

catvāri kuśala-mūlāni 四善根

catvāri mahā-bhūtāni 四大, 四大種

catvāri- phalāni 四果

catvāri praśna-vyākaraṇāni 四記答

catvāri pratideśanīyāni 四提舍尼

catvāri pratisaraṇāni 四依

catvāri puruṣa-yugāny aṣṭau puruṣa-pudgalāḥ 四雙八輩

catvāri saṃgraha-vastūni 四攝事, 四種攝事

catvāri samyak-prahāṇāni 四正勤, 四正斷

catvāri siddhānta 四悉檀

catvāri smṛty-upasthānāni 四念住

catvāri vaiśāradyāni 四無所畏, 四無畏

catvāri vyākaraṇāni 四記問, 四記答

catvāri yathā-bhūta-parijñānāni 四如實智, 四如實遍智

catvāri...ārya-satyāni 四聖諦

catvāri...mahā-bhūtāni 大種

catvāri..ṣatyāni 四諦

catvāri..ṣmṛty-upasthānāni 四念處

catvāri-apramānāna 四無量心

catvāriavyākṛta 四無記

catvāri-jñāni 四智

catvārīmāni-paryeṣanā-vastūni 四尋思

catvāriṃśad-antāḥ 具四十齒相

catvāriṃśad-uttaram āveṇikaṃ buddha-dharma-śatam 百四十不共佛法

catvāriṃśat 四十

catvāriṃśat-sama-danta 四十齒皆悉齊平

catvāri-phalani 四向四果

catvāriśūnyatā 四空

catvāro bhavāḥ 四有

catvāro brahma-vihārāḥ 四梵住

catvāro dvīpāḥ 四大部洲

catvāro loka-pālā mahārājānaḥ 四天王

catvāro mahā-rājāḥ 四大天王

catvāro mahārājāḥ 四天王

catvāro mahā-rājānaḥ 四大天王

catvāro mārāḥ 四魔

catvāro niśrayāḥ 四依

catvāro varṇāḥ 四姓

catvāro 'vetya-prasādāḥ 四不壞淨, 四證淨

catvāro yogāḥ 四軛

catvārodvīpāḥ 四大洲

catvāry artha 四塵

catvāry upādānāni 四取

catvāry-apramāṇāni 四無量, 四等心

caukṣa , , , 淸淨,

caura , 王賊, , 盜賊

caurī 朱利

caurya 偸盜, 抄劫

cauryāṇi kṛtāni .... dravyâpahārāś ca kṛtās 抄劫

cavitvā 壽沒

caya 和合, ,

cayacchanti 教授

cayaṃgacchati 增長

cayâpacaya 增減

cayika

cchattrâvalī 幢蓋

cchedaka 拔斷

cchorayati

ceḍī 支提

cela , 衣服

ceṣṭa , , 作業

ceṣṭā 作業

cestā

ceṣṭā , 所作

ceṣṭa 所起作業

ceṣṭā 所起作業,

ceṣṭa

ceṣṭā

ceṣṭita , , , ,

ceṣṭṭṛ

ceṭa 唧吒

cetaḥ paryāya-jñāna 他心通

cetaḥ-parivitarka

cetaḥ-paryāyâbhijñā 他心智, 他心通

cetaḥ-prajñā-vimukti 心慧解脫

cetana 作意

cetanā 作意

cetana

cetanā ,

cetana

cetanā , 思惟

cetana 思慮, ,

cetanā , 誓願

cetanā-dharma

cetanā-dharman 念法

cetanāvat 知者

cetas , 心想, ,

cetasā 運心

cetasika

cetaso-adhiṣṭhāna 心依處

cetayanti 思惟計

cetayati

cetayitvā 所思惟

ceṭī 唧致

cetika 塔廟

cetita 思惟

cetiya 天寺

ceto-jñāna 他心智

ceto-vaśin 心得自在

ceto-vaśitā 心自在

ceto-vimukti 心善解脫, 心得解脫, 心解脫

cetya 塔廟

chada

chādaka

chadana

chādāpayamāna

chādayat

chādayati , , , ,

chādeti

chādita 張施

chala ,

chambhitatva 怖畏, 怯弱

chanda 希求, , 意樂, , 愛欲, , , , 欲樂, , 發願, , 貪欲,

chanda-dāna 與欲

chanda-jāta 生樂欲

chandaka 應作

chanda-rāga 愛欲, 欲貪, 欲貪, 貪愛, 貪欲

chandatas 隨意

chandika

channa , 覆蓋

chardi

chatra 寶蓋, 幰蓋,

chattra

chāyā

chāya 車也

chāyā

chāyikā

cheda , , , , , , 終盡, , , 除滅

chedana 割截, , , 斷截, 消滅, 能斷,

chettṛ

chidra , , , 穿, , 間缺,

chidrayanti 穿

chidrita 犯已

chidya 所斷

chidyate 斷絶

chindana

chinna , , 決除,

chinna-plotika 顯現

chitti ,

choma 密印

chorayati , ,

chorita 使

chos bzangs 善法

cicca 心轉

ciccha 心轉

cihna , , , 記念

cikitsā 醫方明

cikitsaka 治病, 療治, 醫方

cikitsā-vidyā 醫方明

cikitsita 救拔

cikka-senā

cīna

cīnānī 至那儞

cīnaṣṭhāna 眞旦, 神旦

√cint 正思惟

cint 思惟

cintā , 念索, , 思惟, 思慧, 思量, 攀緣

cintaka , 思惟

cintām anucintayanto 厄求, 燠惱

cintā-manaskāra 思惟

cintā-maṇi 如意寶珠

cintāmaṇi 振多摩尼

cintā-maṇi 摩尼, 摩尼珠, 末尼寶

cintāmaṇi 眞多末尼

cintāmaṇi-ratna 如意寶珠

cintāmaya , 思惟, 思慧

cintā-maya 思所成

cintāmayaṃ jñānam 思慧, 思所成慧

cintā-mayi prajñā 思慧

cintā-mayī prajñā 思所成慧

cintāmayī prajñā 思慧

cintana

cintanā

cintana 思惟

cintanā 思惟

cintāna 思惟

cintana 思量

cintanā 思量

cintanā---samartha 能思

cintā-para 思惟

cintā-rāja 心王

cintayan-susamāhita 穢慮

cintayat 所思惟

cintayet 僥冀

cintayeta 僥冀

cintayet-susamāhita 穢慮

cintayitum 思惟

cintin , 思惟

cintita 思惟, 所思惟,

cintita-artha-samṛddhi 所欲皆得

cintya 可思議, , 思惟

cipiṭa-nāsa 塞齆, 平鼻,

cira , 久遠, 夙夜,

cīra

cira

cira-bhāṣita 久說

cira-carita 常修

cira-kāla 久遠, 永恆, 永恒, 永遠

cira-kālam 久遠

cira-kṛta 久作

cirakṛta 久故

ciraṃ 久曩

ciram 多時, 極長

cira-ratra 夙夜

cira-sthitikatā 久住

cira-yāna-saṃprasthita 發大乘心

cireṇa 久後, 畢竟, 經久時

cireṇa kālena 經久時

cīrṇa , 修習, 所行,

cita 充實, 增長

citântarâṃsa 髆間充實, 髆間充實相

citāntarāṃsaḥ 兩腋圓滿相

citra 不同, 希法, , 種種, , 莊嚴, , 諸雜, 雜色, 雜類

citra-bhāna 火辨

citra-kṛta 彩畫

citra-paṭa 彩畫, 畫像, 采畫

citratā 種種

citratôktā 略說

citraya 彩畫, 畫像, 采畫

citri-kāra 供養, 恭敬

citritā 種種

citrita 莊嚴

citrôpacitra 莊嚴

citta , 心性, 心法, 心王, , 念心, , 思惟, , , , 汗栗太, 自心, , 質多

citta-āśraya 心所依

citta-bala 心力

citta-bīja 心種子

citta-caitasa 心心所

citta-caitasika 心心所

citta-caitasikā dharmāḥ 心心法

citta-caitta 心及心法, 心心所, 心心法, 心法

citta-caitta dharmāḥ 心心所法

citta-caitta-kalāpa 心心所法, 心心數法

citta-caittârthin 心心所

citta-carita 心行

citta-dauṣṭhulya 心麤重

cittādeśanā 記心

citta-dhāra

citta-dharma 心法

citta-dharmatā 心性, 心法

citta-dhātu 識界

citta-dṛśya 心所見

citta-gatânusmṛti 心念住

citta-gocara 心境界, 心行

cittâgraha 心執

cittāḥ sattvāḥ 衆生心

cittaikâgra 一心

cittaikâgratā 一心, 心一境性

cittāikāgratā 心一境性

cittaikâgratā 等持

cittaikâgrya 一心, 心一境性, 繋心一處

cittāikāntikatā 其心專注, 心專注

citta-jñāna 心智

citta-kauṭilya 諂曲

citta-kāya 身心

citta-kṣaṇa 一心刹那, 刹那心, 心刹那, 念心

citta-kṣana 念念

citta-kṣaṇa 念念

citta-kṣaṇe 於一一心刹那中

cittam anuparivartate 隨心

cittaṃ krāmati 其心趣入, 心趣入

cittaṃ mano vijñānam 心意識

cittaṃ pragṛhṇāti 策心

cittaṃ praṇidhatte 心發正願

cittaṃ samādahati 勤劬, 勵心

cittaṃ samādhīyate 心定

cittam upanibaddhaḥ 安住其心

cittam upanibadhnāti 安住其心

cittam utpādayitavyam 解念

citta-mano-manovijñāna 心意意識

citta-mano-vijñāna 心意識

cittamārādhayati 降伏

citta-mārdava 心調柔

citta-mātra 唯心, 唯識, 心量, 惟心

citta-mātrin 唯識宗

citta-mohana 妄分別

cittamutpādayati 發心

cittamutpādya 發菩提心

cittânuvartin 隨心

cittânuvṛtti 隨心

cittāny

citta-parīkṣā 觀心

citta-pariśuddhi 心淸淨, 心淸淨行

citta-pracāra 心行

citta-prakṛti , 心性, , 淨心

citta-prasāda 信心, 心淨, 心澄淨, 心生淨信, 淨心

citta-prasrabdhi 心安

citta-pravṛtti 心行

citta-rājan 心王

citta-samādhi 心定

citta-saṃbhava 心起

citta-saṃjñin 心想

citta-saṃkalpa

citta-saṃniviṣṭa 依心

citta-saṃprayukta 心相應

citta-saṃprayukta-saṃskāra 心相應行

citta-saṃskāra 心行

citta-saṃtāna 心相續

citta-saṃtati 心相續, 相續

citta-saṃvega 心生厭離

citta-sārathi 世尊

cittâśaya , 深心

cittâśaya-vicāra

citta-smṛty-upasthāna 心念住, 心念處

citta-smṛtyupasthāna 性念處

citta-srotas 心流

cittasthāpana 內住

citta-sthita 住心

citta-sthiti 住心, 安住其心, 心住

citta-śuddhi 淸淨心

citta-svabhāva 心性

cittasyaikâgratā 心一境性

cittatā , 心性

citta-tathatā 心眞如

citta-vaśena 隨意

citta-vaśitāṃ---anuprāptaḥ 心得自在

citta-vicāraṇa 分別, 心行

citta-vijñāna 心意識

citta-viparyāsa 心顚倒

citta-viprayukta 不相應行, 心不相應, 心不相應法, 心不相應行

citta-viprayukta-dharma 心不相應行法

citta-viprayuktāḥ saṃskāraḥ 心不相應行

citta-viprayuktaḥsaṃskāraḥ 不相應行

citta-viprayukta-saṃskāra 心不相應行

citta-viprayukta-saṃskārāḥ 心不相應行法

citta-viṣaya 心境界

citta-viśuddhi 心淸淨

citta-viveka 心遠離

citta-vyapakarṣa 心遠離

citta-vyavadāna 淸淨心

citti

cittôpādena 隨念

cittôpakleśatā 染心

cittôtpāda , 發心, 發菩提心, 菩提心

cittôtpādena 發心之頃

cīvara 至縛羅, , 衣服, 雜碑衣

civara 震越

cīvara-bṛsikā 三衣袋, 盛衣, 衣囊, 衣袋, 袈裟行李, 袈裟袋

cīvarācchādana 衣服

cīvaraka

cīvarakāṇi nikṣipya 脫衣

cīvara-karṇika

cīvaraṃ pariśrāmaṇam 漉水囊

cīvara-pātra 衣鉢

cīvarika

coḍa

codanā 誨責, 諫誨,

codanī 教令

codayati 訶責, 諫誨

codayiṣyanti

codayitavya 憶念,

codita

cokṣa , 淸淨, 鮮淨

cola

cora 劫賊

corayanti

√cud 諫誨

cud

cūḍa 周羅髮

cūḍā 辮髮,

cūḍapanthaka 注荼半託迦

cūrṇa 抹香, 末香

curna 碎末

cūrṇa-gandha 末香

cūrṇa-rāśi 微塵

cūrṇika 長行

cūr 細末

cyavamāna 臨命終時

cyavanatā

cyavati 墮落

cyāveya

cyāveyam

cyāvita

cyavitvā 壽沒

cyuta , , 捨命, , , , 無常, , 退

cyuta-pratijña

cyuta-udbhava 死生

cyuti 命終, , , , 生死, , 終沒, 退, 退墮

cyuti-kāla 命終時, 死時

cyutôpapāda 生死

cyutôpapatti 生死

cyutvā 命終之後, 捨生, 沒失

cyuty-upapāda-jñāna-bala 死生智力

cyuty-upapāda-jñāna-sākṣāt-kriya-vidyā 天眼明

cyuty-upapatti 生死, 生滅

cyuty-upapatti-jñāna 死生智

cyuty-upapatti-jñāna-bala 死生智力

cyuty-utpatti 生死

√dā 行惠施

dabhra

dadanti dānāni 奉授, 惠潤, 惠與

dadata 惠施

dadāti 供足, 行惠施, 行施

dadatu 惠施

dadeya pūjârtha 崇進

dadrū 瘡癬

dadrūla 瘡癬

dadyād 廣設

dadyāt 供足, 給與

dagdha 火燒, ,

dāha , , , 陀呵

dahana

dāhana

dahara , 童子

daharmâkhyāna 所說法

dahra 嬰兒

dahyamāna 炙燎, 焦爛, 燒炙

dahyamānam 燒盡

dahyante pacyante tapyante paritapyante 燒炙

dahyat 燒炙

dahyati

dairghyeṇa vaipulyena 縱廣

daiśika 善導, 導師, , , , 開示

daiva

daivasaka

daivata ,

daiva-yoga 業力

daka

ḍākinī 吒吉尼, 拏吉儞, 荼吉尼, 荼枳尼

dakṣa , 黠慧

dakṣiṇa

dakṣiṇā

dakṣiṇa

dakṣiṇā , 布施, , , 福德, 福田, 財施, 達嚫, 達嚫拏, 達親, 馱器尼

dakṣiṇāgāthā 施頌, 陀那伽他

dakṣiṇaṃ jānu-maṇḍalaṃ pṛthivyāṃ pratiṣṭhāpya 右膝著地

dakṣiṇa-paścima 西南

dakṣiṇā-patha 南天竺

dakṣiṇasyāṃ

dakṣiṇâvara 西南

dakṣiṇāvarta 右旋

dākṣiṇeya-bhūmi 福田

dakṣiṇīya 供養, , 眞實福田

dakṣinīya 福田

dakṣiṇīya 福田, 聖人

dakṣiṇīyatā 福田

dākṣiṇya 施與

dala

dālana

dalpanā , 妄想

√dam 調伏

dāma

dama 陀摩

ḍamara 惱亂

damatha 調伏意

damayati

damesi 柔伏

dameti 柔伏

dametva 調定

damiyāna 調定

dāna 供養, , 奉施, 布施, 怛那, 惠捨, 惠施, 惠益, 所可, , 捨離, , , , 檀施, 能施, 行惠施, 行施, 陀那

dāna-citta 施心

dānādāna 取與

dānadātṛ 大施主

dāna-dātṛ 施主

dānâdi 施等

dānagāthā 陀那伽他

dāna-kṛta 行惠施

dānaṃ dadāti 行惠施

dānaṃ dattam 布施

dānamaya 惠施

dāna-maya 施性

dānāni dadāti 行施

dāna-pāla 施護

dāna-pāramitā 施波羅蜜, 檀波羅蜜

dāna-paṭala 施品

dānapati 大施主

dāna-pati 施主

dānapati 檀越, 檀那鉢底

dāna-phala 施果

dāna-prada 布施, 施他

dāna-puṇya-kriyā-saṃkrānti-vādin 施福移轉種種諍論

dāna-saṃvibhāga-rata 於惠施中樂分布

dāna-vipakṣa 捨所對治

daṇḍa 但荼, 刀杖, 刑罰, 單墮九十二事法, 器仗, , , 杖捶, , 檀拏, 檀陀, 治罰, 黜罰

daṇḍaka-āranyaka 檀陁迦阿蘭若

daṇḍaka-āraṇyaka 檀陀阿蘭若迦

daṇḍa-karman 治罰

daṇḍana 治罰

daṇḍa-parihāra 抂橫

daṇḍa-udgūraṇāni 打擲

dāni

dāniidānīm

dānta 善順, 調善, 降伏

danta

dānta-bhūmi 寂定地, 淳善地, 調定地

dantakāṣṭa 憚哆家瑟詫

danta-kāṣṭha 楊枝

dantakāṣṭha 齒木

danta-mālā 齒鬘, 齒鬘

danta-poṇa 楊枝

dara

dāra

darāanīya 端正

daradarāya

dāraka 僮僕, 僮隷, 兒子, 男子, 童僕

dāraka; kumāratva 童子

dārakācārya 博士

daraṇīya 所作

daratha 劬勞

darbha 吉祥草

daridra ,

dāridra

daridra 貧窮, 貧賤

daridra-bhūta 貧窶

daridra-puruṣa 窮子

daridra-vīthī 貧里

dāridrya 貧窮

darpa , 憍慢, 放逸

darpaṇa 明鏡,

darpaṇa-biṃba 光影,

darśa 示現,

darśaka , 示現

darśana , 奉見, , 妄見, , 所見, 深見, , 現見, , 眼見, 瞻覩, , 示現, 能見, , , , 見道, , , , 觀察, 觀見, , , 達梨舍那, , 顯現

darśana-bhāvanā-mārga 見道修道

darśana-bhūmi 具見地, 見地

darśana-heya 見惑, 見所斷

darśana-heyā-dharmāḥ 見所斷法

darśana-kāma 欲見

darśanâkhya 見道

darśanam avahīyate 不見

darśana-mārga 見道

darśana-prahātavya 見所斷, 見道所斷

darśana-praheyatva 見所斷

darśana-śrava 見聞

darśanatā

darśanika 善能

darśaniya 善能

darśanīya 姝妙

darśanīyā 端正

darśanīyāyo 端正

darśāvī 黠了

darśayati 演說, , 現見, 略顯, , 示現, 開示, 顯現, 顯示

darśayitṛ 開示

darśayitu-kāma 欲願

darśayitukāma 解現

darśeti 暢現,

darśin 妄見, , 有見, 深見, , , 示現, 能現, , 見者, 親近, ,

darśita , 示現

darśitā

darśita , 顯現, 顯示, 顯說

darśitva

dartavya 所作

dartayati

dāru

dārumayair ayomayair haḍi-nigaḍair ... baddha bandhanaiḥ 枷鎖

dāruṇa 弊惡,

dāruṇa-raudra 暴弊

dāru-skandha

darvī

daśā

daśa , 十種

dāsa , 奴僕, 奴隸

daśā 時分

dāsa 走使

daśa bodhisattva-bhūmayaḥ 菩薩十地

daśa tathāgata-balāni 如來十力

daśa-aśubha 十不淨, 骸骨

daśabala-kāsyapa 十力迦葉

daśa-balāni 十力

daśa-bhāṇavāra-vinaya 十誦律

daśa-bhūmi 十住, 十地

daśabhūmi 十地

daśa-bhūmi 第十地

daśa-bhūmika 十地

daśabhūmi-prastiṣṭhite 荅攝蒲密卜羅牒瑟吒諦

daśa-bhūmi-sthā bodhi-sattvāḥ 十地菩薩

daśa-bhūmi-sthita 十住

daśa-bhūmi-vyākhyāna 十地經論

dāsa-bhūta 僮僕

dāsa-bhūtān sattvān 僮僕

daśa-bodhisattva-vihāra 菩薩十住, 菩薩十地

dāsa-dāsī-karmakara-preṣya-paricāraka 臣佐

daśa-dharma-caritam 十法行

daśa-dharma-dhātu 十法界

daśa-dhātavah 十界

daśâdhyāya-vinaya 十誦律

daśa-dig-buddha 十方佛

daśa-dig-loka-dhātu 十方世界

dāsādi-parijana 僮僕

daśa-diś 十方

daśa-diśāni 十方

daśa-guṇa 十倍

dāsāḥ 奴婢等

daśa-jñāna 十智

dāsaka

daśa-kāya 十身

daśa-kuśala 十善

daśâkuśala-karma 十不善業

daśa-kuśala-karma-patha 十善

daśalakṣa 度洛叉

daśama 第十

daśama-bhūmi 十住

daśamī 十地, 第十地

daśamī-bhūmi 十地

daśa-mūla-kleśāḥ 十根本煩惱

daśa-nakha-kṛta-kara-puṭa 合掌

daśa-nakha-kṛtvā 合掌

daśa-nakhâñjali 合掌

daśānāṃ kṛtsnâyatanānām 十遍處

daśa-pāramitā 到彼岸, 十波羅蜜, 十波羅蜜多

daśasu dikṣu 於十方

daśa-tathāgata-bāla 佛十力

daśa-tathāgata-bala 十力

daśa-tattva 十眞實

daśâvasthā 十住

daśa-vidhāni dharma-caritāni 十法行

daśa-vihāra 十住

daśa-viparyāsa 十種無倒

dāsī

dāsī-dāsa 奴婢

dāsī-dāsa-karmakara-pauruṣeya 奴婢作使, 臣佐

daśottara-śatākāraṃ duḥkham 百一十苦

dāsyāmi 懷致, 行施

dāsyāmy 燒盡

dasyu 達須, 達首

dātavya 可施, 施立, 正授

dātṛ , , , 施主, 施者, 能施

datta 供上, 布施, , 施與

dattâdāna

dattvā 給施,

dauḥśīlya , 惡戒, 毀犯戒, 犯戒, 破戒, , 邪戒

dauḥ-śīlya-mala 毀犯戒垢

dauḥśīlya-mala 犯戒垢

dauḥśīlya-virati 遠離惡

daurbalya , , , 羸劣性

daurgandha 臭穢

daurgandhya 臭穢

daurmanasya

daurmaṅasya

daurmanasya 愁憂, , 憂恚, 憂根, 苦惱

daurmanasyendriya 憂根

daurmanasyêndriya 憂根

daurmanasyôpāyāsa 擾惱

daurvarṇya 惡色

dauṣprajña 惡慧, 愚癡

dauṣprajñya 愚癡

dauśśīlya 惡戒, 破戒

dauṣṭhulya , 染汚, 習氣, 虛妄, , , , , 麤行, 麤重

dauṣṭulya-vikalpâbhiniveśa 妄執

dautya 給使

dāva

dāvī 曠野

dayā , , 慈悲, 慈愍

dāya

dāyâda

dāyaka , 施主,

dāyakānāṃdāna-patīnām 施主

dayânvita 慈悲

dayāvat

dāyin ,

deha

dehin , 有身, 衆生, 衆生身,

deśa 世界, , 國土, , 教導, , 方所,

deśa-antara 異方

deśa-antara-gamana 趣異方

deśaka 演說, , 能說, , 顯示

deśanā 宣說

deśana 懺悔

deśanā 戲論, 提舍, 提舍那

deśana

deśanā , 演說, 發露

deśana

deśanā , 聖教, 能說, 言教, 言說

deśana

deśanā , 說法

deśanā-dharma 所說法, 說法

deśanā-karaṇa 懺悔

deśanā-karaṇīya 懺悔

deśanā-kṛtya-kuśala 於說所作方便善巧

deśanā-pāṭha 言說, , 說法

deśântara

deśa-stha 方所

deśa-sthaṃ 方處

deśayamāna 宣說開示

deśayanti 分別了, 班宣, 能說

deśayat 發露

deśayataḥ 宣說

deśayati 宣說, 悔過, 懺悔, 演說, 示現, , 說法, 講化, 講陳, 開示

deśayatu 散吿

deśayitavya 悔過, 發露

deśe-deśe 處處

deśehi 廣演

deśika 唱道, 導師, 引導, ,

deśita 宣說, 所宣說, 所說, 演說, , , 顯說

deśita-dharma 教法

deśitavat

deśyamāna 宣說,

deśyate 講讚

detayitva

deva , 天處, 天趣, 提婆,

devā ābhāsvarāḥ 極光淨天

deva kula 天寺

devā nirmāṇa-ratayaḥ 化樂天, 樂變化天

deva-bhavana 天宮

deva-bhūta , 天身

deva-bhuvana

devābrahma-kāyikāḥ 梵衆天

devadāru 木櫁

deva-deva 天中天

deva-gati 天趣

devāḥ 長壽天

devāḥ paranirmita-vaśavartinaḥ 他化自在天

devāḥ śubha-kṛtsnāḥ 遍淨天

deva-kanyā 天女

deva-kāya 天身

deva-kula 天祠

devala 天羅國

devālaya 天祠

deva-loka , 天上, 天界

deva-māra 天魔

devanāgarī 天迦

devanāgari 梵字

deva-nikāya , 天趣

devânusmṛti 念天

deva-pātra 天子

deva-pratimā 天像

devâpsarā 天女

deva-pura 天宮

deva-purī 天宮

devapuṣpa 弗波提

deva-putra 天子

deva-putra-māra 天魔

deva-rāja 天王

devās trayas-triṃśāḥ 三十三天

Devasopān 天衢

deva-subhūti 天須菩提

devatā , 天子, 天神地祇, 提婆, , , 賢聖, 邪神, 鬼神

devatāgāra 天祠

devatāgṛha 天祠

devatânusmṛti 天隨念

devatānusmṛti 念天

devâtideva 天中之天, 天中天, 天中王

devatva 生天

deva-vimāna 天宮, 華土

deva-yajña 天祠

devâyatana 天祠

devī 天女

devi 夫人

devī 賢聖

devya

deya 供養, 可施, 布施, , 施與,

deya-dharma 可施物, 可施財法, , 資財

deya-vastu 可施物

dge ba'i chos 善法

dhairya 不動, 剛毅, 勇猛, , 精進

dhamaṃ śaraṇaṃ gacchāmi 南無歸依法

dhāmatā 一實相

dhana , , 珍財, , , 財利, 財業, 財物

dhana-da 施財, 財施

dhana-ṛṇa 負財

dhanârthin

dhana-skandha 財物

dhanāyati

dhanāyita 財物

dhandha 愚鈍, , 闇鈍

dhandha-abhijñā 遲通, 遲通行

dhandhatva 惛耄

dhandhāyitatva 闇鈍

dhandhêndriya 鈍根

dhanêśvara 財富

dhanin 長者

dhaniṣṭha

dhanu

dhanutva 昏昧

dhanvan

dhanya 吉祥,

dhānya

dhanyâkara

dhara 住持, , , 受持,

dhāra

dhara 執攬,

dhāra

dhārā 流注

dhara 能持

dhāraka 受持,

dharama

dharaṇ

dharaṇ -tala

dhāraṇa 任持, , 受持

dhāraṇā 受持

dhāraṇa , , 憶持

dharaṇa

dhāraṇa

dhāraṇā

dhāraṇa 持誦, 攝持, 總持, , 能持, ,

dhāraṇā vācanā deśanā 欽尚

dhāraṇatā 受持, , 能持

dhāraṇâvartā...dhāraṇī 囘轉總持

dhāraṇī

dharaṇi

dhāraṇī 執攬

dhāraṇi 密語

dhāraṇī , 眞言, , 總持

dhāraṇī- 總持法

dhāraṇī 總持門, 能持, 陀羅尼, 陀羅尼呪

dhāraṇī-bhūta 爲地

dhāraṇī-mantra-pada 陀羅尼呪

dhāraṇī-mūdra 總持印

dhāraṇī-mukha 總持門

dhāraṇīpada 神呪

dhāraṇī-pada 總持句, 辭呪, 陀羅尼呪, 陀羅尼神咒

dharaṇi-tala

dhārayāhi 奉持

dhārayaṃto 奉持

dhārayanti 能任持

dhārayati , 受持, , , , , 能持

dhārayati-svādhyāya 受持讀誦

dhārayes 奉持

dhārayeta 奉持

dhārayiṣyanti 宣持

dhārayiṣyanti vācayiṣyanti 誦持

dhāreti 讀持

dhāri

dhārikā , 能持

dhārin , 具足, , , ,

dhāriṣyanti 呵教

dhārita

dhāritavat

dharma 佛教, 佛法, 佛經, 典摸, 功德, , 善法, 安樂行, , , , 教法, 教義, 曇摩, 曇磨, ,

dhārma

dharma 法性, 法教, 法界, 法相, 法義, 法要

dhārma 法要

dharma 法誼, 法門, 法體, 深法, , , , 福德, 答哩磨, , 經典之要, 經業, 經要, , 衆同分, 要法, , 諸法, , 達摩, 達磨, 馱摩, 馱摩,

dharma viśuddha 甘露淨法

dharma-adharma 罪福

dharma-adhimukti 信法

dharma-ādhipateya 法增上

dharma-antara 餘法

dharma-antara-prādurbhāva 餘法生

dharma-anudharma-pratipanna 正修行法隨法行

dharmâanupratipatti 隨法行

dharma-āraṇyaka 達磨阿蘭若迦

dharma-artha 法境

dharma-āyatana 法入, 法處

dharma-bāṇika 說法者

dharmabhāṇaka 大法師

dharma-bhāṇaka , 法師, 經師, 能善, 說法, 說法師

dharma-bhāṇakatva 法師

dharma-bhāṇake pudgale 說法師

dharmâbhisamaya 大法利

dharmābhisamaya 諸法現觀

dharmâbhisamaye 大法利

dharmābhiṣeka 法灌頂

dharma-bhrātṛ 法弟

dharmacakra 十二行法輪, 法輪, 經輪

dharmacakra-gata 轉法輪

dharmacakra-pravartaka 轉法輪

dharmacakra-pravartana 初轉法輪, 轉法輪

dharma-cakṣur-viśuddha 法眼淨

dharma-cakṣur-viśuddhi 法眼淨

dharma-cakṣus 法眼

dharma-carana 法行

dharma-caraṇa 行法

dharmacārin 法行

dharma-carita 正行

dharmâcchāda 法供

dharmâcchādam anuprayacchati 貢上

dharma-dāna 法施

dharma-dāna-pati 施主, 法施

dharma-dāyāda 法等分

dharma-deśaka 能善, 說正法, 說法

dharma-deśanā 宣說正法, 提舍, 正法, , 法教, 法施, 法說, , 說正法, 說法

dharma-deśanākṛtā 說法

dharma-dhara 法師

dharma-dharā bhavanti 執翫

dharma-dhāraṇa 法陀羅尼

dharma-dhāraṇī 法陀羅尼

dharmādharma 法非法

dharma-dhātu 法境, 法性, 法界

dharmadhātu 法界, 達磨馱都

dharma-dhātu-garbha 法界藏

dharmadhātu-ja-kāya 法性生身

dharma-dhātuka 法界

dharma-dhātu-kāya 法性身

dharma-dhātu-parama 法界

dharmadhātu-prativedha 通達法界

dharma-dhātu-svabhāva 法性

dharma-dhātu-viśuddhi 淸淨法界

dharma-dhī 法智

dharmâdhimukti , 淨信

dharmādhimukti 淨心

dharma-dvāra 法門

dharma-garbha 法界, 法藏

dharma-gati 法相

dharma-grāha 法執, 法執, 法相

dharma-guhya-sthāna 奧藏, 祕密之藏

dharmāḥ 一切有爲, 現在, 諸法

dharmaḥ 非法

dharmaḥ śrotavyaḥ 聽聞正法

dharma-hetu 能作因

dharmaiśvarya

dharmaiśvarya-bala 自在力

dharma-jñāna , 法智

dharma-jñāna-pakṣa 法智品

dharma-kāla 曇摩迦羅

dharmâkara 法藏, 法處

dharma-kathā

dharma-kathāṃ kathayati 宣正法

dharma-kathana 說法

dharma-kathika 宣法, 法師, 法師

dhārmakathika 法師

dharmakathika 法講, 法都講

dhārma-kathika 說法者

dhārmakathika 說法

dharma-kāya 如來法身

dharmakāya 性佛, 法身

dharma-kāya 自性身

dharma-kāya-bodhisattva 法身大士, 法身菩薩

dharmâkhya , 法智

dharmâkhyāna 說法

dharmākhyāna-kṛtya 說法所作

dharma-kośa 法藏

dharma-koṣa 法藏

dharma-kośa 聖法藏

dharma-kṣānti 無生忍

dharma-lābha 法利

dharma-lakṣaṇa 法相, 諸法體相

dharmāloka 法光明

dharmāloka-praveśa 法明入

dharmālokāvabhāsa 正法光明

dharmaṃ bhāṣiṣyate 言誨

dharmaṃ bhāṣiṣyati 綜練

dharmaṃ deśayati 宣說正法, 爲說法

dharmaṃ deśayiṣyati 綜練

dharmaṃ śṛṇbanti 聽法

dharmaṃ śṛṇoti 聽聞正法

dharma-manasikāra 念法

dharma-mātsarya 慳法

dharmamaya , 法性

dharmamayam...cakram 法輪

dharmaṃ-deśayataḥ 宣說正法

dharma-meghā bhūmiḥ 法雲地

dharma-mitra 曇摩蜜多

dharma-mudrā 法印

dharma-mukha 法門

dharma-mukha-srotas 法門流

dharman ,

dharma-nairātman 法無我

dharma-nairātmya 法無我, 法無我性, 諸法無我

dharmānāṃ pravicayaḥ 擇法

dharmāṇāṃ trayo rāśayaḥ 三聚法

dharmāṇāṃbhūta-nayah 諸法實相

dharmāṇāṃdharma-lakṣaṇam 諸法實相

dharmāṇāṃdharmatā 諸法實相

dharma-naya 因緣法, 所說法, , 法門

dharma-naya-mukha 法門

dharma-netrī 勝法, 正法

dharma-netri 法眼

dharma-netrī 法眼, 法義

dharma-nidhāna 法藏

dharma-nidhi 法藏

dharma-nidhyāna 觀法

dharma-nimitta 法相

dharma-nirandakhāra 明法

dharma-nirmita 法所化

dharma-niyāmatā 不變異性, 法位

dharmānudharma-pratipanna 法隨法行

dharmânudharma-pratipatti 法隨法行

dharmānudharma-pratipatti-caryā 法隨法行

dharmânupaśyanā 觀法

dharmānusārin 隨法行

dharmânusmaraṇa 念法

dharmânusmṛti 念法

dharma-pada 一句法, 出曜經, 句義, 法印

dharma-pāla 護法

dharma-paryāya 典頌, 景摸, 正法, 正法典, , 法訓

dharmaparyāya 法誼

dharma-paryāya 法門, , 經典之要, 經品, 經訓

dharmaparyāya 要典

dharma-paryāya 道德

dharmaparyāya sūtra 要典

dharma-paryeṣaka 求正法

dharma-paryeṣṭi 求法

dharma-paryménya 要經典

dharma-piṭaka 法藏

dharma-prabheda 分別法

dharma-prakṛti , 法性

dharma-prakṛtiḥ-tādṛśī 法性自爾

dharma-pratipatti 修行,

dharma-pratisaraṇena bhavitavyaṃ napudgala-pratisaraṇena 依法不依人

dharma-pravicaya 分別法, 擇法

dharma-pravicaya-saṃbodhy-aṅga 擇法等覺支, 擇法覺支

dharma-prīty-āhāra 法喜食

dharma-rāja 明王, 法王

dharmarāja 聖法王

dharma-rājan 無極道帝

dharma-rāja-putra 法王子

dharma-rājya 法國土

dharma-rasa 法味

dharma-ratna 法寶

dharmārtha 法義

dharmārtha-cintaka 思惟法義

dharmârthaṃ 爲於

dharmārtha-nirvacana 法義釋詞

dharmârtha-vāda 說法

dharmârthika 法義

dharmārthin 求法

dharma-śabda

dharmaśabda 法聲

dharma-samādāna 法受, 法受

dharma-samāropa-anta 增益法邊

dharma-samatā 平等, 法平等, 法平等性

dharmasamatā 法平等

dharma-saṃbhoga 受用法

dharma-saṃjñā 法想

dharma-saṃjñaka , 法界

dharma-sāṃkathya 說法

dharmāsana 妙法座

dharmâsana 師子之床

dharmāsana 法床

dharmâsana 法座

dharma-śaṅkha 法螺

dharma-śarīra 法身

dharma-śarīratva 法體

dharma-śasana

dharmaśāstra 經法

dharma-satya 曇諦

dharma-skandha 法蘊, 法門

dharma-smṛty-upasthāna 法念住, 法念處

dharma-stha

dharma-sthiti 法住, 法體

dharma-sthiti-jñāna 妙法住智, 法住智

dharma-sthititā 法住, 法性

dharma-śūnyatā 法空

dharma-svabhāva 一實相, 實相, , 法實性, 法性, 法自性, 自然, 諸法實相, 諸法性, 體性

dharma-svabhāva-mudrā 實相印, 實相義, 自然

dharma-svabhāvatā 法性

dharma-svāmin 法主, 法王

dharmasvāmin 無極道帝

dharma-svara 法音

dharmāt 於諸法

dharmatā 實性, 實相, , 本性, 正法, , 法性, 法然, 法爾, 法身, 法體, 眞如法身, 自性, 諸佛法, 諸法, 諸法實相

dharmatā-kāya 法性身

dharmatā-tathāgata 法性眞如

dharma-tathatā 法眞如, 諸法眞如

dharma-tattva 眞實

dharmatayā 以法

dharmatā-yukti 法爾道理

dharmato jāta 法所生

dharmatva

dharmatvadharma-dhātu-kriyā 法性

dharma-udaya 法現

dharma-uddāna 法要

dharma-vāc 法言

dharma-vādin 說正法

dharma-vaṃśa 法性, 法種

dharma-varṣa 時法雨

dharma-vaśitā 神通自在, 自在

dharma-vibhāga 菩提分法

dharma-vibhaṅga 分別諸法

dharma-vicaya 擇法

dharma-vidi 法式

dharma-vihita

dharma-vinaya , 法律, 法禁

dharma-vivādaṃ karoti 諍竸

dharma-vyasana 破法

dharmâyatana 法界

dharmâyatana-paryāpanna 法處所攝色

dharmāyatana-paryāpanna 法處所攝

dharmâyatana-paryāpannam...rūpam 法處所攝色

dharma-yauva-rājya 法王子

dharme 現世

dharmeṇa 以法, 如法, 說正法

dharmeṇa śamena 以法正治

dharmeṣu 無生法忍

dharmeṣu dharma-cakṣur viśuddham 得法眼淨

dharmeṣu dharmânupaśyanā-smṛty-upasthāna 法念住

dharmeṣucakṣurviśuddham 法眼淨

dhārmika 佛法中, 善法, 如法, 於正法中, 正法, 求法, , 法師

dhārmika-caryā 善行

dhārmikaiḥ 以法

dhārmika-mitra 善知識

dhārmī-kathā 說法

dhārmikī 如法, 正法

dharmin ,

dharmitva 法體

dharmôddāna 法印

dharmôdgata 法起菩薩

dharmôpasaṃhāra 法攝受

dharmôpavicāra

dharmôttarīya 法上部

dharmôttarīya-vādinaḥ 法上部

dharmya 如法,

dhārmya

dharmyāṃ kathām 法教, 說法

dharṣa 破壞

dharṣaṇa 降伏

dharṣayati , , 降伏

dhārya

dhātṛ 能持

dhātrī 乳母,

dhātu 世界, 佛性, 四大, , 境界, , 大種, 如來藏, , , , , 法性, 法界, 法身, , , 種性, , 舍利, , , 身界, 馱都

dhātu-bheda 界差別

dhātuka , 種性

dhātu-prabheda 界差別

dhātu-stūpa 寶廟

dhātu-tantra 醫方明

dhātu-traya 三界

dhātu-vaiṣamya 於界互違, 界互違, 諸界錯亂

dhātu-vaiṣamyatā 諸界錯亂

dhātu-vigraha 聖體,

dhāva

dhī , , 智慧,

dhī-bheda 分別慧

dhigama 成道

dhīmattva 有慧

dhīr nirodhe 滅智

dhīra 勇猛, 堅固, 安詳

dhīratā 不動

√dhṛ 能任持

dhrauvyeṇa 恒常

dhrdha-sāra 堅固

dhriyate ,

dhṛt

dhṛta 所持, , 能受,

dhṛta-pradīpa 醍醐燈

dhṛti 不動, 任持, 勇猛, 堅固, , 總持

dhṛti-bala 堅力

dhṛti-bāla-ādāna 堅力持

dhṛti-balâdhānatā 勇猛

dhṛti-balādhānatā 堅力持性

dhṛtimat 堅固, 堪忍

dhṛtimat prajñāya 志懷

dhruva 不動, 不變, , , 常住, 常恒, , 無盡, 究竟

dhruvam

dhruvaṃ 得無

dhruvam 必定

dhruvaṃ 必當

dhruvam 決定, 畢竟

dhruvatva , 常恒,

dhruya 堅固

dhūli

dhūma

dhunīta 降伏

dhūpa 燒香,

dhūpa-gandha 燒香,

dhūpana 燒香, 芬薰,

dhura

dhūrta 楞祇芒

dhuta 差脫

dhūta 抖擻, 教令

dhuta 杜多

dhūta 杜荼

dhuta 苦行

dhūta 頭陀, 頭陀行

dhuta-guṇa 離垢

dhūta-guṇa 頭陀行

dhūta-vṛtta 頭陀行

dhvaja , , ,

dhvajâgra-keyūra 妙幢相

dhvajāgrakeyūra 妙幢相三昧

dhvajâgra-keyūra-samādhi 尊幢三昧, 尊重三味

dhvani

dhvanita

dhvasta 失壞,

dhvasyate , , , , 破壞

√dhyai 修靜慮

dhyāna 一心, , 思惟, 根本定, , 禪定, 禪定, 禪那, 第耶那, 靜慮

dhyānā 靜慮

dhyāna 馱演那, 馱衍那, 馱衍那, 駄南, 駄衍那

dhyāna-bala 定力

dhyāna-bhadra 指空

dhyāna-bhūmi 定地, 靜慮地

dhyāna-catuṣṭaya 四靜慮

dhyāna-citta 定心

dhyānâdy-akṣa 定根

dhyāna-ja 靜慮

dhyānântara 中間靜慮,

dhyānântarikā 中間靜慮

dhyāna-pārami 禪定

dhyāna-pāramitā 定無極, 禪波羅蜜

dhyāna-pāramita 靜慮波羅蜜多

dhyāna-pāramitā 靜慮波羅蜜

dhyāna-phala 靜慮果

dhyānârūpya 等至

dhyāna-samādhi 禪三昧

dhyānāt...maulāt 根本定

dhyāna-traya 三靜慮

dhyāna-utpādāna 起靜慮

dhyāna-vāri 禪定

dhyānavat 定意

dhyāna-vihāra 住定

dhyānin 修靜慮者

dhyānôpapatti

dhyāpeti 蛇維

dhyāpita 蛇維

dhyāyasi 修靜慮

dhyāyati 修靜慮,

dhyāyin 修觀行, , 定意, 深定, 禪定, 靜慮, 靜慮者

dhyāyitva

dhyeya 可思, 思惟

di

dig-bhāga ,

dig-devatā 地天

dīna 下賤, 怯弱, 憂悔, 懈怠

dina

dīna

dina-kara

dīnāra 金錢

dīnatva

diṅ-mātra

√dīp 顯發

dīpa , 燈明, 燈焰

dīpâloka 燈明

dīpa-mālā

dīpanā 開示

dīpa-prabha 燈明

dīpa-prabhā 燈明

dīpayamāna 增益

dīpta 光明

dīpti 光明

dīrgha 久遠, 殊迥, , 纖長, 長時

dīrgha-aṅguli 長指相

dīrghâdhva 久遠

dīrgha-kāla 久遠

dīrgha-kāla-paricaya 長時數習

dīrgha-kālika 久遠,

dīrgha-kālika-parigraha 長時攝受

dīrgha-mukha 狹長

dīrghāṅguli 纖長指

dīrghāṅgulitva 纖長指, 纖長指相

dīrgha-rātra 長夜

dīrgha-rātram 於其長夜, , 長夜

dīrghâyus

dīrghāyus 長壽

dīrghāyuṣka 長壽

dīrghâyuṣka-deva 長壽天

dirghâyuṣo 長壽天

dīrghâyuṣo devāḥ 無想天

dīrghī-bhūta 遠離

diś

diśā

diśāmukha-catuṣka 方口食

diśāmukhâhārā 方口食

diśânuga 無量

diśatā

diśi

diśi diśi

dissati

diṭṭha

div , 天趣, 虛空

diva ,

divā

diva

divā

divā-kara , 日照

divaṃ-rātra 長夜

divā-rātrau 晝夜

divasa , , 朝旦,

divasa-mudrā 妙印

divaśas 日常

divasasyâtyayena 晝夜

divaukas

divya , 天上, , 微妙, 深法, , 細柔

divya kāya 天身

divya mahārasa 上味

divya rasa 天饌

divya ratna-rāśi 天寶

divya... kāya 妙身

divya... ratna 天寶

divya-cakṣur-abhijñā 天眼通

divya-cakṣur-jñāna-sākṣātkriyābhijñā 天眼通

divya-cakṣur-vidyā 天眼明

divya-cakṣus 天眼, 洞視

divya-dṛś 有眼見者

divya-dūṣya 妙衣

divya-gandha-dhūpana- 大寶香

divyâkṣi 天眼

divyaṃ cakṣuḥ 天眼

divyaṃ cakṣu-jñāna 天眼智證通

divyaṃ dṛk 天眼

divyaṃ śrotra-jñānam 天耳智

divyaṃ śrotram 天耳, 天耳通

divyaṃ śrotram abhijñā 天耳智證通

divya-manuṣya 天人

divyaṃ-cakṣus 天眼通

divyāni 天食

divyāni tūryāni 天樂

divya-puṣpa 天華

divyaśrotra 天耳通, 徹聽

divya-śrotra-abhijñā 天耳智, 天耳智通

divya-śrotrâbhijñā 天耳智, 天耳通

divya-śrotra-jñāna 天耳智

divya-śrotra-jñāna-sākṣātkriyābhijñā 天耳通

divyasya śrotrasya 天耳通

divya-vihāra 天住

divyena cakṣuṣā 淨天眼

divyena cakṣuṣā viśuddheṇa 淸淨天眼

divyo vihāraḥ 天住

dīyate , , 爲作

ḍomba 譚婆

don

dosa

doṣa , 客塵, , , , , , , , 瞋恚, , , 罪過, , 過失, 過患, 過惡, 過慢, ,

doṣa-darśana 見過失

doṣa-karman 穢業

doṣam utpādayati 生過

doṣaṇīya

doṣa-prasaṅga 有過

doṣa-śalya 瞋惱

doṣa-śama 除瞋恚

doṣâśaya 深見過失意樂

doṣavat 有失

doṣayiṣu 恚罵

drakṣyati 奉覲, , 覩見

draṣṭavya 所見, 當知, , 能見, ,

draṣṭṛ 能現, 能見, , 見者

draṣṭṛtva 見者

draṣṭu-kāma 欲見

drauhilya

drava , , 騰躍

dravatā

dravatva , , 濕性

draviṇa , 財物

draviṇaṃ pariṣkāram 資財

dravya , , 實性, 實物, 實體, 本事, , , 物類, 眞實, 財物, , 陀羅驃, ,

dravya-bhāva

dravya-bhūta 事實, 實體

dravya-dānaṃ 財施

dravya-dharma

dravyaka ,

dravyam asti 實有

dravyântara

dravya-sat , 實有

dravya-siddhi 實質存在

dravya-svalakṣaṇa 事自相

dravyatas , 實有, 實有相, 實體, 法體,

dravyato 'sti 實有

dravyato'sti

dravyatva

dravyavat

dṛḍha 不動, 不退轉, 勇猛, , 堅固, 堅牢, 牢固, 金剛

dṛḍha-parākrama 堅固

dṛḍha-pratipakṣa 堅固對治

dṛḍha-sāra 堅固

dṛḍhāśaya 堅固意樂

dṛḍha-sthāma 強猛

dṛḍhatā 堅固

dṛḍhatara 堅固

dṛḍhâtma-bhāva 堅固

dṛḍhatva 堅固

dṛḍha-vyavasāyatā 堅固勇猛

dṛḍhī-karaṇa 堅固, 得堅固

dṛg-gheya 見所斷

dṛk-patha 見道

dṛṅ-mārga 見道

drohin ,

droṇa-mukha 聚落

droṇa-mukhyā 聚落

droṇastūpa 甁窣都渡

√dṛś 現見

dṛś 惡見, , , 見取, 見者,

dṛśa

dṛśi

dṛṣṭa , 所見, , 植遇, , 現世, 現證, 現量, 目自, 睹見, 能見, 覩見, 覩覲, , 觀察,

dṛṣṭa eva dharme 現世

dṛṣṭa-dharma , 現世, 現在, 現在世, 現法, 現法中

dṛṣṭa-dharmakam avadyaṃ prasavati 生現法罪

dṛṣṭa-dharma-nirvāṇa-prāpti 現法得涅槃

dṛṣṭa-dharma-sāṃparāyika 現法當來

dṛṣṭa-dharma-sāṃparāyikam avadyam 現法後法罪

dṛṣṭa-dharma-sukha-vihāra 法現法樂住, 現法喜樂住, 現法安樂住, 現法樂, 現法樂住

dṛṣṭa-dharma-sukha-vihāratā 現法樂住

dṛṣṭa-dharme 於現法中

dṛṣṭa-dhārmika , 現世, 現在, 現法, 現法中

dṛṣṭa-dhārmikam avadyam 現法罪

dṛṣṭa-dhārmiko saṃbhāraḥ 現法資糧

dṛṣṭaṃ---śrutaṃ---mataṃ---vijñānam 見聞覺知

dṛṣṭānta 同喩,

dṛṣṭânta

dṛṣṭānta 覩察

dṛṣṭânta 譬喩

dṛṣṭānta-dharma 喩法, 譬喩

dṛṣṭa-pada 見跡

dṛṣṭapūrvāṇi .... bhaviṣyanti 必應

dṛṣṭa-sāṃparāyika 現法後法

dṛṣṭa-satya 見諦者

dṛṣṭa-śruta 見聞

dṛṣṭa-śruta-mata-jñāta 見聞覺知

dṛṣṭa-śruta-mata-vijñāta 見聞覺知

dṛṣṭavat 所見

dṛṣṭavya 能見

dṛṣṭe 現世

dṛṣṭe dharme 於現法, 於現法中

dṛṣṭe dharme nirvāṇa-prāpty-āśayaḥ 於現法得涅槃意樂

dṛṣṭe-dharme sukham 現法樂

drṣti

dṛṣṭi , 了別, , 妄見, 惡見, 正見, , , 達利瑟致, 達梨舍那, 邪見

dṛṣṭi-gahana 邪見

dṛṣṭi-gata 惡見, 見相, 見行, 邪見

dṛṣṭika

dṛṣṭi-kaṣāya 見濁

dṛṣṭi-kasāya 邪見

dṛṣṭikṛta 見行

dṛṣṭi-kṛta-bandhana 見縛

dṛṣṭi-kṛta-bandhanāni prahīṇāni 斷見縛

dṛṣṭi-namitta-mudra 一法印

dṛṣṭi-parāmarśa 見取, 見取, 見取見

dṛṣṭi-parāmarśa-dṛṣṭi 見取見

dṛṣṭi-parāmarśaka 見取

dṛṣṭi-prāpta 見至

dṛṣṭi-saṃkara 邪見

dṛṣṭi-saṃpanna 正見

dṛṣṭi-sampanna 見諦者

dṛṣṭi-sthānīya 見處

dṛṣṭi-sthira 堅固相續

dṛṣṭi-svabhāva 有見

dṛṣṭi-vipanna 邪見

dṛṣṭi-viparyāsa 見倒

dṛṣṭi-vipatti 妄見

dṛṣṭi-yukta 見相應

dṛṣṭv 覩見

dṛṣṭvā , 覩見

dṛṣṭvāna 觀覩

dṛṣṭyā vinā 無見

dṛṣṭy-ākṛṣṭi 見聞

dṛṣṭy-āmarśa 見取

dṛṣty-āpta 見到, 見至

dṛṣṭy-āptatā , 見至

dṛṣṭy-ogha 見暴流

dṛṣṭy-upādāna 見取, 見取

dṛśya , 所見, ,

dṛśya-kāla 所見

dṛśyamāna

dṛśyante 覩見

dṛśyanti 來現

dṛśyate 所見, , , 現前, 現見, 相見, , , 覩見, 覩遇,

drugdha 謀害

druma 樹王

druma-kiṃnara-rāja-paripṛcchā 大樹緊那羅王所問經

druma-pravara 叢樹

druma-rāja 菩提樹

drumêndra 尊樹

drumôttama 尊樹

dsrta

duḥ 毀犯

duḥkara 苦行

duḥkha 冥塵, 勤苦

duḥkha- 患惱

duḥkha , 惱痛, , 苦劇, 苦惱, 苦根, 苦毒, 苦行, 苦諦

duhkha 苦集滅道

duḥkha 豆佉, 酷苦

duḥkhā dhandhābhijñā 苦遲通

duḥkhābhir 苦惱患

duḥkhābhir vedanābhir abhitūrṇa 悶愊

duḥkhābhir vedanābhir abhitūrṇās 悶亂

duḥkha-cāritā 苦行

duḥkha-darśana-heya 見苦所斷

duḥkha-darśana-heya-kleśa 見苦所斷煩惱

duḥkha-daurmanasya 憂苦

duhkha-dharma-jñāna 苦法智

duḥkhādhivāsanā-kṣānti 安受衆苦忍

duhkha-doṣa 苦惱

duḥkha-duḥkha 苦苦

duḥkha-duḥkhatā , 苦苦

duhkha-hetu 苦集

duḥkha-janma-hetuka 未來苦

duḥkha-janman 生苦

duḥkha-jñāna 苦智

duḥkhâkāra 苦諦

duḥkhaṃ tat-samudaya-nirodha-pratipakṣāś ca 四諦

duḥkhamārya-satyam 苦聖諦

duḥkhana

duḥkhāni 衆苦

duḥkha-nirodha 苦滅

duḥkha-nirodha-satya 滅諦, 苦滅諦

duḥkha-nirvid 厭苦

duḥkha-nivṛtti 滅苦

duḥkhânvaya-jñāna 苦類智

duḥkha-prakṛti 苦自性

duḥkhāpratipat 苦行

duḥkha-pratyaya 苦諦

duḥkhârdita

duḥkhârta 苦惱

duḥkhârta~ 苦惱患

duḥkhârya-satya 苦聖諦

duḥkha-samatikrama 超過衆苦

duḥkha-saṃsparśa 苦觸, 苦觸

duḥkha-saṃsparśatva 苦觸

duhkha-samudaya 苦集

duḥkha-samudaya-ālambana 緣苦集

duḥkha-samudaya-nirodha-mārga 四諦, 苦集滅道

duḥkha-samudaya-satya 苦集諦

duhkha-samudaya-satyatva 苦集

duḥkha-samutpāda 苦集

duḥkha-śata 衆苦

duḥkha-satya , 苦聖諦, 苦諦

duḥkha-skandha 大苦蘊, 苦蘊

duḥkhasya anto 困惱, 貧劇

duhkhasyântah 苦際

duḥkhatā

duḥkhatas

duḥkhātmaka 苦性

duḥkha-traya 三苦

duḥkhatva

duḥkha-vartama 苦道

duḥkha-vedanā 苦受

duḥkha-vedanīyaṃ karma 順苦受業

duḥkha-vighāta 離苦

duḥkha-vimokṣa 脫苦, 苦解脫

duḥkha-vimokṣôpāya 脫苦方便

duḥkha-vipāka 受苦異熟, 苦異熟

duḥkhāya

duḥkhayā-dhandhābhijñayā 苦遲通行

duḥkhe dharma-jñānam 苦法智

duḥkhe 'nvaya-jñāna-kṣāntiḥ 苦類智忍

duḥkhe 'nvaya-jñānam 苦類智

duḥkhêndriya

duḥkhendriya 苦根

duḥkhêndriya 苦根

duḥkhilatā 邪見

duḥkhilatas

duḥkhin 困苦, , 苦根

duḥkhita 受苦, , 有苦, , 苦厄, 苦惱, 貧苦

duḥkhitāḥ sattvāḥ 有苦有情

duḥkhôtpatti 生苦

duḥkhyate

duḥsaha 難可領受

duḥsaṃsparśa 惡觸

duḥ-saṃsparśa 苦觸

duḥ-śīla 毀犯淨戒

duḥśīla 犯戒, 犯戒者

duḥ-śīla 破戒

duḥśīla 破戒, 突尸羅

duḥsthita 不可得

dukha , 苦惱

dukhita , 苦惱

dukkaṭa 突吉羅

dukūla 獨孤洛加, 頭鳩羅

dundubha

dundubhi 大樂, 大鼓, 天鼓,

dūra 久遠,

dur-adhigama 難證

duramanaskatā

dūraṃ-gama 玄妙

dūraṃ-gamā 遠行地

dūraṃgamā 遠行地

dūraṃ-gamā bhūmiḥ 遠行地

dūraṃ-gamāyāṃ bhūmau 遠行地

dūrânugata 久遠,

dūrānupraviṣṭa 深入

dūrânupraviṣṭa 深心

duratikrama 難行

durbala , 勢力微, , 痟痩, 羸劣, 羸劣性

durbala... kṣudhâbhibhūta 飢羸

durbalâśaya 疲懈

durbalatva 羸劣

durbhāṣita 惡說, 毀謗

durbhikṣa , , 飢饉,

durbhi-kṣāntara kalpa 饑饉災

durbuddhin 難可了

durdarśa 難見

durdarśana 惡見

durdharṣa-dvāra-pāla 不可越守護

Durdharṣa-dvārapāla 不可越守護

durdṛśa 難見

durdṛṣṭi 惡見, 邪見

dūre ātmānaṃ pratyeti 自謂爲遠

durga 坑壙, 懸邈, , 難行

durgama 甚深, 難行

durga-mārga 險道, 難嶮

durgandha 惡香, 敕穢,

durgandhi-(kāya) 敕穢

durga-praveśa 嶮難

durgata 惡趣

durgati , 惡趣, 惡道

durgati-bhaya 惡趣畏

durgati-gama 墮惡趣

durgati-gamana 墮惡趣

durgati-gāmin 往惡趣

durgati-gata-patha 惡趣, 惡道

durgṛhīta 顚倒

durgṛhītā śūnyatā 惡取空

dūrī-bhāva 遠離

dūrī-bhāva-pratipakṣa 遠分對治

dūrī-bhūta 遠離

dūrī-karaṇa 遠離,

durlabha 不可得,

durmanas

durmanasvin

durmanasvinī 悲顏, 憂色

durmaṅku , 破戒

durmati 煩惋,

durmedha

durmedhas 愚癡,

durnirikṣa 難見

durupalakṣita 不善觀察

dūrvā 吉祥草

durvaca 不可說

durvacasa 麤言

durvarṇa 惡色, 惡色, 惡色

durvarṇatā 惡色

durvijñeya 難了

dur-vijñeya 難可了知

durvijñeya 難可了

dur-vijñeya 難解

durvyupaśama 難斷

dus- 不善,

dūṣaka , 毀謗,

dūsana

dūṣaṇa

dūṣaṇā 厭壞

dūṣaṇa 厭惡, , ,

duṣaṇa 能破

dūṣaṇa ,

dūṣaṇâbhāsa 似能破

dūṣana-samyak 能破

dūṣaya

duścarita , 惡業, 惡行, , 罪業,

duścarita-cārin 行惡行

duścarita-cāriṇaḥ sattvāḥ 惡行有情

dūṣin , , 穢汚

duṣkara 苦行

duskara 難行

duṣkara 難行

duṣkara-cari 苦行

duṣkara-caryā 修行, 苦行

duṣkara-caryā- 遵習

duṣkara-carya 難行

duṣkara-caryā 難行, 難行苦行

duṣkara-kārika 苦行

duṣkara-kṛta 苦行

duṣkara-vrata 苦行

duṣkarī 苦行

duṣkha , 苦惱

duṣkṛita 如法治

duṣkṛt

duṣkṛta 不善, , 惡作, 惡業, 突吉羅,

duṣkṛta-karman 惡業

duṣkṛta-karmânta 惡業

duṣkṛta-saṃavara-śila 律儀戒

duṣkṛtya 惡作

duṣprajña 惡慧, 智慧弊惡

duṣprajñā 無慧

duṣprasādhita 不善

duṣṭa , , 所染, , 汚染, , 瞋恚,

duṣṭa~ 毒心

duṣṭa-citta 惡心, 惡鬼

duṣṭacitta 瞋濁

duṣṭa-māra 惡魔

duṣṭa-sattva 惡有情

duṣṭatā

duṣṭâtman

duṣṭhula , 麤惡

dūṣya 綩綖,

dūṣya-paṭa- 氍毹

duṣya-paṭṭa 氍毹

duṣyavara 天繒

dūta 使, 使者, , 訥多

dūtaka 使者

dutatā 過失

dūtī 訥帝

dvā

dva

dvācatvāriṃśad-akṣaramukha 四十二字門

dvācatvāriṃśat-prajñāpāramitā-mukha 四十二字門

dvādaśa 十二

dvādaśa-anga 十二部經

dvādaśa-astanga pratītyasamutpāda 十二因緣

dvādaśa-bhavâṅga 十二有支

dvādaśâkāra 十二行相

dvādaśama 第十二

dvādaśâṅga 十二支

dvādaśāṅga-buddha-vacana 十二部經

dvādaśâṅga-dharma-pravacana 十二分教, 十二部經

dvādaśâṅgādvaco-gatāt 十二分教

dvādaśâṅgaḥ pratītya-samutpādaḥ 十二因緣

dvādaśâṅgaḥpratītya-samutpādaḥ 十二緣起

dvādaśaṅgapratītyasamudpāda 十二緣起

dvādaśa-nidāna 十二因緣

dvādaśa-pratītya-samutpāda 十二因緣

dvādaśâyatana 十二處

dvādaśâyatanāni 十二入

dvādaśāyatanāni 十二處

dvaidhī-kāra

dvaitīyakam

dvaitīyakam api 復重

dvandva 相違釋

dvāra ,

dvāra-bhūtāni 方便門

dvāra-pāla 守門天

dvārasmi 孚務

dvāṣaṣṭi-dṛṣṭi 六十二見

dvātriṃśa 三十二

dvātriṃśad-vara-lakṣaṇa 三十二大丈夫相, 三十二大人相, 三十二相

dvātriṃśal-lakṣaṇa 三十二大丈夫相, 三十二大人相, 三十二相

dvātriṃśan mahā-puruṣa-lakṣaṇāni 三十二大丈夫相, 三十二相

dvātriṃśan-mahā-puruṣa-lakṣaṇa 三十二相, 三十二種大丈夫相

dvātriṃśanmahā-puruṣa-lakṣaṇāni 三十二大人相

dvātriṃśat-mahāpuruṣa-lakṣaṇa 三十二表

dvau dvau

dvāv aniyatau 二不定法

dva-viṃśati 二十二

dvāviṃśatîndriyāṇi 二十二根

dvaya

dvaya-abhāva 無二

dvayâbhāva 無二

dvaya-pakṣa 二分

dve avidye 二無明, 二種無明

dvedhā saṃkleśaḥ 二雜染

dveṣa , , , , 瞋恚, 醍鞞沙

dveṣa-carita 瞋恚, 瞋行

dveṣa-ja

dveṣitva

dveṣṭṛ

dvi , , 第二

dvi-ālaya-vijñāna 二識

dvianta 二邊

dvi-artha 二事, 二利

dvi-bhāga 二分

dvi-bhikṣu 二種比丘

dvidhā-dauṣṭhulya 二障

dvidhā-vṛtti 二種生

dvidhā-vṛttin 二邊

dviguḥ 帶數釋

dvi-guṇa

dvi-ja 梵志

dvi-jihvaka 兩舌

dvi-jñāna 二智

dvikarma 二業

dvi-mano-vijñāna 二識

dvi-nairātmya 二無我

dvi-nirvāṇa 二涅槃

dvīpa , , , , 邊地

dvīpa-catur 四洲

dvipadâgra 兩足尊

dvipadāna uttama 兩足之尊, 兩足聖尊

dvipadānam uttama 兩足之尊

dvipadānam-uttama 兩足聖尊

dvipada-pradhāna 兩足尊

dvipadêndra 兩足尊

dvipadôttama 兩足上, 兩足之尊, 兩足尊

dvipadottama 如來

dvipadôttama jina 兩足之尊

dvīpaka 大洲,

dvi-paṅkti 二重

dvīpin 豺狼

dvi-pramāṇa 二量

dvi-puṭa 二重

dvir-abhidhāna 重罪

dvis

dviṣ 怨敵,

dvis

dviṣa

dvi-sāhasra-madhyama-loka-dhātu 中千世界

dvisāhasrika 二千

dvi-sāhasro madhyaḥ 中千世界, 中千界

dvi-saṃbhāra 二資糧

dvisatya 二諦

dviṣṭa 憎惡,

dvitīya , 侍者, 第二, 第二禪, 第二靜慮

dvitīya-bodhisattva-bhūmi 第二住

dvitīya-dhyāna 第二禪, 第二靜慮, 第二靜慮

dvitīya-dhyāna-phala 第二禪, 第二靜慮

dvitīya-dhyāna-samāpatti 第二禪, 第二靜慮

dvitīya---dhyāneṣu 第二靜慮

dvitīya-yāna 二乘

dvitīye kṣaṇe 第二刹那

dvi-vidha 有二種殊

dvi-vijñāna 二種識

dvi-vimokṣāḥ 二解脫

dyaus 天上

dyotana 顯示

dyotayati 能說, 顯示

dyotika

dyotita 演說, , 顯示

dyūta 博戲

dyuti 光明, ,

ebhiḥ sārdham 與彼

ebhir eva 由前所說

eḍa

eḍamūka , 啞羊, 啞羊僧

eḍa-mūka-saṃgha 啞羊僧

edânta

edhita 自在

edṛśa 如是色像, 如此像

ehi 善來

ehi svāgata 善來

ehi svāgataḥ 善來

eka , 一相, , , , 唯一, , , 獨己, 等一, 翳迦

eka-abhisamaya 一觀

eka-agra 一心

eka-agratā 一境性

eka-alambana 同緣

eka-aṃsa 一向

eka-anta 一處

ekâāra 同相

eka-artha 一義,

eka-āśraya 一依

eka-bhūmi 一地

eka-bhūmika 一地

ekabījin 一種

eka-buddha-kṣetra 一佛世界

eka-buddha-loka-dhātu 一佛世界

eka-buddha-yāna 一佛乘

eka-catuṣ-pada 一四句

eka-catuṣ-padāyā-gāthāyāḥ 一四句頌

eka-citta 一心, 一念, 直心

eka-citta-kṣaṇa 一念

eka-citta-kṣaṇa-saṃāyukta 心刹那相應

eka-cittena 一心

eka-cittôtpāda 一念

eka-cittôtpādikā 發意之頃

eka-cittôtpātikā 發意頃

ekadā 一時, 於一時, 於一時間

ekādaśa 十一

ekādaśa-kuśala 十一善

ekādaśama 第十一

ekādaśa-mukha 十一面觀音

ekādaśa-vihāra 十一住

eka-deśa 一分, 同處,

ekadhā ,

eka-dharma-svabhāva-mudrā 一實相印

ekadhya

ekadhyam , 爲一

ekadhyam abhisaṃkṣipya 略爲一

ekadhyī-bhūtvā 爲一聚

eka-ghana

ekâgra 一境

ekāgra 一境

ekâgra 一心

ekâgra-citta 一心, 專一趣心

ekāgra-citta 專一趣心

ekāgrāṃ smṛtim 一境念

ekâgratā , 一緣住

ekaḥ prakāraḥ 一品

ekāika 一一

ekaika

ekaikam

ekaika-romatā 一一毛生, 身諸毛孔一一毛生

ekāikaśaḥ 一一

eka-jāti 一生

eka-jāti-baddha 一生補處

eka-jāti-pratibaddha 一生所繫, 一生補處, 最後身

eka-jātiya 一種

eka-jātīya 一類

eka-jñāna 一智

ekaka 獨己

eka-kāla 一時

eka-kālikā 一時

ekâkāra 一相

eka-kārya 共事, 同事

eka-kāryatva 同事

ekākin , 獨一, 獨在

eka-kṛtya 一事

eka-kṣaṇa 一刹那, 一念

eka-kṣaṇa-lava-muhūrtena 一念頃

eka-kṣaṇika 一刹那, 一刹那頃, 一念

ekâkṣara-uṣṇīṣa-cakra 一字金輪

eka-kula-gotra 胄紹

eka-lakṣaṇa 一相

ekaṃ

ekam...yānam 佛道

ekam...yānam...buddha-yānam 一佛乘

ekaṃcittam 一心

ekâṃśa 一向, 決定, 無二

ekâṃśa-kṛta 偏袒右肩

ekaṃ-samayam 一時

ekâṃsaṃcīvaraṃprāvṛtya 偏袒右肩

ekāṃśato vyākaraṇam 一向記

ekâṃsenacīvarāṇiprāvṛtya 偏袒右肩

ekâṃśika 一向

eka-muhūrtena 一念頃

ekâṅka

ekânta 一向

ekānta 一向

ekânta , , , 決定

ekānta

ekānta-akuśala 唯不善

ekāntânāsrava 無漏

ekānta-suka 一向樂

ekānta-viśuddha 一向淸淨

ekānta-vyākaraṇa 一向記

ekânte 一向, ,

ekântena , 決定

ekāntena śūnyam 一向空

ekāntena-aśūnyam 一向不空

ekântī-bhāva 一向, 決了

ekântika 一向

ekāntikatā 專注

ekāntikatva 一向定

eka-prakāra 一品, 一種, 一類

eka-purobhakta 一食頃

eka-puro-bhaktena 晨朝

eka-rasa 一味, 同一味, 無差別

eka-rasa-skandha 一味蘊

eka-rasatā 一味

eka-rāśi 一聚

eka-rātra 一宿

eka-rūpa 一色

eka-rūpâpta 一色

eka-samādhi-samāpanna 一心不亂

ekâsanika 一坐食

ekaśas ,

eka-sattva 有情

ekasmin kṣaṇe 倶時

ekasminkāle 一時

eka-stha

ekasvareṇa ... samākrandadhvam 倶同

ekasya nirodha-jñānasya 滅智

ekasya tattvasya lakṣaṇam 一實相

ekasya vastunaḥ 一事

ekatā , 一向, 無二

eka-tāna

ekâtmaka 各自

ekatra 一時, 一處, 於一

ekatracitte 一心

ekatrakāle 一時

ekatva

ekatya , 一類, 有一

ekâvacārā 箏笛

eka-vāla-patha 一毛孔

eka-varṇa 一色, 一貌, 色類

ekavīcika 翳迦鼻至迦

eka-vihāra 獨住

eka-vihāritva 唯一住

eka-viṃśati 二十一

eka-vindu

eka-vyūha 一行

ekavyūha-samādhi 一行三昧

eka-yāna 一乘

ekâyana 一乘

ekayāna 一乘道

ekâyana 一行

ekâyāna 一行

ekayāna-deśanā 一乘

ekâyana-mārga 一乘

eka-yoga

eka-yojana 一由旬

eke 諸匠, 諸師, 餘師說

ekena...cittôtpādena 發意之頃

ekeṣām 一類

ekī-bhāva

ekī-kriyate 合爲一

ekīya 有餘

eko vīciḥ 一間

eko---anukrama-paryāyaḥ 一門次第

eko'rthaḥ

ekoti-bhāva

ekôtī-karoti 一趣

ekotī-karoti 專注一趣

ekottara 增一

ekôttarikâgama 增壹阿含

ekṣya ,

eṇa 鹿

eṇeya 瑿泥耶, 鹿

eṇeya-jaṅgha 瑿泥耶踹

eṇī 伊尼延

eñjya

eṣaka 勤求,

eṣām

eṣaṇā 乞求,

eṣaṇa

eṣaṇā

eṣin , 樂求, , 欲求,

eṣita

eṣitva , 樂求

eṣīya

eṣṭavya 可愛, 應許, ,

etad , 如此, , 是則

etad eva pratyaya kṛtvā 以此爲緣

etad īdṛśam 如是比者

etad īdṛśaṃ 如此像

etādṛśaka 如是像

etaṃ-prakaraṇam 卽以是事

etarhi , 今世, 於今, , 現在, 而今

etarhi-nirdiṣṭāḥ 如上所說

etarhyādye

etat 斯之

etāvad eva 唯有爾所

etāvat 不增不減, , 唯有, 爾所, 齊此

ete

etena paraṃparôdāhāreṇa 若斯之比

eva , , , , 必定, 故復, 更復, 決定, , ,

eva kevalaḥ 但唯

eva na 尚不

evaikyam

evam 亦如是, 亦爾, , 如是, 如此, 是則

evaṃ 是則

evaṃ bhavati 作是念

evaṃ bhūta 如是生

evaṃ ca 故復

evaṃ cittam abhisaṃskaroti 發是心

evaṃ etat 實爾

evaṃ eva 亦復如是

evam eva pratyayaṃ kṛtvā 由此因緣

evaṃ jātya 如是生

evaṃ krameṇa yāvat 漸次乃至

evaṃ mayā śrutâdibhyaḥ 如是我聞

evaṃ mayā śrutam 如是我聞, 我聞如是

evaṃ mayā śrutaṃ 聞如是

evaṃ tarhi 若爾

evamādi 乃至

evam-ādi

evaṃ-āhāra 如是飮食

evaṃ-āyuṣ-paryanta 如是所有壽量邊際

evaṃ-bhāgīya 如是等類

evaṃbhavati

evaṃ-cira-sthitika 如是久住

evaṃ-darśana 如實知見

evaṃ-dīrghâyus 如是長壽

evaṃ-gotra 如是種姓, 如是種性

evaṃ-jātya 如是生類

evaṃ-jñāna 如實知見

evaṃ-kāma

evaṃ-lakṣaṇa

evaṃ-nāman 如是名

evaṃrūpa 如斯色像

evaṃrūpa- 如是像

evaṃ-rūpa 如是名爲, 如是如實, 如是相, 如是色, 如是色類, 如是類

evaṃrūpa 如處色像

evaṃ-rūpa

evaṃśrūyate

evaṃ-sukha-duḥkha-pratisaṃvedin 如是領受苦樂

evaṃ-vādin 如是說

evaṃvistareṇa 乃至

eva-rūpa 如斯

evarūpa 如斯像, 如斯色像, 如是比像, 如此比像, 爾所

gabhīra , 甚深

gabhiru 甚深

gaccha

gacchaṃti diśā anatato 邊方

gacchanti diśā anantato 邊方

gacchanti diśā samantataḥ 邊方

gacchat 正行

gacchati , 往來, 遊行

gacchati pratiṣevate 習近

gadgada-svara 妙音

gāḍha 堅固,

gāḍham

gāḍhīkṛta-saṃjñino bhaveyur 厭怠

gadita

gadya 長行

gagana

gagaṇa

gagana 虛空

gaganânta 虛空

gagana-sama 如空

gagana-tala 虛空

gagaṇa-tala 虛空

gaḥ

gaha , ,

gahana , , , 稠林,

gahanatā-dṛṣṭi 邊見

gahanôpavicāra 近稠林行

gahvara 稠林

gailānya

√gam

gaṃ

gama , , , ,

gamaka 易可解了

gamana , , , , , , 樂往, , , , 行業, , , 趣向, , 遊行,

gamana-āgamana 去來

gamanābhilāṣa 趣欲

gamanāgamana 往來

gamana-pratyāgamana 往來

gamanârambha

gamana-samaya 行時

gambhīra , 深法, 深要, 甚深

gambhīra-citta 深心

gambhīra-dharma 深法, 深法門, 甚深法

gaṃbhīrāṃ dharma-deśanām 深法

gambhīraṃ-vihāram 甚深住

gambhīrârtha 甚深義理

gambhīrārtha-saṃdhi-nirmocanatā 能解甚深義理密意

gambhīra-sthāna 妙力

gambhīra-susanniviṣṭa-prasāda 甚深牢固淨信

gāmbhīrya , 甚深

gambhīryatā , 甚深

gameṣamāṇa 變訟

gamika 令解

gāmin , , , , , , 能行, , , , , 趣向, 通達, , 障礙

gamiṣyat 當行

gamita 已到

gāmitā 趣向

gamya , 慰問,

gamyate 分別, , 爲證, , , , 顯現

gaṇa 伽那, 大衆, , , 無數, , , 衆僧

gaṇaka 算師

gaṇakamahāmātra 算師

ganana

gaṇana

gaṇanā ,

gaṇana 算數

gaṇanā 算計, 籌量,

gaṇana

gaṇanā

gaṇāna vidyate 稱計

gaṇanām adhigacchati 知其數

gaṇanāmadhigacchet

gaṇanā-yoga 算數方便

gaṇa-parikarṣaka 化御衆

gaṇa-parikarṣaṇa 御徒衆, 御衆

gaṅa-pati 歡喜天

gaṇapati 誐那鉢氏

gaṇaya

gaṇayitavya

gaṇḍaka

gandha 健杜, 健達, 塗香, , 芬郁, 芬馥, , 香氣

gandha manojña 美香

gandha-dhūpa-paṭala 燒香

gandha-hastin 香象菩薩

gandhakutī 蘖馱矩吒

gandhakuṭī 香室堂

gandhaṃ 聞香

gandha-mādana

gandha-mālya 華鬘

gandha-mālya-lepana 塗香

gandhānāṃ vāteritānām 芬馥

gandha-pūjā 塗香

gandhāra 健馱邏, 香行, 香遍

gandha-rasa-spraṣṭavya 香味觸

gandharva 中有, 乾沓和, 乾沓婆, 乾闥, 乾闥, 乾闥婆, 乾闥婆神, 健沓惒, 健達婆, 彥達婆, 揵沓, 揵沓和, 揵沓惒, 犍沓, 犍闥婆, 達婆, 闥婆, 香神, 香音, 香音神, 香音神

gandharvaḥ 健達縛

gandharva-nagara 乾達城, 乾闥婆城, 健達縛城, 婆城, 尋香城, 揵闥婆城

gandharva-nagarâkāra 如幻

gandharva-pura 乾城, 乾闥婆城

gandha-saṃpanna 芬馥

gandha-sugandha 衆香

gandha-taila 薰油, 香油

gandha-taila-pradīpa 香油燈

gandha-vāri 香水

gandhavatī 衆香

gandha-vikṛti- 和香

gandha-visaya 香境

gandhâyatana 香入

gāndhika

gandhin

gandho vāti 能熏, 能薰

gandhôdaka 香水

gaṇenti 計校

gaṅeśa 歡喜天

gaṅgā 恆河, 恒河

Gangā-mahā-nadī 恒河

gaṅgā-nadī 恒河

gaṅgā-nadī-vālikā 恒沙

gaṅgā-nadī-vālika-vyatikrānta 過恒沙

gaṅgā-nadī-vālikā-vyativṛtta 過恒沙

gaṅgā-nadī-vāluka 恆河沙

gaṅgā-nadī-vālukā 恆伽沙

Gangā-nadī-vālukā 恒河沙

gaṅgā-nadī-vālukā 恒沙

gaṇgā-nadī-vālukā-sama 恒河沙等

gaṅgā-nadī-vālukā-vyativṛtta 過恒沙

gaṅgâṇu 恒沙

gaṅgā-rajas 恒沙

gaṅgā-sikatā 恒沙

gaṅga-vālikā 恒沙

Gaṅga-vālikā 恒邊沙, 江河沙

gaṅgā-vālikā-vyativṛtta 過恒沙

gaṇikā 婬女

gaṇita , 算數,

gaṇitaṃbhavet

gaṇitva 數知

gañja

gantavya , 當往

gantṛ 行者

gaṇyamānasya ... api 假使

garbha 中心, , , 母胎, , , 蘖喇婆

garbha-avakrānti 入胎

garbha-dhātu 胎藏界

garbhadhātu-maṇḍala 胎藏界曼荼羅

garbha-gatasyātmabhāva 處胎身

garbha-gṛha

garbha-rūpa 童子

garbha-stha

garbha-sthāna

garbhâvakramaṇa 入胎

garbhâvakrānti 入胎, 托胎

garbhâvāsa 住胎, 胎生

garbhiṇī 懷胎

gardabha , 驢馬, 驢騾

gārdha

gardha 愛著, 耽嗜, , , 貪著

garhita 呵毀

garhya

gārhya

gariṣṭha ,

garjita , 雷震

garta

garu

garuḍa 伽樓羅, 揭路茶, 揭路荼, 蘖嚕拏, 誐嚕, 迦樓, 迦樓羅, 金翅鳥, 食吐悲苦聲

garuḍa-dhvaja-rājan 金翅鳥

garuḍa-dvija-rājan 金翅鳥

garuḍaḥ 揭路荼

garutmat 金翅鳥

garvita , , 憍傲

gata , , 具足, , , , , 已到, , 所引, , , , , , , 證得, , 通達, 過去, , 隨順

gata-āgata-parīkṣā 去來

gata-pratyāgatikatā 往返

gata-sthita-niṣaṇṇa-śayita 行住坐卧, 行住坐臥

gatavat

gate 揭帝

gāthā 伽陀, , 偈他, 偈經, 偈頌, , 四句, 孤起頌, , 法頌, 諷頌,

gati 六趣, , , , 去來, , 境界, , 往來, , 所行, 所證, , , , , , ,

gati-deśa 彼生處

gati-dvaya 二趣

gati-hetu 趣因

gati-jñā 能通達

gatīka

gatika ,

gatiṃgata

gatiṃ-gata , , , , 究竟, 能究竟, 通達

gatiṃgata 開達

gati-pañcaka 五趣, 五道

gati-pravara 勝行

gati-saṃdhi

gati-ṣaṭ 六塹

gati-visaya 行處

gātra , 身分, 身體,

gatvā 來詣, ,

gauna 假說

gaurava , 奉侍, 尊重心, 恭敬, 愛重, , 敬重, 欣仰, 歸仰,

gauravatā 恭敬

gauravyataṃ-janeta 順造

gaurīmahā-vidya-sattva 大明白身菩薩

gauṣṭika 長者

gautama 喬答摩,

gava

gāva

gava

gavâkṣa 軒窗

gaveṣaka

gaveṣāmatha 趣求

gaveṣaṇa

gaveṣaṇā

gaveṣaṇa 求覓,

gaveṣat 志慕求

gaveṣin , , 欲求,

gavya-dṛḍha

gayā 伽耶

geha 在家

geya 應頌, 祇夜, 重頌

gha

ghana 伽那, 健男, 凝厚, 堅厚, , , , , 深厚, , 羯南, 蹇南, 鍵南, , 黧黮

ghanāḥ śabdāḥ 大聲

ghana-rasa , 淳一味, 淳淨一味

ghana-rasaṃ---prasādam 淳淨上妙法味

ghana-rasena cchandena 淳淨一味欲樂

ghanatara

ghana-tara 深厚

ghanībhūta 堅厚

ghaṇṭā 寶鈴, 打木, 犍地, 犍椎, 犍槌, 犍遲

ghaṇṭa

ghaṇṭā , , ,

ghaṇṭikā

ghaṭa 劬勞

ghāta , , , 爲礙

ghaṭa 瓦器,

ghāta 破壞

ghaṭa 策勵

ghāta 變壞

ghātaka , , 殘害, ,

ghaṭanā

ghātana ,

ghataya

ghaṭī 瓦器

ghātīka ,

ghaṭikā

ghātin , , , , , , ,

ghaṭita , 策勵

ghaṭī-yantra 汲井輪

ghaṭṭayati 和合

ghaṭṭita ,

ghee 蘇油

ghnat ,

ghora , ,

ghoṣa 妙音, 妙響, ,

ghosa 音聲

ghoṣa ,

ghoṣaka 妙音

ghoṣa-mātra

ghoṣaṇa 宣令

ghoṣatva 音聲

ghoṣavatī 妙音

ghoṣila 妙音

ghrāṇa 伽羅尼,

ghrāṇa-bala 鼻力

ghrāna-indriya 鼻根

ghrāṇa-jihvā-kāya 鼻舌身

ghrāṇa-vijñāna 鼻識

ghrāṇavijñāna 鼻識

ghrāṇêndriya 鼻根

ghrāta

ghrāyate 聞知

ghrāyati 別知, 聞知

ghṛṇa

ghṛṇā

ghṛṇa 慈愍

ghṛta , 蘇油, 蘇蜜,

gilāna

gilānabhaiṣajya 藥療

gilānaka

gir

gira

giri

giri-daivata 山神

giri-guhā 龕窟

gīta 吟詠, 吟諷, , , 音樂

gītaṃ sugītaṃ 歌唄頌

gita-pāṭha 歌咏, 歌唄, 歌嘆, 歌頌, 讚頌

gīta-śabda 歌聲

gīte---vādite 音樂

gīti

gītisvaraṃ yebhi sugītam āsi 歌唄頌

glāna 有病, 疹疾, 疾病者, , 病者, 病苦

glānaka ,

glāna-upasthāna 瞻侍

glānika

glānôpasthāna 看病, 瞻療

glānôpasthānaṃ karoti 能瞻療

glānya

glāpayati

go , , , 牛王, 牛王

gocara , , 境界, 所行

gocāra 所行境

gocara

go-cara

gocara 行處, 親近處, 親近處, 親近處, 近處

gocara-grāma 聚落, 聚落

gocarāṇāṃviṣayaḥ

gocara-sāmānya 同境

gocaratva 境界

gocara-viṣaya 境界

gocarika ,

gomaya 巨磨, 牛屎, 牛糞, 瞿摩夷

goṇamukha 鐵喙鳥

gopaka

go-pakṣmā-lakṣana 牛王睫相

go-pakṣman 睫如牛王

gopana , 覆護,

gopānasī 梁棟

go-rakṣya 牧牛

go-ratha 牛車

go-rathaka 牛車

goravyatā-janeta 順造

gorocanā 牛黃, 瞿盧折那, 胡嚧遮那

gośīrṣa-candana 牛檀栴檀, 牛檀香

go-ṣṭhika 長者

gotama

gotra 二種性, 佛性, , 品類, , , 族姓, 族姓家, , 種姓, 種性, 種性, 自性,

gotra-adhikāra 種性品

gotra-bhūmi 種性地

gotraka , 種性

gotra-saṃpad 種性具足

gotra-stha 住種姓, 住種性, 安住種姓, 種性位, 種性住, 菩薩種性住

gotra-svabhāva 如來性

gotratas

gotratva

gotra-vaidhurya 闕種性

gotra-vihāra 種性住

gotra-viśeṣa 性差別

gotre 'sati 無種姓

go-vrata 牛戒

go-vrauka 牛狗外道

√grah 正照取, 照取

grāha 分別

graha

grāha

graha 取著

grāha 取著

graha ,

grāha

graha 執曜, 執著

grāha 執著

graha

grāha 慳吝

graha

grāha

graha , 攝受, ,

grāha 能取

graha ,

grāha ,

graha

grāha 鬼魅

grāhaka 受持, , , 攝取, 攝受, 正受, 能取, 能執, 能持, 能攝

grāhaka-bīja 能取種子

grāhaka-citta-abhāva 不思議

Grāha-mātṛkā 曜母

grahaṇa , , 取境, , 受持, , ,

grahāṇa 執著

grāhaṇa

grahaṇa , ,

grāhaṇa

grahaṇa , 攝受

grāhaṇa

grahaṇa ,

grāhaṇa 稱呼

grahaṇa 總說, 能取, 能受, 能持, , , , , 顯現

grahaṇaka-vākya 略說

grāhikā

grāhika

grāhikā 正受

grāhika 能取

grāhin , 取著, , , , 所取, 攝受,

grāhitā

grāhita 受持

grahītṛ 能取,

grāhya 信用, , , , 所取, 所證

grāhya-bhūta 所取

grāhya-grāhaka 能取所取

grāhya-lakṣaṇa 所取相

grāhya-vikalpa 所取分別

grāma 叢林, 國土, 村營, 村落, 聚落

grāma-catvara 四衢道

grāmacatvara 四衢道

grāmaka 聚落

grāma-ṇī 上首

grāmântika 聚落

grāma-vāsaka 聚落

grāmika 郡種人

grāmin 郡種人

grāmya , 在家

graṇavijñāna 鼻識

grantha 伽蘭他, , , 品類, , , , 文詞, 本論, , , , 經典, 經文, ,

granthayati

granthi , , 顚倒

granthi-mocaka

granthita 吞吸,

grasita

grasta 所逼切,

gṛddha , 慳吝, 耽嗜, , , 貪愛, 貪著

gṛddhi 耽嗜, 貪著

gṛdhra 貪著, 雕鷲, 饕餮, 鵰鷲,

gṛdhrakūṭa 伊沙堀

gṛdhra-kūṭa 靈鷲山

gredha

gṛh tvā

gṛha 舍宅

gṛhaka

gṛha-kalatra 家屬

gṛha-maṇḍapa 屋宇

grhāṇa-jihvā 鼻舌

gṛha-pati 在家, 居士

gṛhapati 理家

gṛha-pati 白衣, 長者, 長者, 長者居士

gṛha-patika 居士

gṛha-stha 在家, 白衣

gṛha-tantra 家屬

gṛha-vāsa 在家

gṛhāvāsa 在家

gṛhi 白衣

gṛhi-liṅga 俗服

gṛhin 世俗, 在家, 在家者, 施主, 白衣

gṛhi-pakṣa 在家分, 在家品

gṛhi-pakṣa-gata 在家分, 在家品

gṛhi-pravrajita 在家出家

gṛhīta 信愛, , , 受持, , , 錄召

gṛhītvā 擧取

gṛhṇat , 受者

gṛhṇāti 正照取

gṛhṇitvā 寂室

gṛhṇīyāt

gṛhya 寂室,

gṛhyate , 所取, 所得, 所緣, 所見, ,

grīṣma

grīva

grīvā , ,

grīva 頸項

gtzug lag khang 所住

guḍa- 沙糖

guḍa 甘露蜜, 石蜜

gūḍha , 甚深,

guggula 安息香, 掘具羅, 求求羅, 窶具攞

guggulu 安息香

guha

guhā , 石窟, 龕窟

guhā-nivāsin 捿持

guhânuvāsin 捿持

guhmita 莊嚴

guhya , ,

guhyâbhiṣeka 密灌

guhyaka 枝神

guhyam 祕密

guhyapāda vajra 密迹力士, 密迹金剛

gulgulu 安息香

gulma 叢林, 諸草木

gulpha

guṇa , 倍數, 利益, 功勳, 功德, 勝功德, , ,

guna

guṇa , 懼曩, 有德, 求那, , , , 福德, 道德,

guṇa-anvita 具功德

guṇa-bhājana 功德

guṇâbhinna-lakṣaṇa 功德

guṇabhūta 福聚海

guṇa-darśin 見勝功德

guṇa-dharmatva 功德

guṇâdhikāra 功德品

guṇa-doṣa 功德過失,

guṇa-gaṇa 功德聚

guṇa-kṣetra 福田

guṇâlaṃkāra-vyūha 莊嚴

guṇa-pāramitā 功德

guṇa-paryanta 功德利益

guṇa-paṭala 功德品

guṇa-ratna 功德

guṇa-samanvāgata 功德

guṇa-saṃbhāvanā 有德

guṇa-vaiṣamya-vimardāt 不平

guṇa-varṇa 功德

guṇavat 具功德, , , 有德, 有德者

guṇavattva 諸功德

guṇa-vibhāga 功德

guṇa-viśeṣa 殊勝功德

guṇa-vyūha 功德

guṇa-vyūhâlaṃkāra 莊嚴

guṇa-yoga

guṇa-yukta 具足功德, 功德, 功德相應

guṇin 所作

guṇita 倍數,

guṇôpeta 功德

guṇya 功德,

gupta , 密護, , 祕密,

guptā

gupta

gupti , 祕密, ,

guru , , 尊者, 尊重, 尊長, , 師長, , 法師, 珍敬,

guru-bhūta 尊重

gurugauravaṃ-janeta 順造

guruka , , , ,

guru-karoti 供養, 尊重

guru-kṛta 尊重, 恭敬

guru-kṛtya 殷重

guruku

guru-lāghava 輕重

guru-śraddhā

gurutā

gurutara

gurutva

gurvī

gurvin

gurviṇakā 懷軀

gurviṇī 懷軀

gūthôḍilla 穢惡

gūthôḍilla-kathalya 穢惡

gu- 品德

haḍi-nigaḍa 杻械, 枷鎖

haḍi-nigaḍa-bandhanair baddho bhaved 檢繫

Hahava 呵婆婆

hahava 臛臛婆, 阿波波

haima

haimavata 雪山

halahala 訶羅訶羅

haṃsa 恆婆, 恒亙婆, 水鵝, 白鵠, ,

haṃsa-rāja 雁王

haṃsa-raja 鵝王

haṃsa-rāja 鵞王

haṃsêndra 鵝王

hāna , , 退, 退墮

hanāyeti 苦惱

hāni , , , , 損減, , 有退減, , , 退, 退墮, 退失,

hanta , 然則

hante 大德

hantṛ , 降伏

hantum

hanu

hara ,

hāra 瓔珞, , 莊嚴

hara , ,

hāraka

harali 褐賴縭

hari 呵梨, 獅子, 訶梨

haridrā 呵利陀

hārika

harita 呵利陀, 靑倉

haritaki 一訶子

harītakī 訶梨怛鷄, 訶梨憺雞

haritāla-kanaka 閻浮檀金

harmika 軒闥

harmya 樓觀, 樓閣

hārmya 樓閣

harmya 軒闥

harmya-tala 樓閣

harṣa , 歡喜

harṣa-jāta 歡喜, 生喜

harṣaṃ ca prrāmaudya janehi 亙然

harṣaṇa 歡喜

harṣaya 令歡喜

harṣayati 歡喜

harṣita 歡喜

hartavya ,

hārya 退墮

hāsaka

hāsin 歡喜

hasita

hasta

hasta-gata , , 親近, 隨順

hasta-maṇi 大乘掌珍論

hasta-pāda 手足

hasta-prāpta 承攬

hastikakṣya 象腋

hasti-kāya 象軍

hastin ,

hasti-śuṇḍaka 象鼻

hāsya , 調譺, 謿, 謿話

hāsya-saṃlāpa 謿話

hata , , , , 摧伏, , ,

hāṭaka 呵吒迦

hatatva

haṭha-yoga 逼遣方便

haṭhena 勉勵

hātum 退, 退墮

hāva 訶婆

havana

haya

he

hema

hema-jāla- 交露帳

heman

hemanta

heṣṭā ,

heṣṭhe

heṣṭima

heṭha

heṭhanā 惱亂

hetoḥ

hetoś ca pratyayānāṃ ca sāmagryā 衆緣和合

hetu 依處, , , 因相, 因緣, 正因, 正語, , , , 辯因, , 醯都

hetu-bala 因力

hetu-bhāva , 因分

hetu-bhūta

hetu-dāyikā

hetu-dvaya 雙因

hetu-hetumat 因果

hetu-hīna 無因

hetuka , 爲因

hetu-kāraṇa

hetukatva

hetumat 有因,

hetumattva

hetûpacāra 立因

hetûpalabdhi 知因

hetu-pariṇāma 因能變

hetu-phala 因果

hetu-phala-bhāva 因果

hetu-phala-prabandha 因果相續

hetu-prabhava 因果

hetu-pratyaya 因緣

hetu-pratyāya 因緣

hetu-pratyaya

hetupratyaya 醯都鉢羅底也

hetupratyayān pratītyôtpannam 因緣生

hetupratyaya-samutpanna 因緣生

hetu-samutpannatva 因所生

hetu-svabhāva 因性

hetutā

hetutva , 因緣

hetu-vidyā 因明

hetu-viruddha 因異品

hetu-viṣaya 因緣

hetu-vyavasthāna 建立因

hetv-adhīnatva 依因

hetv-ākhya 因緣

hetv-artha

heya 所斷, , ,

hi , , , ,

hima

himâlaya 雪山

himavān parvataḥ 雪山

himavat , 雪山

himavat-parvata 雪山

hiṃsā , 殺害, 殺生

hiṃsaka

hiṃsita

hiṃsyatī

hīna , 下劣, 下士, 下極, , 劣者, , , , 怯弱, ,

hina

hīna 狹小, 破壞, 羸弱, ,

hīna-abhirata 樂小法

hīna-bhūmi 下地

hīna-bhūmika 下地

hīna-cittatva 心下劣, 心下劣性

hīnâdhimukta 底極, 懈廢, 狹劣, 脆劣

hīna-madhya-praṇīta 劣中妙

hīna-madhya-viśiṣṭa 劣中勝

hīna-praṇītatā 勝劣

hīnatā ,

hīna-yāna 下乘

hīnayāna 下劣乘, 劣乘, 小乘, 小乘佛教

hīna-yāna 聲聞乘

hindhu 賢豆

hiṅgu 興宜, 興渠, 興舊

hīra 金剛

hiraṇya

hiraṇya-suvarṇa-dhana-dhānya-kośa-koṣṭhāgāra 室藏

hiri

hirimat

hiru 利益

hiruka 利益

hita 作饒益, 利益, 利行, , , 愍哀, , 饒益

hitaiṣin 利益

hita-kara 利益

hitaṃ-kara 利益

hitânukampin 導利

hitâśaya 利益意

hitāśaya 利益意樂

hita-sukha 利樂, 利益安樂

hitatva

hite saṃniyojayitavyaḥ 勸善

hitvā 退, 退墮,

hīvāya-dharmo 惡法

hīyamāna , 退捨

hīyate ,

hlāda 無畏

hlādayati 能令悅豫

homa 內護摩, 呼摩, 呼魔, 外護摩, 戸摩, 火祭, 護摩

homa-maṇḍala 護摩壇

hrada , 賀羅馱

hrāsa

hrāsa-vṛddhi 增減

hrasva 乏短,

hrasvī-karaṇa 令乏短

hṛd 于栗駄, , 汗栗馱

hṛdaya , , , , 汗栗太, 汚栗馱, 紀哩馱, 紇利陀耶, 紇哩娜耶, 紇哩陀耶, 肉團心,

hṛdaya-deśa 肉心

hṛdayaṃ-gama 心行

hṛdaya-pradeśa 心處

hrepaṇa 能映奪

hrī , , 慚愧, 慚羞

hrī-dhana 慚財

hrīḥ 紇利, 紇哩

hrīmān apatrāpī 修習慚愧, 生慚愧

hrīmat , 生慚

hrī-viraha 無慚

hrī-vyapatrāpya 慚愧

hrī-vyapatrāpya-vipakṣa 慚愧所對治

hṛṣṭa , 歡喜

hṛṣṭa-citta 歡喜

hṛṣṭa-manas 歡喜

hṛṣṭa-mānasa 歡喜

hṛta

hry-apatrapā 慚愧

hry-apatrāpya 慚愧

huhuva 虎虎婆

hūṃ

hutâśana

huta-vaha

iccha

icchā , , 愛欲, 所欲, , 欲樂, , 求得,

icchâbhilāṣā

icchā-mātra 隨其所欲

icchan 一闡提

icchantika 一闡提, 一闡提迦, 一顚迦, 斷善根者, 焦種, 燋種, 闡提, 阿闡底迦

icchat 志慕, 欲知

icchatā

icchati

icchā-vighāta 所欲衰損

icchā-vighātikaṃ---duḥkham 求不得苦

iccheyam

icchu

idam 如是比者, 如是等類

idam evaṃ-bhāgīyam 如是等類

idam evaṃ-rūpam 是名

idaṃ pratyayatā 緣性

idaṃ pratyayatā-pratītya-samutpāda-smṛti 因緣觀

idaṃ pratyayatā-pratītyasamutpāda-smṛti 緣起觀

idaṃ sarvam 此處

idaṃ syād vacanīyaḥ 作是言

idaṃ-pratyayatā-pratītya-samutpāda 緣性緣起

idaṃsarvam 諸法

idānīm , 卽便

īdṛśa 如是像類, 如是色像, 如此像,

īdṛśaka 如是像

ignorance associated with the afflictions 煩惱相應無明

iha , 下地, , 世間,

ihā

iha 復次, 於欲界, 此世, 此間, , 現世

iha saṃti 孫息

ihaikatya 一類

iha-loka 世間, 今世, 此世, 現世, 現在世

ihāmutra 二世, 此世他世

īhana

īhate

ijaya 導師

ijya 供養

ijyā 供養

ijya 導師

i-kara 伊字

īkṣaṇa ,

ikṣaṇi 伊刹尼

īkṣaṇikā 伊刹尼

īkṣika 觀察

ikṣvāku 甘蔗王

imaṃ lokaṃ 此世

imena .... kāraṇa-hetunā 是以之故

īna-citta 心生退屈

indhana

indra 印達羅, 天主, 自在

indra-cāpa

Indraceṭa 因陀囉誓多

indradhanus 帝弓

indra-dhanus

indradhanus

indra-hasta 因陀羅呵悉多

indra-jāla 因陀羅網

indra-kīla

Indranīla 因陀羅尼羅

indrâyudha

indriya , 扶根, , 根機, 浮塵根, ,

indriya-bheda

indriyādhiṣṭhāna 根所依處

indriyādhiṣṭhāna-sthāna 根所依處

indriyagaṇa

indriya-gocara 根原

indriya-gupta-dvāratā 密護根門

indriya-hina 根缺

indriya-hīna 根缺者

indriyair gupta-dvāraḥ 密護根門

indriya-kṛta 根勝

indriyāṇāṃ-gupta-dvāratayā 守護根門

indriyāṇi-rūpīṇi 色根

indriya-parâpara-jñāna-bala 根上下智力

indriya-parāpara-jñāna-bala 根勝劣智力

indriya-parāparatā 諸根勝劣

indriyârtha

indriyārtha 根境

indriyatva , 爲根

indriyeṣu 護根門

indriyeṣu gupta-dvāraḥ 密護根門

īndu 印度

indu 月天

ingataḥ 因揭陀

iñjana

iñjanā , , 驚動

iñjita , 動亂

iñjitatva

inścāraka

īpsa

īpsita 所欲, 樂爲, ,

īpsu 貪愛

īraṇa

īraṇā

īrita

īrṣyā 妬忌

īrsyā

īrṣyā

īrṣyaka

īrṣyā-mātsarya 慳嫉

īrṣyāṇa

īrṣyā-paṇḍaka 伊梨沙掌拏

īrṣyāpaṇḍaka 伊梨沙般荼迦

Irṣyāpaṇḍaka 妒黃門

irṣyāpaṇḍaka 妬不男

īrṣyā-saṃyojana 嫉結

īrṣyāyati

īryā 法式

īrya-patha 威儀

īryā-patha

īryāpatha 行道

iṣ

īśa 自在

īṣā-dhara 持軸山

īśāna 伊沙, 伊舍那, 大自在天

īśānapura 伊沙

īṣat 少分, 微少,

īsat

iṣṭa 供養, 可愛

iṣṭā 可欣

iṣṭa ,

iṣṭā 塼瓦

iṣṭa , , , 應許, 所愛, , , , 求得, , 親愛, ,

iṣṭa-aniṣṭa 愛非愛

iṣṭakā

iṣṭam 隨意

iṣṭâniṣṭa 愛非愛

iṣṭāniṣṭa-phala 愛非愛果

iṣṭa-phala 愛果

iṣṭa-phala-parigraha 取愛果

iṣṭa-phala-viśeṣa 可愛殊勝異熟果

istri 婦人

iṣu

īśvara 主宰, 伊葉波羅

Īśvara 尊豪

īśvara 統攝, 自在

Īśvara 自在作者

Īśvara devaputro 善天子

Īśvara eva câpi 善天子

īśvarâdi

īśvarī 主宰

iṣv-astra 射御, 射法, 射術,

iṣyata

iṣyate 可言, , , , ,

ita upādāya 已往

itaḥ 今世

itara ,

itarathā

itas

iti , 此是

īti , 災患,

iti 由是

īti

iti

īti

iti , , ,

iti smṛtam 此名

iti vistaraḥ 廣說乃至, 廣說如前

itihi

iti-karaṇīya 所作, 所作事

īti-saṃśamanī 除災生

itivartate , , 相應

itivṛttaka 一曰多伽, 伊帝目多伽, 本事

Itivṛttaka 本事經

itivṛttaka). 伊提目多伽

itîyam 如是一切

ito bāhyakaḥ 外道

ito bāhyakeṣu tīrthikeṣu 外道

ittaka-kāla 少時

itvara ,

itvara-kālīnaḥ 暫時

itvare 少時

ity ayam 是名

ity evam 是名

ity evam ādi 如是等類, 等種種

ity evaṃ bhāgīyaṃ 等事

ity evaṃ-bhāgīya 如是等, 如是等類

ity ucyate , 說名

ity-ādi

ityarthah

ity-uktaka 本事

iva , ,

iyam evaṃ-bhāgīyā 如是等類

iyat

iyatā kālena 爾所時

jaḍa 愚癡, ,

jaḍatā 茶闍他

jaga , 世間, , 衆生

jaga-artham 爲衆生

jagac-citta 世間心, 衆生心

jagāda

jāgara 覺悟

jāgarikā 覺寤

jāgarita

jagat 三界, , 世界, 世間, , 有情, , 社伽, , 衆生, 諸世間

jagataḥ...artha-caryayā 利他

jagatī , 有情

jagêśvara 自在

jaghana

jaghanya

jāgṛta 覺寤

jahana

jahitva 棄離, 除棄

jaina 耆那派

jala , 水輪

jāla 網縵

jala 金剛水, 闍利

jala-dhara 大海,

jālagrāhaka satva 漁捕

jala-ja

jala-maṇḍala 水輪

jala-midhi 大海

jālâṅguli-hasta-pāda 手足指縵網相

jala-nidhi

jāla-pāṇi-pāda 手足網縵

jala-ruha

jāla-samalṃ 珓珞

jālāvanaddha-hasta-pāda 手足指縵網相, 指網縵相

jāla-vātāyana 羅網

jalpa 意言, , 言分別, 言說,

jalpa-bhāvita 言薰習

jambu 瞻部

jambū 贍部, 贍部

jambu 閻浮

jambu-dvīpa 南贍部洲

Jambū-dvipa 南贍部洲

jambū-dvīpa 南贍部洲

Jambudvīpa 譫浮洲

Jambūdvipa 贍部洲

Jambu-dvīpa 閻浮提

Jambudvīpa 閻浮利

jambuka

jambūnada 贍部金

jāmbū-nada 閻浮檀金

jambū-nada-kanaka 閻浮檀金

jāmbu-nada-kāñcana 閻浮檀金

jambū-nada-suvarṇa 閻浮檀金

jāmbū-nada-suvarṇa 閻浮檀金

jambūnada-suvarṇa 閻浮檀金

jana 世間, , 有情, , 男女, 禪定, 禪定, , 衆生

janaka 明徹, , 生者

jānaka , 知者, 識者

janaka

jānakaḥ 知者

jana-kāya 大衆, , 衆生, 諸有

janako 能生因

jānāmi 解了知

janana 增長, ,

janana-marana 生死

jananī 出生,

jānanti vā vedayanti vā budhyanti vā 識省

jana-pada 人間, 國土, , , 聚落

jāna-pada 聚落

jana-pada 衆生, 諸國

jana-pada-pradeśa 人間

janapada-pradeśa 國土, 聚落

jana-padī 聚落

jānāpita

janatā , 衆生

jānāti 能解了

jānati 覩知, 識了

jānāti 遍了知, 遍知

janaugha

janayati , 已生, , 發生,

janayatiprītim 歡喜

janayitrī 出生

janenti prīt 解達

janetha vīryaṃ 精志

jāneya

jaṅgama ,

jaṅgha

janika

jānika ,

jānīmaḥ...paśyāmaḥ 覺知

janita 已生, 所生, ,

jani-tam 延命法

jānīyāt 應知, 斷析,

janma bhavet 當往生

janmâbhāva 無生

janma-kāya 生身

janma-maraṇa 生死, 繕摩末剌諵

janma-mṛtyu-jarā-vyādhi 生老病死

janman , 出生, 始起, , 所受生, , 生死, 衆生, ,

janmani janmani 生生

janma-niśraya 生所依

janma-saṃbhava

janma-saṃkleśa 生雜染

janma-saṃtāna 生相續

jānmika

jantu , , 生者, 禪豆, 衆生

jantu-prāṇi-bhūta 有命

jānu

jānu-maṇḍala

janya 所生, 所生法

janyatā 衆會

jāpa 念誦

japa 持誦

jāpa

japa-māla 數珠

jāpanā 活命

japta

japtavya

jarā , , , , 耆年, 變壞, 蹎蹶

jarā gaccheya

jarā-duḥkha 老苦

jarā-duḥkhata 老苦

jarā-durbala

jara-ja

jarā-jarjara

jarā-jīrṇa 疲憊

jarām upasthita 老朽耄

jarā-marana 生死

jarā-maraṇa 生老病死, 老死

jarā-maraṇa-vastu 老死

jarā-maraṇīya 老死

jarā-mṛtyu 老死

jarâtura

jarā-vyādhi 老病

jarayati , 變異

jarāyu 兒衣,

jārāyu-jā 卵生

jarāyu-ja , 胎生

jarāyu-jā yoniḥ 胎生

jarāyujā yoniḥ 胎生

jarjara 朽故, 羸曠

jarjaratā 敗壞

jāta , 出生, 初生,

jaṭā 寶冠

jāta 已生, 已生, , 所生, , 現出, 現在, , 生在, , , 衆生,

jaṭā 辮髮

jātaka 受生, 本生, 本生, 本生經, 本生譚, 本緣, , 闍多伽, 闍多迦, 闍陀伽

jātakamālā 本生鬘

jātaka-mālā 菩薩本生鬘論

jaṭā-makuṭa 寶冠

jāta-rūpa 生像, 生色,

jāta-rūpya

jāta-śunyatā 生空

jāte dharme 已生法

jaṭhara

jāti- .... daurmanasyôpāyāsānāṃ 入近

jāti , 出生, 同類, , 本生,

jātī

jāti 生相, 生類, , , 種性, 種類, 自性, , 闍提,

jāti-bheda 種種差別

jāti-dharma 生法

jāti-dravya 物類

jāti-duḥkha 生苦

jāti-duḥkhatā 生苦

jāti-gandha 生香

jāti-jarā 闍提闍羅

jāti-jarā-vyādhi 生老病

jāti-jarā-vyādhi-maraṇa 生老病死

jātika-gandha 生香

jaṭila 外道

jātima

jāti-maraṇa 生死

jātimat

jāti-nirodha 生滅

jāti-parivarta , 轉生

jāti-prabheda 種類差別

jāti-pratyaya 緣生

jātir duḥkham 生苦

jātīrṣuka 嫉恚

jāti-sahasra 千生

jāti-sāmānya 類同

jāti-saṁbandha-nāma 同類相應名

jāti-smara 宿命智,

jāti-vyativṛtta

jātīya ,

jātīyā

jātīya , 種類

jātiya

jātīya 類同

jātu ,

jātya ,

jāty-abheda 無差別

jāty-ādi 生住異滅

jātyandha 生盲

jāty-antara 異類

jautti 毒火

java 勢速

jāva 勢速

java

javana

jaya , 得勝, , , 闍夜

jaya-mati 勝意

jayanta 闍演帝

jayanti 闍演帝

jehrīyate vyapatrapate 生慚愧

jentāka 浴室

jeta 祇陀太子

jhalla-malla 兇險, 相撲

jhāpita 耶維, 荼毘, 邪旬, 閣維

ji lta ba bzhin du 如理

jighāṃsati ,

jighatsā , ,

jighatsā-daurbalya 飢羸

jighatsita

jighṛkṣati

jihmatā

jihvā

jihvā-indriya 舌根

jihvā-vijñāna 舌識

jīhva-vijñāna-dhātu 舌識界

jihvêndriya 舌神根

jimūta ,

jina 上尊, 勝者, 大聖, 大聖主, 如來, 導師, 最勝者, 辰那, 降伏

jina-buddha 諸佛

jina-dhātu 佛舍利, 如來藏

jina-dhūta 佛使

jina-garbha 如來藏

jina-jñāna

jina-kara 最勝子

jina-kāya 佛身

jina-kāyatā 如來法身

jina-kriyā 佛事

jina-kula 佛家, 如來家

jinānam uttama 上慧

jina-putra 佛子, 最勝子

jina-rāja-putra 佛子

jina-śāsana 佛教

jina-sūrya 佛日

jina-suta 最勝子

jinasya lena 佛室

jinâtmaja 佛子

jinâtmaja-gaṇa 佛子

jinatva 如來性

jinauras 佛子, 最勝子

jinaurasa 佛子, 最勝子

jina-vigraha 佛身

jina-yāna 大乘

jina-yana 最上乘

jinêndra 世尊, 聖明日

jinêndra-putra 佛子

jīrṇa , , 朽故, 朽故, 朽老, , , 老朽, 老朽耄, , 衰邁

jīrṇaśāṭī 老弊

jīrṇatā , , 衰熟

jiṣṇu

jita , , 成滿, 成熟, 摧伏, 消滅, 降伏,

jita-pāśa 降魔

jīva , , 命者, 壽命, 活命, , , 神我

jīva-dṛṣṭika 壽者見

jīvajīva 共命鳥

jīvajīvaka 命命, 耆婆耆婆迦

jīvaka 時縛迦, 活命

jīvakajīvaka 命命, 命命

jīvâkhyā 命者

jīva-loka 世間

jīvaṃ-jīva

jīvaṃ-jīvaka 命命鳥

jīvaṃjīvaka 命命

jīvaṃ-jīvaka 生生鳥, 耆婆耆婆, 耆婆鳥, 闍婆耆婆

jīvana , 壽命

jīvañjīva 共命鳥

jīvantika

jīvat

jīvati 活命

jīvikā ,

jīvika 活命

jīvikā 活命

jīvikāṃ kalpayati 活命

jīvikāṃ kalpeti 活命

jīvin , 命者, 壽命, 活命

jīvita 儞尾單, 命根, , 壽命, 有命, 活命, 淨命, 生在, 長壽

jīvitād ,

jīvitād vyaparopayet 斷命

jīvita-hetoḥ 命難因緣

jīvita-indriya 命根

jīvitākāra 食壽命

jīviṭa-nirapekṣa 不惜身命

jīvita-pariṣkāra 命緣

jīvita-saṃskāra 壽命

jīvitêndriya

jivitêndriya 命根

jīvitendriya 命根

jīvitêndriya 壽命

jīvitôparodha 殺生

√jñā 能解了

jñā 了知

jña

jñāna , 善知, 大智慧, , , 惹那, , , 慧誼, , 智性, 智慧, 正智, 正智, 深慧, 深要, , 能了知, 能知, 若那, , 道誼

jñāna-anuttara 上道

jñāna-bala 心力, 智力

jñānābhijñā-caryā 妙智神通行

jñāna-candra 智光

jñāna-darśana 慧見, 慧誼, 智見, 知見

jñāna-darśanâvatāraṇa 寶決

jñāna-dhātu

jñāna-garbha 智藏

jñāna-gocara 慧境界, 智所行

jñānâkara 智藏

jñāna-karuṇā 智悲, 智慧慈悲

jñāna-kāruṇyānugata 智悲隨逐

jñāna-ketu 智幢, 智相

jñānakośa 慧寳

jñāna-kṣānti

jñānâloka 智光

jñānam avivartyam 無礙解

jñānamdhīmat 大智

jñāna-mudrā 慧印, 智印

jñāna-mudrâdhiṣṭhāna 慧印

jñāna-mudrā-samādhi 慧印三昧

jñāna-pāramitā 智波羅蜜, 智波羅蜜多

jñāna-prasthāna 八犍度論

jñāna-pratisaraṇena bhavitavyam navijñāna-pratisaraṇena 依智不依識

jñāna-prativedha 了知通達

jñāna-raśmi 智光, 智光明

jñāna-saagara 智海

jñāna-sāgara 大智海

jñana-saṃbhāra 智慧資糧

jñāna-saṃbhāra 智資糧

jñāna-saṃniśraya

jñāna-śarīra 智身, 智體

jñāna-sattva 根本智

jñāna-skandha , 慧蘊

jñāna-śrī 慧勝

jñāna-svabhāva 智所攝

jñānâtmaka 智身

jñānâvabhāsa 智光

jñāna-vaśitā 智自在

jñānavat 聖達

jñāna-viśuddhi 智淸淨, 智淸淨

jñāna-yoga 智相應

jñānin , 猛慧, 能知,

jñānôlkā-samādhi 慧光三昧

jñāpaka ,

jñāpaka-hetu 了因

jñāpana 令解

jñāpana-artham 爲顯

jñapita

jñāpita

jñapti , ,

jñāpti-caturtha-karman 一白三羯磨

jñapti-caturtha-karman 白四羯磨

jñapticaturtha-karmavacanā 一白三羯磨

jñapti-caturthena karmaṇā 白四羯磨

jñaptidvitīyā karma-vācanā 白一羯磨

jñāta ,

jñatā 善知

jñāta , 能知

jñatā

jñātavya 所知, 當知,

jñāti , 親屬, 親戚, 親眷, 親里

jñāti-madhya-gata 近住

jñāti-sālohita 親屬

jñāti-saṃgha 諸眷屬

jñātṛ 知者

jñātra 名利, 名聞, 智慧,

jñātu-kāma 欲知, 隨所欲知

jñātvā 知已

jñāyate 所知

jñeya , 境界, 應知, 所知, 所知境界, 所緣, , 爾炎, 當知, , 知境界, 知所

jñeya-āvaraṇa 所知障, 智障

jñeya-bhūmi 境界

jñeya-jñāna 境智

jñeyaṃ jānanti 實知

jñeyaṃ vastu 所知事

jñeya-paryanta 一切境界

jñeyāvaraṇa-pakṣya 所知障品

jñeyāvaraṇa-viśuddhi-jñāna-gocaras tattvam 所知障淨智所行眞實

jñeya-vastu , , 所知事, 所知境界

joḍa

jugupsā 厭離

jugupsana 厭離,

jugupsanīya , 厭離

jugupsita 惡厭, 惡賤, 賤穢

jugupsu 生臭

jvala 光明

jvālā 光明, 入嚩羅

jvala , 闍嚩囉

jvālā 闍婆隸

jvalana 光明,

jvālā-sthānīya 如焰

jvara , 苦惱

jvarita

Jyaiṣṭha 際史吒

Jyāni 退失

jyāyas

jyeṣṭha , ,

jyeṣṭhā

jyeṣṭha 逝瑟吒, 長老

jyeṣṭhaka

jyeṣṭhaṃ cīvaram 大衣

jyoti 毒火

jyotiḥ-parāyaṇa 趣明白

jyotī-rasa 歡喜

jyotis 光明, , 明白,

jyotiṣka 光明, 樹提, 樹提伽

jyotiṣ-prabha 光明

jyotsnā 光明, 晴明

jyotsnayā rātryā 晴明夜

k ṛ tsnayatana 一切處

kabaḍaṃ-kāra 搏食, , 段食

kabaḍaṃ-kārāhāra 段食

kāca 水精

kaca 綿

kācalindikāka 迦止栗那, 迦遮鄰地

kāca-maṇi 水精

kācamaṇi 迦柘末尼, 迦遮末尼

kāca-maṇika 水精

kacchūla

kacchulatā

kācilindi 迦遮鄰地

kadāci kahiṃci 懸遠

kadācit 或時

kadācit kadācit 於時時間

kadācit karhicit 或時, 於時時間, 時時, 時時間

kādācitkatva 於諸處

kadalī 芭蕉

kadamba 積集, 迦曇婆

kadambaka

kaḍatra-bhāva 親眷

kaḍebara

kaḍevara ,

kaḥ punar vādo 加復, 復加, 況復

kah vadah

kah vādah

kailāsa 雪山, 須彌山

kaivalya 不共, 獨一有, 解脫, 遠離

kaivalyārtha 獨一有義

kāka , 烏鵲, 迦迦迦

kākāla 迦迦羅蟲

kakkola 蓮華

kakṣa

kakṣā

kāla

kalā 伽羅, , 哥羅, 圓具,

kāla 應時, , 時分, 時節

kalā , , 迦攞

kāḷa 迦陵伽

kāla , 黑色

kāla-apadeśa 黑教

kāla-bhojana 時食

kāla-cakra

kāla-gata 命終之後,

kālagata 潛逝

kāla-gata 無常

kālagata 背喪

kāla-gata 薨殪

kālā-guru 伽羅

kalaha ,

kalaha-bhaṇḍana 鬥訟, 鬪訟

kalaha-kāra 鬪諍

kalahe ca vivādavigrahe 官處

kālaka 黑色, 黯黕

kala-kala

kāla-kriyā

kalala 凝滑, 和合, 柯羅邏, 羯羅藍

kālaṃ 捨命

kālam

kālaṃ karoti 臨命終時

kalama

kalamā

kalāma

kāla-maraṇa

kalandaka 羯蘭鐸迦, 迦蘭陀

kāla-niyama 邊際

kāla-niyata 時決定

kalântara 時間

kālântara 經多時

kālântarâbhiprāya 別時意趣

kālântara-kṛta 次第

kālāntareṇa 經久時

kālânusāri-candana- 堅黑栴檀

kālânusāri-candana 堅黑栴檀

kalâpa , ,

kalāpa

kalâpa 種種,

kalāpa

kalāpī

kāla-prabheda 時分分別

kālāprameyatā 時無量

kāla-prayoga 應時加行

kāla-prayogatā 應時加行

kalaśa 寶甁, ,

kalaṣa 羯攞賖, 迦羅舍

kāla-samaya

kalaśâṅga 寶甁,

Kāla-sūtra-narakaḥ 黑繩地獄

kāla-sūtre mahā-narake 黑繩地獄

kālasyaiva

kalatra ,

kalatra-bhāva 眷屬

kāla---vāditā 時語

kāla-velā-mātra 時分量

kalaviṅka 妙音鳥, 歌羅頻迦, 瞿枳羅, 羯毘, 羯羅頻迦, 迦毘頻伽, 迦蘭頻伽, 頻伽, 頻伽缾

kāle 隨時

kālena 應時, 時分, 自在, 隨時

kālena kālam , 於時時間, 時時, 隨時

kalevara

kali , 諍竸, , 鬥諍

kālika , , 現時

kalikā

kālika 迦理迦

kālikā-vāta 黑山迴波

kalila 無量

kaliṅga 迦陵伽

kaliṅga-rāja 惡王

Kali-yuga 歌利

kalmāṣa

kalmaṣa 罪業

kalmāṣa 罪業, 間斷

kalpa 一劫, , 儀軌, 分別

kalpā 分別

kalpa , , , , 執著, , 妄想, 妄計

kalpā 妄計

kalpa 思惟, , 想念, 方便, , , , 能分別, ,

kalpa-anta 劫盡

kalpa-dāha 劫燒

kalpa-druma 劫婆羅樹, 劫波樹

kalpâgni 劫火

kalpâgra 劫初

kalpa-kalpāyati 劫跛劫跛夜帝

kalpa-kaṣāya 劫濁

kalpa-mātra 唯分別

kalpana 分別,

kalpanā 妄分別

kalpana

kalpanā , ,

kalpana 能分別

kalpanā 虛妄, 解釋,

kalpanā-jñāna 分別智

kalpanā-mātra 虛妄

kalpanâpoḍha 無分別

kalpanatā 分別

kalpāsaṃkhyeya 無數劫

kalpa-saṃkṣobha- 劫亂

kalpa-śata 百劫

kalpataru 劫波樹

kalpa-vṛkṣa 如意

kalpayat 發起

kalpayati , 分別, , , ,

kalpayitavya 分別

kalpayitvā

kalpika 如法, , , 隨順

kalpita 分別, 妄想, 妄計, , 虛妄, 計所執

kalpitatva 分別

kalpiya

kalpôddāhâgni 劫火

kalpyamāna 分別

kalpyate 分別

kaluṣa 不淨, , 濁亂

kāluṣya , 濁亂

kalya 晨朝, 調善

kalya-citta 實心, 心調善

kālyam ,

kalyam 晨朝

kālyam 晨朝

kalyāna

kalyāṇa , 善事, 善巧, 善知識, , , 妙善, 巧妙, 微妙, , , 眞實

kalyāṇa-caryā 調柔行

kalyāṇa-citta 眞實心

kalyāṇa-dharma 善法

kalyāṇa-dharman 善法

kalyāṇaka 精進

kalyāṇam

kalyāṇa-mitra 善友, 善師, 善知識, 無蓋善師

kalyāṇa-mitratā 善友

kalyanamitra-vaidhurya 闕善友

kalyāṇāśaya 善意樂

kalyāṇâśaya 意樂

kalyāṇa-suvarṇa 眞金

kalyāṇatā

kalyatas 晨朝

kāma 世榮, 五欲樂, 喜樂, , , 愛欲, , , 所樂, 所欲, , , , , 欲塵, 欲樂, 欲求, 欲界, 欲界人, 欲貪, , 穢欲, , , 貪欲,

kāma-adhyavāsana 著諸欲

kāma-avacara 欲行

kāma-avacara-duḥkha 欲界苦

kāma-avacara-samādhi 欲界定

kāma-avacarasya kuśalasya 欲界善心

kāma-bandhanāni prahīṇāni 斷欲縛

kāma-bhava 欲有, 欲界

kāma-bhaverūpa-bhaveārūpya-bhave 三有

kāma-bhogitva 受欲

kāma-bhuj 受欲

kāma-caryā 欲行

kāma-cchanda 愛欲, , 欲愛

kāmacchanda 欲愛

kāma-cchanda 欲求, 欲貪, , 貪欲, 貪欲蓋

kāma-cchanda-nivaraṇa 貪欲蓋

kāma-cchanda-vyāpāda 貪欲瞋恚

kāma-citta 欲心

kāma-deva 欲界天

kāma-dhātau---sabhāge dhātau 欲界同分界

kāma-dhātu , , 欲界

kāma-dhātu-ja , 欲界

kāma-dhātûpapanna 生欲界

kāma-dhātu-pratipakṣa 欲界對治

kāma-dhātu-samādhi 欲界定

kāma-dhātv-āpta 欲界

kāma-dhyāna 欲定, 欲界定

kāmâdhyavasāna 欲貪

kāma-divaukas 欲界

kāma-dṛśya 欲見

kāma-guṇa 五欲, 愛欲, , 欲樂, 貪欲

kāma-guṇaiḥ 五欲

kāmāḥ 五欲

kāmāḥ paribhoktavyāḥ 受欲

kāmaiṣaṇā 欲求

kāmaka 欲樂

kāma-kāra 所欲

kāma-kārin 自在

kāmakrīḍâratiparibhogān iṣṭān kāntān priyān manāpān 欲樂喜

kamala 蓮華

kāmalā 迦摩羅, 迦末羅

kāma-lābha 欲具

kamaladala-vimala-nakṣatra-rāja-saṃkusumita 淨華宿王智

kamaladala-vimala-nakṣatra-rāja-saṃkusumitâbhijña 淨華宿王智

kāmam 寧受

kāma-mithyâcāra , , 非梵行

kāma-mithyācārād 欲邪行

kāma-mithyācārādviratiḥ 不邪淫

kāma-nandī 欲樂

kamanīya 可愛

kāmanīya 所欲

kāma-ogha 欲暴流

kāma-pāpakākuśala-dharma 諸欲惡不善法

kāma-paribhoga 受欲

kāma-paryeṣaṇā 欲求

kāma-pratisaṃyukta 在欲界, 欲界

kāmâpta , 欲界

kāma-rāga 愛欲, , 欲界欲, 欲貪, 欲貪, 貪欲

kāma-rati 欲樂

kāma-rūpa 欲色

kāma-rūpa-arūpya 欲色無色

kāma-rūpa-arūpya-avacara 欲界色無色界, 欲色無色界

kāma-rūpârūpya-dhātu 三界

kama-rūpârūpyâvacarin 三界

kāma-saṃkleśa 欲染

kāmāsrava 欲漏

kāma-sukha 欲樂

kāma-sukhallikā-anuyoga 受用欲樂行

kāmatā 志求, 愛敬,

kāmatas 自在

kāma-tṛṣṇā 欲愛

kāma-upasaṃhitā 欲所引

kāmâvacara , 欲界

kāmâvacāra 欲界

kāmâvacaraṃcittam 欲界

kāmâvacareṣudeveṣu 欲界

kāmâvacarin 欲界

kāma-vairāgya 離欲, 離欲貪

kāma-viṣaya

kāma-viśeṣa 欲差別

kāmâvītarāga 未離欲

kāma-vīta-rāga 離欲界欲

kāma-yoga

kambala ,

kāmebhyo vītarāgāṇāṃ 離欲

kāmêśvara 欲自在

kāmin , , 欲界

kāminī

kaṃkara 薑羯羅

kamṃkara 甄迦羅

kāmôpabhoga 受欲

kāmôpabhogin 受欲塵者

kāmopādāna 欲取

kamp 動轉

kampana

kaṃpana 振動

kampanīya

kampayati

kampita

kampya

kampyamāna

kāṃsa

kāṃsika 赤白銅

kāmyā

kāṅ kṣa 疑惑

kaṇā

kāṇa 眇目

kaṇa

kāṇa

kāṇaka 痤陋, 眇目

kanaka 羯尼, 羯尼迦, 耳作, 迦尼迦,

kanaka-bharadvāja 迦諾迦跋釐墮闍

kanaka-bimba 摸像

kaṇapa 羯諾耶, 羯諾野

kāñcana 千闍那, 眞金, , 金色

kāñcana-cakra 金輪

kāñcana-garbhā meghāh 金藏雲

kāñcana-maṇḍala 金輪

kāñcanamaya

kāñcanamayīmahāpṛthivī 金輪

kāñcana-parvata 金山

kāñcana-sannibha-tvac 身皮金色

kāñcana-sannibha-tvacatāṃ vyāma-prabhatām 身皮金色常光一尋

kañcaṭa 干闍那

kañcikā

kañcuka

kāñcukīya 侍者

kāṇḍa

kanda

kāṇda

kāṇḍa ,

kāṇḍada

kaṇḍaka 傷爛

kaṇḍāka 半擇迦

kandara 坑坎, 險谷

kaṇḍū , , 瘡癬

kanduka 嚴飾

kani-krodha 金剛童子

kanīyasa-bhrātṛ

kanīyo---cīvaram 下衣

kāñjika 漿

kaṅkaṇa

kaṅkara 恆迦羅, 甄迦羅, 薑羯羅

kāṅkṣā 不決, ,

kāṅkṣa , ,

kāṅkṣā

kāṅkṣa

kāṅkṣā , 疑惑

kāṅkṣa

kāṅkṣā 顚倒

kāṅkṣā~ 沈吟

kāṅkṣā-vimati-vicikitsā , , 疑惑

kāṅkṣāyitatavya 疑惑

kāṅkṣāyitatva 疑惑

kāṅkṣin

kānta 可愛

kantā 可樂

kānta , 所愛, 所愛味,

kaṇṭaka 怨家,

kāntāra 嶮道, 惡道, 曠野, 稠林,

kāntāra-marga 曠野嶮道

kaṇṭhôkti ,

kānti 可愛,

kāntiṃ na karoti 不愛

kanyā 妃后

kanyasa

kanyasaka

kapāla

kapālaśas

kaparda 劫婆吒

kapaṭa ,

kapāṭa

kapi 獼猴

kapila 劫比, 劫畢羅, 赤色, 迦比羅, 迦毘羅

kapila-vastu 黃面老子

kapiñjala 鷓鴣

kapita

kapôddāha 劫火

kapola

kapota 鴿

kapotaka 合掌, 鴿

kāra

kārā

kara

kāra , 供養

kārā 供養

kara , 光明, 所作, ,

kāra

kara

kāra

kara 能作

karabha 羯臘婆, 羯臘縛

kāraka 主宰, 人作, , 作者

karaka

kāraka 所作

karaka

kāraka , 能令, 能作, 能作者, 能行

kārâkāra 作行

kāra-kriyā 供養

kārākurvanti 供養

karaṇa

kāraṇā

karaṇa 事業,

kāraṇa , 作用

karaṇa

kāraṇa , , 因緣, 因緣

kāraṇā 因緣,

karaṇa , 成辨

kāraṇa 所以

karaṇa 所作, 所化, 時間

kāraṇa , ,

karaṇa

kāraṇa ,

karaṇa 能作

kāraṇā 苦惱

kāraṇa , , 道理

kāraṇa-antara 餘緣

kāraṇa-bhāva , 因緣

kāraṇa-bhūta , 因緣

karanâdhīna 依於因

kāraṇa-hetoḥ 由是因緣

kāraṇa-hetu 因緣, 能作因

karaṇa-prasiddhi 成辦

kāraṇa-pratyaya-hetuka

karaṇârha 應作

karaṇatā 所作

kāraṇatas

kāraṇatva , 因緣

karaṇḍa , 迦藍陀, 迦蘭夷, 迦蘭馱

karaṇḍaka

karaṇīya , , 修習, 勤修, , 應作, 所作, 所應作, 所應作事, 所辨

karaṇīyatā 應作

kārān---prayuṅkte 承事

kārāpayamāna

kārāpeya

kara-puṭa 合掌

kara-saṃpuṭa 合掌

karavīra 羊躑躅

kārayati ,

kārayitavya

kardama 泥雨

karhicid 有處

kārin , , 修作, , 所作,

karin , 能令

kārin 能作, 能持, ,

kāriṣī

kariṣyāmi 欲作

kariṣyāmo-sukṛtaṃ karṣāma 興修

kariṣyanti

kārita , 所作

kāritā 所作

kārita ,

kāritra , 作用, 功能,

karkaśa , , , 獷悷, , 麤澁, 麤獷

karkaśatva ,

karketana 水精

karma 因果, , 葛哩麻, 行爲

karma karoti 所作業

karma niyatam 定受業

karma-abhisaṃskāra 行業

karma-adhīnatva 依業

karmaak.sepa 引業

karma-añjana 業相

karma-āvaraṇa 業障, 罪業

karma-bala 業力

karma-bhava 業有

karmâcārya 羯磨阿闍棃

karmācārya 羯磨阿闍梨

karmadāna 綱維

karmadhārayaḥ 同依釋, 同依釋, 持業釋

karma-doṣa

karma-hetu 業因

karma-ja , 業所作, 業所生

karmaka

karmakara 作使

karma-kara , 僮僕

karmakārakam 侍使, 役業

karma-kara-pauruṣeya 作使

karma-kāra-pauruṣeya 給使

karma-kleśa 業煩惱

karma-kriyā 作業

karma-kṛta

karma-kṣaya 業盡

karma-lakṣaṇa 業相

karmaṃ ca kārāpayi 執作, 賈作

karma-mārga 業道

karman , 事業, , 作業, 功報, 宿業, 所作, 所作業, , 業力, 業因, 業障, 生業, , , 罪業, 羯磨, , 行業,

karmaṇa ākṣepaḥ 引業義

karmânta 世間事業, , 作業

karmānta 作業

karmânta

karmaṇya 堪任, 堪能, 堪能性, 所作, 有堪能, 有所堪能,

karmanya 調柔

karmaṇya-cetas 心調善

karmaṇya-cetasa 心有堪能

karmaṇya-citta 心調柔

karmaṇyatā 堪任性, 堪能

karmaṇyata 堪能性

karmaṇyatā , 輕安

karmanyatva 調柔

karmaṇyatva 隨事

karma-padârtha 業句義

karma-patha , 業道

karma-phala , 業力, 業報, 業果

karma-prabhāva 業力

karmāra , 工匠

karmârtha

karma-saṃkleśa 業染, 業染汚

karma-saṅgha 羯磨僧

karma-siddhi-prakaraṇa 大乘成業論

karma-sthāna 業處

karma-svaka-jñāna-bala 業異熟智力

karma-svaka-jñāna-bāla 業智力

karma-svaka-jñāna-bala 自業智力

karma-svakatā 自業, 自業所作

karma-svakatā-jñāna-bala 自業智力

karmatā

karmatas ,

karma-traya 三業, 諸業

karmavācā 七羯磨

karma-vāc-ācāryaḥ 羯磨師

karma-vādin 業論者

karmavajra 羯磨杵

karmâvaraṇa 罪業

karma-vartman 業道

karma-vaśa 業力

karma-vāsanā 業熏習

karma-vaśitā 業自在

karma-vāyu 業風

karma-vipāka 業報, 業果, 罪報

karma-vipāka-jñāna-bala 業異熟智力

karma-viprayukta 業不相應

karma-yoga 業瑜伽

karmika 成就, 所作

karmin 作者

kārmuka

karṇa

karṇāyamāna 哀愍

karṇe 耳聞

karṇêndriya 耳根

karonti 修立

karonti bhaiṣajaṃ 醫道

karoti , 能修, 能爲

kārpaṇya 狹劣

kārpāsa 劫具

karpaṭa

karpaṭaka 聚落, 聚落

karpūra 龍腦香

karpūra-gandha 龍腦香

karpūrānulepana 龍腦香

karṣa , , , 迦利沙那

karṣaṇa , 牽引

kārṣāpaṇa 罽利沙盤

kārṣāpana 羯利沙鉢

kārṣāpaṇa 貝齒

kārṣâpaṇa 財物

kārṣāpaṇa 迦利沙婆拏, 迦利沙波拏, 迦利沙般拏, 迦利沙鉢拏

kārśya 消盡

kārśyam āpadyate 消盡

kartavya , 應作, 應當, , 當辯

kartṛ , 作者, 能作,

kartṛ-bhūta 見者

kartṛka 作者

kartṛkaraṇa 具格

kartṛkaraṇaṃ 具聲

kartṛ-lakṣaṇa

kartṛtva , 作者

kārttika 出隊迦提

Kārttika 歌憂底迦

Kārttika-māsa 迦哩底迦麼洗, 迦哩底迦麼洗, 迦提月, 迦提月, 迦栗底迦月, 迦栗底迦月, 迦絺那月

karttima

kartu-kāma 欲令

kartu-kāmatā 欲作饒益

kartum 施作, 正作

kartum samarthaḥ 能成辦

karuṇa 可悲

karuṇā 哀愍, 大悲, 大悲心, 大慈悲, , 悲心

karuṇa 悲愍

karuṇā 悲愍,

karuṇa 慈悲

karuṇā 慈悲, 慈愍, 迦樓那

karuṇā-apramāṇa-cittāni 悲無量心

karuṇā-bhāvanā 修悲

karuṇā-cittatā 大悲心

karuṇaṃ 慈哀

karuṇâśaya 哀愍愛樂

karuṇāśaya 大悲心, 悲愍意樂, 悲意樂

karuṇatā

karuṇā-vipakṣa 悲所對治

karuṇāya

karuṇāyamāna 哀護, 起悲愍

kāruṇika 具大悲, 具足悲愍, 大悲, 大慈哀, 大慈悲, , 悲愍, 慈悲, 慈愍

kāruṇya 大哀, 大悲

karuṇyā

kāruṇya , 悲心, 悲愍, , 慈悲, 慈愍

kāruṇya-citta 悲心

kāruṇya-cittatā , 慈愍

kāruṇyāśaya 悲意樂

kāruṇyatā

karuṣa 濁亂

karvaṭaka 聚落, 聚落

kārya , , 應作, 所作, 所作事, 有作, , , , ,

kārya-kara 作行

kārya-kāraṇa 因果

kārya-kāraṇa-bhāva 因果

kārya-kāraṇatā 因果

kārya-kāraṇa-yukti 作用道理

kāryatas

kāryatva ,

kārye kāraṇôpacāraḥ 因中說果

kāśa 加私, 迦尸

kaśambaka-jāta 水生蝸螺

kaṣāya 壞色, 忍辱衣, 染色衣

kāṣāya 染衣

kaṣāya , 淡味, , , , 穢濁, 袈沙野, 袈裟

kāṣāya 袈裟

kaṣāya 迦沙, 迦沙異, 迦沙野, 麤澁

kaṣāya-kāla 濁惡世

kaṣāya-karman 濁業

kaścid 一切處,

kaścit...kvacit 一切處

kāsīsa 迦肆娑

kaśmala

kaṣṭa 難行

kaṣṭa-tapas 苦行

kāṣṭha , 薪草

kāṣṭha-khaṇḍa

kāśyapa 迦攝, 迦攝波, 迦葉波

kaṭa 薪草

kaṭāhaka

katama 何等

katame dve 何等爲二

katamena paryāyeṇa 以何因緣

kaṭapūtana 奇臭鬼, 羯吒布怛那, 迦吒富單那

kaṭasi 貪愛

kaṭasī 貪愛, 黑冥

√kath; kathayati 爲說

kathā 戲論, , 演說,

katha 言詞

kathā 言說, 言論, ,

kaṭhalla

katham 以何

kathaṃ 何因

katham 如何

kathāṃ karoti 爲宣說, 爲說

kathāṃ kathayati 應說

kathaṃ kṛtvā 此義云何

kathaṃci 懸遠

kathaṃcit 時時

kathaṃ-kathā 疑惑

kathāṃkathayati 說法

katham-krtvā 云何

kathaṃ-kṛtvā 云何名

kathana

kathā-sāṃkathya 論議

kathaya

kathayati 散吿

kaṭhikā

kathika

kathikatva

kathina

kaṭhina 羯絺那, 迦絺那

kathita

kati 幾種

katividha 幾種

kati-vidha 有幾, 有幾種

kaṭu

kaṭuka 惱亂, , 辛楚, 麤獷

kaṭuka-prayoga 辛楚加行

kaṭukena---prayogeṇa 辛楚加行

kaukṛtya

kaukrtya

kaukṛtya 悔愧, 悔愧, 悔過, , 惡作, , , 憂悔, 憂悔, 懺悔, 改過

kaukṛtya- 沈吟

kaukṛtya 疑惑

kaukrtya 追悔

kaurṇā 大慈大悲

kauśala , 善巧, , 方便,

kauśalya , , 善巧, 善巧方便, 妙解, , 方便, 方便善巧

kauśalyajñāna 權慧

kauseya 憍世耶, 憍舍耶, ,

kausīdya 怯弱, 懈怠, 懶惰

kauśika 天主

kauṭilya , 諂曲

kautūhala 樂見

kautūhalaṃ hy apanaya 欽羨

kautūhala-prāpta 欲知, 欽羨

kautuka 吉祥, 希法

kautuka-jāta 希奇

kavaca , 被甲

kavacaya 被甲

kavaḍa 飮食

kavaḍī-kāra

kavaḍi-kārāhāra 團食, 揣食

kavaḍī-kārāhāra 段食

kavalī-kārāhāra 揣食

kavaliṅka 迦蘭伽, 迦陵伽, 迦陵頻伽鳥

kavi

kāvya ,

kāvya-prasṛta 合偶, 手筆

kāvya-śāstra-prasṛta 外書, 文筆, 讚敍, 音韶

kāvya-śāstra-prasṛta~ 合偶

kāvya-śāstṛ-prasṛta 手筆

kāya 依止, , 名色, , 所依, 生身, , 色身, 葛耶, ,

kāya- 身懷

kaya 身界

kāya 身處, 身體, , 迦耶,

kāya-bhoga 身財

kāya-dhātu 身界

kāya-duścarita 身惡行

kāya-gata 藏厭

kāya-indriya 身根

kāyajivita 身命

kāya-jīvita-bhoga 身命財

kāya-jīvitânapekṣa 不惜身命

kāya-jīvitôtsarga 不惜身命

kāya-karman 身業

kāya-karmānta 身業

kāyam anulipya 塗身

kāya-nidhana

kāya-nirmāṇa 化身, 變化身

kāyânudarśin 循身觀

kāyānupaśyanā 循身觀, 身念處觀

kāyânupaśyin 循身觀

kāya-paripīḍana 逼迫身

kāya-pariṣkāra 資身什物

kāya-prabhā 身光

kāya-prasrabdhi 身安

kāya-praśrabdhi 身安

kāyaś citro bhaviṣyati 白癩病, 身致癩病

kāya-sākṣin 身證

kāya-saṃdhāraṇa 持身

kāya-saṃsthānatā 身形

kāya-smṛty-upasthāna 身念住, 身念處

kāya-sthiti 身住

kāyasya bhedaḥ 身壞

kāyasyanikṣepam 捨身

kāya-vāc 身語

kāya-vajra 金剛身

kāya-vāk-citta 三業, 身口意, 身語心

kāya-vākya 身語

kāya-vāṅ-manas 三業, 身口意, 身語意

kāya-vāṅ-mānasa 身口意

kāya-vāṅ-manas-karman 身口意, 身語意業

kāya-vibhakti 化身

kāya-vibhakti-jñāna 分身妙智

kāya-vijñapti 身業

kāyâyatana 身處

kāye kāyânupaśyanā-smṛty-upasthānam 身念住

kāyena 身口意

kāyenasākṣāt-kṛtam 身證

kāyenasākṣī-kartavyaḥ 身證

kāyêndriya

kayendriya 身界

kāyêndriyam 身根

kāyika , ,

kāyika-klama 身疲

kāyikī vedanā 身受

kāyôtpīḍā 身苦

kecana

kecid 或有, 有餘

keḷāyati

kelāyitavya

kena 何故,

kena kāraṇena 何緣

keśa 頭髮, , 髮毛

keṣāṃcid 有處

keśa-paryanta 髮邊際

kesara 花蕊, 計薩羅

keśara 雞薩羅

kesarin 師子

keśarin 師子

keśa-roman 髮毛

keśa-śmaśru 鬚髮

keśin 頭髮

ketr

ketu , , 旗旛, , 計部, 雞兜, , 鷄都

kevala 一向, 不共, , , , 必定, , 遠離

kevalam 一向, , 純一, ,

kevalaṃ---duḥkha-skandha-samudāgamam 證得唯有純大苦蘊

kevalo duḥkha-skandhaḥ 純大苦聚, 純大苦蘊

kevat 幾所

keyūra 吉由羅, 瓔珞

kha

khacita 莊嚴,

khadā

khādanīya 不正食, , 佉闍尼, 佉陀尼, 嚼食, 珂但尼

khādanīya-bhojanīya

khādanīyaṃvābhojanīyamvā

khādanti 噉食, 食噉

khādanti ca pibanti ca 飮食

khādati

khaḍga 佉伽, 朅伽, 朅誐, 渴伽, , 獨覺

khaḍga-viṣāṇa 佉伽婆沙, 佉伽毘沙, 渇伽婆沙, 犀角

kha-dhātu 空界

khadira 劫地羅, 珂梨羅, 竭地羅, 竭地羅, 竭陀羅

khadīra 竭陀羅

khadira 軻梨羅

khadiraka 佉陀羅山

khādita

khaḍuṅka

khādya... bhojana 美饍

khādya-bhojya 上饌, 甘膳, 甘饍

khādyate

khaga-caraṇa 鳥飛

khaga-patha , 虛空

khaja

khajjaka

khajjaṃ bhojjamhādanīya-bhojanīya 飮食

khakharaka 錫杖

khakkara 錫丈

khakkhara 錫杖

khakkharaka 錫杖

khakkhaṭa 修調

khalu

khalu paścād bhaktikaḥ 先止後食

khanana

khānayati 窄鑿

khānayet 穿掘

khaṇḍa , , 少分

khāṇḍa

khaṇḍa 沙糖, , ,

khaṇḍa-danto 缺落

khaṇḍakhaṇḍāni gaccheyuḥ 段段

khaṇḍana

khaṇḍa-oṣṭha 缺壞

khaṇḍaya

khaṇḍita

khāneyā 穿掘

khapuṣpa 空華

kha-puṣpam 空花

khāra 佉盧

khara 剛強, , 堅固, 強盛, , ,

khārī 佉勒迦

kharjūra 渴樹羅

khaṭaka 佉吒迦

khaṭṭika 羯恥羅, 羯恥那, 羯耻羅

khaṭuka

khaṭuṅka 修調, 儱戾

khaṭvā 小長床

kheda , 勞倦, , 厭倦, 懈怠, 疲勞, 疲厭, , 苦惱, 退

khedita , 惱亂, 疲厭

khidyat 患厭

khila , , 株杌, 瞋恚,

khilī-bhūta 乾竭

khiṅkhirikā 錫杖

khinna 勞倦, , 懈退, 羸憊, 變訟, 退, 頓乏

khoḍaka-śirṣa 樓閣

khoṭaka ,

khuḍḍalaka 疥癩

khudrāka

khuṭṭaka 傷爛

khyāpayati

khyāta

khyāti , , 能現, 能見, , 顯現

khyāti-vijñāna 現識

kīdṛśa 何如, 何相, 相云何

kila , , , , 彼言

kīla

kila , 自謂, , ,

kilaproktāḥ

kilāsa 懈怠

kilasa 枳羅娑

kilāsa 疽癘

kilāsikatva 懈怠

kilāsin 懈怠

kilāsitā 嬾惰, 懈廢, 著弊

kilāsitā... kheda-saṃjñā 疲厭

kilāṭa

kīlaya

kilbiṣa 煩惱, 罪過

kileśa , 煩惱,

kilīkṛta-saṃjñā 厭怠

kiliṣṭa 雜染

kim , 何所

kiṃ 何所

kim 有何,

kim artham 何義故

kim avasthā 何位

kiṃ nānā-karaṇam 有何差別

kiṃ punaḥ 豈有

kiṃ tarhi 若爾何故

kiṃcana , 所有

kiṃcid , , 少分, 少物, 有少, 有少分

kiṃcin-mātra

kiṃcit 所有, 於少分

kiṃ-hetu-saṃbhava 何因緣

kiṃkara 侍者

kiṃ-karaṇīyatā 所作

kiṃnara 人非人, 眞陀, 緊拏羅, 緊捺洛, 緊擔路, 緊那羅

kiṃśuka 堅叔迦, 甄叔迦, 甄叔迦樹, 緊祝迦, 肉色花, 赤寶

kiṃsuka 鸚鵡賓

kiṃ-svabhāva 其相云何

kiñcana 所有

kiṅkaṇī

kiṅkiṇi

kiṅkiṇī

kiṅkiṇi

kinnara 甄陀

kinnaraḥ 歌神, 緊捺洛

kirana

kiraṇa 光明

kirīṭa , 寶冠

kīrtana , , 讚詠

kīrti , 名聞, ,

kīrti-śabda-ghoṣa-śloka 稱譽聲頌, 稱譽聲頌

kīrtita ,

kīrti-yaśaḥ śabda-ślokaḥ 稱譽聲頌

kīrti-yaśas 稱譽

kīrtti , 名聞

kirtyate

kisara 梗澀

kiyad-bahu 幾多

kiyat 多不, 多少, 幾所

klama , 勞倦, , 懈廢, 懈息

klamatha , 勞擾, 疲厭, , 苦行

klamatha-yoga 苦行

klānta 疲怠, 疲極

klaśâbhiṣeka 甁灌

kleśa 吉隷捨, , , 愛欲, 本惑, , 染汚, 根本煩惱, 煩惱, , 繋屬, , , 貪煩惱, , 隨眠, 雜染

kleśa-antatā 靜性

kleśa-anuśaya-bhāva 煩惱隨眠有

kleśa-asvabhāva 煩惱無實

kleśa-āvaraṇa 惑障, 煩惱障

kleśa-avaśa-ga 不隨煩惱自在而行

kleśa-aviviktatva 非離煩惱

kleśa-bahula 煩惱多

kleśa-bandhana 煩惱

kleśa-doṣa 煩惱, 煩惱病

kleśa-duḥkha 煩惱苦

kleśa-grahya-kalpa 雜染所取分別

kleśaḥprahīyate 斷惑

kleśa-ja 煩惱生

kleśa-jñeya-āvaraṇa 煩惱障及所知障

kleśa-kara 染汚

kleśa-karman 惑業, 煩惱業

kleśa-kaṣāya 煩惱濁

kleśa-kośa 煩惱, 煩惱纏

kleśa-māra 煩惱魔, 身魔

kleśānāṃ hetuḥ 煩惱因

kleśānāṃ paryāyaḥ 煩惱差別

kleśānuśaya 煩惱隨眠

kleśānuśayitāḥ sattvāḥ 煩惱隨眠有情

kleśa-prahāṇa 斷惑, 斷煩惱, 斷諸煩惱, 煩惱斷

kleśa-praśāntatā 煩惱寂靜

kleśa-rajas 煩惱塵埃

kleśa-raṇa

kleśa-sadbhāva-sadṛśa 似有煩惱

kleśa-saṃkleśa 煩惱染, 煩惱染汚

kleśa-saṃprayukta 惑相應

kleśa-samudaya 起煩惱

kleśa-saṃyoga 煩惱繫

kleśa-svabhāva 惑性

kleśa-svabhāvatva 煩惱性

kleśa-traya 三結

kleśa-upakleśa 煩惱隨煩惱

kleśa-utpāda 煩惱生起

kleśâvaraṇa

kleśāvaraṇa-prahāṇa 煩惱障斷

kleśāvaraṇa-viśuddhi-jñāna-gocaras tattvam 煩惱障淨智所行眞實

kleśa-vartman 煩惱道

kleśa-vaśa 煩惱力

kleśa-vāsanā 煩惱習, 煩惱習氣

kleśāvasthā 煩惱位

kleśa-vijñāna

kleśa-vimukti 煩惱解脫

kleśa-viprakṛta 煩惱變異事

kleśa-viṣa 煩惱諸毒

kleśa-vyādhi 煩惱病

kleśôpakleśa 煩惱

kliṣṭa 不善, 不淨, , 染心, 染汚, , 煩惱, 穢汚, 雜染

kliṣṭa-akliṣṭa 染不染

kliṣṭa-citta 染心, 染汚心

kliṣṭa-dharma 惡法, 染汚法, 染法

kliṣṭa-dharma-vivarjaka 離染法

kliṣṭa-dvaya

kliṣṭa-hetu 染因

kliṣṭâjñāna 染汚無知

kliṣṭa-karman 染業

kliṣṭam ajñānam 染汚無知, 染無知

kliṣṭa-manas 染汚意, 染汚末那

kliṣṭamano-vijñāna 第二能變

kliṣṭaṃcittam 染心

kliṣṭānāṃdharmāṇām 染汚

kliṣṭe...cetasi 染心

ko nāma 何所

koccair baka 細氎

koḍhaka ,

kokila 倶枳羅, 倶繫羅, 共命鳥, 拘枳羅, 拘耆, 拘耆羅, 拘耆那羅, 瞿枳羅, 瞿翅羅

kola ,

kolāhara

kopa 忿, 忿怒, , 瞋惱

kopaṃ sampādayati 遍生憤恚

kopayati 破壞

kopayitum

kopya , , 散亂, 退失

kośa 句捨, ,

koṣa

kośa 財物

koṣa 財物

kośa-gata-vasti-guhya 勢峰藏密, 勢峰藏密相, 陰藏相

kośa-koṣ hâgāra 停儲

kośôpagata

kośopagata-vasti-guhya 馬陰藏

koṣṭhâgāra

koṣṭhaka 倉舍

koṭāmbaka 細氎

koṭāṃvaka 細氎

koṭanaka

koṭara 乾竭

koṭi

koṭī 倶利

koṭi 倶胝

koṭī 倶胝

koṭi

koṭī

koṭi , 實際

koṭī 實際

koṭi 拘胝

koṭī 拘胝, 拘致

koṭi 本際

koṭī 百萬, 邊際

koṭi

koṭī

koṭi

koṭī-gata 究竟

koṭika ,

koṭimbaka 細氎

koṭiṃvaka 細氎

koṭī-nayuta 倶胝那庾多, 倶胝那由他

koṭi-samākhyāta 說倶胝數

koṭiśas 倶胝數

koṭi-śata-sahasra 倶胝百千

koṭī-śata-sahasra 千倶胝

koṭi-śata-sahasra-guṇa 倶胝百千倍數

koṭī-śata-sahasra-saṃkhyā 千倶胝數

koṭīśatasahasrâvartā ... dhāraṇī 若干百千億周旋總持

koṭīśatasahasrâvartī 百千萬億旋

koṭṭa-rāja 城王, 小王

koṭṭa-rājan 散小

kovida 具足,

ko-vida

kovida 成就, , 明解,

ko-vida 能知

kovida , 通達, 遍知

kovidāra 倶毘陀羅, 地破樹, 拘毘陀羅樹, 拘那羅, 拘鞞羅樹, 拘鞞羅樹, 拘鞞陀羅, 拘鞞陀羅樹, 拘鞞陀羅樹

ko-vidāra

kovidāra 比陀美

kovisa

√kṛ , 成辦所作, 欲作, 能爲

kram 加害

krama , 次第, , , ,

kramakrameṇa 步步, 歩歩

krama-krameṇa

kramaṇa ,

krama-prayoga 次第加行

kramaśas 次第, , 漸次, 漸漸

kramāt 次第

krama-tala 足下

krāmati 加害, 趣入

krama-vṛtti 次第,

krameṇa 次第, , 漸漸

krameṇa saṃmukhī-bhāvo bhavati 次第方現在前

krameṇânuparipāṭikayā 次第

krandamāna

krandati 悲泣

krandita

krauñca

kravyâda 師子, 惡鬼神

kravyāda 食肉

kṛccha

kṛcchra 厄難, 嶮難, , , 苦惱

kṛcchra-saṃbādha 艱辛

kṛcchra-vṛtti

kṛcchreṇa , 用功力

krīḍā 遊樂, 遊行

krīḍādy-abhilāṣa 嬉戲

krīḍanaka , 音伎

krīḍā-rati 歌戲

krīḍā-rati-vastu 戲樂具

krīḍi 翫好

krīḍiṣu 對舞

krīḍiṣyāmi 嬉戲

krīḍiṣyanti 盈逸

krīḍiṣyatha 戲行

krīḍita 安樂

kritâsi 修立

kritya 所作

kriyā , 事業, 作業, 作用, , 功用, 所作, 所作事, , , , 業用, 現行, , , , , , 造作

kriyā-hetutva 業因

kriyā-kāra 方便

kriyamāṇa

kriyā-phalatva 業果

kriyā-satya 行實

krīya-tantra 作續

kriyate 成滿, 所作, ,

kriyāvat

kṛkāla 倶利伽羅, 倶力迦, 倶力迦羅, 倶哩迦, 古力迦

kṛmi , 鉢羅拏

kṛmi-kīṭa-khadyotaka 蜣蜋

krodha 威怒, 嫌恨, 忿, 忿害, 怒害, , , 瞋恚

krodhana 忿, 忿恚, , , 瞋恚

krodhâviṣṭa 瞋恚

krośa 拘樓賒, 拘盧, 拘盧舍, 拘盧舍,

kṛpā 大悲, 大慈大悲, 大慈悲

kṛpa

kṛpā , ,

kṛpa 慈悲

kṛpā 慈悲

kṛpâbhra-maṇḍala

kṛpā-karuṇā 大悲

kṛpā-kāruṇya 大悲

kṛpā-kāruṇya-cetas 大悲心

kṛpālu 大悲, 慈悲

kṛpālutā , 慈悲

kṛpa-maitra 慈悲

kṛpaṇa , , 貧匱, , 貪著

kṛpânila

kṛpa-sadguṇa-maitra 悲體戒

kṛpa-saṃbhūta-maitra 悲體戒

kṛpa-saṃbhūta-śīla 悲體戒

kṛpa-saṃbhūta-suśīla 悲體戒

kṛpâśaya 慈悲

kṛpā-sneha

kṛpâtmaka 大悲, , , 慈悲

krrīḍārati 音伎

krrūra 修調

kṛśa , 羸劣

kṛsara 錯麥

kṛṣi 營農,

kṛṣṇa 黑色

kṛṣṇâguru 沈香

kṛṣṇa-pakṣa 黑品, 黑月

kṛṣṇapakṣa 黑月

kṛṣṇa-śukla 雜業, 黑白

kṛṣṇasya kutapasya nirbhāsaḥ 黑羺光, 黑羺光

kṛṣṇa-varṇa 黑色

kṛṣyate

kṛta , , , , 報恩, , 已作, 已辨, , 恩惠, , 成熟, 所作, 所立, , , , , , , , 造作, 酬報

kṛtā bhavanti 起立

kṛta-āyus 命終

kṛta-bhakta-piṇḍa 飮食

kṛtâdhikāra 供養

kṛta-jña 善知恩, 報恩, 知恩

kṛta-jñatā 善知恩, 知恩

kṛtaka , 作者, 所作,

kṛta-kara-puṭa 合掌

kṛta-kara-saṃpuṭa 合掌

kṛtakarman

kṛtakatva , 所作,

kṛta-kuśala 修善

kṛtaṃ (ca asmābhi jinasya śāsanam 具嚴

kṛtaṃ karma 作業

kṛtāna 加施

kṛtanâvabhāsa 遍照

kṛta-nirbheda

kṛta-niścaya 遵倚

kṛtâñjali 合掌

kṛtâñjalī 合掌

kṛtânjali 委敬

kṛtâñjali-puṭa 合掌

kṛta-paricarya 作行

kṛta-parikarman 遵倚

kṛta-praṇidhāna 發正願, 發願

kṛta-pratikṛtika 報恩

kṛta-prayoga 起加行

kṛtârtha 成就

kṛtârthin 供養

kṛtaśas

kṛtasya pratikṛtam 施恩惠

kṛtatva 所作

kṛtavat , ,

kṛta-vedin 善知酬報, 報恩, 知報

kṛta-vedita 報恩, 念恩, 知報恩

kṛtāvin 串習, 習學

kṛti , , ,

kṛtrima , , ,

kṛtsna 一切, , , 圓滿, , , 滿足, 無邊, , ,

kṛtsna-deśana 一切說

kṛtsna-janmânugata 具足

kṛtsnaṃ jagad 普於世間

kṛtsna-sattva-dhātu 一切衆生界

kṛtvā , , 應作,

kṛtva agrapūjāṃ 適曾

kṛtvāna ... -pūjām 供上

kṛtvas , ,

kṛtya , 事務, , 作事

kṛtyā 吉蔗, 吉遮,

kṛtya 應作, 所作, 所作事, 所作事業, 所應作事, 所應作事, 所爲, , ,

kṛtyā

kṛtya 突鬼,

kṛtya-anusthāna-jñāna 作事智, 成所作智

kṛtya-kara 所作, 承事

kṛtya-karaṇīya 事務, 所作事業

kṛtyânuṣṭhāna 成所作智

kṛtya-prayoga 所作加行

kṛtyatva

kṛtya-upāya 所作方便

kruddha

kruddhi , 瞋恚

krūra ,

kṣa 乞灑

kṣalita 離垢

√kṣam , 能堪忍, 能忍受

kṣama

kṣamā

kṣama

kṣamā 國土,

kṣama , 堪忍

kṣamā 堪忍

kṣama , 安忍

kṣamā 安樂

kṣama

kṣamā

kṣama 忍辱

kṣamā 忍辱

kṣama , 能堪忍, 能忍

kṣamāma 安忍

kṣamaṇa 堪忍, , 忍辱

kṣamaṇatā

kṣamaṇīya 堪忍,

kṣamâpatti-pratideśana 懺悔

kṣamāpayitavya 悔過

kṣamate 能堪忍, 能忍受

kṣamatva , 堪能,

kṣamāvat 忍辱

kṣamayati

kṣamin , 忍辱

kṣamitva 堪忍

kṣaṇa 一刹那, 一念, 刹拏

kṣana 刹那

kṣaṇa 刹那, 刹那頃

kṣana

kṣaṇa

kṣana 念念

kṣaṇa 念念, , , , 須臾

kṣaṇa-bhaṅga 刹那滅

kṣaṇa-bhaṅgura 念念滅

kṣaṇa-kṣaṇam 念念

kṣaṇa-kṣaṇôtpanna-niruddha 念念生滅

kṣaṇa-lava-muhūrta 一念頃

kṣaṇam ekam 一刹那, 倶時

kṣaṇānavasthāna 刹那不住

kṣaṇatas 一刹那

kṣaṇena 一念, 須臾

kṣaṇika 一刹那, 一念, 刹那滅, 刹那滅, , 無常, 約刹那,

kṣaṇikatas 刹那滅, 刹那滅

kṣaṇikatva 刹那滅

kṣaṇikatvakṣaṇa-bhaṅga 刹那滅

kṣaṇôtpanna-bhagna 刹那生滅

kṣānta

kṣāntā ca dāntā ca vinīta tatra 善軟

kṣāntā va dāntā va 善軟

kṣānti 堪忍, 安忍

kṣanti

kṣānti , 忍加行, 忍可, 忍耐

kṣanti 忍辱

kṣānti 忍辱

kṣanti 羼底, 羼提

kṣānti 能堪忍, 能忍, 順柔軟性

kṣānti pāramitā 羼提波羅蜜多

kṣānti(-bale) pratiṣṭhitaḥ 住忍

kṣāntiḥ 無生法忍

kṣāntika

kṣānti-lābhin

kṣānti-mukha 忍門

kṣānti-pāramita 安忍波羅蜜多

kṣānti-pāramitā 忍波羅蜜, 羼提波羅蜜

kṣānti-vādin 忍辱仙人

kṣānti-vādi-ṛṣi 忍辱

kṣānty-anutpatti 無生忍

kṣapaṇa

kṣapayati 捨離, 消滅, , , 能盡

kṣapayituṃ 盡極

kṣāra ,

kṣara

kṣārapānīya 叉羅波膩

kṣārapāṇīya 讖羅半尼

kṣārôdaka 灰水

kṣata 不淨, , , 所損,

kṣati , 衰損, 誹謗, 過罪

kṣatra 國土

kṣatriya 刹利, 刹帝利, 刹帝利, 君子, 土田主, 土田主

kṣaumā 菆蒭, 蒭摩, 蘇蒭, 讖蒭, 須蒭

kṣaya , , , , 永盡, , 滅盡, , 退失,

kṣayâbhijñā 漏盡通

kṣaya-dharma 有盡法

kṣaya-jñāna , 盡智

kṣaya-kara

kṣayaṃ-kara

kṣaya-nirodha 寂滅

kṣayânta 滅盡

kṣayin

kṣema , 安樂, 安穩, 安隱, , 平安,

kṣema-da 無畏

kṣema-gāmin 善逝

kṣemaṃ-kara 安樂

kṣemaṃ-karaḥ 受欲

kṣemaṇīyatara 安穩

kṣematā

kṣepa ,

kṣepayati

kṣepta 狂亂

kṣetra 一刹, 世界, 世間, 佛國土, 佛土, , , 刹海, 國土, , 塵刹, 掣多羅, , , 福田

kṣetra-kāya 國土身

kṣetra-pariśuddhi 淨土

kṣetra-pariśuddhi-vaśitā 淨土自在

kṣetra-prasara 世界, 國土

kṣetra-smṛti 憶念

kṣetra-śuddhi 淨土

kṣetra-vara 淨土

kṣetra-viśodhaka 淨土

kṣīṇa ,

kṣīna

kṣīṇa , 窮盡, 蠲盡,

kṣina-āsrava 漏盡

kṣīṇa-punar-bhava

kṣīṇâsrava 漏盡

kṣipanti bhrāmanti ca 來下

kṣipanti bhrāmenti ca 來下

kṣipenti bhrāmenti ca 來下

kṣipeta 挑著

kṣipra

kṣiprâbhijñā

kṣiprābhijñā 速通

kṣiprābhijño bhavati 速證通慧

kṣipram ,

kṣipram-ārāgayati 速證

kṣipratara

kṣipta , , 流墮, , 狂亂

kṣipta-citta 心亂

kṣiptavat , 讚歎

kṣīra

kṣira-dhātrī 乳母

kṣīriṇikā 研枝

kṣit

kṣiti ,

kṣitipati 豪尊

kṣiti-tala

kṣobha , 破壞

kṣobhya , 動轉,

kṣubdha

kṣubdha-vimāna-śobha 天宮

kṣudh

kṣudhā

kṣudra 毒蟲, 雜穢

kṣudraka 少分

kṣudra-mṛga 禽獸, 蠕動

kṣudrânukṣudra 段段, 碎小

kṣudratara 微細

kṣut

kṣut-pipāsā 渇愛, 渴愛

kṭtvas

ku- 不善,

kubja

kudāra 拘鞞陀羅樹

kudarśana 惡見, 邪見

kuḍḍāś ca bhittīś ca 周障

ku-dṛṣṭi 惡見

kudṛṣṭi 惡見, 邪見

kudṛṣṭi-dṛṣṭi 邪見

kudṛṣṭi-vāda 惡見

kuduṣṭa

kuḍya , 牆壁

kuḍyāś ca bhittīś ca 周障

kugaṇin 外道

kugati 惡道

kuha

kuhā

kuha 諂曲

kuhaka , , 諂曲

kuhanā , 矯詐

kuhana

kuhanā , , 誑誘

kuhana 諂曲

kuhanā 諂曲

kujana-vāsa 鄙者

kukkura

kukkura-vrata 狗戒

kukkura-vratika 牛狗外道

kukkuṭa 拘拘羅, 究究吒, 究究羅, , 雞聲, 鳩鳩吒

kukkuṭika 雞胤部

kukkuṭikavādinaḥ 雞胤部

kukṛta 惡作, 惡所作, 鄙惡所作

kukṣi ,

kukṣi-gata 住胎, 降神母胎

kukura 窶具羅

kula , 家屬

kūla

kula , 族姓, ,

kula-duhitṛ 善女人, 族姓女

kulāla 瓦師, 陶家

kulaṃ-kula 家家, 家家聖者

kulapati 家主

kula-putra 善男子, 大士

kulaputra 孫息, 族姓

kula-putra 族姓子

kulaputra 族姓家

kula-putra 族姓男, 矩羅補憺羅

kula-saṃpad 族姓具足

kula-saṃpanna 族姓具足

kulattha 磨灑, ,

kula-vaṃśa , 種性

kulavat 居士

kulīna 族姓

kulina

kuliśa 金剛

kulmāṣa

kulôdaya 族姓

kumāra 倶摩羅天, 矩摩羅, 童子, 童眞, 鳩摩羅

kumāra-bhāva 精童

kumāra-bhūta 法王子, , 童子, 童子地, 童眞, 童眞地, 鳩摩羅浮多

kumāraka , 童子

kumāra-lāta 童子

kumāralāta 經部宗

kumārarāja 太子

kumārga 惡道, 邪見

kumati 邪見

kumbha 寶甁, ,

kumbha-bhūmīra 打鼓

kumbha-kāra 瓦師

kumbhakāra 陶家

kumbhāṇḍa 吉槃荼, 鳩槃荼鬼, 鳩盤荼

kumbhāṇḍaka 鳩桓, 鳩槃荼鬼, 鳩槃荼鬼

kumbhīra 禁毘羅, 金毘囉, 金波羅, 鰐魚

kumitra 惡知識

kumuda 拘勿頭, 拘牟頭, 拘物度, 拘物陀, 拘貿頭, 白蓮華

kuṇāla 拘拏羅, 拘羯羅, 鳩那羅

kuṇapa 死屍

kuñcita

kuṇḍa 君遲, 据稚迦, 据穉迦, 澡甁, , 軍持, 軍荼

kuṇḍa-kuṇḍalaka

kuṇḍalaka 螺文

kuṇḍikā , 軍持

kuṇḍikā...sthālikā

kunduruka 乳香, 薰陸

kundurūka 薰陸

kuñja

kuṅkuma 茶矩磨, 茶矩麼, 鬱金香

kunsana 憎惡,

kunta

kuṇṭhaka 傷爛

√kup

kup kupyati

kūpa

kupannatā 邪行

kupatha 惡道

kupita , , , 瞋恚,

kuprayukta 不善

kupya

kupyati , 憤發

kurara

kuru

kuru-kṣetra 福地

kurvanti 成辦所作, 竪立

kurvat ,

kurvatī 所作

kurvinsu 竪立

kuryāt .... na saṃstavam 通往返

kuryāt 修習,

kuśa 吉祥草, 矩奢

kuśāgra-pura 上茅城

kusahāya 惡知識

kusala

kuśala , , 善巧, 善根, 善業, 善法, 善能, 善行, 妙善, , 巧方便, 平安, , 方便, , 權宜, , , 福德, , 能善, 能通達, , 通達

kuśala-avyākṛta 善及無記, 善無記

kuśalâbhivṛddhi 增長

kuśalâbhiyukta 善行

kuśalābhyāsa 修諸善行

kuśala-cari 善行

kuśala-carin 梵行

kuśala-caryā 善行

kuśala-citta 善心

kuśala-cittāikāgratā 善心一境性

kuśala-dharma 善根, 善法, 淸白法

kuśala-dharma-bīja 善法種子

kuśalādharmāḥ

kuśala-dharma-saṃgrāhaka 攝善法戒

kuśala-dharma-saṃgrāhakaṃ śīlam 攝善法戒

kuśala-dharma-saṃgrāhaka-śīla 攝善法戒

kuśalâdi 善等

kuśala-ekāntikatā 善決定

kuśala-hetu 善因

kuśala-karma-patha 善業, 善業道

kuśalākuśala 善不善

kuśalākuśalāvyākṛta 善不善無記

kuśalam

kusala-mahā-bhūmika 大善地法

kuśalaṃkarma 善業, 善法

kuśala-mūla 功德, 善本, 善根, 善根, 善法, , 德本, 本德

kuśala-mūla-bala 善本力

kuśalamūla-bala 善根力

kuśala-mūla-ccheda 斷善根

kuśala-mūla-dharma 善法

kuśala-mūla-hetu 善根因

kuśala-mūla-samuccheda 斷善根

kuśalamūlena 善根力

kuśala-pakṣa 善品

kuśalā-prajñā 善慧

kuśala---prayoga 善加行

kuśala-samādāna 勸修諸善

kuśala-saṃkalpa 善思惟

kuśalatva

kuśale mano-vijñāne 善意識

kuśale-sthāne 善處

kuśalo dharma-cchandaḥ 善法欲

kusaṃskṛta 世間

kuśat ,

kuśa-vandhana 草繋比丘, 草繫, 草繫比丘

kusīda 懈怠

kuśīda 懈怠

kusīda-rūpa 慢墮, 懈怠

kuśi-nagara 上茅城

ku-stana 于闐

kuṣṭha 疥癩, 疽癘,

kuṣṭha-vyādhi 癩病

kuṣṭhita

kuśūla 倶蘇洛迦

kusūla

kusumamālā 花鬘

kusuma-tala-garbha-vyūhalaṃkāra-lokadhātu-samudra 蓮華藏世界

kusumita 開敷

kūṭa / kuhana 矯詐

kūṭa

kuta 所從

kūṭa 斗秤, 樓閣, 矯詐,

kūta 積聚

kūṭa ,

kūṭāgāra 七寶交露, 七寶臺, 交露帳, 妙帳

kūṭāgārā

kūṭâgāra 樓閣

kūṭāgāra 臺閣, 重閣精舍

kūṭâgāra 重閣講堂

kūṭāgāra~ 交絡

kūṭāgārād 交路

kūṭâgāra-paribhoga 重閣交露

kūṭâgāra-sālā 重閣講堂

kūṭâgāra-śālā 重閣講堂

kuṭaṅgaka 拘吒賒摩利

kutapa

kūta-rāśi 積聚

kutarka 惡見

kutārkika 邪見

kutas 何所, 何處, 如何

kūṭaśālmali 居吒奢摩離, 投子

kūṭa-stha 常住

kuthita

kuṭikā 僧房,

kuṭila , 諂曲

kuṭilatā

kutīrthaka 外道

kutīrthya 惡見

kuto 緣何

kutra 何處

kutsana , 憎惡, , 訶毀, 誹謗

kutsaya

kutsita

ku-vaidya 邪醫

kuvala

Kuvera 毘沙門天

kvacana

kvacid 一切處, 或處

labdha 具足, , 所得, 所獲, 所獲得, 有所得, , 逮獲

lābdha-ānutarya 得無上

labdha-manaskārasya yoginaḥ 得作意諸瑜伽師

labdhvā

√labh 能感得

lābha 利益, 利養, , 得財, , 成就, 所得, , , , , 證得, 財利, 財物

labhamāna , ,

labhante 能得

labhanti auṣadhaṃ 醫道

lābha-parihāṇi 所得有退

lābha-satkāra 供養, 利供養, 利益, 利養恭敬, 名利, 財敬, 財物

lābha-satkāra-pūja 名譽利養恭敬

lābha-satkāra-pūjā 財敬供養

labhate 値遇, 值遇, 獲得,

labheta 獲逮

labheyasamāgamam

lābhika , 所得

lābhin , , 已得, , 成得, 逮得, 逮得獲, 逮成, 逮致

lābhino bhaveyuḥ

lābhitā

labhya

labhyā

labhya 所得, 證得

labhyate 所得

labhyatva 所證得

lac 勒沙

laḍḍuka 喜團, 攞都迦

lāḍita ,

lāghava ,

laghiman

laghu 安穩, , , 輕便, , 邏求

laghu laghu 疾疾

laghuka

laghukaṃ

laghutva

laghvī

lagna , , 貪著,

laguḍa 糲竭節

lahu

lahuka

laiṅgika 比量

laiśika

lajjā 慚愧

lajjana ,

lajjin , 慚愧

lakh 落叉

lakṣa

lākṣā 勒沙

lakṣa 洛叉, 洛沙

lakṣaṇa 奇相, , 攞乞尖拏

lakṣaṇā 有相

lakṣaṇa , 相狀, 能見, 色相

lakṣaṇā

lakṣaṇa 身相, 邏吃灑, , 體相

lakṣaṇa-bheda 相有異

lakṣaṇa-hetu 相因

lakṣaṇa-jñāna 相智

lakṣaṇa-karman 所相

lakṣaṇāni pravartante 相轉

lakṣaṇa-niḥsvabhāvatā 相無性

lakṣaṇânuvyanjana 相好

lakṣaṇānuvyañjana 諸相隨好

lakṣaṇa-pratisaṃvedin 了相

lakṣaṇa-saṃgraha 相攝

lakṣaṇa-sthiti 相住

lakṣaṇa-śunya 相空

lakṣaṇa-śūnyatā 相空

lakṣana-sūtra 相素呾纜

lakṣaṇa-sūtra 諸相素呾纜

lakṣaṇavat 有相

lakṣaṇa-vikalpa 分別, 相分別

lakṣaṇī

lākṣaṇika 一實相, 依法相, 實相,

lakṣaṇīya 有相

lakṣatā , 寺院, 鳳刹

lakṣita 可相,

lakṣmī , 功德, 福德

lakṣṇa 卍字

lakṣya 可相, 所相, 所見, 所觀, 有爲法,

lakṣya-lakṣaṇa 能見所見

lakṣyate , 所緣, ,

lalāma ,

lalāṭa

lalāṭa-sirā 剃髮

lalita

lālita

lalita 莊嚴, 顯示

lambuka

laṅghayati

laṅghita

laṅgiman 楞祇芒

lāṅgula

lapanā 虛誑

lāpana 誑惑, 誑誘,

lapanā

lapita

lapsyase 得了

lapsyate

lāsaka 倡伎

latā 樹枝

latārka 茗葱

lauikika-mārga 世間道

lauikikena mārgeṇa 世間道

laukika , 世俗, 世間, 世間事, 世間人, 世間法, 凡夫, 有漏

laukikā agra-dharmāḥ 世第一法

laukika-agra 世第一

laukika-caryā 世間行

laukika-dāna 世間檀

laukika-dharma 世間法

laukika-dhyāna 世間靜慮

laukikâgra-dharma 世第一法

laukikaī samyag dṛṣṭiḥ 世間正見

laukika-jñāna 世間智

laukika-lokottara 世間出世間

laukika-lokôttara 世出世

laukikaṃ jñānam 世間智

laukikaṃ pariśuddhaṃ dhyānam 世間淸淨靜慮

laukikaṃ śubham 世間善

laukika-mārga-gamana 樂往世間道

laukikāni śilpa-karma-sthāna-jñānāni 世間工業明, 世間工業明處, 世間工業明論

laukika-sampatti 世間富樂

laukika-siddhānta 世界悉檀

laukika-vairāgya 世間離欲

laukika-vairāgya-kāma 希求世間離欲法

laukika-viśuddhi 世間淨

laukika-vyavahāra 世事, 世務, 世間言說, 世間言說事

laukikena mārgeṇa 有漏道

laukikeṣu sarva-śāstreṣu 世間一切異論

laukikī 世間

laukikī gati 世間趣

laukikī prajñā 世間慧

laukikya 世間

laukya-samyag-dṛṣṭi 世間正見

laulya ,

lava 瞬息, 羅預, 臘縛

lavaṇa , , 淡味, , 鹹味,

lavaṇa-jala 大海

lavaṇa-sāgara 鹹海

ḷavaṇôdaka

lavaṇôdaka 鹹海

laya , 怯弱, 惛沈, 憂悔, , , 沈沒

laya-auddhatya 惛沉掉擧

layana , 房舍, , 舍宅

layauddhatya 沈浮

lcchā

lekha , 文字

lekhān' api 分莂

lekhān'api 部別

lekhān'api lekhayanti 注記, 註記

lekhāni ca 分莂

lekhāni ca lekhayanti 注記

lekhāni-ca 部別

lekha-pattra

lekhayanti 分莂, 部別

lekhayitum 書寫

lekhayitvā 書寫

lekhayitvā dhārayiṣyati 書持

lekhya

leṇa

leṇṭaka

lepa ,

lepana 泥塗

leśa , 少分

leśa-mātra 相似

Licchavi 隨舍利

likh 書寫, 離佉

likhita ,

likṣā 一蟣

līlā 自在

līna , 下劣,

lina 怯劣

līna 怯弱, 懈怠

līnatva

liṅga , 形相, , , , 相狀

liṅgāni nimittāni-ākāra 行狀相

liṅgin 有相

lipi , 文字,

lipsa-kāma 志求

lipta ,

lipy-akṣara 文字

līyanā 怯亂, 懈怠

lobha , , 慳財, 慳貪, , 貪心, 貪愛, 貪欲, 貪煩惱, 貪著

lobha-ādi 貪等

lobha-citta 貪心, 貪愛

lobha-dharma

lobha-gredhatā

lobhātmakatā 慳貪

lobha-vaśa

lobhya 歡喜,

locanā 佛眼

locana 廬舍那,

locanā

locana

loha , 金鐵,

lohita , 赤色

lohita-candana- 赤栴檀

lohitakṛtôpadhāna 丹枕

lohita-muktā 眞珠, 赤珠

lohita-muktā-maya 赤珠

lohita-muktikā 赤珠

lohitamuktikā 赤珠

lohitikā 赤珠

lohitôpadāna 丹枕

lohitôpadhāna 丹枕

loka , 世俗, 世界, 世間, 世間事業, , 嚧迦, , 衆生, 路伽

loka-ācariya 順修

loka-āmiṣa 世財

loka-anugraha-pravṛtta 饒益一切

loka-bandhu 衆生

lokâcariya 導師

lokâcārya 導師

loka-dharma 世法, 世道, 世間法, 俗事

lokadhātu 三千大千七寶世界

loka-dhātu 三千界, 世界, 世間, 刹土, 國土

lokadhātu 平等忍辱

loka-dhātu

loka-dhātur aprameyaḥ 世界無量

loka-dhātu-svāmin 世界主

lokâdhipati 威神之尊

lokageya 路伽祇夜

lokahita 世愍哀

loka-hita 爲諸衆生作利益

loka-hita-anukampaka 愍衆生

loka-jña 知世間

loka-jñatā 善知世間, 善解世間, 知世

loka-jyeṣṭha 世尊, 盧迦委斯諦

lokāmiṣa-harṣa 世財貪喜

loka-nātha 世吼

lokanātha 世尊

loka-nātha 世導師, 世親

lokanātha 世雄導師, 大聖導

loka-nātha 導師, 救世

lokanātha 衆祐

lokanāyaka 世雄導師

loka-nāyaka 導師

Lokāntarika 孤獨地獄

lokānuvartin 隨順世間

loka-pāla 四天王,

loka-pālatva 護世

lokapitṛ 世父

loka-pradyota 世光, 世光明, 世光曜, 出世間

loka-prasiddha-tattva 世間極成眞實

lokāsādhāraṇa 不共世間

loka-sādhāraṇa 共世間

loka-saṃbhava 出世間

loka-saṃvṛti 世俗

loka-saṃvṛti-satya 世俗諦

loka-saṃvyavahāra 世事

loka-saukhya 世樂

loka-traya 三世

loka-tṛṣṇā 慕樂

loka-vicitratā 世事, 世間事

loka-vid 世間解

lokavid 世間解

loka-vid 知世間

lokavid 聖父, 路伽憊, 路迦憊

lokavidū 明父

lokavināyaka 世仁

loka-vināyaka 世雄導師, 導世聖雄, 雄導師

loka-vyavahāra 世諦

lokâyata 世俗

lokāyata 世間文章, 俗業

lokâyata 外道, 順世

lokāyata 順世, 順世間

lokâyatana , 外道

lokâyatika 世俗

lokāyatika 路伽耶, 路伽耶陀, 順世

loka-yātrā , 世事, 世間

lokêndra 世原, 天人尊

lokêśvara 世自在

lokêśvara-rāja 世自在王佛

lokika , 世俗, 世間

lokôttara 出世間, 無漏, 無漏道,

lokottarā gatiḥ 出世趣

lokôttarā prajñā 出世間慧

lokottara-dharma 出世間法

lokottara-jñāna 出世間智

lokôttara-jñāna 出世智

lokôttaratva 出世間

lokôttara-vairāgya 出世離欲

lokôttareṇa jñānena 出世智

lokôttareṇa-mārgeṇa 出世道

lokya , 世間

lola 愛著, ,

lolupa , , 貪愛, 貪著

loman 隨順

lopa , , , , 略說,

loṭhayat

lubdha , 慳貪, 戀著, , 耽媔, 耽湎, , 貪愛, 貪著

luḍita 散亂

lūha 下劣, , , 麤弊

lujyate , 破壞, 變壞

lumbinī ,

lūna ,

lupta

ma

mā haiva 將無, 將非, 得無, 或當

mā riñciṣyasi 勿當捨離

mad

māḍa

mada , , , 放逸, , 自在

mada-māna 我慢

mada-matta 憍慢, 放逸, 貪著

madana 摩達那, 摩陀那, 末達那

madanīya 所憍

mada-pramāda 放逸

madhu 微妙, 摩偷, 摩偸, , 石蜜, 蘇蜜,

madhugola

madhuka 摩頭

madhūka 末度迦, 末杜迦

madhu-kara

madhu-phāṇita-śarkara 石蜜

madhura , 和淑, 和雅, , 微妙, , 美妙

madhura valgu svara 大妙音

madhura-bhāṇin 美語

madhura-madhura

madhura-nirghoṣa 妙音

mādhurya ,

mādhurya-svara 妙音

madhu-vindu 甘露

madhya , 中士, 中道, 中間, 末陀, 現在, 處中

madhya-adhi-mātra 中上品

madhya-adhimātra 中上

madhya-deśa 中說

madhyaḥ paripākaḥ 中品成熟

madhyâhna

madhya-indriya 有中根

madhya-kṣānti 中忍

madhyama 末陀摩, , 處中

madhyamā pratipat 中道

madhyama-citta 中心

madhyama-pratipad 中道

madhyamā-pratipat 中道義

madhyamapuruṣa 中士

madhyama-yāma 中夜

madhyame yāme 中夜

madhya-mṛdu 中下

madhyânta-vibhāga 辯中邊論

madhyānta-vibhāga-kārikā 辯中邊論頌

madhyānta-vibhāga-ṭīkā 中邊論

madhyanta-vibhāga-ṭikā 辯中邊論

madhya-pada-lopa 略說

madhya-pāka 中品成熟

madhya-rātri 中夜

madhya-stha 中住, 住中, 處中

madhyêndriya 中根

madīya

mādṛśa 相似

madya 末陀

madya-pāna-virati 不飮酒, 飮酒戒

madyati 憍醉

madya-virati 不飮酒

Maghā 摩伽

maghī 摩祇, 摩蛇, 摩醯

mah

mahā 大海

mahā- 廣大

mahā 摩訶, 最大

mahā- 無量,

mahā 莫訶, 麼賀

mahā brahmatva 大梵

maha(rddhika) 恢大

mahā(ṛddhika) 極上

mahā-anuśaṃsatā 大勝利

mahā-arhat 大阿羅漢

mahā-arṇava 巨海

mahābāhuḥ 有財釋

mahābalavān 力士

mahā-bhadra 大德

mahābhadra 大智德

mahābhadra prajñayā sūranāmann 大智德

mahābhāga~ 極大聖

mahā-bhavârṇava 大海

mahā-bhaya 大怖畏

mahā-bhikṣu 大比丘

mahâbhisaṃbodha

mahā-bhoga 大財

mahā-bhogatā 大財位, 大財富

mahā-bhūmi 大地法

mahā-bhūmika 大地法

mahā-bhūmika-dharmāḥ 大地法

mahā-bhūmi-praviṣṭa 入大地

mahā-bhūta 四大, 四大種, , 大種

mahā-bimba

mahā-bodhi 大菩提, 無上菩提

mahā-bodhi-citta 大菩提心

mahā-bodhim adhigacchati 證大菩提

mahā-bodhi-niṣṭha 極大菩提

mahā-bodhi-phala 大菩提果

mahā-bodhisattva 大士, 大菩薩

mahā-brahma 大梵天, 梵天

mahā-brahmā-deva 大梵天

mahā-brahman 大梵天

Mahābrahman 大梵天

mahā-brahman 梵天王

mahā-brahmāṇa 大梵天

mahā-buddhi 大般若

mahac 益加

mahācaitya 大塔

mahâcārya 大師

mahācittasattva 大心衆生, 大心衆生, 摩訶質帝薩埵

mahā-dāna 大施

mahādānapati 大施主, 大施主

mahad-bhūta

mahā-deva 大天

mahādeva 大天

mahā-deva 大自在, 大自在天

mahad-gata , 廣大

mahad-gatatā ,

mahā-dhanin 長者

mahā-dharma 大法, 無極典

mahā-dharma-bhāṇakatva 大法師

mahā-dharmābhiṣeka 大法灌頂

mahādharma-dānapati 大施主

Mahādharmanirdeśa 大頌

mahā-dharma-śaṅkha 大法螺相

mahā-dhyānavat 大禪思

mahādhyāyinī 大禪思

mahā-ghoṣa-svara 大音聲

māhaḥ pāpīyān 天魔波旬

mahā-jana 多衆生, 大衆, , 衆生

mahā-jana-kāya 世間, 大衆

mahā-jana-kāyānuvartanatā 隨大衆轉

mahā-janapada 大城

mahā-jñāna 大智

mahā-kāla-deva 大黑天

mahā-kalpa , 大劫

mahā-kalyāṇa-mitra 善知識

mahā-kāntāra 曠野

mahākaraṇīya 無蓋哀

mahākaruṇā 大哀

mahā-karuṇā 大悲, 大悲心, 大慈悲, 慈愍

mahā-karuṇā-maṇḍala 大悲壇

mahā-karuṇā-puṇḍarīka 大悲經

mahā-karuṇā-samāpatti 大悲定

mahā-kāruṇika 大悲, 大慈悲

mahā-karuṇika-citta-dhāraṇī 大悲咒

mahā-kāruṇya 大悲心

mahākātyāyana 迦旃延

mahā-kṛpa 大悲

mahā-kṛpā 大悲

mahā-kṛtya 大事

mahā-kulīna 長者

mahalla , 黃門

mahallaka , 大寺, 摩訶羅, 摩迦羅, 朽邁, 老朽, 老朽耄, 莫訶洛迦, 衰邁

mahā-maitrī 大慈, 大慈大悲, 大慈悲

mahā-maitrī-kṛpā 大慈悲

mahā-maitrī-mahā-karuṇā 大慈大悲

mahā-maitrī-vihārin 慈愍

mahāmāndāra-gandha 大意香

mahāmāndārava 大意華

mahāmandārava 大白蓮華

mahāmāndārava 摩訶曼陀羅

mahā-maṇi-vipula-vimāna-viśva-supratiṣṭhita-guhya-parama-rahasya-kalpa-rāja-dhāraṇi 大寶廣博樓閣善住祕密陀羅尼經

mahāmañjūṣaka 大柔軟音華, 摩訶曼殊沙華

mahā-māra 一切魔, 一切魔軍

mahā-mati 大慧

mahā-matī 大智慧

mahā-mati-vaipulya 廣大慧

mahāmātra 大臣

mahā-matsya 大魚

mahāmāyā 大幻, 大術, 摩耶夫人, 摩訶摩耶

mahā-māyūrī-vidyā-rājñī 孔雀明王經

mahâmbuda

mahā-megha 大雲, 雷震

mahā-muni 世尊

mahāmuni 大人, 大仁

mahā-muni 大仙, 大聖, 大聖

mahāmuni 無極仁

mahā-munin 大聖

mahān viśeṣaḥ 大差別

mahānāga 大無罪, 大龍象, 摩訶那伽

mahā-nagna 大海

mahānagna 大露身

mahānaraka 大地獄

mahā-naraka 大那落迦

mahānaraka 無可大地獄, 無擇大地獄

mahā-nidhāna 大藏

mahānīla 摩訶泥羅

mahāniraya 大地獄, 無可大地獄

Mahānirdeśa 大頌

mahā-nirdeśa 無量義

mahāntaṃbhāram

mahānto doṣāḥ 大過失

mahânubhāva 名德

mahânuśaṃsa 大事

mahāpadma 大紅蓮華

mahā-padma 摩訶缽特摩, 蓮華

mahā-pakṣatā 大朋翼

mahā-pañca-vārṣika 五年大會

mahā-pañca-vārṣikā 五年大會

mahā-paṇḍita 大智

mahā-parinirvāṇa 大般涅槃

mahāparinirvāṇa 摩訶般涅槃那, 摩訶般湼槃那

mahā-parinirvāṇa 滅度

mahā-parivāritā 大僚屬

mahā-parṣad 大衆

maha-phala 大果

mahā-prabha 大光

mahā-prabhā 大光

mahā-prabhāva 大神力

mahā-pradīpa 大光

mahāprajāpatī 大愛道, 大生主

mahā-prajñā 大慧

mahā-prajña 大智

mahā-prajñā 大智慧, 大般若

mahāprajñā 摩訶般若

mahā-prajña 智慧

mahāprajñāpāramitā 摩訶般若波羅蜜

mahā-prajñatva 大慧

mahā-prāmodya 大歡喜

mahā-praṇidhāna 大誓願, 大願

mahā-prapāta 大深坑

mahā-pratibhāna 大辯才

mahā-pṛthivī 四天下

mahā-Pṛthivī

mahā-pṛthivī 大地

mahā-puruṣa 丈夫, 大丈夫

mahāpuruṣa 大人

mahā-puruṣa 大士

mahāpuruṣa-bhāva 大丈夫身

mahāpuruṣakāra 剋捷

mahā-puruṣa-lakṣaṇa 大丈夫相

mahāpuruṣa-lakṣaṇa 大人相

mahā-pusta 經卷

mahā-rāga 大樂, 貪欲

mahā-rāja 君主

mahārāja 摩訶羅闍

mahârambha 大方便

mahā-raśmin 放大光

mahā-rati 大樂

mahāratna- 奇寶

mahāratna-gandha-dhūpana-dhūpita 大寶香

Mahāratnapratimaṇḍita 大寶莊嚴

mahā-ratna-rāśi 大珍寶聚

mahā-ratna-stūpa 七寶妙塔

mahāratna-stūpa 七寶寺

mahāratnastūpa 七寶交露

mahāratna-stūpa 大塔

mahāratra 妙寶

mahāraurava 大叫地獄

mahā-raurava-naraka 大叫喚地獄

Mahāraurava-narakaḥ 大叫地獄

mahârcis 大光

maharddhibalatā 神通道力

maharddhika 名德

maha-rddhika 大德

maharddhika 大神足, 大神通力, 自在神通力

mahārga

mahârgha-mūlya 無價

mahârha , 無價

mahârṇava 大海,

maha-rṣi 世尊, 仙人

maharṣi 大仙

maha-rṣi 大聖

maharṣi 大聖主, 大聖尊

maha-rṣi 如來

maharṣi 導利, 無極仙, 無極大仙

mahârta 苦惱

mahârtha 大義

mahârthatva 大義

Mahārūpa 所在形色

mahā-śabda 大聲

mahā-sabhā 大衆

mahā-sahasra 三千世

mahā-sāhasra 大千

mahāsāhasra-lokadhātu 千世界

mahā-sahasra-pramardana 守護大千國土經

mahā-sāhasra-pramardinī 守護大千國土經

mahā-śāla 長者

mahā-sāmānya 大同

mahā-saṃgha 大衆, 大衆

mahāsaṃgha-vinaya 僧祇律

mahā-sāṃghī 大衆部

mahā-saṃghika 大衆部

mahā-sāṃghika 大衆部

mahāsaṃmbhava 大成

Mahāsaṃnipāta 大集部

mahā-samudra 大海,

mahāsamudra mahāprajña 大智德

mahā-saṅghika 大衆部

mahā-śāstṛ 大師

mahā-sattva 大士, 大導師, 大菩薩

mahāsattva 媽哈薩督呀

mahā-sattva 摩訶薩埵

mahāsattva 摩訶薩, 摩訶薩埵

mahāsattva-kumāra-rāja 摩訶薩埵王子

mahā-saukhya 大樂

mahā-saukhyā 安樂

mahā-saukhya

mahā-sāvadya

mahā-smṛti-jñāna 大念大智

mahā-śramaṇa 大沙門

mahā-śrāvaka 大聖

mahāśrāvaka 大聲聞

mahā-sthāma-prāpta 勢至菩薩

mahāstūpa 大塔

mahā-śuddha-sattva 大菩薩

mahā-sukha 大樂

mahā-śūnyatā 大空

mahat 增上, , , , 廣大, 殊迥,

mahat agniskandha 火變

mahat bhikṣu-saṃgha 大比丘衆

mahat kāruṇyam 大悲心

mahat sukham 大樂

mahatā 益加

mahātantra 摩訶袒特

mahātejogarbha 大威德藏, 大威藏

mahat-gaṇa 衆大會

mahatīṃ vipulāṃ vistīrṇām 廣大微妙

mahat-kāruṇya-citta 大悲心

mahâtman 大士, 大師, 大德, 大我

mahâtmatā 大我

māhātmya , 功德, ,

māhâtmya 大事, 大德

māhātmya 大自在, 廣大, 自在

mahato bhayāt 大怖畏

mahato duḥkha-skandhād 大苦蘊

mahato'vabhāsasya prādurbhāvo'bhūt 暉曜

mahattā , 廣大

mahat-tama 最大, 最爲殊勝

mahattara 廣大

mahattva , , 大性, 廣大

mahattvôpapatti 大勢生

mahaudārya 廣大

mahaugha 大海,

mahā-utikā 歡喜團

mahā-utsāhatā 大堪能

mahā-vādin 言論

mahā-vaidya-rāja 大醫王

mahā-vaidyātma-bhāva 廣大良藥王身

mahā-vaipulya 大方廣

mahāvaipulya bodhisatvôtpāda 要典

mahā-vaipulyam 方廣

mahā-vairocanâbhisaṃbodhi-vikurvitâdhiṣṭhāna-vaipulya-sūtrêndra-vāja-nāma-dharma-paryāya 大日經

mahā-vara 大誓願

mahā-vastu 大事

mahā-vihāra 大寺

mahāvināyaka 大尊雄

mahā-vipralāpa 大綺言

mahā-vipula

mahā-vīra 世尊, 世雄

mahāvīra 大哀, 大雄猛

mahā-vīrya 大精進

mahāvīrya-bala 大聖力

mahāviṣôgra 蝠螫, 蝮蠍

mahā-vratin 勇猛

mahā-yāna 大乘, 大乘佛教

mahāyāna 摩訶衍, 摩訶衍那

mahā-yāna 最上乘

mahāyānâbhidharma-samuccaya-vyākhyā 雜集論

mahāyāna-dharma 大乘, 大乘心

mahāyāna-naya 大乘

mahāyāna-niryāṇa 大乘出離

mahāyāna-parama-dharma 大乘

mahā-yāna-pratisaṃyukta 大乘相應

mahāyāna-saṃgraha 攝大乘論, 攝大乘

mahāyāna-saṃgraha-śastra 攝大乘論

mahāyāna-saṃparigraha-śastra 攝大乘論

mahāyāna-saṃprasthita 向大乘, 等趣大乘

mahāyāna-śāstra 大乘論

mahāyāna-sūtra 大乘經典

mahāyāna-sūtrâlaṃkāra 莊嚴論

mahā-yānena niryāti 發大乘

mahā-yānika 大乘

mahā-yaśas 大德

mahā-yoga 修行者, 相應法

mahâyuta

mahendra 大印達羅

maheśâkhya-maheśâkhya 大自在

mahesi 大仙

mahêśvara 大自在, 自在

Maheśvara 魔醯首羅

mahêśvaryâdhipatya 大自在

mahi 磨醯

mahiman

mahi-maṇḍa 道場

mahī-maṇḍala 道場

mahipati 豪尊

mahī-sāsaka 化地部

mahī-śāsaka 化地部

mahita 所歸依

mahīyas

mahīyate 供養

mahôdadhi 大海,

mahôpāya 大方便, 方便

mahoraga 大胸腹行, 摩休勒, 摩呼洛迦, 摩睺勒, 摩睺羅伽, 摩睺羅迦, 莫呼洛迦, 質朴, 龍王

mahôragaḥ 大腹

mahôṣṇīsa-cakra-vartin 大轉輪佛頂

mahôtikā 歡喜丸

mahôtsāhatā 大堪能

maireya 木酒, 米麗耶, 迷隸耶, 迷麗耶

maithuna 交會, , 婬逸, 愛欲,

maithuna-dharma 不淨行

maitra , 慈悲, 慈愍, 慈愛

maitra-citta 慈心

maitraka

maitratā

maitrâtmaka

maitrâyaṇa

maitrāyaṇī 善知識

maitrāyate 起慈心

maitreya

maitrī 大慈悲, , , 慈悲, 慈愍

ṃaitrī 慈愛

maitrī-bala 慈力

maitrī-bhāvanā 修慈

maitrī-karuṇā 慈悲

maitrīmanas 每恒里末那

maitrī-samāpanna 慈定

maitrī-smṛti 慈悲觀

maitrī-vipakṣa 慈所對治

maitry-apramāṇa 慈無量

majjā 本身

makara 巨鰲, 摩伽羅, 摩揭, 摩竭, 摩竭魚, 魔竭魚, 鯨魚

makuṭa , 寶冠

mala 不淨,

mālā 念珠

mala , ,

mālā 華鬘

mala , 隨眠

mālā , 麼羅

mālā-guṇa-parikṣiptā 華鬘

mala-hāni 離染

mala-kaṣāya 垢穢

malallaka

mālânanda 摩羅難陀

malâpanaya 離垢

malâpeta 離垢

mala-viśuddhi 無垢

mala-vyapeta 垢汚, 無垢

malayū 麼羅庾

mālikā 傅飾鬚

malin 垢膩, 弊垢

mālin

malina ,

malinatā 垢膩

malla 力士, 末羅, 魔羅

mallaka 瓦器,

mallikā 傅飾鬚, 摩利, 末利

mālya 花鬘, , 華鬘,

mālya-jāta

mama , 我之, 我所,

mama śrāvaka 聲聞子

māmaka

mama-kāra 我所, 我所執

māmakī 忙莽鷄

mamântika 我所

mamâtmika

mamāyita 我所, 攝受

mamêti 我所

mamêti vikalpaḥ 我所分別

māṃsa-bhakṣaṇa-vinivṛtta 斷肉

māṃsa-bhojana 食肉

māṃsa-cakṣus 肉眼

māṃsa-gandha 肉香

māṃsa-peśī 肉團

māṃsa-pinda 肉團

maṃsyante 思僥

√man 爲欲

māna , , , 恭敬, 愛敬, , , 慢心, 憍慢, 憍慢, 我慢,

mana-āpa 可愛, , , 歡喜

mana-āpa-vacana 愛語

māna-atimāna 慢過慢

mana-āyatana 意界, 意處

māna-carita 慢行

māna-citta 憍慢心

māna-darpa 憍慢

māna-darpita 憍慢

manaḥ-kāya 意身

manaḥ-parīkṣā 意伺

manaḥ-pradoṣa , 意憤

manaḥ-pradūṣikā 意憤

manaḥ-saṃcetanā 作意,

mānaḥ-saṃcetanā 意思

manaḥ-saṃcetanâhāra 思食, 意念食, 意思食

manaḥ-saṃskāra 意行

manaḥ-saṃsparśa 意觸

manaḥ-saṃsparśa-jā-cetanā 意觸所生思

manaḥ-saṃsparśa-jā-saṃjñā 意觸所生想

manaḥ-saṃsparśa-jā-vedanā 意觸爲緣所生諸受

manaḥ-spṛhā 五欲,

manaḥ-sukha 意樂

mana-indriya , 意根

manaīndriya 意根

māna-kūṭa 斗秤

mānaṃ saṃpraṇidhatte 心發正願

māna-mada 憍慢

māna-mūla 慢根本

manana 思量

manāpā 可意

manâpa 可愛

manāpa 悅意

manâpa , 歡喜

manāpa 適可其心

manāpa-vacana 愛語

manas 七識, , 心識, 思量, , 意根, 意界, 意識, 末那, 末那識, ,

mānasa , , 意識, 深心

mānasaka

mānasaṃ balam 心力

mānasaṃ duḥkham 心苦

mānasaṃ karma 意業

mānasaṃpratihatam 誹謗

manasānuvitarkitam anuvicāritam 意隨尋伺, 意隨尋隨伺

mānasa-pratyakṣa-pramāṇa 意現量

manaś-citta 意識

manasi karoti 思惟

manasi-kāra 作意

manasikāra 作意

manasi-kāra , , , 思惟, 思量, , , 憶念, 方便, 正念

manasi-karaṇa 作意, 作意思惟, , 思量, 正思惟, 觀察

manasi-kāratva 作意, 思惟

manasi-karoti 作意

manasi-kriyā 思惟

manasi-kṛta 思惟

manasi-kuru 思惟

manaska 意懷

manas-kāra 作意

manaskāra 作意

manas-kāra , , 思惟, 思量

manaskāra 思量

manas-kāra , 正念, , 覺觀

manaskāra-bhāvanā 修習作意

manas-karman 意業

manas-kriyā 思惟, 思量

māna-stabdha 慢心

manas-vijñāna 思量能變識, 思量識, 末那識

mānātimāna 我等慢

māṇava 儒童, 摩納仙, 摩那婆, 行者

māṇavaka 善男子, 摩納, 摩納婆迦

mānavaka 摩納縛迦

māṇavaka 摩納縛, 摩納縛迦, 梵志, 童子

mānavat

māṇavikā 童子

mānayati 恭敬, 讚歎

mañca , , 繩床

mañca-pīṭha 床座, 繩床

manda

maṇḍa

manda , 微劣, 微薄

maṇḍa

manda 性薄, , 有闇昧

maṇḍa

manda 根性羸劣

maṇḍa , , 淸涼, 滿荼

manda , , 薄弱,

maṇḍa 道場, 醍醐

manda 鈍根, 闇鈍

manda-bhāgya 薄福

maṇḍala 三世, 九會, 九會曼陀羅, 圓滿, , 境界, 捫打勒, 曼拏羅, 曼荼羅, 曼陀羅, , 滿怛羅, 滿荼邏, 漫怛羅, 漫荼羅, 漫陀羅, , 禪林寺, 蔓陀囉, , 門答辣

maṇḍala-māḍa 道場

maṇḍala-mātra-vyūha 道場

maṇḍala-vāṭa 道場

maṇḍala-vyūha 莊嚴

māndalya

mandam

mandaṃ

manda-manda 微細, 微薄

manda-medhas 鈍根

manda-momūhatā 闇鈍愚癡

maṇḍana , 嚴好, 嚴飾, 莊嚴

maṇḍa-pa

manda-puṇya 薄祐

mandara 曼陀羅

manda-rajaska 性薄塵穢

mandāraka 曼陀羅

mandārakaiḥ puṣpaiḥ 曼陀羅華

māndārava 大意音華

māndārava- 心天華

māndārava 心天華, 意華

mandārava 曼陀

māndārava 曼陀, 曼陀羅華, 曼陀華

māndārava-gandha 意香

māndārava-puṣpa 曼陀羅華

manda-tamaska 微闇

mandāyamāna 微薄

mān-dhāta 我行

maṇḍita 尊戴, 莊嚴

manêndriya 意根, 意處

maṅgala 吉祥

maṅgalā 吉祥

maṅgala 瑞應

maṅgalatva 吉祥

maṅgalya 吉祥

māṅgalya 吉祥

maṅgalyāmaṅgalya-vastu 吉非吉事

maṇi 如意寶珠, 寶珠, 摩尼, 摩尼珠, 末尼, 末尼寶

maṇi-guṇa 功德

mānin 我慢

maṇi-ratna 大摩尼寶

maṇi-ratna- 如意之珠

maṇi-ratna 寶珠, 明珠寶, 末尼珠寶

maniskara 思惟

mānita 恭敬

mañjarī , 華菜

mañju , 微妙, 曼乳, 曼殊

maṇju-ghoṣa 和雅音

mañju-ghoṣa 微妙

Mañjūṣaka 小赤華

mañjū-ṣaka 曼殊沙華

mañjūṣaka 曼殊顏, 柔軟音華

mañju-svara 妙音

mano'bhirāma 意樂

mano-bhūmi 意地

mano-dhātu , 意根, 意界

mano-duścarita 意惡行

mano-gati 意境界

mano-indriya 意識

mano-jalpa

manojalpa 意言

mano-jalpa 意言分別

mano-jña 可意, 可愛, 可愛樂, 和雅, , , , 微妙, 意樂,

manojña 摩奴是若

mano-jña

manojña 殊好

mano-jña 能悅衆意

manojñā-gandha 名香

manojña-gandha 好香

manojña-madhura-gambhīra-nirghoṣa 妙響

mano-jña-prīti-kara 悅意發喜

Manojña-śabdābhigarjita 妙音徧滿

Manojñaśabdābhigarjita 妙音遍滿

manojñasvara 末奴是若颯縛羅

manomaya , 意生

mano-maya 意行

manomaya-dharma-kāya 意生身

manomaya-kāya 意生身

manomayaṃ kāya-trayam 三種意生身

manomayās trayaḥ kāyāḥ 三種意生身

manomaya-skandha 意生身

manomayâtmabhāva 意生身

mano-mayo 'ntarā-bhavaḥ 意生中有

mānônnata 憍慢

mano'nukūlam 中意

mano-rama 可愛, , 微妙, 悅意, 意樂, , 摩那埵

manorama 樂喜, 歡喜悅

manoratha 希欲

mano-ratha , 意樂

manoratha 意車

mano-ratha 所欲, , ,

mano-vijñāna 分別事識, , 心意識, 意識,

mano-vijñāna-dhātu 意識, 意識界

manr-ja

mantha 酪漿

manthā

mantṛ 知者

mantra , 呪術, , 密語, 持明, , 明呪, 曼憺羅, 眞言, 祕密, 神呪

mantra-dhāraṇī-pada 陀羅尼神咒

mantraṇā ,

mantra-pada 眞言

mantra-vidhi 呪術

mantra-yāna 密咒乘

mantrayāna 密宗

mantra-yāna 眞言乘, 神通乘

mantrayate

manu 摩奴

manuja 意生

manu-jāḥ 世間

mānuṣa , 人行, 人間

mānuṣa-kṛtya 人吉庶

manuṣya 丈夫, 世間人, , 人民, 人趣, 人間

mānuṣya 人間

manuṣya 凡夫, 摩奴沙, 摩奴闍, 有智慧, 末奴沙, 衆生

manuṣya-bhūta 人性具足, 人間, 於人中, 衆生

manuṣya-dhātu 人界

manuṣya-gata 人趣

manuṣya-gati 人趣

mānuṣya-gati 人道

manuṣyaka

mānuṣyaka , 人行, 人間

manuṣya-loka 人趣, 人間

manuṣyâmanuṣya 人非人

manuṣyatva

manyadhve 謂爲

manyamāna 分別

manyanā 分別, 增上慢, 妄取, 妄取, 思惟, 思量, ,

manyana 憍慢

manyanā 憍慢, 所取, 疑惑, 虛妄,

manyante 爲欲

manyate 妄執, , 起尊重心

manyatha 謂爲

manyu

māpayati ,

māpita ,

māra 天魔, 摩羅, , , 魔羅, 魔軍

māra(-sainya)-pramardana 破魔

māra-bala 衆魔

māra-bandhana 魔縛

māra-bhañja 降魔

māra-bhañjaka 破魔

māra-bhavana 魔宮, 魔宮殿

mārâbhibhu 降魔

māra-camū 魔軍

māra-dārikā 童子

māra-dharṣaṇa 降魔

māra-dhvaṃsana 降魔

māraḥ pāpīyān 惡魔

māraḥ-pāpīyān 魔王波旬

Māra-kali-cakra 魔官

māra-karman 衆魔事業, 魔事, 魔事業

marakata 摩羅迦陀, 綠色寶

mārakāyikas 魔民

māra-maṇḍala 魔軍

maraṇa 命終

māraṇa 斷命

marana

maraṇa

māraṇa , ,

maraṇa , 滅度, 生滅

māraṇa

maraṇa 遷謝

maraṇa-bhava

maraṇa-bhava-stha 在死有

maraṇa-bhaya 死畏

maraṇa-duḥkha 死苦

maraṇa-kāla-samaya 命終時

maraṇa-kāla-samaye 臨命終, 臨命終時, 臨終時

maraṇam...jāyate

marana-māra 死魔

maraṇânusmṛti 念死

maraṇa-sati 死隨念

maraṇa-smṛti 念死, 念當終亡

maraṇa-vyasana upadrava 死厄

mārānīka 魔軍

māra-nirghātana 破魔

maraṇīya

māra-pramardana 降魔

māra-pramathana 破魔

māra-pratyarthika 破魔, 魔怨

Māra-pratyarthika 魔賊

māra-pratyarthikatva 魔怨

māra-sainya 魔軍

māra-saṃgrāma 魔軍

māra-senā 魔軍

māra-tarjana 降魔

māratva 魔王

mārâvaraṇa 魔障

mārayat 破壞

mārayati , , , 能破

mārayet 降伏

mardana , 蠲除, 降伏

mārdava 柔和

mardita ,

mārga , , 苦集滅道, 進道, , 道理, 道聖諦, 道誼, 道諦

mārga dharma-jñānam 道類智

mārga-bhāvana 修道

mārga-bhāvanā 修道

mārgâbhisamaya 見道

mārga-caraṇa

mārga-darśana 見道

mārga-darśana-heya 見道所斷

mārga-darśana-prahātavya 見道所斷

mārga-deśika 引導

mārga-dharma-jñāna 道法智

mārga-jñāna 道慧, 道智

mārgajñānaṃ 道智

mārgaka 慕求

mārgamāṇa 推覓

mārgaṇa

mārgānācchedyatā 不壞道性

mārgaṇatā

mārga-niruttara 無上道

mārgāntarārambha-viśeṣa 進道勝行

mārgāntarārambha-viśeṣa-niṣpatti-praveṣa 進道勝行成滿得入

mārgânvaya-jñāna 道類智

mārga-satya , 道聖諦

mārgasatya 道聖諦

mārga-satya 道諦

mārgaśiras 末伽始羅

mārgataḥ 眞道

mārgatas

mārgati 思僥

mārgatva

mārgavin 道父

mārga-viprayukta 不遠離道

mārga-viśeṣa 勝進道

mārga-vit 道父

mārgayāmāsa

mārge dharma-jñānam 道法智

mārge 'nvaya-jñānam 道類智

mārgita

marīca 末栗者

marīci-pratiśrutka 焰響

mārita ,

mārjaka 摩利闍迦

markaṭa 獮猴, 獼猴

marma-ccheda 斷末摩

marmacchid 斷末摩

marman 末摩,

marma-vedhitva 所居處能淨修治

māro pāpīmā 天魔波旬

mārṣa 善男子

marṣa 堪忍

mārṣa 大仙

mārsa , 汝等

marṣaṇa , 堪忍,

marṣaṇā , 能堪忍

marṣayati 忍辱, , 能堪忍

mārtaṇḍa

martya 人間, 有情

maru

maru-kanyakā 天女

marut ,

maruta

māruta

marut-snuṣā 天女

maryādā

māṣa 摩沙, ,

māsa pūjākarmāyaṃ 貢上

maṣi 灰燼,

masta

mastaka ,

mata , 分別, , , , , ,

mātā 所生母

mata , , ,

mātā 磨多

mata , , , , 說此名,

mata-jñāta 覺知

mātali 摩得勒伽

mātaṇga 摩登伽, 摩鄧伽

mātaṅga-āraṇyaka 摩祭阿蘭若迦

mātaṅga-āraṇyakāḥ 摩登伽阿蘭若

mātaṅgī 摩鄧祇

mātā-pitṛ 父母

mātā-pitṛka 父母

mātā–pitṛ-saṃbandhin 父母親

mata-vijñāta 覺知

mathana 能摧, 能降,

mathita

mati , , , , 摩提, , 智慧, 能知, 覺知,

mati-bhrama 妄慧

matimat 智慧第一

mati-vaipulya 慧廣大

matkuṇa 壁虱, 壁蝨

mātṛ 摩多, 摩怛里, 摩憺里, 莽多

mātra , 但是

mātrā 分量

mātra 分齊, , 唯有, , , 少分, 微少, , ,

mātrā 知量

mātra , , ,

mātrā

mātra

mātra-aśin 食知量

mātra-jña 知量

mātra-jñatā 知量

mātraka , , 少分, ,

mātram 如一, ,

mātrāniyamana 量不定

mātratā

mātraya 知量

mātrayā

mātṛ-ghāta 害母, 殺母

mātṛ-ghātaka 殺母

mātṛ-ghātin 殺母

matṛgrāma 母邑

mātr-grāma 眷屬

mātṛkā 字母, 悉曇

mātṛka 摩呾理迦

mātṛkā 摩呾里迦, 摩多羅迦, 摩夷, 摩得勒伽, 摩怛履迦, 摩怛理迦, 摩怛里迦, 摩憺履迦, 摩憺理迦, 摩憺里迦, 本母, 母經, 行母, 論藏

mātṛkā-vyañjana 摩多體文

mātṛ-vadha 害母, 殺母

matsara , 慳惜,

matsarin , 慳吝, 慳悋, 慳慢, 慳貪

mātsarya 嫉妬, , 慳吝, 慳悋, 慳惜, 慳貪, 貪嫉

mātsarya-citta 慳心

mātsarya-mala 慳垢

mātsarya-rāga 慳貪

mātsarya-saṃyojana 慳結

matsya 婆蹉,

matta 味著, , 昏醉

mattikā

mātuḥ kukṣau 母胎, 胚胎

mātuḥ kukṣau garbhasya 母胎

mātuḥkukṣau

mātuluṅga 倶緣果

maula 本生, , , 眞如, 眞實

maula-dhyāna 根本定, 根本禪

maula-dhyāna-bhūmika 根本定

maulaḥ karma-pathaḥ 業道

maulaka

maulaṃ dhyānam 根本定

maula-praṇidhāna 本願

maulika

maulīya 根本定

mauna 不言, 寂靜, 牟尼

mauna-pada 善法, 寂靜處

mauneya 牟尼

maunîndraṃpadam 佛道

maurkhya

mauṣṭika 兇戲

māyā 如幻,

maya 所成

māyā 摩耶

maya 校成

māyā ,

māya-bhūta 如幻化

māyā-bhūta 如幻化

māyā-devī 摩耶夫人

māyā-gata 如幻

māyākāra 幻士

māya-kara 幻師

māya-kāra 幻師

māyā-kāra 幻師, 幻者

māyā-kāya 幻身

māyā-kāya-yoga 幻身

māyā-kṛta

māyā-nirmita

māyā-nirmitôpama-samatā 如幻化等平等性

māyā-puruṣa 幻士, 幻師

māyā-śāṭhya 誑諂, 諂曲, 諂誑

māyā-svapna 幻夢

māyā-svapnôpamatā 如幻夢

māyā-upama 如幻化

maya-upamā-samādhi 如幻三昧

māyā-upamatā 幻化

māyāvin , ,

māyôpama 如幻,

māyôpama-samādhi 如幻三昧, 如幻定

māyôpamatva 如幻

mayūkha 光明

mayūra 孔雀, 摩廋囉, 摩裕羅

mayūrâṅga-hastaka 羽扇

me , 我所

meda

medhā , , 智慧

medha 聰叡

medhā 聰慧

medhasa 聰敏

medhāv 聰叡

medhāvin 具足聰慧, 智慧, 聰敏,

medhya

medhyī-bhūta 淸淨

medin

medini 世間

medini-tala

megha 彌伽, 惠雲

meghâbhivṛṣṭa 恩雨

meghavatī

mekhalā

mela 相應

meru , , 彌盧, 須彌山

Merudhvaja 須彌相

middha 懈怠, , , 睡眠

mīḍha 不淨

mīḍha-sthāna

mīmāṃsa 伺察

mīmāṃsā 弭曼差

mīmāmsā 思惟

mīmāṃsā 思惟, 思量, 智慧, , 觀察

mīmāṃsā-jñāna 慧見

mīmāṃsaka , 觀察

mīmāṃsate 觀察

miśra

miśraka 和雜

miśrī-bhāva 和合, 和雜

miśrita

mita ,

mithuna 男女,

mithyā 妄想, , 虛妄

mithya

mithyā , 邪執

mithyā-ājiva 邪命

mithyâbhiniveśa 邪執

mithyā-darśana 惡見, , 邪見

mithyā-darśanam 邪見

mithyā-darśana-viramaṇa 不邪見

mithyā-daṛṣṭeḥ prativiratiḥ 不邪見

mithyā-dharma 邪法

mithyādhimokṣa 執著

mithyādhimukti 邪勝解

mithyā-dṛś 邪見

mithyā-dṛṣṭeḥ prativiratiḥ 正見

mithyā-dṛṣṭi 妄見, , 邪冥, 邪見

mithyā-dṛṣṭika 邪見

mithyā-dṛṣṭi-karma-dharma-samādāna-hetu 起諸邪見業法受因

mithyā-grāha 邪執

mithyâjīva 邪命

mithyâjīva-kara 邪命

mithyâjīvin 邪命

mithyā-māna 邪慢

mithyā---manasi kurvataḥ 邪思惟

mithyā-niyata 邪定聚

mithyā-niyato rāśiḥ 邪定聚

mithyā-pratipanna 行邪行

mithyā-pratipannāḥ sattvāḥ 邪行有情

mithyā-pratipatti 顚倒

mithyā-prayoga 邪加行

mithyā-satya 邪見

mithyātva-niyata 邪定聚

mithyā-vikalpa 邪分別

mitra , , 善友, 善知識, 密多羅, 朋友, , 親友

mitra-bhadraka 善知識

mitra-bheda-karin 破壞親友

mitra-gṛha 慈室藏

mitra-pakṣa

mitra-śālā 慈堂室, 慈室, 慈室堂

mitratā 慈愍

mityā-dṛṣṭikeṣu brāhmaṇeṣu 邪見婆羅門

mlāna

mleccha 卑栗蹉, 彌離車, 篾隸車, 蔑隸車, 邊地

mocaka , 解脫

mocana , 度脫, 解脫

mocayati , , , 度脫,

mocehi 開度

moda , 喜滿,

modaka ,

modana , 隨喜

modin

mogha , , 虛妄

moha 愚癡, 慕何, 沒劫, 無明, ,

moha-carita 愚癡, 癡行

moha-ja , 能起無明

mohana 惑亂,

mohândha 大無明

moha-pāśa 愚癡

mohavat 愚癡

mohâvidyā 愚癡

mohita , 愚癡,

mokṣa , 出離, , 度脫, 木蛇, 眞解脫,

mokṣa-artha 能引解脫

mokṣa-bhāgīya 順解脫分

mokṣa-bhāgīyaṃ kuśala-mūlam 順解脫分善

mokṣâbhāva-doṣa 不得解脫

mokṣa-deva 解脫天

mokṣa-dvāra 解脫門

mokṣa-mahā-pariṣad 大施會

mokṣa-mārga 解脫道

mokṣaṇa , 解脫

mokṣa-patha 解脫道

mokṣin 求道者

moktṛ 解脫者

momuha 愚癡

momūha 愚癡, 無義

moṣa , 妄取, 虛妄,

moṣa-dharma 妄取, 虛妄, 虛妄法

moṣa-dharmin 虛妄

moṣṭika 兇戲

mrakṣa

mrakṣaṇa

mrakṣin

mrakṣita ,

mṛd

mṛdaṅga 鐃鈸,

mṛd-bhājana 瓦器

mṛd-bhāṇḍa 瓦器

mṛdu , 下品, 彌栗頭, 微妙, , 柔和, 柔軟, 柔輭, 沒栗度, , ,

mṛduka

mṛdukā

mṛduka 柔和, 細軟

mṛḍukāna paṭṭāna 繒纊

mṛdu-kṣānti 下忍

mṛdu-madhyâdhimātra 下中上, 軟中上

mṛdu-madhyādhimātra 軟中上, 軟中上品

mṛdu-madhyādhimātra-yoga 軟中上品方便

mṛdu-mṛduka 下下

mṛdu-pāka 下品成熟

mṛdu-paripāka 下品成熟

mṛdu-taimirika 輕醫眼

mṛdu-taraṇa

mṛdu-taruṇa 細軟

mṛdu-taruṇa-hasta-pāda-talatā 手足細軟相

mṛdu-taruṇa-pāṇi-pāda 手足細軟

mṛdu-taruṇa-pāṇi-pādatā 手足細軟

mṛdutva 微細

mṛdv-indriya 有鈍根, 鈍根

mṛg 尋求

mṛga , 鹿

mṛga-pakṣin 禽獸

mṛga-rāja 師子

mṛga-ratha 鹿車

mṛga-rathaka 鹿車

mṛgaśiras 末伽始羅

mṛga-tṛṣṇā 渇愛, 渴愛

mṛgayante 求乞

mṛgêndra 師子

mṛgī 鹿

mṛgya

mṛgyamāna

mṛgyate

mriyamāṇa , 臨欲終沒

mriyate ,

mṛṇāla

mṛnmaya , 瓦器

mṛnmayaṃ bhāṇḍam 瓦器

√mṛṣ 能堪忍

mṛṣa 不實

mṛṣā 不實, , , 妄言, 無體

mrsā

mṛṣā

mrsā 虛妄

mṛṣa 虛妄

mṛṣā 虛妄,

mṛṣā-moṣa 虛妄

mṛṣā-moṣa-dharmin 虛妄法

mṛṣatā 虛妄

mṛṣā-vāc 妄語, 虛妄

mṛṣā-vāda , 妄言, 妄語, 妄語, , 虛妄,

mṛṣāvādāt 妄語, 虛誑語

mṛṣā-vādāt prativiratiḥ 不妄語

mṛṣā-vāda-vairamaṇa 不妄語

mṛṣā-vāda-virati 不妄語

mṛṣā-vādin 妄言

mṛṣā-vikalpa 妄想

mṛṣṭa , , 瑩飾, 莊嚴

mrta

mṛta , ,

mṛta-manuṣya 母那摩奴沙

mṛta-śava 死屍

mṛt-paṇka-lepa 泥摸

mrt-pinda 泥團

mṛttika

mṛttikā ,

mṛttikamaya 瓦器

mṛtyu 命終, , 死魔,

mṛtyu-māra 死魔

mṛtyu-vyādhi-jarâgni

mthun par 如理

muci

mucyanti 暢逸

mucyate 得解脫,

muda

mudga 綠豆, 胡豆,

mūḍha

mūdha , 愚癡

mūḍha 愚癡, 愚癡者, 懷愚癡, 無明

mūdha

mūḍha , , 蔽礙,

mūḍha-bhāva 愚憒

mūḍha-mati 愚癡

mūḍha-śaṭha-khaṭuṅka 愚癡

mūḍhatara 愚者

mūḍhi 無明,

mudita

muditā

mudita 歡喜

muditā 歡喜地

muditāmoda 歡喜

mudrā , 印印, 印契, 印相

mūdra 契印

mudrā 姥達羅, 密印

mūdra 木得羅

mudrā 母陀羅, 牟陀羅, 目拏羅

mūdra 祕印

mudrā-bala 姥達羅

mudrā-bandha 印契

mudrikā 指環, 指釧, 草指

√muh 迷惑

muhurmuhuḥ 須臾

muhūrta , , 牟呼栗多, 瞬息須臾, 須臾

muhūrtaka 須臾

muhūrtaṃ 斯須

muhūrtam 須臾

muhūrta-mātram

muhūrtena 須臾

mukha , , 法門, 相貌, , , 面目, 面門, ,

mukhād

mukha-darśanam kṛtvā 目自

mukha-dvāra 面門

mukham

mukha-maṇḍala 恣顏, 面門

mukha-proñchana 手巾

mukhara ,

mukhato jāta 佛口, 口所生

mukhin

mukhôddeśa 口授

mukta , , , 救度, , , , , , 解脫, 闡現,

muktā bhaveyuḥ 除愈

mukta-citta 心解脫

muktāhāra 寶瑛, 寶瓔

muktā-hāra 瓔珞

mukta-hastatā 舒手惠施

muktaka 解脫

mukta-kusuma 眞珠華, 解脫華

mukta-tyāga 解脫捨

mukti , , 解脫

mukti-jñāna-nidarśana 解脫知見

mukti-kāya 解脫身

mukti-mārga 解脫, 解脫道

mukti-mārgâṣṭaka 八解脫

muktvā 且置, 捨除, 自捨

mukuṭa 寶冠

mūla , , 慕羅, , , 根本,

mūla-ccheda 斷善根

mūlaccheda 斷善, 斷善根

mūla-cchid 斷善根

mūla-hetu

mūla-jñāna 根本智

mūlaka

mūla-kleśa 根本煩惱

mūla-lakṣaṇa 自相

mūlamudrā 本印

mūla-pada 根本句

mūla-prakṛti 本性

mūla-sarvāstivāda-vinaya 有部律

mūlâvidyā 根本無明

mūla-vijñāna 根本識

mūlika , 爲根本

mūlôtpāda 本生

mūlya

muṃcaṃti 暢逸

muṇḍa 剃髮

muṇḍa-karman 剃髮

muṇḍana

muṇḍanā 剃髮

muni 世尊, 仙人, 大仙, 如來, 寂靜, , 牟尼, 聖人, 聖者

muniśa 法王

mūrcchā ,

mūrcchana , 悶絶

mūrcchanīya 所迷悶

mūrcchita 迷悶

mūrchā ,

mūrchām āpadyate

mūrchana 悶絶

mūrdhā 摩利闍迦

mūrdha

mūrdhâbhiṣikta 灌頂

mūrdha-lābhin

mūrdham

mūrdhan , 頂門, 首頂

mūrdhāna

mūrdhana 頂位, 頂法

mūrdha-prāpta 爲第一

mūrdhatva

mūrdhâvasthā 頂位, 頂法, 頂法位

mūrdhi 摩利闍迦

mūrdhnâñjaliṃ ... karoti 頂受

mūrkha 愚癡

mūrkhatva 愚癡

mūrti , ,

mūrtimat 有體, 衆生身

musalagarbha 謨薩羅

muṣaṇatā ,

musāra 牟娑洛, 牟娑羅, 牟裟羅, , 訛轉, 謨薩羅

musāragalva 摩娑

musāra-galva 摩沙羅, 牟裟羅寶,

musāragalva 瑪瑙, 目娑

musāra-galva 硨磲, 車渠, 馬瑙

musāvādā-veramaṇī 不妄語

mūṣika 鼷鼠

muṣita , , , , 忘失,

muṣitā smṛtiḥ 失念

muṣita-smṛti 失念, 忘失念, 忘念

muṣita-smṛtitā 失念, 忘念

muṣitayā smṛtyā 忘念

muṣṭi , ,

muṣṭika 兇險, 惡害

muṣyate 所取

mūtra

mūtra-kṛcchra

myāyya

na 卒不, , ,

na asan 非無

na ataḥ 除此無

na bādhate 不逼切

na bhavati 不有

na bhavati tathāgataḥ paraṃ maraṇāt 如來死後非有

na bibheti 無怯

na ca khalu varam...

na ced 若不

na cet 若無

na chidrī-karoti 無缺

na cintayati 不思惟

na cintya 難思

na dṛḍham 不堅

na durmanāḥ 不憂

na dvitīyaḥ 無第二

na hīyante 無減

na hīyate 未滅

na jātu 未嘗

na kasyacit 無一人

na kṣamati pratīcchitum 不應受

na kvacit 無方

na niṣṭhurah 無諸獷悷

na nityam 非常

na nivārayati 不遮止

na pakṣa-patitaḥ 不墮偏黨

na paribhavati 不輕陵

na parihīyate 無減, 無退轉

na parikhidyate 無厭倦

na parikṣīṇam 未盡

na paśyati 不見

na pattīyiṣyanti 不信

na pratigṛhṇāti 不受

na pratyudāvartate 不退

na prayujyate 不修

na punaḥ 不更

na riñcati 不捨離

na sādhu kṛtam 惡作

na śakyam 不應作

na śakyate 不能

na saṃkhyāṃ gacchati 不墮其數

na saṃmukhī-karoti 不復現前

na saṃvasati 不住

na śaṅkī bhavati 無諸怖畏

na śāśvatatah 非常

na smṛtiḥ pramuṣyate 念無忘失

na śraddhāsyanti 不信

na sthiram 不住

na tathā 不爾

na tathyam 不實

na tiṣṭhate 捨置

na tiṣṭhate bhāṣita 廢忘

na tiṣṭhate bhāṣitu 廢忘

na tṛpyati

na tulyati 不稱量

na tyajati 未捨

na vidyate 實無有, 應無

na vinivartate 無懈退

na viramati 不止

na viṣīdati 無怯弱, 無毀犯退屈

na vismārayati 無忘失

na yujyate 不應理, 不應道理

na...dṛśyate 不見

na...īkṣate 不見

na...mriyate 不死

na...niyatam 不定

na...saṃpadyate ,

na...ucyate 不可說

na√bhū 不名爲

na-asaṃjñā 非非想

na-asti 不在, 能令無

na---ativartate 不過

na-avamanyate 不輕陵

na---avaśyam 不必

nabha , 虛空

nabhas , 虛空

nabhas-tala 虛空

nabhavati

nābhi

nabhi 那鞞

nābhijānīmaḥ 不知

nābhika

nâbhiniviśate 無著

nâbhipravartate

nābhyupagacchati 不誓受, 不誓奉行

nābhyupekṣate 不棄捨

naḍa 稻麻

nāda

naḍa-kalāpa 束蘆

nadeśayati 不定

nadeśyate 不得

nâdhaḥ

nādhikaṃ karoti 不增

nâdhika-nyūna 不增不減

nâdhimokṣyanti 不信

nādhivāsayati 不堅執

nādhyācaritam 不行

nadī , , 渠流, 那提

nadī-kūla 河岸

nadī-taṭa 河岸

nadvayamasti 無二

nadya ,

nāga 那伽, , 龍神

nāgānāṃ bhavanāni 龍宮

nagara 人間, 聚落

naga-rāja 龍王

nagara-nigama 城營

nagna , 裸露, 露形, 露身

nagṛhyate 不可得

nāhaṃ mānī 離於我慢

naibandhika 繋縛

naiḥsargika , 捨墮

naiḥsargika-pāyattika 捨墮

naiḥsargika-prāyaścittika 尼薩耆波逸提

naiḥsargika-prāyaśoittika 捨墮

naiḥśreyasa 解脫

naiḥsvābhāvya 寂靜, 無自性

naikam

naikāntam 不定

naikāyika

naimittika 依因, 所引, 有相,

naimittikatā 現相

naipuṇya 審悉

nairantarya 不廢, 次第, 相續

nairantarya-prabandha 相續, 相續不斷

nairātman 無我

nairātmikā 無我

nairātmya 無我, 無我性, 無我性, 非我

nairātmya-jñāna 無我妙智

nairātmya-samatā 無我

nairātmya-vādin 無我

nairātyma 無神我

nairayika 地獄

nairmāṇika , 化身, 變化

nairmāṇika-buddha 佛化

nairmāṇikaḥ kāyaḥ 化身, 變化身

nairmāṇika-kāya 化身

nairmita 變化

nairvānī 寂靜

nairvedhika 決擇

nairvedhikī 決擇

nairvṛtya 寂滅

nairyānika

nairyāṇika , 出離, 永出, 永出離

nairyāṇika āśayaḥ 出離意樂

nairyāṇikatā 出離

nairyāṇikatas

nairyāṇikatva 出離

nairyāṇikī 出離

nairyāṇikīṃ---pratipadam 能出離行

nairyāṇiko mārgaḥ 出離道

nairyāṇya 出離

naiṣa 非法

naiṣa-dharmaḥ 惡法

naiṣadika 但坐不臥, 常坐不臥

naiṣadyika 常坐不臥

naisargika 任運

naiṣkramya 出家, 出離

naiṣkramya-caryā 離行

naiṣkramya-upasaṃhita 能引出離

naiṣṭhika , 究竟

naiṣyandika 等流

nāiva bhavati na na bhavati tathāgataḥ paraṃ maraṇāt 如來死後非有非非有

naiva-kṣema-nâkṣema 不苦不樂

naiva-saṃjñā-nāsaṃjñâyatana 非想非非想處

naivasaṃjñānā-saṃjñāyatana 非想非非想處地

naiva-saṃjñā-nāsaṃjñika 非有想非無想有情

Nāivasaṃjñānāsṃjñāyatana 非有想非無想天

naiva-śāśvata 非常

naivâsti 有無

naivedya

naiyamika , 決定

naiyamya , 決定

naiyamyena

naiyāyika 尼夜耶, 正理派

na-jātu 曾不

najātu

nāka-pṛṣṭha

nakha

nakṣamate 不得

nakṣatra 星宿

Nakṣatra kalpa 星宿劫

nakṣatra-kalpa 星宿劫

nakṣatra-rājâditya 度宿日光

nakṣatra-rāja-vikrīḍita-samādhi 樂宿王三昧

nakṣatra-tārâditya 度宿日光

nakula 諾矩羅

nalabhate 不得

nalabhyate 不可得

nālaya-maṇḍala 那阿賴耶曼荼羅

nāli

nālikā

nalina 蓮華

nalinī 蓮池

nāma 假名, , 雖是

nāma vyavasthāpitam 所爲立名

nāma... 名曰

nāma-ālambana 名緣

nāma-dheya 假名, , 名字, 名聞, 名號

nāmadheya-grāhaṇa 稱呼

nāmâdhiṣṭhāna 名字

nāma-grāhaṇa 取名

namaḥ 南無, 南謨

nāmaḥ 囊莫

namaḥ 捺謨, 捺麻, 捺麻

nāmaḥ 曩莫

namaḥ 納幕, 納莫

nāmaḥ 那謨, 那麻

namaḥ-vandana 敬禮

nāmāiṣaṇā-gataṃ yathābhūta-parijñānam 名尋思所引如實智, 緣名如實知, 隨名求如實智

nāmaiṣaṇā-gata-yathā-bhūta-parijñāna 名尋思所引如實智

nāmaka

nāma-kāya , 名字, 名身

nāma-mātra 唯名

nāman 假名, , 名字, 名想, 名聞, 名聲, 名號, 名言, 娜麽, 曇麼

namana 敬禮, 轉趣

namana-cyuti 退

nāman-pada-vyañjana 名句文

nāmantika 節量, 節量食

nāma-pada 名字

nāma-pada-vyañjana-kāya 名句文身

nāmâpadeśa 名字

nāma-paryāya

nāma-paryeṣaṇā 名尋思, 名求, 隨名求

nāmârtha 名義

nāma-rūpa 名字, 名色, 名身

namas 南無, 南牟, 敬禮, 歸依, 歸命

nāma-sādṛśyānuvartin 名相似轉

nāma-saṃjñābhilāpa 名想言說

nāma-saṃketa 假名, 假立名字, 名字, 名字假設

nāma-saṃsthāna 名相

namas-kāra 恭敬

namaskāra 恭敬

namas-kāra 敬禮, 歸命, 禮拜, 頂禮

namas-karaṇīya 應和敬

namas-kṛta 禮拜

namaste 敬禮

namaṣyanti 作禮

nāmatas

nāmatika 但持毳衣

nāma-vyavasthāna 施設名

nāmayati , 囘向

nâmayati

nāmayati 迴向

namo 南摸, 那謨, 那麻

namo buddha 南無佛

namo ratna-trayāya 南無三寶

namo 'stu 我禮

namo 'stu buddhāya 歸依佛

namo'stu 南摸

nānā , , 種種, , 非一

nānā-bhāva , 種種

nānā-bhinna 種種異

nānā-bhinna-mata 種種異見

nānā-carita 種種行

nānā-dhātu 種種性

nānā-dhātu-jñāna-bala 性力, 知性智力, 種種界智力

nānā-dhātukatā 種種界

nānādhimukti 種種勝解

nānādhimukti-jñāna-bala 種種勝解智力

nānādhimuktikatā 種種勝解

nānâdyāni 種種, 種種

nānā-kalpa 種種, 種種

nānâkāra 異相

nānā-kāraṇa

nānā-karaṇa 差別

nānā-kāraṇa 差別

nānā-karaṇa , 異相, 種種, 高勝

nānā-nāman 種種異名

nānā-pakṣa 種種黨類

nānā-prakāra 種種, 種種

nānāratna-vitāna 寶幔

nānârtha

nānā-sattva-citta 衆生心

nānātva 不同, , 別異, 差別, , 種種, 種種, 種種性, 若干

nānâvāsa 戒壇

nānā-vidha 異類, 種種

nānā-vikāra 種種

nanda

nandā

nanda 歡喜

nandā 歡喜

nandaka 歡喜

nandana

Nandana-vana 歡喜苑, 歡樂園

nandī

nandi

nandī , 歡喜

nandika , 歡喜

nandikāvarta 難提迦物多

nandikêśvara 大聖歡喜天, 歡喜天

nandimitrâvadāna 法住記

nandin

nandita

nandy-āvarta 卍字, 難提迦物多

nanirudhyate 不滅

nanityam 無常

nanu

nânusmarāmaḥ 廢忘

nānyathā 無異

nānyatra 唯有

na-paribhoti 不輕

na---pracurā bhaviṣyanti 不得興盛

naprajñāyate 不可得

na---pratyākhyāti 不棄捨

na-prīyate 不愛

na-puṃsaka 黃門

nara

nāra

nara ,

nārāca 那辣遮

narādhāra 人持花, 那羅陀

narâditya 大尊, 樂慧聖

naraḥ

naraka 地獄

nāraka 地獄

naraka 地獄界, 地獄趣, 奈落

nāraka 惡趣

naraka 惡道, 落迦, 那洛迦

nāraka 那洛迦

naraka 那落

naraka-gati 地獄, 地獄趣, 惡趣, 那落迦

naraka-tiryak-preta 三惡道

nara-loka 世間

nara-nārī 男女

nara-nari 那羅那里

nara-nāyaka 大聖雄, 天人師, 導利, 導師

naraṇayati

nara-rṣabha 最勝者

nara-vara 丈夫

narêndra 世尊

narendra 如來

narendra-rāja 聖主

narêndrarājan~ 法之王

nārī 女人

nārikela 那利薊羅

nārī-nara 男女

narottama 如來

narôttama 無極仁

nartaka 伎樂,

nāsā

nāśa

nāśā

nāśa , , 損減, , , , ,

nasa

nāsā; ghrāṇêndriya

nāśa-dharmaka 壞法

naśakyatevaktum 不可說

nasamanvāgataḥ 不相應

nasaṃbhavo'sti

na-saṃdṛśyate 不現, 未等顯現

na---saṃhāryaḥ 不可引奪

nāsaṃjñā 非無想

nasaṃvidyate

nāśana , , , , 滅擯, , 破壞, 能破

naśana-dharmaka 壞法

nāśanīyaṃ 滅擯

nāśayati , , 除斷

nāśayet 降伏

nasiddhaḥ

nāsikā

nāsikā-bila 鼻二孔

nāśita , , , , ,

nāśīyati

naṣṭa , , 敗壞, 斷絶, , , , 破壞, 退墮, 過去, 遠離

nâsti 不可得, 定無,

nāsti

nâsti 無所有

nāsti 都無

nâsti

nāsti chandasya hāniḥ 志欲無退

nāsti muṣita-smṛtitā 無忘失念

nāsti paryantaḥ 無際

nâsti vīcir vântarikā vā 無間無缺

nāsti-antarikā 無斷

nâsti-dṛṣṭi 無見

nâsti-hetuka 無因

nâstika , 空見

nāstika 空見

nāstika-dṛṣṭi 邪見

nâstikaścit

nāsti-kaścit 都無

nâstikatā

nāstika-vāda 空見論

nâstikiṃcit 無所有

nâstitā , 無性

nāstitā-dṛṣṭi 邪見

nâstitva , 無性, 無所有

nāstitva 無所有

nâstitva 無相

nâstitva-niśrita 無見

nāstivāda 都無論者

nāsty-asti 有無

nāsty-astitva 有無

nāsty-astitva-vādin 有無

nâstyātmā 無我

nata 伎兒

naṭa 俳優,

nata 迴向

nāta uttari 此外無有若過

naṭa-nartaka 伎樂

natataūrdhvaṃnârvāk 不增不減

nātha 主宰, 佛世尊, , 光顏, 大師, 大聖, 如來, 導利, 救世, 聖將,

nati 迴向

nātmabhāva 大威聖

nātmānaṃ paribhavati 不自輕蔑

nâtrasaṃśayaḥnirālamba 無礙

nātyapakṛṣṭam 不下

nau

na-upapadyate 不用

na---upavasanti 不受

na-utsahante 不得成

nava , , 那婆摩利

nava-asaṃskrta 九無爲

nava-bhūmi 第九地

nava-citta-cakra 九心輪

nava-citta-sthīta 九住心

nāvadhāryate 不可得

nava-graha 九曜

nava-karmika 行僧

navaktavyam 不可說

nava-mālikā 那婆摩利

navamasya-prakārasya 第九品

navamī 第九地

navāṃkṛta 九部法

navāṅga 九部法

navāṇga-śāsana 九部經

navânupūrva-samāpattayaḥ 九次第定

navânupūrva-vihāra-samāpattayaḥ 九次第定

nava-prakāra-prahāṇa 斷第九

navâpriya-saṃjñā 九想

navâśaikṣāḥ 九無學

navāśaikṣāḥ 九無學

nava-samjñā 九想

navasaṃjñā 九想

navasu attvāvā 九有情居

nâvaśyam 不定

navati-prāyaścittikaḥ 九十單墮, 九十波逸提

nāvatiṣṭhate 不著

nava-vidhosūtrānto 九部經

nava-yāna-saṃprasthita 初心, 初發心, 新學, 新學乘者, 新學發意, 新發意

navidyate 不可得, 不生, 未曾有, , 無所有

na---viheṭhayati 不惱

nāvṛṇoti 不障

na-vyāpadyate 不犯

navyavasthitaḥ 不定

navyeti 不滅

naya 一實相, 如實, 實相, , , 方便, 正法, , , 理趣, 眞實, , , 道理, 那耶,

naya-dharma

nāyaka 世尊, 大仁, 大導師, 如來, 導利, 導利, 導師, 引導, 猛尊導, 聖明日, 能導者

naya-mukha 法門

nayana ,

nayana-patha 能見

naya-saṃgīti 結集

nayati

nayôpadeśa 如理說

nayujyate 不得, 不相應,

nayuktaḥ

nayuktam 不相應

nayuta 姟限, , 那庾多, 那由他, 那術

nayuta koṭi

nemi

nepathya 莊嚴

netṛ 善導, 導師, 能獎者

netra

netrī 正法, 法眼, 法輪

netri

netrī , 續索

netrī-vartamānatva 續索轉

neya 所引

neya-artha 不了義

neyārtha 不了義

neyârtha-sūtrānta 不了義經

neyārthasya sūtrasya 不了義經

ni-√grah; nigṛhṇāti 能降伏

ni-√vṛ 勸止

ni-√yuj 正安處

nibaddha , , 繋縛, ,

nibadhya

nibandha 執著, 解釋, 連續

nibandhana 執著, 連續

nibarhaṇa 遠離

nibha , , , 顯了

nibhālayate

nibhandhana 執著

nibhopama

nibodhayati 諦聽

nīca , , 卑屈, 怯弱, , 狹小, 謙下

nīcatara

nīcataraka

nicaya , , ,

nicca

nidāna , 因緣, 因緣, 尼陀那, , 爲因緣, 爲緣起, 疾病, 發起, , , 緣起, 資糧

nidānam 由緣

nidāna-mātṛkā 尼陀那目得迦

nidāna-nimitta 因緣相

nidāna-paryāya 因緣, 緣起

nidarśaka 現前, 示現

nidarśana , , , , , 示現, 能現,

nidarśanā , 觀察

nidarśana 譬喩, 開示

nidarśaya 彰現露

nidarśayati , , 示現,

nidarśayitṛ 示現, 開示, 顯示

nidarśika 示現

nidarśita , 示現

nidhāna 伏藏,

nidhana 後際,

nidhāna ,

nidhāpana 涅槃疊那

nidhārayati 決了

nidhi 尼低, 尼抵, ,

nidhyāna , 思惟, , , 諦察

nidhyāpta , 能了知

nidhyapti 思惟, 正思惟, 決定, , , 觀察, 靜息

nidrā , , 睡眠

nidrāvin

nigadita

nigama 聚落

nigamana ,

nigarhaṇīya 折伏

nigha 儞伽, 罪業

nīgha 罪業

nigrah 驅擯

nigraha , 折伏, , , 摧伏, , , , 調伏, 間斷, 降伏

nigrahaṇa , 降伏

nigraha-sthāna 斷處

nigrahītavya 應調伏

nigṛhīta 應調伏, 摧伏, 攝化, 降伏

nigṛhītāśaya 應調伏意樂

nigṛhya nigṛhya 切切

nigṛhya nigṛhya bravīti 切切誡勗

nigrodha 尼拘律樹

nigūḍha

nihata , , , 捨離, 摧伏, 破壞, 能摧伏, 能破, 降伏, 除滅

nihata-māna 恭敬

nihīna , , 極下劣

nihīna-paramatva 最極下劣

nihita 捨離,

niḥkleśa 無染, 離煩惱

niḥsāmarthya 無功用

niḥsaṃkleśa 無垢, 無染

niḥsaṃśaya 無所疑, 無礙

niḥsaṃśayam , 必定

niḥsaṃśayaṃ 結網

niḥsaṅga 斷絶, , 無所著, 無礙

niḥsāra 不實

niḥsara 出離

niḥsāra 出離

nihsara

niḥsāra

niḥsaraṇa , 出罪, 出要, 出離

niḥśaraṇa 出離

niḥsaraṇa , , 永離, 眞解脫, 解脫, , 遠離, , 除滅

niḥśaraṇa 除滅

nihsarana

niḥsaraṇa

niḥsaraṇa-prajñā 出慧

niḥsaraṇatas 出離,

niḥsaritvā

niḥsattva 無衆生

niḥśeṣa 無餘

niḥśeṣa-prahāṇa 無餘永斷

niḥśraya , 所依, 貪著

niḥśrayeṇa

niḥśreyasa 決定勝

niḥśrita ,

niḥsṛta 依止, 出離, 常求, , , 遠離

niḥsṛti , 出離, 解脫, 遠離,

niḥśubha 斷善根

niḥsvabhāva 無性, 無相, 無自性, 非自性

niḥsvabhāvatā 無性, 無自性

nihsvabhāvatva 無性

niḥsvabhāvatva 無性, 無自性

nihsvbhāva 無性

nija 本性, 決定, 自性

nijñāsā

nikāma 隨所欲

nikāma-lābhin 得隨所欲

nikāma-lābhita 得隨所欲

nikāśa

nikāya , 同分, 同類, 尼柯耶, 果報, , , 衆同分, ,

nikāya-sabhāga 同分, 衆同分

niketa , 繋屬, , , 貪愛, 貪著

nikhila 一切, 無餘,

nikṛṣṭa ,

nikṛṣṭa-puṇya-tara 薄福

nikṛṣṭa-puṇyatara 薄福

nikṛti 詐僞, 諂曲, 陷逗

nikṛtta 摧折, 摧朽

nikṣepa , , 棄捨, , ,

nikṣepaṇa

nikṣipantite potakāny ālayanāni kṛtvā 藏護

nikṣipati

nikṣipet 投盡

nikṣipta , ,

nikṣiptṛ

nikubjanā

nikūla , ,

nikuñja 叢林, 幽藪, 幽邃,

nīla 尼羅, ,

nīla-nirbhāsa 靑光

Nīlapiṭa 靑藏

nīla-udumbara 尼羅優曇鉢羅

nīlavajra 尼羅婆陀羅

nīla-vajra 尼藍婆

nīla-varṇa 靑色

nilaya , , 所住處, 所依, 舍宅, , 覆藏

nīlôtpala 蓮華, 靑蓮華

nimantra

nimantraṇa 勸請,

nimantrita ,

nimantrīya

nimba 任婆

nimeṣa

nimitta , , , 因相, 因緣, , 境界, , 本光瑞, , , , , 緣起, , 資糧

nimitta-abhāva 離一切相

nimitta-bhūta , 如實因相, 有如實因相

nimitta-grāha 取相

nimitta-lakṣaṇa 因相

nimitta-mātrānusārin 隨相

nimitta-nirvikalpa 離相

nimittatva

nimittôdgrāhaka 取相

nimna , , , , 沈沒, 流注, , 趣入, 趣向, 障礙, 隨順

nimnatva ,

nimna-unnata 有高有下

nināda 音聲

ninādayanti 啀喍, 暢逸, 皥吠

ninādayī 暢發

ninādita 踐踏, 踐蹋

nindā ,

nindana 毀謗

nindā-prasaṃsā 稱譏

nindita , 毀訾, 譏嫌

nine abodes of sentient beings 九有情處

niṇśvāsa 出息

nipaka 常委

nipaka-smṛti 委念

nipakāsyāṅga-saṃbhāra 常委分資糧

nipanna 成就

nipāta , 和合,

nipatana

nipatita , , 據地,

nipīḍana ,

nipīḍita

nipuṇa 周備

nipuna

nipuṇa , 委悉, , 專心, 常委, 微妙, 微細,

nipuṇa-kāritā 委悉修作

nipuṇāya prajñayā 思求

nir-√diś 說言

nir-√vṛt 能引, 能起

nirābhāsa 寂靜, 無所有

nirabhīāpya 不可說

nirabhilāpya 不可說, 離言

nirabhilāpye vastuni 離言說事

nirabhimāna 無增上慢, 遠離一切增上慢

nirabhimānaṃ jñānam 遠離一切增上慢智

nirabhisaṃskāra 無功用

nirābhoga 自然

nirahaṃkāra 無我

nirākāra 無相

nirākaraṇa , ,

nirākaraṇatā

nirākṛta

nirākrta

nirākṛta ,

nirākṛti , 捨離,

nirākṛtya 遮遣,

nirālamba 無著

nirālaya 無所著

nirāma-bhāva 無我性

nirāma-gandha , 淸淨

nirāmakatā 無我

nirāmatva 無我

nirāmika 無我

nirāmiṣa , 淸淨, 無愛染, 無所悕, 無所悕求, 無染, 無染, 無貪

nirāmiṣa-citta 無愛染心, 無染心

nirāmiṣa-cittatā 無愛染心

nirāmiṣena cetasā 無愛染心

nirandhakāra

nirañjana , 離垢

nirantara 次第, 無間, 相續

nirantara-abhyāsa 無間修, 無間行

nirantaram 不斷, 相續

nirantara-utpatti 無間生

niranuśaya 不與煩惱

nirapekṣa , 捨離

nirapekṣā 無所顧戀

nirapekṣa 無顧, 無顧戀

nir-apekṣa 絶對

nirapekṣa 遠離

nirapekṣatā , 捨離, 無差別

nirarbuda 尼剌部陀, 尼羅浮陀, 泥羅浮陀, 皰裂

nirarbuda-naraka 尼剌部陀地獄

nirartha 無利, 無義利

nirarthaka 無義

nirarthatā 無義

nirāśa

nirāsaṅga 無所著, 無著

nirāśaṅka 無所疑慮

nirāśrava 漏盡

nirāsrava 無漏

nirāśrava 無漏

nirāśraya 無因, 無所著

nirata , , , 精進,

nirātma 非我

nirātmaka 無我, 無我性

nirātman 無我, 非我

nirātmānaḥ sarva-dharmāḥ 諸法無我

nirātmatā 無我, 無我性, 無我理

nirātmatva 無我性

niraupadhika 無依

niravagraha 無著

nirāvaraṇa 離障

niravaśeṣa 一切, 無餘, , 究竟

niravaśeṣa-ccheda 斷無餘, 滅無餘

niravaśeṣam

niravaśeṣatas 無餘

niravaśeṣato 'tyantôparamaḥ 無餘永滅

niraya 地獄, 奈利, 泥梨, 泥梨耶, 泥梨迦, 泥黎

nirāyāsa 安樂

niraya-tiryagyoni-preta 三惡之趣

nirbandhin 精勤

nirbhartsayati , 降伏

nirbhāsana 光明

nirbhaya 無怖畏, 無畏

nirbhayatā 無怯懼

nirbheda 分別, 差別

nirbhedana , 破壞

nirbhī 無畏, 無驚懼

nirbhīta 無畏

nirdagdha

nirdahana 涅槃疊那,

nirdārita 遠離

nirdekṣyāmaḥ 當辯

nirdeśa 具說, 分別, 別釋, 名號, 宣布, , 演說, 示現, , , 義釋, , 解釋, , 說法, , , 體格

nirdeśaḥ 體聲

nirdeśāḥkriyante

nirdeśa-pada 法門

nirdeśya

nirdhāpana 涅疊般那

nirdhārayati 決了, 觀察

nirdhāryate 分別

nirdhāvanti

nirdhāvita 催逐, 免濟, ,

nirdhūpita

nirdhūyate

nirdiśanti 稱讚

nirdiṣṭa 分別, 暢說,

nirdiśya

nirdiśyate 分別, , , 說言,

nirdoṣa 無有失, 無過, 無過失

nirdvaṃdva 無諍

nirgacchati 靜息

nirgama , , ,

nirgamika

nirgantu-kāma 求解脫

nirgata , , 按摩,

nirghāta , , , 能破,

nirghātana , ,

nirghātita

nirghoṣa 妙音, , 諠雜, 音聲,

nirghṛṇa 無慚

nirgrantha 尼揵子, 尼犍子, 露形

nirgrantha-putra 尼犍子

nirgrantha-śrāvaka 離繫子, 離繫者

nirgranthi 無結

nirhāra , 出生, 增長, , , , 攝受, 演說, , , 能引, 能發,

nirhetu 無因

nirhetuka 無因

nirhṛta

nirhṛti 成就

nirīha 不動, 無作

nirīhaka 不動, 無作, 祕悋

nirīhatva 無作用

nirīhika 不動

nirīkṣaka ,

nirīkṣat 觀察

nirīkṣayet 觀察

nirīkṣita , 顧視

nirīkṣya

nirjalpa 無說

nirjanayati 成就,

nirjāta , ,

nirjita , , 被伏, 降伏

nirjīva 無壽

nirjvara 無熱, 無熾然, 無畏

nirlekha-bhāvanā 令薄修習

nirlepa 無垢, 無染, 無著

nirmala , 淨無垢, 淸淨, 無垢, 無染, 無漏, 離垢, 離垢

nirmalā tathatā 無垢眞如

nirmalatā

nirmama 無我

nirmāna

nirmāṇa , 化生, 化身,

nirmāna 無慢心

nirmāṇa , 變化

nirmāṇa-buddha 化佛

nirmāṇa-citta 變化

nirmāna-kāya , 化身, 報化佛, 應身

nirmāṇakāya 法化生身, 生化二身

nirmāna-kāya 變化身

nirmāṇa-kṣetra 化土, 應化土, 方便化土, 變化土

nirmāṇa-ratayaḥ 樂變化天

Nirmāṇarati 不憍樂天, 不驕樂天

nirmāṇa-rati 化樂天

nirmāṇarati 尼摩羅

nirmāṇa-rati 樂變化天

Nirmāṇarati-deva 化樂天

nirmāṇa-vigraha 化身

nirmāṇika , 變化

nirmāpita

nirmātṛ , 變化

nirmita , 化人, 化作, 化生, 化身, 如化, 如幻, , 應化, 所化, 現化, , 變化, 變化人

nirmita-... māyā ... svapna 化夢

nirmita-adhiṣṭhāna-abhisamaya 化神力

nirmitâdhiṣṭhānâbhisamaya 神通力

nirmitaka 化人, 變化人

nirmita-kāya 化身

nirmita-nirmāṇa 變化

nirmita-pura 化樂天

nirmita-puruṣa 化人

nirmita-sadṛśa 如化

nirmita-svapna 化夢

nirmita-upama 如幻化

nirmitôpama 如化, 如幻

nirmīyate 化生

nirmocana 能解, , 解脫

nirmocanatā 能解

nirmokṣa , , , 解脫, 遠離

nirmokṣaṇa

nirmṛṣa

nirmukgta

nirmukta , , , 解脫, ,

nirmukti 解脫

nirnāmayati

nirnămayati

nirnānā-karaṇa 無有差別

nirnānātva 無差別

nirṇaya 決定

nirnimitta 無相, 離相

nirnimitta-bhāvanā 無相修

nirnimittāmupādāya 無作

nirnimitta-samatā 無相平等, 無相平等性

nirnimittasya vihārasya 無相住

nirnimittaṭa 無相

nirnimittatām-upādāya 離衆相

nirnimitto vihāraḥ 無相住

nirodha 寂滅, 寂靜, 尼樓陀, 得永滅, 抑止, , , 永滅, , , 滅度, 滅盡, 滅盡定, 滅諦, , 苦集滅道, 謝滅,

nirodha-darśana 斷見

nirodha-dharma 滅壞法

nirodha-dharma-jñāna-kṣāntiḥ 滅法智忍

nirodha-dharma-jñānam 滅法智

nirodha-dhātu

nirodha-gāmin

nirodhagāminī pratipadā 盡道

nirodha-jñāna , 滅智

nirodhâkhya 滅盡定

nirodha-mārga-satya 滅道諦

nirodhana 遠離,

nirodha-samāpanna 入滅盡, 滅盡定

nirodha-samapatti 入滅定, 滅心定

nirodha-samāpatti 滅受想定, 滅定, 滅盡定

nirodha-saṃjñā 滅想

nirodha-satya , 滅聖諦, 滅諦

nirodha-vigama 不滅

nirodhayati , ,

nirodhika

nirodhita

nirtīraṇa

nirucyate

niruddha 尼彌留陀, 已滅, , , , 滅已, , 退失, 過去,

niruddhatva 除滅

nirūḍhi 堅固

nirudhyamāna , 滅時

nirudhyate 滅盡

nirukti 名字, , 殊音, 解釋, 言教, 言說, 訓詞, , 釋詞

nirupadhika 無依, 無餘依

nirupadhikā-bhūmiḥ 無餘依地

nirupadhi-śeṣa 無餘依

nirupadhiśeṣa 無餘, 無餘涅槃

nirupadhiśeṣa-nirvāṇa 無餘依涅槃, 無餘涅槃

nirupādi-gati 無餘涅槃

nirupadrava 無畏

nirūpalabdha 不可得

nirupalepa 無染, 無著, 無貪

nirupamā 無比

nirupama 無譬喻

nirūpaṇa 審解了, 決定

nirūpaṇā 決定

nirūpaṇa 決達, 計度, 顯示

nirūpita 顯了

nirūpyate

niruttara 微妙, 無上

niruttara-śāstṛ 無上大師

niruttara-śāstṛ-saṃpad 無上大師圓滿

niruttaratā 無上

niruttaro vihāraḥ 無上住

nirvacana , 名字, 訓詞, 釋詞

nirvacana-vyavasthāna 訓詞安立

nirvāha

nirvāhaka

nirvāṇa 佛滅, 圓寂, 安穩

nirvāna

nirvāṇa 寂滅, 寂靜

nirvāna 智緣滅

nirvāṇa 泥日, 泥曰, 泥洹, 涅槃, 涅槃果, 涅槃那

nirvāna

nirvāṇa 滅度, 炎點, 示寂

nirvāna

nirvāṇa-bhūmi 涅槃法

nirvāṇa-dhātu 涅槃性

nirvāṇa-mārga 涅槃道, 涅槃道

nirvāṇamupalabhate 寂靜

nirvāṇa-nagara 平等城, 涅槃城

nirvāṇa-paryavasāna 究竟涅槃

nirvāṇa-prāpti 證得涅槃

nirvāṇa-prāpto'smi 得到

nirvāṇa-pura 涅槃城, 涅槃宮, 涅槃道

nirvāṇa-saṃprāpaka 得涅槃

nirvāṇasya panthāḥ 涅槃路

nirvāpaka

nirvāpaṇa , , 除滅

nirvāpayati 入涅槃,

nirvāpayitṛ 消滅,

nirvāpita

nirvartaka 成就, 招集, , 能起

nirvartana , 能引發

nirvartate 能起

nīrvartayati

nirvartayati , 能引,

nirvartya

nirvāsita 被他擯

nirvastuka 無事, 無所有

nirveda , 厭離

nirvedha 智慧, 決擇, 通達

nirvedha-bhāgīya 四善根, 決擇分, 順決擇, 順決擇分

nirvedha-bhāgīyāni kuśala-mūlāni 順決擇分善根

nirvedhaka 通達

nirvedhika 通達

nirvicikitsa 決定, 無疑

nirvid , , 厭離, 遠離

nirvidyate

nirvikalpa 不可得, 無分別, 無妄想, 無所分別

nirvikalpâcāra 無分別

nirvikalpa-jñāna 無分別智

nirvikalpa-jñāna-gocarasya svabhāvasya 無分別智所行自性

nirvikalpaka 無妄想

nirvikalpakajñāna 如理智

nirvikalpakatā 無分別

nirvikalpatā 無分別

nirvikalpatva 無分別

nirvikalpa-vaśitā 無分別自在

nirvikalpena cetasā nirnimittena 無分別無相之心

nirvikalpita 無分別

nirvikāra 不壞, 不變, 息災, 無差別, 無變, 無變異

nirviṇṇa 不悕, , 厭離, 捨離

nirviṇṇa-citta 心厭離

nirviśaṅka 無畏心

nirviśeṣa , 無差別

nirviśeṣatā 無差別

nirviśiṣta 無分別

nirviśiṣṭa 無有差別

nirviśiṣṭata 等無別

nirvit-sahagata 厭離

nirvit-saṃjñin

nir-vṛt 能引

nirvṛta 安穩

nirvrta 寂滅

nirvṛta 寂滅, 寂滅相, 寂靜, 得滅度, 泥曰, , 滅度

nirvṛti 入涅槃, 出離, 寂滅, 寂靜, 泥曰, 涅槃道, 滅度地

nirvṛtiṃtārayatu 度脫

nirvṛtta 已生, 所感, 所生, 所生起, , , , 顯了

nirvṛtti 成就, ,

nirvrtti

nirvṛtti ,

nirvyapāra 不生

nirvyāpāra 無作用, 無分別, 無功用

nirvyapekṣa 不可得

niryādayi 持用

niryādayiṣu 奉進

niryādayiṣye 許付

niryāṇa , 出生, 出要, 出離, , 能出, 能取, , , 離想

niryāṇika 出離

niryāta 修成, , 出生, 出離, , 度脫, , 所生, , 超出

niryātaṃyiṣyāmi 許付

niryātana 供養

niryātayām āsu 奉進

niryātayati 布施, , , 還復

niryātayi 持用

niryātayitvā ,

niryātha 調隱

niryāti , 究竟出離,

niryātita 供養, , 施與

niryātitavya

niryatna 無功用

niryūha , , , 樓觀

niryūhat ,

niryūhika

nis- 不生, , 遠離, , 除滅,

niṣ dana , 坐具

niṣ ditavya

niṣ ditum

niṣ-√kram 漸出

niṣ-√pad 得成熟

niśā

ni-ṣad ,

niṣadana

niṣadya

niṣadyā ,

niṣadya

niṣadyāṃkalpayati

niṣaṇṇa , ,

niṣaṇṇā vṛkṣa-talaṃmi 樹下坐

niṣaṇṇaka 安住

niśānta ,

nisarga-samudācāra 任運現行

niścala 不動, 無動

niścala-vāhi-mārga 轉不動勝道

niścāraṇatā

niścarati 演暢

niścārayati ,

niścaya 剛決, , 正思惟, 決了, 決定,

niścayena 決定, 自然

niśceṣṭa 不動, 悶絶, 無作, 無動

niśchidra 不斷, 無間缺

niśchidra-nirantara 無缺無間

niścikīrṣā ,

niścikīrṣu

niścinta-samādhi 無心三昧

niścita , 決定

niścitāc cittāt 決定心

niścitya 依止

niścīyate 定知, 究竟

nisdya 宴坐

niṣedhana

ni-ṣev 修習, 安住

niṣevamāna 恃怙

niṣevamāṇa 結親, 習近

niṣevaṇa

nisevana

niṣevaṇa , 修習, , 習近, , 親近

niṣeviṇī 習近

niṣevita , 修習, , 親近

nisevitavya 修習

niṣevitavya 修習, 恃怙

niṣīdana 尼師但那, 尼師檀

niṣīdayāna 升據

niṣikta , 增長

niṣkala 尼迦羅

niṣkāla 尼迦羅

niṣkālana 疲厭

niṣkalpanā 無分別

niṣkalpanā-jñāna 無分別智

niṣkāṃkṣa 無惑

niṣkampa 無差別

niṣkaṇa

niṣkāṅkṣa 釋除

niṣkāraṇa 無因, 遠離

niṣkāraṇa-vatsala 無緣憐愍

niṣkarṣa

niṣkarṣaṇa , ,

niṣkāsana , 擯出, 擯罰, 救濟, 疲厭, 遠離

niṣkāsayeyam 免救

niṣkāsayitṛ

niṣkāsayitvā 出在

niṣkasita

niṣkāsita 濟拔

niṣkāśita 濟拔

niṣkaukṛtya 無悔

niṣkiñcanatā 無所著

niṣkleśa 離煩惱

niṣkrama

niṣkramaṇa , 出家, 出離

niṣkrāmatā 出離

niṣkrāmayeyam 免救

niṣkrāmayitvā 出在

niṣkramya 引出

niṣkrānta , 出家,

niṣkrrānta 免濟

niṣkṛṣṭa

niṣkuṭa 周障, 幽藪, 幽邃,

niṣpādana , , , 成就, 成辨, 通達

niṣpādayati 具足, , , 成就, 成辨

niṣpadyate 得成熟

niṣpalāyate 逃竄

niṣpanna 圓成實, 已成, , 成就, 成辨, 所生, , 眞實, 第一義

niṣpanna-krama 圓滿次第

niṣparidāha 無熱惱, 解脫

niṣparyāyeṇa 不由

nispatti 圓滿

niṣpatti 圓滿, , 成就, 成熟, 成辦, 成辨, 正行, 究竟

niṣphala 唐捐, 無功, 無果

niṣprapañca 無爲

niṣprapanca-samatā 無戲論平等性

niṣpratibaddha-cittatā 其心無繫, 心無繫

niṣpratika

niṣprayatna 無功用

niṣpṛha 不悕求

niṣpudgalatva 無人, 無受者

niśraya ,

niśrāya

niśraya 依因, 依止, 所依, ,

niśrāya

niśraya 貪著

niśraya-hetu 依因

niśrita , , 依止, 所依, , , , 親近,

niśritya , 依止, 爲依, 爲依止, 爲所依止

nisṛja

nisṛṣṭa

nisṛta-varta 隨順

nissaggiya pācittiya 尼薩耆波逸提

nissaraṇa 出要

nissargika

nissariya

niṣṭa

niṣṭā-gata 到彼岸

niṣṭa-mirvāṇa 究竟涅槃

nistāra 到彼岸, ,

nistaraṇa 成辨

niṣṭhā 圓滿, 成就, 成熟, 決定, 滿

niṣṭha

niṣṭhā

nisthā 究竟

niṣṭhā 究竟

niṣṭha , ,

niṣṭhā 邊際

niṣṭhā-gamana 到究竟, 得究竟, , 成就, 畢竟

nisthā-gamana 究竟

niṣṭhā-gamana-bhūmi 到究竟地

niṣṭha-gamana-bhūmi 究竟地

niṣṭhā-gamana-bhūmi-sthita 安住到究竟地

niṣṭhā-gamana-bodhisattva-bhūmi 菩薩到究竟地

niṣṭhā-gata 到究竟, 已到究竟, 證得

niṣṭhā-paryanta 滅盡

niṣṭhāpayati , 能成就

niṣṭhā-prayoga 究竟方便

niṣṭhārtha 究竟義

niṣṭhātas

niṣṭhita 到究竟, 究竟

niṣṭhura 不仁,

niṣṭhuraṃ pratipadyate 現行率爾敦逼

nistīraṇa 具足, , , 決定, 顯了

nistīraṇatā , 度脫, 通達

nistīrita 具足, 決定

nistīrṇa ,

nistrāṇa 無依, 無有救護

nisūdana , 能破

niṣūdana 能破

niṣyanda , 出生, 勝流, 因緣, , 所緣, , 果報, , 等流, 等流果, 習氣,

niṣyanda-dharma 正法

niṣyanda-nimitta 等流相

niṣyanda-phala 等流, 等流果, 隨流果

niṣyandatā 等流

niṣyaṇḍa-vastu 等流事

niṣyandika 等流, 等流果

nīta , 了義, 顯了

nita-artha 了義

nitârtha 了義

nītârtha 了義

nītārtha 了義教

nītârtham...sūtram 了義經

nītârtha-sūtrânta 了義經

nītārtha-sūtra-prati saraṇena bhavitavyaṃ naneyārtha-sūtra-pratisaraṇena 依了義經不依不了義經

nīti , 道理

nitīraṇa

nitya 不斷, 不滅, 不變, , , 常住, 常自, 恆常, , 恒常

nitya-anitya-grāha 二分別

nitya-anubaddha 常隨

nityâbhiyukta 勇猛精進

nitya-darśana 常見

nitya-dhruva 常恒

nitya-dṛṣṭi 常見

nitya-kāla 一切時,

nitya-kālam , 恒時, 於一切時

nitya-kālaṃ sukham 常樂

nitya-kārin 恒常所作

nitya-kāritā 恒常修作, 恒常所作

nitya-kāya

nitya-lakṣaṇa 常相

nityam , , 常住, 必定, , , 本來

nityânta 常邊

nityârtha

nitya-stha 常住

nitya-sthita 常住

nitya-sukha-śucy-ātman 常樂我淨

nitya-sukhâtma-śubha 常樂我淨

nityatā , 常住

nityata-caryā 決定行

nityatva , 常住

nivāra

nivāraka 能破

nivaraṇa , , ,

nivāraṇa

nīvaraṇa

nivaraṇa 蓋覆

nivāraṇa

nīvaraṇa 貪惑

nivāraṇa

nivaraṇa

nīvaraṇa

nivāraṇa

nivāraṇa-viṣkambhin 除蓋障

nivāraṇīya

nivārayati 制止, 勸止, 捨離, , , , ,

nivārita , ,

nivarta 退

nivartaka , 除滅

nivartamāna 能離, 遠離

nivartana 對治,

nivartana-stūpa 囘駕窣塔婆

nivartayati ,

nivartiṣyete 隨滅

nivartya

nivāsa

nivāsana 泥伐散娜, 泥婆娑, 泥洹僧

nivasana

nivāsana

nivasanti 芬氣

nivāsayati

nivaseyu 芬氣

nivāsibhiḥsattvaiḥ 有情

nivāsin ,

nivasita

nivasta ,

nivastra

nivedayati 供養, 懺悔,

niveśa

niveśaka

niveśana 安處, 監守, 監守者

niveśana-prāsāda 堂閣

niveśayati , 安住, 施設,

niveśikā

niveśin , 習近

niviṇṇa 不悕

niviṣṭa 執著, , 發起,

nivṛta 寂滅, 有覆, , 無記, , ,

nivṛta-avyākṛta 有覆無記

nivṛtta , 捨離,

nivṛtti 不生, 不轉, , , 息除

nivṛttī

nivṛtti 終盡, 解脫, 轉滅, 遠離, ,

nivṛtti-satya 滅諦

niyāma 不變

niyama

niyāma

niyama 定異

niyāma 尼夜摩

niyama 必定, 必然, , 持戒

niyāma 正位

niyama 正定聚

niyāma 正定聚, 正性決定, 正性離生

niyama 決定

niyāma 決定

niyama ,

niyāma 見道

niyamāt 一向

niyāmatā 律防

niyamatas , 必定

niyāmâvakramaṇa 入見道

niyāmāvakrānti 正性離生

niyamena 決定

niyata 不退, , 別境, , 常住, 必定

niyatā 必定

niyata 正定, 決定

niyatā 決定

niyata 眞實

niyata-bhūmi 決定地

niyata-caryā-bhūmi 定行地, 決定行地

niyatāḥ samyaktve 住於正定之聚

niyata-kārin 所作決定

niyata-kāritā 決定修作

niyatam , , 必定, 決定

niyata-patita 墮決定

niyata-rāsi 定聚

niyata-rāśi 正定聚

niyata-rāṣi 正定聚

niyata-rāśi-vyavasthita 入正定聚

niyatârtha 了義

niyata-stha 常住

niyata-vedanīya-karma 定業

nīyate ,

niyate

nīyate 經說

niyati , 決定, 法爾

niyatī-bhūta

niyatī-karaṇa 決定

niyati-pāta-vibhāga 決定

niyati-patita

niyojayati 安住, 正安處

niyojita

niyūha

niyukta ,

niyuta 那庾多

no

no ca 常自

nô hîdam 不也

nôbhaya 不共

nôbhayam 無二

nôdeti 不生

nôdeti na vyeti 不生不滅

nodgrahītavyaḥ 不應貪著

nôdgṛhītam 不取

nônānaparipūrṇāḥ 不增不減

nôpahanyeta 不變

nôpaiti 不著, 不著

nôpalabhyate 不可得,

nôpalambha 無得

nôpapadyate 不可得

nôtpāda 不生

nôtpadyante 不起

nôtpadyate 不生

nôtpatti 無生

nôtpatti-kṣānti 無生忍

nôtthāna 無起

nṛ , 人間, 衆生

nṛpatva 轉輪聖王

nṛsiṃha 人師子

nṛtta 倡伎, 倡女, 倡妓, 倡婦, 娼女,

nṛtya 伎樂,

nṛtya vādya lāsya 舞戲

nṛtya-lāsya 舞戲

nu

nuda

nūna

nūnam , , 必然, 決定, 眞實

nyag-rodha 尼拘尼陀

nyagrodha 尼拘律, 尼拘律樹

nyag-rodha 尼拘盧陀

nyagrodha 諾瞿陀

nyagrodhalatā-parimaṇḍala 身相圓滿如諾瞿陀

nyagrodhalatva-parimaṇḍa 尼拘樹相

nyagrodha-parimaṇḍala 圓滿如諾瞿陀

nyagrodha-parimaṇḍalata 圓滿相

nyagrodha-parimaṇḍalatva 圓滿, 圓身相, 尼倶盧陀身相, 身廣長等相, 身相圓滿如諾瞿陀

nyagrodha-vṛkṣa 尼拘律樹

nyāma 正定, 離生

nyāna

nyanti 尼延底, 尼近底, 深入

nyaṣīdat-paryaṅkamābhujya 結跏趺坐

nyasīdatparyaṅkamābhujya 結跏趺坐

nyasta , 惛沈,

nyāya 儀軌, 如理, , 應理, 正理, , , , 聖諦, , 道理

nyāyam upadiśati 如理說

nyāya-pratipanna 應理行

nyāyôpadeśa 如理說語

nyāyya , 道理

nyūna , , , 減劣,

nyūnatara

nyūna-tara

nyūnatva

nyūnī-karoti

obhāsa 光明

obhāsayati 遍照

obhāṣita 光明

obhāṣitum

odana ,

oḍigalla 不淨

ogha 暴流, , , 瀑流

ojāhāra 吸人精氣, 吸奪精氣, 吸氣鬼, 嗚周何羅, 噏食, 奪其精氣, 烏闍訶囉, 烏馱訶羅, 鄔斜訶羅, 食精氣者, 食精氣鬼

ojas , ,

ojaska 福德

ojjhāyati

ojohāra 吸人精氣, 吸奪精氣, 吸氣鬼, 嗚周何羅, 噏食, 奪其精氣, 烏闍訶囉, 烏馱訶羅, 鄔斜訶羅, 食精氣者, 食精氣鬼

okasta

oṃ

oṃ-maṇi-padme-hūṃ 菴乜呢必滅堪

onaddha

orasa 佛口, 佛口所生子

orasā jāta 腹所生

oropita

osārayitavya

oṣita , 貪求

ostarīyati

oṣṭha

otārenti

otrāpya

pacana 燒煮

pada 一句, , , 句義, , 果位, 波陀, , , , , 鉢曇, 鉢陀

pada-artha 句義

pada-kāya , 句身

padam...naiṣṭhikam 究竟

padānāmarthaḥ 句義

padārtha 六句義

padârtha , 句義

pada-sthāna 所依處

padāti 篋藏

padatva

padau śirasā vandati 頭面作禮

pada-vyañjana 句義, 文句, 次緖

pada-vyañjanāni 句誼, 句逗

padeśita

padma , 波頭摩, 紅蓮華, 缽特摩, 蓮華, , 赤蓮華, 鉢弩摩, 鉢曇摩, 鉢特, 鉢納摩, 鉢頭摩

padma-āsana 蓮華坐, 跏趺坐

padma-gaṇa 蓮華

padma-garbha-loka-dhātu 蓮華藏世界

padmaka 蓮華

padma-patra 蓮華

padma-puṣpa 赤蓮華

padmarāga 赤光珠, 鉢曇摩羅伽

padma-saṃkāśa 蓮華

padmāvatī 蓮華

padminī 蓮池

paduma 蓮華,

padya

pahla-prāpti 得果

paiṇḍapātika 乞食

paiṇḍilika 乞食

paiṇḍilya 受施

paiśunika 綺語

paiśunya 兩舌, , 離間, 離間語

paiśunyāt prativirati 不兩舌

paiśunyāt prativiratiḥ 不重舌

paiśunya-vāda 兩舌

paitṛviṣayika , 鬼神

pakṣa , , , , 對治, , , , 立義, , , 羽翮, , 翅羽, , , , 道理, , 麤品, 黨類

pakṣa-dvaya 二品

pakṣaka

pakṣa-paṇḍakā 博叉半擇迦

Pakṣapaṇḍaka 博叉

pakṣas

pakṣatā 宗性, 朋翼

pakṣatva 宗體

pakṣika ,

pakṣin

pakṣman

pakṣya , , , 種性

pakṣyatva

pakti 成熟

pakva 成熟

pala 四兩分, 鐃益

palāśa 波羅伽,

palāyate 出離

paligodha 諸雜, 貪著,

paṃcasu kaṣāyeṣu lokeṣu 五濁惡世

√paṃs

paṃsaka , 陵蔑

paṃsana , 毀謗, 誹謗

paṃsayati , 取足, , , , 輕賤, 陵蔑

paṃsin

paṃśin

paṃsin 輕蔑

paṇaka 癩病

paṇasa 半娜裟

panasa 半那娑, 波那姿

paṇasa 波那娑

paṇava ,

pañca 五種, 五色, 半者

pañca kāma-guṇāḥ 五欲

pañca vastūni 五事

panca...ūrdhva-bhāgīyāni 五上分結

pañca-abhisamaya-gotra 五種種性

pañca-adīnavāḥ 五種失

pañca-anāgāmin 五種不還

pañca-āvarabhāgīya-saṃyojanāni 五下分結

pañca-avaraṇāni 五障

pañca-avayava-vākya 五支作法

pañca-balāni 五力

pañca-bhava-cakra 五趣生死輪

pañcabhiḥ 五欲

pañcābhijñā 五神通, 五種神通

pañcâbhijña 五通

pañcâbhijñā 五通, 般遮旬

pañcabhikṣavaḥ 五比丘

pañca-bhojanīya 半者蒲闍尼

pañcabhojanīya 半者蒲膳尼

pañca-bhūta 五大

pañca-buddhîndriyāṇi 五知根

pañca-buddhīndriyāṇi 五知根

pañca-cakṣūṃṣi 五眼

pañca-cakṣus 五眼

pañcadaśa 十五

pañcadhā 五大

pañcadhā kṛtvā 爲五

pañca-dharma 五法

pañca-dharma-kośāḥ 五法藏, 五法藏

pañca-dharma-skandhāḥ 五分法身

pañcâdhyātma 內五

pañca-doṣa 五失

pañca-dṛṣṭayaḥ 五利使, 五見

pañca-dṛṣṭi 五惡見, 五見

pañcâgama 五阿含

pañca-gaṇḍaka 五趣

pañcagatayaḥ 五趣

pañca-gati 五趣

pañca-gatika 五趣

pañca-gotrāḥ 五種性

pañca-gotrāṇi 五性, 五種性

pañca-guṇa 五妙欲

pañca-jagati 五趣

pañca-jñānāni 五智

pañcaka 五唯

pañca-kāma 五欲

pañca-kāma-guṇa 五欲

pañca-kāma-guṇāḥ 五欲

pañcâkāra 五事

pañcākāra 五種相

pañca-karmendriyāṇi 五作業根

pañca-karmêndriyāṇi 五作業根

pañca-kasāda-kāla 五濁惡世

pañca-kaṣāya 五濁

pañca-kaṣāyāḥ 五濁

pañca-kaṣāya-kāla 五濁惡世

pañcakhādanīya 半者佉但尼

pañca-kula-tathāgata 五族如來

pañca-mahā-bhūtāni 五大

pañca-maṇḍala 五輪

pañca-mandala-namaskara 五體投地

pañca-mārga ; pañca-jagati 五道

pañca-mārga 五位

pañcame aprameyā 五無量

pañcānām abhijñānām 五通

pañcānām avara-bhāgīyānaṃ 五下分結

pañcānāṃ balānām 五力

pañcānām indriyāṇām 五根

pañcānāṃ śuddhāvāsānāṃ devānām 五淨居天

pañcānāṃcittānām 五識

pañcânantarya 五無間

pañcānantarya 五逆罪, 五逆

pañcânantarya-karaṇa pañcânantarya-karaṇa 五無間罪

pañcânantaryāṇi 五無間

pañcānantaryāṇi karmāṇi 五無間業

pañcāṅga-tūrya 五樂

pañca-nīvaraṇa 五蓋

pañca-nivaraṇāni 五蓋

pañca-parivyaya 五辛

pañca-phalāni 五果

pañca-prajña 五種般若

pañca-pratisandhyaḥ 五位胎中

pañca-rasa 五味

pañca-rasāḥ 五味

pañcârthāḥ 五塵, 五境

pañcāśa 二三十

pañcāśad 二三十

pañcasaptati 七十五

pañca-saptati-dharma 七十五法

pañca-sarvatraga 五遍行

pañcāśat 五十

pañca-śatāninaya-saṃgītiḥ 五百結集

pañcāśat-dvi-śatamśīla 二百五十戒

pañca-śikhin 五頂

pañcaśikhin 五頂

pañca-śikṣā 五戒

pañca-śikṣā-padāni 五戒

pañca-śīkṣā-padāni 五學處

pañca-śīla 五戒

pañca-skandha 五蘊, 五衆

pañca-skandhāḥ 五蘊

pañca-skandḥāh 五陰

pañca-skandhaka 五蘊, 五陰

pañca-skandha-prakaraṇa 五蘊論

pañca-smṛti 五停心觀

pañca-śuddhâvāsāḥ 五淨居天

pañcasûpādāna-skandheṣu 五陰

pañca-tanmātrāṇi 五唯量, 五微塵

pañca-upādāna 五取蘊

pañca-upādāna-skandha 五取蘊

pañca-upāya 五方便

pañcaūrdhvabhāgīya-saṃyojanāni 五上分結

pañcāvara-bhāgīya-saṃyojana 五下分結

pañcâvaraṇa 五蓋, 五障

pañca-vargīyaḥdiṇaya 五比丘

pañca-varṇa 五大色, 五色

pañca-vārṣika 五年會, 無遮會

pañca-vārṣikamaha 五年大會

pañca-vedanāḥ 五受

pañca-vibhīṣaṇa 五怖畏, 五畏

pañca-vidhaṃ satyam 五諦

pañcavidhaysa pāpasya 五種惡

pañca-vidyā-sthāna 五明處

panca-vijñāna 五識

pañca-vijñāna 五識

pañca-vijñāna-dhātu 五識

pañca-vijñāna-kāya 五識, 五識身

pañcavijñāna-kāyāḥ 五識

pañca-vijñāna-kāya-saṃprayuktā bhūmiḥ 五識身相應地

pañca-vikṣepa 五種散亂

pañca-viṃśati 二十五

pañca-viṃśati-bhava 二十五有

Pañca-viṃśati-sāhasrikā-prajñā-pāramitā 摩訶般若波羅蜜經

pañca-viniyata 五別境

pañca-viṣaya 五塵

pañca-visaya 五境

pañcaviṣayāḥ 五塵

pañca-viṣayāḥ 五境

pañca-yāna 五乘, 五衍

pañcêndriya 五根

pañcêndriya-dhātavaḥ 五根

pañcêndriyāṇi 五根

pañcôpādāna-skandha 五取蘊, 五陰, 五陰法

pañcôrdhva-bhāgīya 五順上分結

paṇḍaka 槃陀, 疾癩, 般茶迦, 般荼迦, 黃門

paṇḍara-vāsinī 白衣

paṇ-ḍita 喇嘛

paṇḍita 敖黠, 明士, 明達

pandita 智者

paṇḍita 知者

pandita 聖者

paṇḍita 聖者, 聰叡者, 聰慧者, 聰敏, 聰明, , 親教師,

pandita 賢善

paṇḍita 長者有智

paṇḍita jñānavant 憶辨

paṇḍitajāti 智性

paṇḍita-jātīya , 智慧

paṇḍita-vijña 明智

Pāndurā 白衣

panicarya 修習

pañjara 半遮羅

paṅka 塗灰

paṅka-ja 蓮華

paṅkti ,

panna-ga

paṇya , 財物

para , 上跡, , , , , , 已下, 無上, , 異法, 究竟, 能取,

parā-√mṛś 執取

para-anugraha 能攝受他

para-artha 他利, 利他, 爲他

para-bala 他力

para-bhāva-śūnyatā 他性空

para-citta 他心

paracitta-dhī 他心智

para-citta-jñāna 他心通

paracitta-jñāna 他心智

paracittajñāna 知他心通

para-citta-jñānam 他心智證通

para-cittānuvartanatā 隨他心轉

paracitta-vid 他心智, 他心智者

para-darśana

para-deśanā 他說

Pāraga 波羅迦

parāhananti 擊扣,

para-hita 利他, 爲衆生, 益他

para-hita-pratipatti 利他, 利他德

para-hṛta 他所引奪

parâhṛta

parājaya , , , 降伏,

parājita 得勝, , 爲他所勝, 降伏

parākrama , 勇決, 勇猛, , , , 精進, , 超越

parākrama-śīlatva 稟性勇決

parākrānta

para-krtā 他作

para-loka 他界, 宿世, 未來, 未來世

paraloka 餘世

param , 最極長, 極長, 次第

paraṃ maraṇāt 死後

parama , 上跡, , , , , 廣大, 彼岸, , 最勝, 最極, 最爲殊勝, 最第一, 欣載, , , 眞實, 究竟, 第一, 第一義, 第一義諦, , 鉢羅弭

paramā bodhiḥ 大菩提

parama-āścarya-samanvāgata 第一希有

parama-bodhi 鉢羅摩菩提

parama-dharmaiśvarya 自在

parama-duṣkara 難行

paramâgra-bodhi 上佛道

paramaiśvarya 自在

parama-jñāna 第一義智

parama-kalyāṇa 極善, 極妙

parama-kalyāṇāśaya 極善意樂

parama-kāra-kriyā 福田

parama-kāruṇika 慈悲

parama-kāruṇya 大悲

parama-kauśalya 極善

paramam 圓滿

paramaṃ dharma-sthiti-jñānam 最勝妙法住智

para-mano-jñāna 他心智

paramâṇu 微塵

paramāṇu 微塵

paramâṇu 極微

paramāṇu 極微, 鄰虛

paramânu-rājaḥ-sama 塵數, 微塵等

paramāṇu-rajas , 微塵

paramâṇurūpa 極微

paramâṇuśas 極微

parama-pārami-prāpta 究竟

paramāpramāda-vihārin 最勝無放逸住

parama-praśānta 最極寂靜

parama-prīti-kara 歡喜

parama-ramya

parāmarśa , 取著, , 能取

parāmarśana , 所取

parāmarśa-saṃyojana 取結

parama-rṣi 勝仙, 大仙, 大聖

paramârtha 勝義, 勝義諦,

paramārtha 深義

paramârtha 眞實

paramārtha 眞實義, 眞諦

paramârtha 第一最, 第一義

paramârtha~ ... bhūta 究暢

paramârtha-dharma 勝義法

paramârtha-jñāna 第一義智

paramārtha-kuśala 善於勝義

paramārtha-lakṣaṇa 第一義諦

paramârtha-naya 勝義

paramārtha-saṃvṛti-satyau 眞俗二諦

paramârtha-sat 勝義, 勝義諦

paramārtha-sat 眞實, 眞諦

paramârtha-satya 勝義諦

paramārtha-satya 勝義諦, 眞諦, 第一義諦

paramârtha-satyatā 勝義諦

paramârtha-śūnyatā 勝義空, 第一義空

paramârthatā 眞實

paramârthathatā 眞如

paramârthena , 眞實

paramârthena bhāvaḥ 實有

paramârya 大聖

paramâścarya 希法

paramasukha 度門

parama-sūkṣma 微細

paramatā 最勝, 無上,

paramâtman 第一義

paramatva , 無上

param-bhāva 安隱

paramêśvara 大自在

parami 第一

param-maraṇa 極死

paramôdāra 最極廣大

paraṃ-par 轉授

paraṃ-para 展轉

paraṃ-parā 展轉

paraṃparā 展轉

paraṃ-parā 次第, 相傳, 相續

paraṃparā-saṃtāna 展轉相續

paraṃparā-samudāgama 次第現

paraṃpara-vṛddhi 展轉增長

paraṃ-parayā 展轉

parāmṛśati 執取

parāmṛṣṭa , 妄有執取, 妄有執取,

parāmṛṣṭi

paranirmita-vaśavartin 他化天, 他化自在天, 波羅奢華, 波羅尼密婆舍跋提天

para-nirmita-vaśa-vartino devāḥ 他化自在天

para-nirmita-vaśa-vartino-devāḥ 他化自在天

parāṅ-mukha 厭離, , 捨離, , 遠離,

parânta 後際

parânugraha 利他

parānugraha 饒益他, 饒益於他

parāpakāraṃ marṣayati kṣamate 耐他怨害忍

parāpakāra-marṣaṇā-kṣānti 耐他怨害忍

para-paṃsaka 毀他

para-paṃsana 毀他

parāpara 勝劣

para-parigṛhīta 繋屬, 限礙

para-pratyaya 他緣

para-pravādin 他論, 外道

parapravādin 異論

para-pravādin 瞋恚心

parāpṛṣṭhīkṛta 落在他後

parāpṛṣṭhī-kṛta 退

para-rāṣṭra 他土

parârtha 他事, 他利益, 利他

para-samādāpanā 勸請

para-saṃbaddha

para-saṃbhāvanā 他信

para-saṃjñāpanatā 曉悟他

para-saṃpratyaya 信他

para-sattva 他有情

Pārasīka 波西目伽

paraspara 互爲

paras-para 展轉, 展轉相望

paraspara 異相

paras-para

paras-param 共相, 展轉,

paraspara-sabhāga-hetu 展轉爲因

paras-paratas 展轉

paraspara-viruddha 互相違諍, 相違

parataḥ 從他

para-tantra , 依他起

paratantra 依他, 依他起

para-tantra 因緣法, 緣起, 繋屬

paratantra-svabhāva 依他起性, 依他起自性

paratas , 於他

para-tīrthya 外道

paratra

paratva ,

para-vāda 他說法, 他論

paravāda 他論

paravādin 異論

parāviṣ-√kṛ 深生

parāvṛtta , 滅盡, , , , 轉依, 轉滅,

parāvṛtta-janman 轉生

parāvṛttâśraya 轉依

parāvṛtti 所轉, , , 轉依

para-vyābādha 他害

parâyaṇa , , , , , , 歸依, 決定, , , 究竟, 究竟道, , , ,

parāyana

parâyaṇa 趣向,

pareṇa ,

pareṇaparatareṇa

pareṣāṃ-vistareṇa prakāśayiṣyati 廣爲他說

pareṣu satkṛtya dānam 施他

pareṣusatkṛtyadānam

pari- ,

pari-√car; paricārayante 受樂

pari-√grah 現正攝受, 當正攝受

pari√grah 能攝持

pari-√hṛ 能免

pari-√klid 爛壞

pari-√kṛṣ 能善修瑩

pari-√nam 迴求

pari-√pac 令成熟

pari-√pālaya 養育

pari-√pṛ 得圓滿

pari-√śuṣ 乾竭

pari-√trā; paritrāyamāṇa 濟拔

pari-√trā; paritrāyate 濟拔

paribaddha ,

paribhāga

paribhakṣayanti 齟齚

paribhāṣaka 惡罵

paribhāṣaṇa 剋責, 發言, 訶責, ,

paribhāṣayitvā 示說

paribhāṣita

paribhāṣyate 當辯

paribhava ,

paribhāva

paribhava 輕蔑

paribhāvanā 修習, 熏修, 熏習, 薰習

paribhāvayati

paribhāvita , 修理, 修習, 勤修, , 專心, 思惟, 成就, 所引, 所熏, 所顯, 熏修, 熏習, 脩理, 薰習,

paribhāvita-mānasa 熏修心

paribhāvitatva 所生, 熏修

paribhāvyamāna 修習, 修行

paribheda , , 變異

paribhoga , , , , 財業, 財物, 財用,

paribhogin

paribhoktavya

paribhraṃśa 失壞

paribhraṣṭa , 所忘失, , 遠離

paribhukta , 統領,

paribhuṃjet 委付

paribhuṃjeta 委付

paribhuñja 臨眄

paribhuñjataṃ 臨眄

paribhuñjīta 委付

paribhuṅkta , 飮食

paribhūta 輕賤

paribuddhyiṣyati 達了

pari-car 承事

paricāraka 侍者

paricarati 承事

paricārayati 自在

paricareya 供養

paricārika

paricaryā , , 供事, 供養, 僮僕, 恭敬, 承事, 給侍,

paricaryāṃ---nābhyupagacchati 不誓承事

paricāryathā 調隱

paricaya 串習, , 修習, 慣習, 數習, ,

pariccheda 分別, 分析, 分段, 分決, 分齊, , 差別,

pariccheda-aṇga 分決分

pariccheda-jarā-maraṇa 分段生死

pariccheda-kara 分別諸法

paricchedâkāra 分別相

pari-cchid 決定分別

pari-cchid) 分別

paricchidyate 分別

paricchinna ,

paricchinnatva 有分限

paricita 串習, 長養

paricitra 波利質多羅, 波利質羅

paridāgha ,

paridāha , 欝蒸, , , , , 燒惱, 苦惱, 鬱蒸

paridāhya 炙燒,

paridamana

parideva , ,

paridevana ,

paridevayanti

paridevita

paridhāna

paridīna-manas

pari-dīp

pari-dīpaka

paridīpaka , 顯示

paridīpana , 所顯, 示現,

paridīpanā 通達, 顯了

paridīpana 顯示

paridīpanā 顯示

paridīpayati , 顯示

paridīpita , 所顯, 所顯示, , 示現, , 顯了, 顯現, 顯示

paridūṣita 瞋恚

parig ṛhṇāti...abhūtam 妄取

parigaṇyamāna , 算計

parigardha 貪著

parigata

parigaveṣaṇa 勤求

parigaveṣayat 觀察

pari-grah 現正攝受

parigraha 住持, 住著, , 取著, , 受持, 和合, , , 所取, 所受, 所攝, 所攝受, , , 攝取, 攝受, 攝持, 攝護, 正攝受, 繋屬, 能取, 能攝受, 親近, , 護念, 貪求

parigrāhaka , , 攝受

parigrahaṇa , 攝受

parigraha-saṃjñā 攝受想

parigraha-smṛtayaḥ 念恩

parigraha-vastu 攝受事

parigrahīṣyanti 當正攝受

parigṛddha , , 貪著

parigredha 貪愛, 貪著

parigṛh ta

parigṛhīta , , 受持, 成就, 所得, 所攝, 所攝受, 所知, , , 攝取, 攝受, , 親近

parigṛhītatā 所攝持

parigṛhītatva 攝受

parigṛhṇ ya

parigṛhṇanti 現正攝受

parigṛhya , 根著

parihāṇa , , 減損, 破壞, 衰退, 退, 退墮, 退失

parihāṇa-dharman 退, 退墮

parihāṇāya 隨順退墮

parihāṇi , , 有退, , , 衰退, 退, 退墮, 退失, 退捨

parihāṇika 退失

parihāṇi-saṃbhava 有退失

parihāṇīya 退

parihāra , ,

parīhāra

parihāra , 遠離, , , ,

pariharati 能免,

parihartavya

parihīna

parihīṇa , , 退, 退墮, 退失, 遠離

parihiyate

parihīyate , 滅盡, 退, 退墮, 退失

parihṛta

parijana 使者, 親屬

parijaya 修習,

parijjāna

pari-jñā 了知

parijñā 了知, 全知, , , , , 觀智, 通達

pari-jñā 遍了知

parijñā 遍智, 遍知

parijñâkhya 遍知

parijñāna 了知, , , 能知, , 觀察, 通達, 遍知, 遠離

parijñānata

parijñāta , , , 遍知,

parijñātavya 遍知,

parijñāyate , 觀察

parijñeya 所知,

parikalpa , 分別, 妄想, , 虛妄, 虛妄分別

parikalpanā 分別, , 妄想

parikalpana 起諸分別

parikalpanā 遍計

parikalpa-nimitta-grāha 分別取相

parikalpârtha 分別義

parikalpa-samutthita 分別生, 分別起

parikalpayati 分別, ,

parikalpita 分別, , 妄想, 妄計, 所分別, 細分別, 虛妄分別, , 遍計, 遍計所執

parikalpita-dharmâtma-grahā 分別法我執

parikalpitah-svabhāva 遍計所執性

parikalpita-lakṣaṇa 分別相

parīkalpita-pudgalāt magrāha 分別人我執

parikalpita-svabhāva 分別性, 遍計所執性, 遍計所執自性

parikalpyamāna 分別執

parikalpyate 分別, , 取著,

parikara 波伽羅, 波利伽羅

parikarma-bhāvanā 熟治修習

parikarma-kṛta 作修治, , 修行, 已具足,

parikarman 修行, 成辨, , , 淨業, 淸淨

parikarmin

parikarṣaka 化御

parikarṣaṇa 引導, , , 率領,

parikarṣati 能善修瑩

parikha 坑塹

parikheda , 苦惱, 苦行, 退

parikhedita 苦惱

parikhidyamāna 穢厭, 穢垢

parikhinna ,

parikīrtana 所說法, 示現, , 讚歎

parikīrtanatā 吿言

pari-kīrtaya

parikīrtayat 稱美

parikīrtayati

parikīrtita 宣說, 所稱, 略說,

parikīrtyamāna

parikleśa 懃苦, 艱辛

parikleśa). 勤苦

pariklidyate 爛壞

parikliṣṭa , 雜染

parikopa

parīkṣā 分別, , , , 觀察, 解了

parīkṣaka , 能觀

parīkṣaṇa

parikṣaya 有終盡, , 消盡, , 滅盡, , 窮盡

parikṣaya-bhaṅgura 滅盡

parikṣayaṃ √gam 窮劫

parikṣayaṃ saṃpadi 滅盡

parikṣīṇa 悉盡,

parikṣipta 散亂

parīkṣita 所觀察

parikṣya 審諦

parīkṣya 思惟, 所觀察

parīkṣyate 思量,

parikuśala ,

parimāṇa 計量, ,

parimāṇa-baddha 有限

parimaṇḍala 圓壇, 圓滿, 身相圓滿

parimaṇḍalatva 圓滿, 身圓滿

parimardana 按摩

parimardāpayati

parimardayamāna 除滅

parimārgamāṇa

parimārgaṇa

parimārjayati

parimārjita

parimârtha 弘摸

parimīmānsām āpadyate 周遍觀察

parimita , 有量

parimocana

parimocanā 度脫

parimocana 救濟, , 解脫,

parimocayati , 出離, ,

parimocita , 度脫, 解脫

parimokṣyadhve 瘳除

parimokṣyati 解脫

parimṛṣṭa

parimṛṣṭâdarśa-maṇḍala 明鏡,

parimucyate 解脫

parimukta , , , 解脫, 遠離,

pariṇāha ,

pariṇāma , 囘向

parināṃa 所變

pariṇāma , 能轉

parināma

pariṇāma 變化

parināma 變易

pariṇāma 變異, , 轉變, 迴向,

pariṇāma-duḥkhatā 壞苦

pariṇāmaka 迴向

pariṇāmana

pariṇāmaṇa 囘向

pariṇāmanā 成就, 無倒迴向

pariṇāmana ,

pariṇamana 迴向

pariṇāmana 迴向

pariṇāmanā 迴向,

pariṇamanatā 迴向

pariṇāmanā-vaśa 迴向力

pariṇāmayat 勸助

pariṇāmayati 囘向, 迴向, 迴求

pariṇāmayitavya 迴向

pariṇamayitṛ 迴向

pariṇāmika 變異, 迴向

parinamiki-jarā-maraṇa 變易生死

pariṇāmin ,

pariṇāmita , 變異

pariṇamita 趣向, 迴向

pariṇāmita 迴向

pariṇāmitum

pariṇata , 成熟, 變異, 迴向,

pariṇati 變異, 迴向

pariṇāyaka 導師

parīndanā 利益

pari-nir-vā 般涅槃

parinirvāṇa 取滅度, 善寂, 波利涅縛南,

parinirvāna 滅度

parinirvāṇa 究竟涅槃, 般泥曰

parinirvāna 般涅槃, 般涅槃那

parinirvāṇa-dharma 般涅槃法

parinirvāṇa-dharmaka 有般涅槃法者, 般涅槃法者

parinirvāṇa-gotraka 涅槃性

parinirvāṇam 入涅槃

parinirvāpita 得滅度者

pariṇirvāti 入滅

parinirvāyāt

parinirvāyin

parinirvṛta 入於涅槃, 入涅槃, 入滅, 寂滅, 寂靜, 淸淨, , 滅度

pariniṣpādana , 成熟

pariniṣpadana 成辨

pariniṣpādita 成就

pariniṣpanna 修成, 圓成實, 圓滿, 實成就, 實有, , 成就, 成滿, 成辨, 決定, 滿足, 眞實, 眞實性, 第一義, 證得, 逮成

pariniṣpannaḥ svabhāvaḥ 眞實性

pariniṣpanna-svabhāva 圓成實性, 眞實性

pariniṣpatti , 具足, 圓成實, 圓滿, , 成就, 成滿, 成辦, 成辨, , 眞實, 究竟

pariniṣṭhatā 究竟

pariniṣṭhita 已得究竟, 究竟

parip ryate 圓滿

pari-pac 成熟

paripācaka , 成就, 成熟

paripācana , 化度

paripacana 成熟

paripācana 成熟, 教化

paripācanatā 化度

paripācana-upāya 成熟方便

paripācayati 令成熟, , , 成熟, 教化, ,

paripācayiṣyati 建發

paripācita 化度, , 成就, 成熟, 教化, 讚歎

paripācyamāna 成就, 究竟

paripacyate

paripāka , , 成就, 成熟, 所成熟, 教化, 滿足, 異熟, 變異

paripāka-phala 果異熟

paripāka-samudāgama 所成熟修證圓滿

paripākatā 成就

paripāka-vinaya 化度

paripākôpāya 成熟方便

paripakva 已成熟, 已成熟者, 成就, 成熟

paripālayati 養育

paripālita 供養

paripantha

paripanthatā

paripanthin ,

paripāṭayati

paripātayati 迴向

paripāṭi 次第

paripīḍā 逼迫

paripīḍana , 逼迫

paripiṇḍita ,

paripiṇḍtia

pariplava 擾亂

paripoṣayati 長養

paripoṣayet 長養

pari-pṛ 滿足

pari-prâp(āp)

pariprāpayati

pariprāpta

pariprāpti

paripraśna

paripraśnī-kṛta

paripṛcchā

paripṛcchadhvaṃ 敬問

paripṛcchamāna 借問

paripṛcchasi 諮啓

paripṛcchati 致問

paripṛcchā-vyākaraṇa 反問記

paripṛṣṭa

paripuṇṇa 勝妙

paripūra 圓滿

paripūraka 圓滿, 悉成就

paripūraṇa 圓滿, 成滿, 滿足

paripurāṇa 速圓滿

paripūrayati , 具足, 圓滿, , 成就, 成滿, 滿足

paripūrayet 究竟

paripūrayitvā 得圓滿已

paripūri , 圓滿, , 成就, 滿, 滿足, 究竟, 能圓滿

paripūrika 圓滿

paripūrin 圓滿, 滿足

paripūrita 圓滿

paripūritas 究竟

paripūrṇa ,

paripūrna 具足

paripūrṇa 具足, 圓布, 圓滿, 圓滿, , 增長, 已具足, 普滿, 滿, 滿足

paripūrṇa-kārin 具足, 圓滿

paripūrṇa-manoratha 意車圓滿

paripūrṇa-saṃkalpa 思惟圓滿

paripūrṇa-śīla 具足戒, 受具

paripūrṇa-vyañjana 具足相, 身滿足

paripūrṇeṣu karma-patheṣu 圓滿業道

paripūrṇeṣu-karma 圓滿業

paripūrti 具足, 滿足

paripūrya 具足, 成滿, 滿足

paripūryante viśeṣeṇa 圓滿殊勝

paripūryate 增益, 增長, 得圓滿

paripuṣṭa 增長

paripuṣṭatama 轉勝

paripuṣṭa-tara 轉增

parirakṣaṇa

parirakṣat 護惜

parirakṣita ,

pariṣ

parīṣ

pariṣad 一切衆, 會衆,

pariṣad-gaṇa 大衆

pariṣadi 大衆中

pariṣadi samyak siṃha-nādaṃ nadati 大衆中正師子吼

pariṣad-śāradya-bhaya 處衆怯畏

parisamanta

parisamāpta 具足

parisamāpti 已作, , 畢竟, 究竟, 能成就

parisamāpyate 成就

parisaṃdarśana 示現

parisaṃkhyā

parisaṃkhyāna ,

parisaṃkhyāta

parisaṃsthāpayati

parisaṃstuta 所稱歎

pariṣaṇḍa , 階梯

pariśaṅkā

pariśaṅkita

pariṣan-maṇḍala 衆會

parisarpaṇa 遊行

pariṣeka

parisevaka 親近

pariṣikta

pariśiṣṭa , 所餘

pariṣkāra , 樂具, , , , 財物, 資生, 資生具, 資糧, 資身, 資身什物

pariṣkāratā 資生具

pariṣkāra-vaśitā 財自在

pariṣkhāra 波利迦羅

pariśodhaka , 淨治, 淸淨, 能淨

pariśodhakāni karmāṇi 能修治業

pariśodhana 修治, , 淸淨, 能淨修治, 莊嚴

pariśodhanatā 淨修治

pariśodhayat 淨修

pariśodhayati , 淸淨, 除滅

pariśodhita , 淸淨

pariśoṣayati 乾竭

parispanda , 動轉,

parisphuṭa 圓滿, , 遍照

pariśrama 劬勞, 攝受

pariśrāmaṇa 漉水囊

pariśrānta 疲極

pariśrāvaṇa 漉水囊

parisrāvaṇa 濾水囊

parisrāvana 騷毘羅

parīṣṭi

pariśuddha , , 淸淨, 淸淨行

pariśuddhaḥ paryavadātaḥ 明淨

pariśuddhâjīva 淨命

pariśuddhaka 淸淨

pariśuddha-tara 轉明

pariśuddhi , 淸淨

pari-śudh 淸淨

pariśuṣka 枯燥

pari-ṣvaj 和合

pariṣvaṅga 和合

parīta , 安住

parita 障礙

paritāpa , 熱惱

paritapta

paritarṣaṇa , 渇愛, 渴愛

paritasyati

paritayakta

paritāyitavya 救拔

paritoṣa ,

paritrāṇa , , 度脫, 拔濟, 救拔, 救濟, 救脫, 普覆, 濟拔

paritrāṇatā , 攝護, 濟拔, 覆陰

paritrāsa 恐怖

paritrāyaṇa

parītta , , , , 少分, , 狹小, 狹少,

Parītta-ābha 少光天

parīttâbha 少光天

parīttâbhā 少光天

parīttābha 少光天

parīttābhās 廅天

parīttaka 微少

parītta-kārin 所作狹小

parītta-prahāṇa-rati 少分樂斷

Parītta-śubha 少淨天

Parīttaśubhadeva 少淨天, 波栗多首婆, 約淨天

parīttatā ,

parīttava

paritulana 思量, 校量,

parituṣṭa 欣載

parityāga 不惜, 令其捨, 令捨, , 捐捨, , 捨離, , , 棄捨, 無所顧, 能捨, 能施,

parityāgin 布施,

parityāgitā ,

parityaja

parityājya

parityajyate , 捨離, 當捨

parityakta , 棄捨

parityaktavya

parivāda 毀謗

parivañcana 行欺誑

parivañcita

parivāra 圍繞, 官屬, 眷屬,

parīvāra

parivāritā 僚屬

parivārita 爲眷屬

parivarjaka 捨離

parivarjana , 捨離, 能離, 遠離, ,

parivarjanatā 捨離, 遠離

parivarjanīya 遠離

parivarjayati 捨離, 遠離

parivarjayet 勿親近, 屏除, 屛除

parivarjita 遠離,

parivarta , , 法門, 發起, , ,

parivartaka , 轉依

parivartamāna 沒在

parivartana ,

parivartayati

parivartin

parivārya

parivāsa 法華義記,

parivāsita 薰習

pariveṇa 精舍

pariveṣṭana

pariveṣṭita 繋縛, ,

pari-vi-√tark 周遍尋思

pariviṣṭa

parivitarka , 思惟

parivitarkayati 周遍尋思

parivrājaka 外異學, 外道, 梵志

parivrājakas 異學

parivṛta

parivṛtta 展轉, , 輪迴,

parivṛtta-janman 轉生, 轉身

parivṛttâśraya 轉依

parivṛtti , 轉滅

parmātman 大我

parṇa

parokṣa 不現見, 不顯

parokṣa-viṣaya 不現見境

parokṣa-viṣayālambana 緣不現見境

parôtpīḍa 逼迫

parṣā ,

parṣad 一切大衆, 大衆, 大衆會, , , 衆會, 衆生

parṣadā 都會

parṣadi 在大衆中

parṣan-maṇḍala 大衆,

parṣat-saṃnipāta 大衆,

paruṣa , 惡口, , , , 麤惡, 麤獷, 麤獷, 麤語

paruṣa-vāc 惡口

paruṣa-vacana 惡口, 麤語

paruṣa-vacanād viramayati 不惡口

paruṣa-vacana-viramaṇa 不惡口

paruṣa-vākya 語麁惡, 語麤惡

paruṣayā vācā 麤惡語

parvan

parvata , 陵丘阜

parvata-kandara 山中

parvata-rāja 山王

parvatopama-kalpa 磐石劫

paryā

pary-ā-√iṣ 求請, 訪求

paryādāna , , 滅盡, , 衰退

paryādānatā

paryādatta

paryādatte 窮盡

paryādāya 無餘, , , 變異

paryādīyate 斷絶, , 滅盡

pary-ā-iṣ 尋思, 尋求

pary-āiṣ

paryāṇa

paryaṅka ,

paryaṇka

paryaṅka 結加趺坐, 結跏趺坐, 跏坐, 跏趺坐

paryaṅka bandhitva 加趺

paryaṅka-baddha 結跏趺坐

paryaṅkam ābhujya 加趺

paryaṅkamābhujyôpaviśati 結跏趺坐

paryaṅka-nibandha-niṣadyā 結跏趺坐

paryanta , 畢竟, , 究竟, , 邊崖, 邊涯, 邊際, 限礙,

paryanta-gata 邊際

paryanta-kāla 究竟

paryantatā 邊際

paryantī-kṛta 有限

paryanviṣṭa ,

paryāpanna , 墮攝, , 所攝, 所有, , , 相應, 繋屬, , 邊際

paryasta

paryātta

pary-ava-√dā 轉令明淨

paryavadāpakatva 令明淨

paryavadāpayati 轉令明淨

paryavadāpayitṛ 流通

paryavadāta , 鮮白

paryavagāḍha 至誠, 通達

paryavanaddha 纏繞, , 覆翳

paryavāpnoti 令得究竟

paryavāpta 研尋

paryavāpya 令得究竟

paryavarodha

paryavasāna 後際, , 爲後, , 究竟,

paryavasānatva 究竟

paryavasāne 竟語

paryavasāne kalyāṇam 後善

paryavasthāna 上煩, , 瞋恚, , , 纏斷,

paryavasthānīya 相應, 障礙

paryavasthita 所纏,

paryāya 分別, , 別異, , , 因緣, 差別, , 方便, 次第, 法門, , 異因緣, 異門, , , , 義門, 言說, 道理, ,

paryayaṇa 波衍那

paryāyārtha-nirvacana-prabheda 異門義趣釋詞差別

paryāyeṇa 展轉, 方便

paryeṣā

paryeṣakaṃ cittam 尋求心

paryeṣamāṇa 征營, 慕求, , 求救, 行索

paryeṣaṇā 尋求

paryeṣaṇa 推求

paryeṣaṇā 推求

paryeṣaṇa

paryeṣaṇā

paryesaṇā

paryeṣaṇā

paryeṣanâbhiyukta

paryeṣaṇatā 勤求

paryeṣaṇā-vibhāga

paryeṣate 慕係, 求請, 訪求

paryeṣati 行索

paryeṣayati

paryeṣayāti

paryeṣet

paryeṣita 勤求, 所學,

paryeṣitavat

paryeṣitavya , 求索

paryeṣṭa

paryeṣṭavya 欲求

paryeṣṭi , 樂求, , 求索, , 訪求

paryodavana

paryudāsa

paryudāsayati ,

paryudasta ,

paryudasya

paryupāsana 供養

paryupāsanā 供養

paryupāsana 恭敬, 親承, 親近

paryupāsayati , 供養

paryupāsita 供養, 親近

paryupāsitāvin 奉遵

paryupāsitavya 恭敬

paryupasthāna 供養

paryupasthita 親近

paryupayoga

paryutthāna 使, , 發起, , , 隨煩惱

√paś , 觀已

paś 觀察

paścād āgatvā 從來

paścād-bhaktikatva 先止後食

paśca-kāle 未來

paścāt , 後方, 後時, , 於後, 然後, 西, 障礙

paścāt-kāla-ja 未來

paścima 後末世, 於後, 最後, 最爲後, 未來

paścimaka 最末後身

paścima-kāla 未來世, 末世

paścimāyāṃ diśi 西

paścime bhave 最後有

paścimo yāmaḥ 後分

paścimôttara 西北

paścimôttarā 西北

paśu 傍生, 波哆迦, , 衆生

paśyaka , 見者

paśyāmi 覩見, 覽歷

paśyanti

paśyat 審觀, , 觀已

paśyati , 觀見

paśyiṣu 覩見

paṭa , , , 鉢吒

paṭācārā 微妙

paṭaha 鐘鼓

patāka

patākā

paṭākā

patāka

patākā 波利婆沙

patākā-vaijayantī

patala

paṭala

Pātāla 沃焦石

paṭala , 翳障, ,

pataṃti 崩倒, 碎散, 震裂

patana

patanti 墮落

patat

patha , 境界, , ,

paṭhana

paṭhita

pathya 所宜,

paṭhyate , 作是說,

pati , , , 鉢底

patikūla

patita , 墮在, 所攝, , 破壞, , 隨順, 頽毀

patita-danto 缺落

patitatva 所攝, 障礙

patitôcchrita 勝劣

patnī 妻女, 妻女, 縛底

paṭṭa 縵衣, 茵褥,

paṭṭabaddha 道服飾

paṭṭa-dāma 華幡

paṭṭaka

patti

patti-peṭaka 篋藏

patti-pīṭhaka 篋藏

pattīyanatā

pattra , , 梖多樹, 梖多羅, 梖多葉, , , 貝多

paṭu , 捷利, , 猛利

paṭukêndriya 聰利

paṭv-indriya 聰利

patyaya

paulkasa 卜羯娑

paunar-bhavika 後有

paunarbhavika 後有

paunar-bhavika 未來有

paunar-bhavikī 未來有

paunaruktya 重罪

paur 圓上

paurāṇa 古昔, 宿世, , 曩昔,

paurāṇaṃ karma 宿業

paurāṇika 過去

paurī-vāc 先首語

pauruṣa 丈夫, , 勝者, 士用果

pauruṣeya 作使, 使者

pauruva-janmika 先世

paurva

paurvajanmaka 先世, 過去世

paurvaka , 過去

paurvāparyeṇa 前後

paurvika

pauṣamāsa 寶沙麽洗

pauṣpa

pauṣpaka

pauṣṭika 圓滿, 報瑟置迦, 增益, 布瑟徵迦, 補瑟徵迦, 補瑟迦

pavana 林野,

pavana-viṣaya 境界風

paviṣṭa

pavitra 吉祥

payas ,

payo-da

peja

pelava

pelava-paṭa 輕縠

peśala , 柔和, 淸淨, 純淨

peśī 箄尸, 閉尸

peyā

peyāla

peyālam 乃至, 以要言之, 當知亦爾

phala , , , 得果, 所得果, , 果報, 果體, , 沙門果, 法果, 生果

phala-bhūta

phala-dharma-kāya 果法身

phala-dvaya 二種果

phala-hetu 因果

phala-kāla 果時

phala-kṛto viśeṣaḥ 果勝

phala-mārga

phalānuśaṃśa 果利, 果勝利

phala-parigraha 得果

phala-pariṇāma 果能變

phalâpti 得果

phalârtha

phalasa 赤花樹

phala-sad-bhāva 因果

phala-saṃbhava 得果,

phala-samudāgama 得果

phala-stha 住果

phalasyârthaḥ

phalatā , 果報

phalatas

phala-tvac

phalatvāt 由果故

phala-utpatti 生果

phala-vaiśeṣya 果勝

phala-vipāka 果及異熟, 果報, 果異熟

phalgu , 虛僞, 虛妄

phalgu-gata

phālguna 頗勒窶拏

phālgunamāsa 頗勒窶拏

phalita 有果

phalôpabhoga 受用果

phāṇita 沙糖, 石蜜, 頗尼多

phāṣa 安樂

phāsa 安穩

phāṣa 安穩

phāṣaka 安樂,

phāsubhavati 安樂,

phena ,

phena-marīci 芭蕉

phena-marīci-kalpa 沫泡

phena-piṇḍa 沫泡, 泡沫, 聚沫

phulla-padma

picchila

picu 綿

piḍā 逼迫

pidhāna

pidhātavya

pihita

pinaddha

pinda 乞食

piṇḍa 乞食, 信施, , 和合, , , , ,

piṇḍa-artha

piṇḍa-cāra 乞食

pinda-cārika 乞食

piṇḍa-cārika 乞食

piṇḍa-grāha 一合相, 總執

piṇḍa-grāha-hetuka 總執爲因

piṇḍa-grāha-vikalpa 總執分別

piṇḍaka 乞食,

piṇḍakenapratipādayati 供養

piṇḍa-pāta 乞食, 供養

piṇḍapāta 儐荼夜, 團墮

piṇḍa-pāta 托鉢,

piṇḍapāta 賓荼波多

piṇḍa-pāta , 飮食

piṇḍa-pātika 常行乞食

piṇḍapātra 乞食鉢

Piṇḍāra 賓吒羅, 賓跎羅, 賓頭, 集欲

piṇḍârtha 略說

piṇḍārtha 總義

piṇḍāya 乞食

piṇḍaya , 和合

piṇḍāya caritvā 乞已

piṇḍayitvā

piṇḍita 合數

piṇḍtia

piṅgala 冰伽羅,

pipāsa

pipāsā

pipāsa 渇愛

pipāsā 渇愛,

pipāsa 渴愛

pipāsā 渴愛

pipāsita

pipīla

pipīlaka

pippala 卑鉢羅, 波戌, 畢波羅, 畢鉢樹, 畢鉢樹, 畢鉢羅, 畢鉢羅樹, 痺鉢羅, 菩提樹, 賓鉢羅

pippala-vṛkṣa 賓撥利力叉

piśāca 反足, 反足羅刹, 比耶反足, 毘舍闍鬼, 臂奢柘, 食肉, , 鬼神

piśācāḥ 畢舍遮

piśācaka 毘舍闍鬼,

piśācī 毘舍遮,

piṣṭvā 搗和

piśuna 兩舌, 惡口, 離間

piśunāṃvācam 兩舌

piśunāṃ-vācam 離間語言

piśuna-vāc 兩舌, 離間語

piśuna-vacana 兩舌, 離間

piśuna-vacanād vivecayati 不兩舌

piśuna-vacana-viramaṇa 不兩舌

piṭa

piṭaka 昆勒, 比摘迦, 毘勒, 法藏, ,

piṭaka-kośa

piṭaka-mātṛkā 藏摩怛理迦

piṭaka-traya 三藏

piṭaka-vicarci--dadru-kaṇḍū 惡瘡

pitā-maha ,

pitarau 父母

pithana

pithayitavya

pitṛ 比多, , 畢帝黎, 餓鬼

pitṛ-ghāta 害父, 殺父

pitṛ-ghātaka 殺父

pitṛ-kalpa 父母

pitṛ-loka 餓鬼

pitṛ-oka 餓鬼趣

pitṛ-vadha 殺父

pitta

plava ,

ploti

plotika ,

pluta

poṣa 長養, 養育者

poṣadha 布薩, 布薩日, 說戒, 長養

posadha

poṣadha 齋戒

poṣadhin 持淨戒

poṣaka 養育者

poṣaṃ dadhāti 能長養

poṣaṇa 長養

poṣayati 長養

poṣika 能長養

poṣin , 衆生身

pota 船舫

Potalaka 寶陀巖

potti-khaṇḍa 小段

pra-

pra-√āp 當得

pra-√bhū; prabhāvyate 所顯

pra-√budh 能發

pra-√cyu 驅擯

pra-√duṣ

pra-√grah 正照取, 策勵

pra-√hā 滅除, 能斷除

pra-√hā; prajahāti 能斷

pra-√hlād 令悅豫

pra-√hṛ 加害

pra-√iṣ 發遣

pra-√jñā 正了知

pra-√kṣal; prakṣāliṣyāmaḥ 沐浴

pra-√muṣ 忘失

pra-√pīḍ

pra-√śam 殄息

pra-√vas 驅擯

pra-√vṛt 能發起

pra-√yuj 勤修習, 能修作

pra-āp

prabalatva

prabandha 相續,

prabandhana 相續

prabandha-pravṛtti 相續流轉

prabha

prabhā 光明

prabha 所放光明

prabhā , 燈明, 莊嚴

prabhā saṃbhavati 發光明

prabhā-devatānām 天光

prabhā-kara

prabhākarī 發光地

prabhākari-bhūmi 發光地

prabhā-karin

prabhā-maṇḍala 光座

prabhaṃ-kara 光明,

prabhā-raśmi 光明

prabhā-rūpa

prabhāsa 光明, , 開示

prabhāṣāmi 散吿

prabhāsayat 法光

prabhāṣita

prabhāsvara 光徹, 光明, 光淨, 光音, , 明顯, , 淸淨

prabhāsvaratā 光明, 淸淨

prabhāta-kāla 晨朝

prabhāva 光明

prabhava ,

prabhāva , 功能, 勢用, 大神通力, , 威力, 威勢, 威神, 微妙神力,

prabhava , 所生, 所起, ,

prabhāva 神力, 神通, 自在, 自在力

prabhava

prabhāvaka 究竟

prabhāvana , 出生, , 思惟,

prabhāvanā , 開示

prabhāvanatā

prabhāvani

prabhāvāśaya 威力意樂

prabhāvatā 出生

prabhavatā 因生性, 生性

prabhāva-vikurvaṇa 威力神變

prabhāvayati , 顯了

prabhāvita 修行, , , 得名爲, 所作, 所顯, , , , 顯了, 顯示

prabhāvitatva , 所顯, 示現

prabhāvyate , 分別,

prabhavyate 顯了

prabhāvyate 顯現

prabheda 分別, 分破, 品類差別, 差別, , , 解釋

prabheda-gati-lakṣaṇa 分別相, 差別之相

prabhedana 分別, 差別

prabheda-naya 差別道理

prabhedaśas 分別, 差別, 若廣分別

prabhedaśonirdiśanti 解釋

prabhinna 分別

prabhraṣṭa

prabhṛti , 伴黨, , ,

prabhu 主宰

prabhū

prabhu 尊貴位, , 自在, 鉢唎部

prabhukta

prabhūtā 具足

prabhūta , , 廣多, 無量

prabhutā 自在

prabhūtā 自在

prabhūta

prabhūta-jihvā 廣長舌, 廣長舌相

prabhūta-jihvatā 廣長舌, 廣長舌相

prabhūta-tanu-jihva 其舌廣薄, 廣長舌, 廣長舌相, 舌廣薄

prabhūta-tanu-jihvatā 廣長舌, 廣長舌相, 舌廣薄

prabhūtatara

prabhutva 自在

prabodha

prabodhana 正覺

prabodhayati 能發

prabodhya

prabuddha 眞覺

pracālaka ,

pracalana

pracalāyati

pracaṇḍa

pracāra 所行, 現行, ,

pracāratā 所行, 現行

pracārin 修行, , , 遊行

pracarita

pracaya , 集起

pracayôdaya 集起, 集起

pracchinna

pracura , 成辨, 興盛

pracurā bhaviṣyanti 當得興盛

pracyāvayati 驅擯

pra-cyu 驅擯

pracyuta , 退

pracyuti

prada 給施

pradadhāti 持心, 精勤

pradakṣiṇa 應順, 旋右, 福田, 隨順

pradakṣiṇā 隨順

pradakṣiṇa 順應

pradakṣiṇa-grāhin 隨順

pradakṣiṇâvarta 右繞

pradakṣiṇī-kartavya 右繞

pradakṣiṇīkṛtvā 畢已

pradakṣiṇīkṛtya 畢已

pradāna 奉施, 布施, , 施他,

pradārita

pradarśana , , , 顯了, 顯現, 顯示

pradarśayati , , 開示

pradarśayitavya

pradârtha

pradârthaka

pradāsa

pradāśa

pradāsa

pradāśa

pradāśin

pradatta āsīt 供上

pradattim āsi 供上

pradāyika

pradeśa , , 如是處, 少分, , 此處, ,

pradeśatas

pradeśayati

pradhāna 上首, , 勝妙, 勝性, , , 尊者, 微妙, , , , , 最極, 最爲殊勝, 無上, 自性

pradhānāṅga 勝分

pradhānatā

pradhānatara

pradhānatva

pradhānya

pradhāraṇa

pradharṣa ,

pradharṣaṇa 降伏

pradharṣayati ,

pradhāvita

pradhvaṃsa

pradhvaṃsin

pradhvasta , 破壞

pradhyāyamāna 思惟

pradīpa , , , 燈明, 燈焰,

pradīpa; āloka 燈明

pradīpasyāviśuddhasya 昧燈

pradīpasyāviśuddhasya svabhāvaḥ 昧燈體

pradīpika

pradīpikā

pradīpita 示現

pradīpta 崩倒, , , 碎散, 震裂

pradoṣa , 晨朝,

pradur-bhāva 示現

pra-dūṣaya

pradūṣayanti 嫌恨

praduṣṭa , 極惡, 瞋恚

praduṣyanti

pradyota , , 燈明

pragāḍha 堅固, , 猛利, 精勤,

pragama

praggharat 流襦

pragharanti 流注

pragharita

praghātayati ,

praghātita

pra-grah

pragrahaṇa 受持, , 攝取

pragraha-nimitta 起相

pragrahītavya 降伏

pragṛhīta

pragṛhītâñjali 合掌

pragṛhṇāti 正照取, , 策勵

pragṛhya

praguṇa

prahāṇa 厭離, , 對治, 悉斷, , 捨離, 擇滅

prahāna

prahāṇa

prahaṇa 斷惑

prahāna 斷滅

prahāṇa 斷盡, 消滅, , 滅盡, , , , 能止,

prahāna 遠離

prahāṇa 遠離, , 除斷, 除滅,

prahāna 離染

prahāṇa-arāmatā 樂斷

prahāṇa-hetu 遠離

prahāṇa-pratipakṣa 作斷對治, 斷對治

prahāṇa-saṃskāra 資糧

prahāṇâvāhana

prahāṇi 退墮

prahāra 加行,

prahara

prahārâbhihata 打擲

prahāraka

praharaṇa 捶打

praharanti 加害

prahāritā

praharṣa 歡喜

praharṣita 歡喜

prahartum 加害

prahātavya 所應斷, , , 遠離

prahāya , , 斷除, 棄捨, 能斷滅

praheya 所斷, , 遠離, 除滅,

praheyatva 遮斷

prahīṇa 出離, 對治, 已斷, 已永斷, , , 斷惑

prahiṇa

prahīṇa , 滅盡, , 退

prahīna 遠離

prahīṇa 遠離, , 除滅,

prahīṇa-āvaraṇa 斷障

prahīṇa-kleśa 斷煩惱

prahīṇāni-bhava-bandhāni 斷有縛

prahīṇatva

prahinoti

prahitâtman 一心

prahīyate 滅除, 退失

prahlāda 歡喜, 淸涼

prahlādana , 安穩, 淸涼

prahlādayati 令悅豫

prahlādita 歡喜, 淸涼

prahrāda 歡喜

prahṛṣṭa ... bhavasva 宜應

prahṛṣṭa , , 歡喜

praitsṃvedana

praj apti

prajā , 世界, 世間, , 大衆, 有情, , 衆生, 衆生類

prajahana 除滅

prajahāti 棄捨, 能斷除

prajahitva 除棄

prajāna 聖達

prajānam uttama 上慧

prajānamāna 識慧

prajānatā

prajānāti 了知, 正了知, , 謂觀

prajā-pati 世主, 世界主, 梵天, 梵天王

prajāta-mātra

prajêśvara 世界主

pra-jñā 假設, 制立

prajñā 妙慧, 實了知

prajña

prajñā , 慧力, , 智慧

pra-jñā 正了知

prajñā 正慧, 波若, 聖慧, 般羅若, 般若, , 鉢羅枳孃, 鉢羅若, 鉢羅賢禳, 鉢羅賢禳, 鉢若

prajñā mānasī 心智

prajñā-bala 慧力

prajñā-bala-sthāma 善權道力, 大善寂力

prajñā-bhāvanā 修慧

prajñā-cakṣus 慧眼

prajñā-cāra 慧行

prajñā-dhana 慧財

prajñā-dravya

prajñā-dvāra 智慧門

prajñā-gocara 慧境界, 智所行

prajñā-jīva 慧命

prajñā-jīvita 慧命

prajñā-jñāna 大智慧, 智慧, 般若智

prajñā-jñāna-darśana 智慧

prajñākara-gotra 智性

prajñâmalā 淨智

prajñāna ,

prajñā-netra 慧眼

prajñāpana 施設

prajñāpāramitā 佛母

prajñā-pāramitā 慧波羅蜜, 慧波羅蜜多

prajñāpāramitā 明度無極

prajñā-pāramitā 智慧波羅蜜, 般若波羅蜜, 般若波羅蜜多, 般若經

prajñāpāramitā-hṛdaya 般若波羅蜜多心經

prajñā-pāramitā-vihāra 般若波羅蜜多住

prajñapaya 安施

prajñapayanti 制立

prajñapayasva 安施

prajñâpayati 假名

prajñāpayati , 教令, 施設, ,

prajñā-prabheda 分別慧

prajña-prabhūta-kośa 慧音

prajñapta 所制立, , 施設, 施設安立, , , ,

prajñapta~ 化作

prajñaptaḥ prakāśitaḥ 施設開示

prajñapti , 假名, 假建立, 假施設, 假立, 假說, , , , , , , 施設, , 能制立, 虛假, 言說,

prajñapti-bhāva 假名有

prajñapti-dharma

prajñāpti-graha-kalpa 假有能取分別

prajñapti-mātra 假名, 唯假

prajñapti-mātraka , 施設

prajñapti-sat , 假名, 假名有, 假有

prajñapti-sattva 假有

prajñaptitas , 假名有

prajñapti-vāda 假立言說

prajñapti-vastu

prajñapti-vyavasthāna 施設建立

prajñāpya 假名

prajñapyante 假設

prajñapyate , 施設, , ,

prajñāpyate

prajñā-ruci 般若流支

prajñā-samādhi 般若三昧

prajñā-saṃpad 慧具足

ôpāyāsa 艱辛

pācana 成熟

pācattika

pācayitvā 煮熟

pādaka

pāda-pārṣṇi 足跟趺

pādapīṭha 寶机

pāda-prakṣālana 洗足

pāda-tala 足下

pāda-talayor 於雙足下

pādau 雙足

pādau śirāsā vandati 接足作禮

pāda-vanda 禮拜

pādepatitaḥ 頂禮

pāka , 成熟,

pākṣika , , , 立義

pākya 成熟, 所熟

pāla 婆羅, , , 饒益

pālana 能持

pālevata

pālita

pālitya 皓首,

pālyate 所得

pāṃśu 不淨

pāṃsu

pāṃśu , 塵坌,

pāṃsu-kūla 糞掃衣

pāṃsu-kūlika 糞掃衣

pāṃśu-kūlikaḥ 糞掃衣, 著弊納衣

pāṃsu-rajas

pāṇ u

pāna 波抳, 漿, , 飮食

pāna-bhojana 飮食

pānaka

pāṇaka 蟲蚤

pāna-rasa 蘇蜜

pāñcagatika 五趣

pāñcika 半支迦

pāṇḍara ṣaḍdanta gajarājan 白象王

pāṇḍara-vāsinī 白衣

pāṇḍitya 聰敏, 覺明

pāṇḍu ,

pāṇḍuka

pāṇi 手掌, 播尼

pāṇi-pāda 手足

pāṇi-tala

pānīya

pāniya

pāpa 不善, 弊惡, , 惡業, 惡法, 惡者, 惡趣, 業障, , 罪惡, 罪業,

pāpa-deśanā 懺悔

pāpa-deśana 說罪

pāpa-dharma 惡法

pāpaka ,

pāpakā a-kuśalā dharmāḥ 惡不善法

pāpaka-dṛṣṭa-gata 惡見

pāpaka-dṛṣṭi-gata 惡見

pāpakāḥ...dharmāḥ 惡法

pāpaka-mitra 惡知識

pāpa-karman 惡業, 罪業

pāpa-karmin 惡業

pāpa-mati 邪見

pāpa-mitra 惡友, 惡知識

pāpa-suhṛd 惡知識

pāpatā ,

pāpika

pāpikādṛṣṭiḥ 惡見, 邪見

pāpin 罪人

pāpīyan 波旬, 波鞞

pāpīyas , 波旬, 波旬踰, 波旬踰

pāpman 波旬

pāra 彼岸, 究竟

pāracitraka 畫度樹

pāra-ga 到彼岸, , 通達, 遠達

pāra-gata , 到彼岸, ,

pāragate 般羅揭帝

pārājayika 無餘

pārājika 四重罪, 波羅夷

pāraka 波波羅

pāraṃ gaccheyam 限盡

pāramârtha-siddhānta 第一義悉檀

pāramārthika 勝義, 彼岸, 眞實, 第一義

pāramārthikaḥ svabhāvaḥ 勝義自性

pāramârthika-jñāna 第一義智

pāramārthikaṃ duḥkha-hetum 勝義苦因

pāramārthikasya duḥkhasya 勝義苦

pāraṃ-gata 到彼岸, 通達

pārami 彼岸, 究竟

pārami-gata , 到彼岸, 度無極

pāramiṃ-gata 具足, , 到彼岸, , 度無極

pāramitā 到彼岸, 婆羅蜜, , 度無極, 彼岸, , 波羅蜜, 波羅蜜多, 無極

pāramitā-carya 波羅蜜多行

pāramitā-prāpta 到彼岸

pāraṃ-para 展轉

pāraṃ-parya 展轉

pāraṃparya 相續

pāraṃ-paryeṇa 展轉

pāra-prāpta 究竟, 通達

pāratantrya 因緣, 緣起, 繋屬

pāratrika

pārāvata 鳩鴿

pārevata

pārihārika 受持

pārijāta 波利質多, 波利質羅, 畫度樹

pārijātaka 園生, 圓生, 婆利闍多迦, 彼岸生, 樹王, 波利質多羅樹, 畫度樹, 畫度樹, 高遍樹

pāriṇāmikī 能變

pāriṇāmikī cyutiḥ 變易生死

pāripūraka 圓滿

pāripūrī 具足

pāripūrita 滿足

pāripūrya 成就

pāriṣadya ,

pāriśodhaka , 淸淨

pāriyātra 畫度樹

pāriyātraka 畫度樹

pārṣadya

pārṣṇi , , 跟趺

pārśva , 波濕縛, , , 脅尊者, , ,

pārśvam

pārśvaṃ

pārśvam

pārthag-jana 凡夫

pārthagjanika 異生

pāruṣika 惡口

pāruṣya 惡口, , 麤惡, 麤惡語, 麤獷, 麤語

pāruṣyāt 麤惡語

pāruṣyāt prativiratiḥ 不惡口

pāśa 播捨, 枷鎖, , , 羂索,

pāśa-guṇa 繋縛

pāsakamālā 數珠

pāṣāṇaーnimitta 戒壇石, 結界石

pāṣaṇda 外道

pāṣaṇḍa 邪道

pāśu-pata 自在, 自在天

pāta

pāṭa

pāta 退,

pātakin 業障

pātāla

pāṭala 波羅羅, 波羅羅

pātāla

pāṭala-taila-pradīpa 波羅羅

pāṭaliputra 波吒釐子城

pātana ,

pāṭana 散亂

pātana , ,

pāṭana

pātāpanaka

pāṭāpanaka

pāṭāpayet

pāṭava

pātayantika 單墮,

pātayati , , , 流出, 陷墜

pātayitvā

pāṭeti

pāṭha 句義, 念誦, ,

pātheya 資糧

pātita

pāṭita-vipāṭita

pāṭiyaka

pātra 多羅, 應量器, 波怛囉, 田器, , 鉢呾羅, 鉢多羅

pātra-cīvara 衣鉢

pātra-dhāraṇa 持缽, 持鉢

pāṭyate

pāvakī

pāyattika 波逸提

pāyattikāḥ 捨墮

pī ha 坐具

pīḍā , ,

pīḍana , 逼迫

pīḍayati 逼迫

pīḍita , 苦惱

pīḍyamāna

pīṣâpayitvā 擣篩

pīṣayati

pīta

pīṭha , 篋藏, 繩床

pīṭhaka 几案

pīyūṣa 甘露

pṛ thag-nirdeśa 別說

pṛ thag-ukta 別說

prābandhika 相續, 連綿

prābandhikatva 相續

prābhṛta 財物

prācurya , ,

prādeśika 分限, , 少分

prādhānika

prādhānya ,

prādu-bhūta

prādur-bhāva , 出生, 在世, ,

prādur-bhū

prādur-bhūta

prādurbhūta 旣得生已

prādur-bhūta 發起,

prādur-bhūya

prāduṣ-kṛtavat

prāg āsan 劫初

prāg eva

prāg eva punaḥ 況復

prāgarat 流襦

prāg-bhāra , 懸岸, 懸崖, ,

prāgharat 流襦

prāhvanīya 應奉請

prājña

prājñaptika , 假名, 施設

prajñā-śikṣā 慧學

prajñā-skandha 慧蘊

prajñāvabhāsa 慧照明

prajñāvat , 智慧第一

prajñāvatāmagryaḥ 智慧第一

prajñā-vimukta 慧解脫

prajñā-vimukti 慧善解脫, 慧脫, 慧解脫

prajñā-viśesa 擇滅

prajñāyāḥ-prabhāvaḥ 般若威力

prajñāyate 分別, 可了知, 施設, 示現

prajñêndriya

prajñendriya 慧根

prajñêndriya 慧根

prajñopāya 智慧方便

prajvalita

prāk , ,

prakalpayati 分別, 思惟, , , ,

prakalpita 分別, 妄計, 思惟,

prakampat 動震

prakampita

prakāra 一品, , , , 品類, 品類差別

prākāra 垣牆,

prakāra 差別,

prākāra 波羅伽羅, 牆壁

prakāra 理趣, , , 種種, , , 行相, 諸雜, ,

prakāra-bheda 差別, 種差別, 類差別

prakaraṇa , 分別, 品類, 因緣, , , , 鉢剌迦羅

prakaraṇa-grantha 阿毘達磨品類足論

prakaraṇa-pāda 阿毘達磨品類足論

prakaraṇârya-vācā-śastra 顯揚聖教論

prakaraṇârya-vācā-śāstra 顯揚論

prakāra-prabheda 品類分別, 品類差別

prakāraśas 別異

prakarṣa , 究竟

prakarṣa-yukta

prākarṣika 相續

pra-kāś 開示

prakāśa 修行, 光明, , , 相似, , 虛空, 顯示

prakāśana , 尊修受, , 演說, 等開示, 能現, , , 開演, 開示

prakāśanā 開示

prakāśana 顯了

prakāśanā 顯示

prakāśayāmas 當復

prakāśayanti 所可

prakāśayat

prakāśayati , 演說, , 解釋, , 說法, 開示

prakāśayer 講專

prakāśayitṛ 開示, 顯示

prakāśita 所可, 演散, 演說, , 開示, 顯示

prakāśyeta 講讚

prakaṭa 明顯

prakathita

prākhārat 流襦

prakhya

prakīrṇa-keśa 蓬亂

prakīrtita

prakopa ,

prakrama 次第

prakramaṇa ,

prakrameya 捨去

prakrānta , , 遊行, 香去

prakriṭistha-gotra 性種性

prakriyā 事業,

prakrrameya 逃逝

prakṛṣṭa

prakṛṣṭatara

prākṛta ....śrotrêndriya 肉耳根

prākṛta

prakṛta 所作

prākṛta... śrotrêndriya 常耳

prākṛtaka 所生

prakṛtatva 自性

prakṛti , 因緣, , 性自, 本來, 本性, , 畢竟, 自性, 自性, 自然, 自相, 自體, 諸法實相, 鉢吉帝

prakrti 非變異

prakṛti , 體性

prakṛti sāvadya 性罪

prakṛti-bhadratā 性仁賢, 性自仁賢

prakṛti-bhāsvara 性淸淨

prakṛti-durbala 自性羸

prākṛtika 常耳

prakṛtika

prakṛti-pariśudda 自性淸淨

prakṛti-pariśudda-citta 性淨心, 本性淸淨心, 自性淸淨心

prakṛti-pariśuddha 淸淨, 自性本來淸淨

prakṛti-pariśuddhatva 自性淸淨

prakṛti-prabhāsvara 性淨, 自性淸淨

prakṛti-prabhāsvara-citta 自性淸淨心

prakṛti-śīla 性戒

prakṛti-stha , 性種, 本性

prakṛtistha-gotra 本性住種性

prakṛti-sthaṃ bījam 本性住種子

prakṛti-śuddhatva 自性

prakṛtitva 自性

prakṛti-vimukta 自性解脫

prakṛti-viśuddha-gotra 淸淨性

prakṛtyā 任性, , 性自, 本來, 本性, 自性, 自然

prakṛtyā saṃdṛśyate 自性顯現

prakṛtyaiva-upapadyamānaḥ 稟性生時

prakṛty-ātmatā 性成就

prakśāita

prakṣālana ,

prakṣālya 洗濯

prakṣepa , ,

prakṣeptavya

prakṣipanti ,

prakṣipāt 擧著

prakṣipet 投盡, 擧著

prakṣipta , ,

prakṣipya

prakṣipyamāna

prakṣipyate

prāktana

pralambita

pralāpa 戲論, 言說

pralāpin 常悲怨,

pralaya ,

pralayaṃyāti

pralobhayati 引導,

pralopa , ,

pralujyamāna

pralujyate , 變壞

praluṭhita

prama 微妙

pramāda 不放逸, 危亡, 放逸, 縱逸, 退,

pramāda-caryā 放逸行

pramāda-kausīdya 放逸懈怠

pramāda-sthāna 放逸處

pramāda-sthānīya 居放逸處

pramādin 放逸

pramāditā 放逸

pramādya 放逸

pramadyati 極憍醉

pramāṇa 分量, 分齊, 弘雅

pramāna

pramāṇa , , 邊際, , 限算

pramāṇaka ,

pramāṇaṃ na ... vidyate 稱度

pramāṇa-samuccaya 集量論

pramāṇa-traya 三量

pramāṇatva

pramāṇika 有限

prāmāṇika 有限,

prāmāṇikatvena stheyaḥ 取則

prāmāṇikī...bhavet...pramāṇena 有限

prāmānya

prāmāṇya

pramardaka , 能破

pramardana , 能摧, 降伏

pramardayati 降伏

pramardin , 降伏

pramathana 降伏

pramathana-śamana

pramathin 降伏

pramatta 放逸, 放逸

pramattāḥ sattvāḥ 放逸有情

pramattaka 放逸

prameya ,

pramocaka 度脫, 救濟,

pramocana 度脫, 能解

pramocayāmi 度脫

pramocayante 度脫

pramocayat 度脫

pramocayati 度脫, , 解脫

pramoda 極喜, 歡喜

pramodanā

pramodanīya , 歡喜

pramodârtha 第一義

pramodita 隨喜

pramodya

prāmodya

pramodya 大樂

prāmodya 極喜, , ,

pramodya 歡喜

prāmodya 歡喜, 自慶

prāmodya-bahula 極多歡喜

prāmodya-harṣa 歡喜

prāmodya-harṣaṃ janayasva 亙然

prāmodya-jāta 欣載, 歡喜

prāmodya-labdha 歡喜悅

pramodyate

pramokṣa , 度脫, 解脫

pramokṣa-citta 解脫

pramokṣaṇa 解脫, 除滅

pramoṣa ,

pramoṣaka 忘念

pramucyate 省練, 解脫

pramudita , 極喜

pramuditā 極喜地

pramudita 歡喜

pramuditā 歡喜, 歡喜地

pramudita 歡悅

pramuditā bhūmiḥ 歡喜地

pramuditā-bhūmi 極喜地

pramudita-dānatā 歡喜惠施

pramudita-vihāra 極歡喜住

pramukha 上最, 上首,

prāmukhya 上首

prāmukhyena 爲上首

pramukta , 出離, 放演, , 解脫,

pramuktatva 遠離

pramuñca 敷揚

pramuñcahi 敷揚

pramuñcamāna 演奮

pramuñcana

pramuñcat

prāmuñcat 演放

pramuṣita

pramuṣitayā-smṛtyā 失念

pramuṣṭa

pramuṣyate 忘失

prāṇa , , 壽命, , , 身命

prāṇa-apeta 捨生

prāṇa-atipāta 殺生

praṇāda

prāṇaka 有命,

prāṇa-koṭī 無量衆

pra-ṇam 恭敬

praṇāma 歸命, 禮拜

praṇāmayati

praṇāmita

praṇamya 供養

praṇāśa , 失壞,

praṇāśana ,

praṇāśāpraṇāśa-patha-vivaraṇa 開示壞不壞路

praṇāśayati

pranāśayitṛ 消滅

pranaṣṭa ,

praṇaṣṭa

pranaṣṭa 失壞, 變壞, 退墮, 遠離

pranaṣṭaka

pranaṣṭa-rasa 變壞味

praṇata , ,

prāṇâtighāta ,

prāṇâtipāta , , 殺生

prāṇātipātād vairamaṇī 不殺生

prāṇâtipātāt prativirataḥ 不殺生

prāṇâtipāta-viramaṇa 不殺生

prāṇâtipāta-virati 不殺生, 離殺

prāṇâtipātin 殺生

praṇāyaka 導師

pranāyaka 至導者

praṇetṛ

pranetṛ 至獎者

praṇetṛ

praṇeya 障礙

prāṇi- 群萌

pra-ṇī(nī)

pra-ṇi-√dhā 起正願

prāṇi-bhūta 衆生

praṇidadhat 起正願

pra-ṇi-dhā 起正願

praṇidhāna 勸助, 大願, 弘願, 思願, 意願, 本願, 本願行, 欲樂, 正願, 殊願, 發願, 祈願, 誓願, 雅願, , 願求

Praṇidhāna 願波羅蜜多

praṇidhāna-bala 志願力, 正願力

praṇidhānaṃ 發願

praṇidhāna-mahā-daśa